Horvātijas darba dzīves valsts profils
Šajā profilā ir aprakstītas galvenās darba dzīves iezīmes Horvātijā. Tās mērķis ir sniegt attiecīgu pamatinformāciju par struktūrām, iestādēm, dalībniekiem un attiecīgajiem noteikumiem attiecībā uz darba dzīvi.
Tas ietver rādītājus, datus un regulatīvās sistēmas par šādiem aspektiem: dalībnieki un iestādes, kolektīvās un individuālās darba attiecības, veselība un labklājība, atalgojums, darba laiks, prasmes un apmācība, kā arī vienlīdzība un nediskriminācija darbā. Profili tiek sistemātiski atjaunināti reizi divos gados.
"Individuālās darba attiecības" attiecas uz attiecībām starp atsevišķu darba ņēmēju un viņa darba devēju. Šīs attiecības veido tiesiskais regulējums un sociālo partneru sarunu rezultāti par noteikumiem un nosacījumiem. Šajā sadaļā aplūkots darba attiecību sākums un izbeigšana, kā arī tiesības un pienākumi Horvātijā.
Prasības attiecībā uz darba līgumu
Saskaņā ar Darba likuma 19. pantu ir aizliegts nodarbināt personas, kas jaunākas par 15 gadiem (vai no 15 līdz 18 gadiem, ja tās joprojām ir pakļautas obligātajai pilna laika pamatizglītībai). Ja likumiskais pārstāvis atļauj noslēgt darba līgumu nepilngadīgai personai (izņemot nepilngadīgo, kurš joprojām apgūst obligāto pilna laika pamatizglītību), nepilngadīgajam ir juridiskā kompetence noslēgt un izbeigt šādu līgumu un veikt jebkādas juridiskas darbības. Darba likuma 19. panta a) punktā ir noteikta īpaša bērnu un nepilngadīgo aizsardzība. Tas nosaka, ka bērns šā likuma izpratnē ir persona, kas ir jaunāka par 15 gadiem, savukārt nepilngadīgais ir persona, kas sasniegusi 15 gadu vecumu vai ir vecāka par 15 gadiem un jaunāka par 18 gadiem, savukārt 19. panta b) punktā ir precizēti apstākļi un īpašības personām, kas strādā ar nepilngadīgajiem. Grozījums 19. panta b) apakšpunktā precizē darba devēju pienākumus attiecībā uz bērnu un nepilngadīgo īpašo aizsardzību. Grozījums 21. pantā nosaka, ka darba devējs nedrīkst nodarbināt nepilngadīgo pirms nepilngadīgā veselības stāvokļa iepriekšējas noteikšanas. Turklāt par darba lietām atbildīgais ministrs ar veselības ministra iepriekšēju piekrišanu ar rīkojumu nosaka nepilngadīgo darbspēju veselības jomā iepriekšēju noteikšanu.
Darbiniekiem, kuri strādā no mājām (tas ir, atsevišķā darba vietā no darba devēja), ja darbinieks pieprasa darba devējam grozīt darba līgumu, ar kuru tiek regulēts darbs no mājām, darba devējam ir pienākums atbildēt darbiniekam un var noraidīt pieprasījumu tikai pamatota iemesla dēļ, kas darbiniekam rakstiski jāizskaidro ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc priekšlikuma saņemšanas. Papildus Darba likuma 15. pantā noteiktajai informācijai rakstveidā noslēgtā darba līgumā, ar kuru darba devējs un darbinieks vienojas strādāt atsevišķās darba vietās, jāiekļauj arī papildu informācija par: 1) darba organizāciju, kas nodrošina darbinieku pieejamību un netraucētu piekļuvi uzņēmējdarbības telpai, informācija un profesionālā komunikācija ar citiem darbiniekiem un darba devēju, kā arī trešajām personām biznesa procesā; 2) darba laika uzskaites metode; 3) darba līdzekļi darba veikšanai, kas darba devējam ir jāiegādājas, jāuzstāda un jāuztur; 4) atlīdzību par izdevumiem, kas radušies sakarā ar darba izpildi, ko darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam, ja darbs atsevišķā darba vietā ir noslēgts kā pastāvīgs vai ja darba laiks atsevišķā darba vietā ilgst ilgāk par 15 darba dienām nepārtraukti; (5) darbinieku apmācības un profesionālās pilnveides metode; 6) veidu, kādā tiek izmantotas tiesības uz darbinieku līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā; un (7) darba ilgums atsevišķā darba vietā.
Atlaišanas un izbeigšanas procedūras
Darba likuma 115. pants ļauj darba devējam atlaist darbiniekus noteiktu iemeslu dēļ. Tie ietver darba īpašo raksturu organizācijas un tehnoloģijas ziņā; darbinieka personiskās īpašības; Pārkāpumu; un nespēja ievērot darba standartus pārbaudes laikā. Ja darba ņēmējs tiek atlaists darba mainīgā rakstura dēļ, jāņem vērā viņa amats, vecums un ģimenes apstākļi.
Tiesības un pienākumi
Bērna kopšanas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājums un paternitātes atvaļinājums
Likumā noteiktā atvaļinājuma kārtība, 2019. gads
| Maternity leave | |
| Maximum duration | The leave is divided into two parts. The mandatory period, used by pregnant women/mothers, lasts from the 28th day before the expected delivery date (or from the 45th day, upon medical approval) to the 70th day after birth. After this compulsory maternity leave, the mother has the right to additional maternity leave for up to six months of the life of the child. If she wants, she may transfer her leave to the father of the child with his prior consent, by a written statement (paternity leave (očinski dopust)). In cases of poor health or health risks for the mother and child, the pregnant mother is entitled to sick leave before birth for the duration of the risk (which is referred to as ‘sick leave due to illness and complications related to pregnancy’). Maternity leave can last a maximum of three years all together. |
| Reimbursement | Compensation for maternity leave for the first six months after delivery is determined based on the average salary paid for the six months prior to the month in which the maternity leave began. It amounts to 100% of the average salary paid in this period (therefore, there is no amount limit). However, for a pregnant woman/mother to exercise her right to maternity leave, she must have been employed for at least nine months continuously or 12 months with interruptions in the previous two years. This, for example, means that if a person goes on maternity leave in July, then her maternity leave allowance is calculated according to the last six paid salaries, from January to June of that year. Transportation, jubilee awards, holiday pay, etc., are not included in the compensation calculation. The maternity leave allowance for an unemployed mother amounts to €305 per month. |
| Who pays? | The national social security fund, that is, the Croatian Institute for Health Insurance (Hrvatski zavod za zdravstveno osiguranje), funded from general taxation. |
| Legal basis | Act on Maternity and Parental Benefits (Zakon o rodiljnim I roditeljskim potporama; OG 85/08, 110/08, 34/11, 54/13, 152/14, 59/17 and 85/22). The new Act on Maternity and Parental Benefits (OG 152/22) has been in force since 1 January 2023. |
| Parental leave | |
| Maximum duration | An employed or self-employed parent is entitled to parental leave after the child reaches the age of six months, and they may use it until the child turns eight years of age (for their first and second child). This is a personal right of both parents and they may take it for eight months (for the first and second child) or 30 months (for twins and the third and every subsequent child). As a rule, both parents can avail of parental leave of 4 or 15 months each (depending on the number of children born), but not at the same time. However, if this right is used by only one parent, then the leave can last for 6 or 30 months. Additional maternity leave may be used from six months after the birth until the child’s eighth year and may be used by both parents for an equal duration: eight months for the first and second child. The leave may be used in one period or in more parts, twice per year at most, each time for a duration of at least 30 days. |
| Reimbursement | As of an amendment on 1 August 2020, after the child is six months old, parental leave is granted in an amount up 100% of the net salary, but up to a maximum of HRK 7,500.13 or €995.45. Before 1 August 2020, this amount was HRK 5,654.20 or €751. The compensation after the first 12 months is HRK 2,328.20 or €309. |
| Who pays? | The national social security fund, that is, the Croatian Institute for Health Insurance (Hrvatski zavod za zdravstveno osiguranje), funded from general taxation. |
| Legal basis | The Labour Act, which has been harmonised with the European law, in particular the Parental Leave Directive (Directive 2010/18/EU), and the Act on Maternity and Parental Benefits. The new Act on Maternity and Parental Benefits (OG 152/22) has been in force since 1 January 2023. |
| Paternity leave | |
| Maximum duration | The legislation introduces 10 working days of paid paternity leave per child to fathers or equivalent second parents, regardless of their marital or family status. The 10 days of leave cannot be transferred to any other parent and may be taken only within six months from the birth of the child or the placement for adoption. In addition, the leave may be taken regardless of the mother’s employment status. If the mother is employed, second parents may take their leave simultaneously with the mother’s maternity leave. |
| Reimbursement | During such leave, second parents are entitled to their full salary. |
| Who pays? | The national social security fund, that is, the Croatian Institute for Health Insurance (Hrvatski zavod za zdravstveno osiguranje), funded from general taxation. |
| Legal basis | Amendments to the Act on Maternity and Parental Benefits (OG 85/22). The new Act on Maternity and Parental Benefits (OG 152/22; Article 16) has been in force since 1 January 2023. |
| Paternity leave in case of multiple births or for different time periods of parental leave | The leave increases to 15 working days when the working parent has twins or multiples. |
Slimības atvaļinājums
Hrvatski zavod za zdravstveno osiguranjepiešķirtā slimības naudas pabalsta aprēķinsir balstīts uz vidējo neto algu sešos mēnešos pirms slimības mēneša. To maksā pilnā apmērā (100% no aprēķina bāzes), ja slimība ir Tēvzemes kara rezultāts, par traumām, kas radušās darba laikā, par slima bērna barošanu līdz trīs gadu vecumam, par audu un orgānu ziedošanu, ja ir nepieciešams izolēt vai komplikācijas grūtniecības laikā. Visos pārējos gadījumos tas ir 70 % no aprēķina bāzes. Pēc sešu mēnešu nepārtraukta slimības atvaļinājuma summa palielinās līdz 80%. To regulē Likums par obligāto veselības apdrošināšanu (Zakon o obveznom zdravstvenom osiguranju; OG 80/13, 137/13 un 98/19), noteikumu grāmatu par slimības atvaļinājuma ilgāko ilgumu atkarībā no slimības veida (Pravilnik o rokovima najduljeg trajanja bolovanja ovisno o vrsti bolesti; OG 153/09), Darba likumu un Likumu par maternitātes un vecāku pabalstiem. Jaunais likums par maternitātes un vecāku pabalstiem (OG 152/22) ir spēkā kopš 2023. gada 1. janvāra.
Pensionēšanās vecums
Pensionēšanās vecums vīriešiem ir 65 gadi, savukārt sievietēm pensionēšanās vecums palielinājās līdz 63 gadiem 2022. gadā un līdz 63,25 gadiem 2023. gadā no 60,5 gadiem 2012. gadā. Likumā noteiktais pensionēšanās vecums sievietēm katru gadu palielinās par trim mēnešiem, lai līdz 2030. gadam sasniegtu 65 gadus. Pastāv iespēja priekšlaicīgi pensionēties ne vēlāk kā piecus gadus pirms oficiālā pensionēšanās vecuma sasniegšanas, samazinot pensijas apmēru par 0,2 % par katru priekšlaicīgas pensionēšanās mēnesi (Zakon o izmjenama Zakona o mirovinskom osiguranju, Likums par grozījumiem Likumā par pensiju apdrošināšanu, OG 102/19, 4. pants).
