Kipras darba dzīves valsts profils
Šajā profilā ir aprakstītas galvenās darba dzīves iezīmes Kiprā. Tās mērķis ir sniegt attiecīgu pamatinformāciju par struktūrām, iestādēm, dalībniekiem un attiecīgajiem noteikumiem attiecībā uz darba dzīvi.
Tas ietver rādītājus, datus un regulatīvās sistēmas par šādiem aspektiem: dalībnieki un iestādes, kolektīvās un individuālās darba attiecības, veselība un labklājība, atalgojums, darba laiks, prasmes un apmācība, kā arī vienlīdzība un nediskriminācija darbā. Profili tiek sistemātiski atjaunināti reizi divos gados.
Trade unions, employer organisations and public institutions play a key role in the governance of the employment relationship, working conditions and industrial relations structures. They are interlocking parts in a multilevel system of governance that includes European, national, sectoral, regional (provincial or local) and company levels. This section looks at the key players and institutions and their role in Cyprus.
Public authorities involved in regulating working life
The Department of Labour Relations (Τμήμα Εργασιακών Σχέσεων, DLR) of the MLSI is the authority responsible for implementing the government’s policy in the area of industrial relations. Among its main responsibilities, the DLR provides mediation services for the settlement of labour disputes in private and semi-government sectors. Additionally, the department operates the Trade Union Registrar’s Service, which is responsible for the registration and monitoring of social partner organisations in Cyprus.
The main institutions that ensure the enforcement of employees’ rights in Cyprus are (1) the Department of Labour Inspection (Τμήμα Επιθεώρησης Εργασίας) and (2) the Labour Inspectorate (Υπηρεσία Επιθεωρήσεων). The Department of Labour Inspection was set up in 2002 in the context of International Labour Organization (ILO) Convention No. 81 and covers, exclusively, the enforcement of health and safety rules at the workplace. The Labour Inspectorate operates under the Permanent Secretary of the MLSI; it was set up through the Law on the Establishment of the Labour Inspectorate Service (Law 88(I)/2020). The Labour Inspectorate is responsible for the enforcement of a total of 30 pieces of labour-related legislation, not including health and safety legislation, and has replaced the previous labour inspection teams. These teams were multidisciplinary bodies staffed by inspectors from three different departments (the DLR, the Department of Labour and the Department of Social Insurance Services); they were in operation from 2009 until the enforcement of the Labour Inspectorate at the end of 2020.
The Department of Labour is also involved in regulating working life, as under its authority is the supervision of the application of various relevant pieces of legislation, in particular regulating the employment of European citizens and of third-country nationals.
Representativeness
There are no specific criteria for defining the representativeness of employer associations and trade unions at national level. In legal terms, the only statutory regulation that might be considered as establishing criteria of representativeness refers to the formation of trade unions and their obligation to be registered with the Trade Union Registrar (Μητρώο Συντεχνιών). The requirement of official registration with the Trade Union Registrar also applies to employer associations, while a similar obligation applies if a trade union organisation or an employer association wishes to withdraw from the Trade Union Registrar or cease to function.
Overall, the most critical factor in assessing the concept of representativeness is an organisation’s capacity building for social dialogue. In this context, for an organisation to be recognised as a partner in social dialogue and to be classified as a ‘peak national organisation’ (or a ‘central organisation’, which is the most common term in Cyprus), the organisation must be a key player within the existing system of industrial relations. Particularly important are the organisation’s ability to define the terms and conditions of employment through collective bargaining at sector and company levels and its capacity to participate in the consultation process on possible social policy and industrial relations initiatives at national level.
Trade unions
About trade union representation
As provided for by the IRC, both sides recognise the right of employers and employees to organise freely and to belong to organisations of their own choice without any interference or victimisation from either side.
According to the Trade Union Laws, the Trade Union Registrar keeps a register of unions. All unions are obliged to register, after submitting a special application for registration, within 30 days from the date the union is established. To register, each union must have over 20 members, except when fewer than 20 workers are employed in a specific occupation.
In October 2009, a draft bill was introduced to the House of Representatives amending the legislation on trade unions, but, as of 2023, it had still not been enacted. It is currently still with the House of Representatives. The draft legislation was drawn up as part of the MLSI’s efforts, since 1995, to modernise the existing legislation and bring its provisions in line with present-day conditions. For this purpose, extensive consultations were held before the competent tripartite technical committee, which was set up through a decision of the Labour Advisory Board (Εργατικό Συμβουλευτικό Σώμα, LAB); these consultations lasted for almost 10 years. The main parts of the draft legislation were opposed by the Pancyprian Federation of Independent Trade Unions (Παγκύπρια Ομοσπονδία Ανεξάρτητών Συνδικαλιστικών Ορανώσεων, POASO) and by other independent trade unions. One sticking point was Article 9, which increased the minimum number of members required to form a trade union from 21 to 100 people.
In May 2012, Law 55(I)/2012 on the recognition of trade union organisations and of the right to provide trade union facilities for recognition purposes was passed as part of a package of legislative measures for the modernisation of the system of industrial relations, aimed at strengthening legislation provided for by ILO Convention No. 135. In short, Law 55(I)/2012 includes a number of provisions that seek to strengthen the rights to bargain collectively and to give trade union representatives access to workplaces, while still respecting employers’ rights.
The rate of trade union density fell from 76.1% in 1990 to 51.0% in 2008. Although exact figures after 2008 are not available, the Trade Union Registrar estimates that, by 2011, trade union density had dropped below 50%. Between 2011 and 2015, trade unions estimate that there was a further decline. Similarly, the three main trade union organisations that are active in the private sector have reported decreasing membership, although without providing specific figures. The most affected sectors are construction and manufacturing. In the view of the former Minister of Labour Sotiroula Charalambous, between 2008 and 2014 the decrease in union membership was one of the most important problems facing the trade union movement and caused a number of difficulties, including problems with finances. The declining trend in membership is reported by unions to have stabilised in 2016, in line with the stabilisation of the labour market. In 2017 and 2018, trade unions reported increasing membership, although without publishing concrete figures.
Trade union membership and density, 2010–2022
| 2010 | 2011 | 2012 | 2013 | 2014 | 2015 | 2016 | 2017 | 2018 | 2019 | 2020 | 2021 | 2022 | Source | |
| Trade union density in terms of active employees (%)* | n.a. | n.a. | n.a. | n.a. | n.a. | n.a. | 54.09 | 51.35 | 49.92 | 49.33 | n.a. | n.a. | n.a. | Trade Union Registrar |
| Trade union density in terms of active employees (%) | 48.0 | 45.6 | 45.3 | 46.6 | 45.8 | 43.6 | 43.3 | n.a. | n.a. | n.a. | n.a. | n.a. | n.a. | OECD/AIAS ICTWSS database 2021 |
| Trade union membership (thousands)** | n.a. | n.a. | n.a. | n.a. | n.a. | n.a. | 168,123 | 168,891 | 173,285 | 174,338 | n.a. | n.a. | n.a. | Trade Union Registrar |
| Trade union membership (thousands) | 186 | 182 | 180 | 175 | 171 | 166 | 168 | n.a. | n.a. | n.a. | n.a. | n.a. | n.a. | OECD/AIAS ICTWSS database 2021 |
Piezīmes: * Darba ņēmēju īpatsvars, kas ir arodbiedrības biedri. ** Darba ņēmēju dalība arodbiedrībās, kas aprēķināta no kopējā (arodbiedrības) dalības apjoma un vajadzības gadījumā koriģēta arodbiedrības biedriem ārpus aktīvā, apgādājamā un nodarbinātā darbaspēka (t. i., pensionāri, pašnodarbinātie, studenti un bezdarbnieki). neattiecas; ESAO/AIAS ICTWSS, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija/Amsterdamas Progresīvo darba pētījumu institūts Arodbiedrību institucionālās iezīmes, algu noteikšana, valsts iejaukšanās un sociālie pakti.
Avoti: Eurostat [lfsa_eegaed_custom_766159]; ESAO un AIAS (2021)
Galvenās arodbiedrību konfederācijas un federācijas
Kiprā arodbiedrības biedru skaits netiek uzskatīts par reprezentativitātes elementu. Šajā kontekstā tabulā "Galvenās arodbiedrību konfederācijas un federācijas" ir iekļautas arodbiedrību organizācijas, kas ir salīdzinoši nelielas biedru skaita ziņā, bet tiek uzskatītas par ietekmīgām darba koplīguma slēgšanas sarunās.
Papildus trim augstākajām nacionālajām organizācijām – Kipras Demokrātiskā darba federācija (Δημοκρατική Εργατική Ομοσπονδία Κύπρου, DEOK), Pankiprijas Darba federācija (Παγκύπρια Εργατ) ική Ομοσπονδία, PEO) un Kipras Darba ņēmēju konfederācija (Συνομοσπονδία Εργαζομένων Κύπρου, SEK) – un, neraugoties uz ievērojamām atšķirībām starp privāto un publisko sektoru, tabulā ir iekļautas arī trīs arodbiedrību organizācijas, kas darbojas publiskajā sektorā: Grieķijas vidējās izglītības skolotāju organizācija (Οργάνωση Ελλήνων Λειτουργών Μέσης Εκπαίδευσης Κύπρου, OELMEK), Paniprijas Valsts ierēdņu savienība (Παγκύπρια) , Συντεχνία Δημοσίων Υπαλλήλων, PASYDY) un Pankiprijas grieķu skolotāju organizācija (Παγκύπρια οργάνωση ελλήνων δασκάλων, POED). Šo trīs organizāciju iekļaušanas iemesls ir tāds, ka tās lielā mērā atbilst centrālo organizāciju klasifikācijai, galvenokārt attiecībā uz to spēju ietekmēt darba koplīgumu rezultātus. Tā paša iemesla dēļ ir iekļauta arī Kipras Banku darbinieku savienība (Ενωση Τραπεζικών Υπαλλήλων Κύπρου, ETYK).
Visbeidzot, tabulā ir iekļauta arī Pankiprijas neatkarīgo arodbiedrību organizāciju federācija (Παγκύπρια Ομοσπονδία Ανεξάρτητων Συνδικαλιστικών Οργανώσεων, POASO; iepriekš POAS – tā mainīja nosaukumu 2020. gadā). POAS tika dibināts 1956. gadā. Federācija apvieno neatkarīgas darba ņēmēju organizācijas, galvenokārt tās, kas darbojas valsts uzņēmumos, un tai ir novērotāja statuss LAB. Līdz 2000. gadu vidum POAS cīnījās par izdzīvošanu. Tomēr 2007. gadā pēc tam, kad federācijai pievienojās astoņas neatkarīgas arodbiedrības, kas darbojas valsts uzņēmumos, POAS atkal kļuva par galveno spēlētāju. Tā vēl vairāk nostiprināja savu pozīciju 2020. gadā, kad federācijai pievienojās arī Pankiprijas māsu arodbiedrība (Παγκύπρια Συντεχνία Νοσηλευτών, PASYNO) un Kipras Valsts darbinieku neatkarīgā arodbiedrība (Ανεξάρτητη Συντεχνία Δημοσίων Υπαλλήλων Κύπρου, ASDYK). POASO biedru arodbiedrības ir dažādu koplīgumu parakstītājas puses plašākā publiskajā sektorā.
Galvenās arodbiedrību konfederācijas un federācijas
Name | Abbreviation | Number of members | Involved in collective bargaining? | ||||||||
2008 | 2015 | 2016 | 2017 | 2018 | 2019 | 2020 | 2021 | 2022 | |||
| Democratic Labour Federation of Cyprus (Δημοκρατική Εργατική Ομοσπονδία Κύπρου) | DEOK | 9,407 | 7,125 | 7,123 | 7,024 | 7,113 | 7,172 | 7,173 | n.a. | n.a. | Yes |
| Pancyprian Federation of Labour (Παγκύπρια Εργατική Ομοσπονδία) | PEO | 83,132 | 60,686 | 61,559 | 61,372 | 61,458 | 61,656 | 58,291 | n.a. | n.a. | Yes |
| Cyprus Employees Confederation (Συνομοσπονδία Εργαζομένων Κύπρου) | SEK | 70,322 | 53,467 | 56,775 | 57,842 | 59,944 | 60,635 | n.a. | n.a. | n.a. | Yes |
| Union of Cyprus Banking Employees (Ενωση Τραπεζικών Υπαλλήλων Κύπρου) | ETYK | 10,671 | 9,341 | 8,775 | 8,806 | 9,195 | n.a. | 8,882 | n.a. | n.a. | Yes |
| Organisation of Greek Secondary Education Teachers (Οργάνωση Ελλήνων Λειτουργών Μέσης Εκπαίδευσης Κύπρου) | OELMEK | 5,643 | 5,373 | 5,150 | 5,403 | 5,740 | 5,757 | 5,654 | 5,641 | n.a. | Yes |
| Pancyprian Union of Public Servants (Παγκύπρια Συντεχνία Δημοσίων Υπαλλήλων) | PASYDY | n.a. | 15,323 | 14,683 | 14,271 | 14,246 | 14,024 | 21,125 | 21,144 | n.a. | Yes |
| Pancyprian Organisation of Greek Teachers (Παγκύπρια Οργάνωση Ελλήνων Δασκάλων) | POED | 5,174 | 5,545 | 5,560 | 5,708 | 5,923 | 6,287 | 6,247 | 6,271 | n.a. | Yes |
| Pancyprian Federation of Independent Trade Union Organisations (Παγκύπρια Ομοσπονδία Ανεξάρτητων Συνδικαλιστικών Οργανώσεων) | POASO | 1,842 | 1,422 | 1,329 | 1,302 | 1,227 | 1,228 | n.a. | n.a. | n.a. | Yes |
Avots: Arodbiedrību reģistrators
Organizatoriskā līmenī kopš 2011. gada nav notikušas būtiskas pārmaiņas attiecībā uz arodbiedrību organizāciju un lomu. Tajā pašā periodā nebija tiesību aktu izstrādes, kas tieši ietekmētu sociālo partneru lomu sociālajā dialogā, darba koplīguma slēgšanas sarunās un darba konfliktos.
Jaunākie attiecīgie notikumi ir šādi.
ASDYK tika dibināta 2014. gada novembrī pēc atdalīšanās no PASYDY. ASDYK tika reģistrēta kā arodbiedrība 2015. gada janvārī. Atšķirībā no PASYDY organizatoriskās struktūras jaunās arodbiedrības vadībai ir trīs gadu termiņš un divu termiņu ierobežojums. Turklāt jebkura vadošā amatpersona, kas saņem paaugstinājumu, automātiski atkāpsies no amata arodbiedrībā, savukārt arodbiedrības amatpersonas nesaņems nekādu samaksu. 2017. gada martā arodbiedrībā bija 240 biedri, galvenokārt jaunāka vecuma valsts darbinieki.
Kipras arodbiedrību vienlīdzība (Παγκύπρια Συντεχνία Ισότητα) tika reģistrēta 2017. gada decembrī. Arodbiedrības mērķis ir organizēt cilvēkus ar nepastāvīgām darba attiecībām plašākā publiskajā sektorā, un 2017. gada beigās tai bija 360 biedru.
Divas arodbiedrības – Kipras Celtniecības, Koksnes, Raktuvju un Vispārējo strādnieku arodbiedrība (Συντεχνία Οικοδόμων, Ξυλουργών, Μεταλλωρύχων και Γενικών Εργατών Κύπρου) un Kipra ASV Metālstrādnieku, mehāniķu un elektriķu arodbiedrība (Συντεχνία Εργατών Μετάλλου, Μηχανοτεχνιτών και Ηλεκτροτεχνιτών Κύρου) (abi pieder PEO), pabeidza apvienošanos 2022. gadā; Process sākās 2021. gada beigās.
Kipras Elektroenerģijas iestādes tehniskā un darba darbinieku neatkarīgā arodbiedrība (Ανεξάρτητη Συντεχνία Τεχνικού και Εργατικού Προσωπικού Αρχής Κύπρου) tika izveidota 2021. gadā, savukārt Kipras Ugunsdzēsēju asociācija (Σύνδεσμος Πυροσβεστών Κύπρου, arodbiedrība) tika izveidota 2022. gadā.
2021. gadā tika likvidēta Pankiprijas valdības farmaceitu arodbiedrība (Παγκύπρια Συντεχνία Κυβερνητικών Φαρμακοποιών) un Kipras naftas uzglabāšanas uzņēmuma Brīvo strādnieku un darbinieku arodbiedrība (Ελεύθερη Συντεχνία Εργατουπαλλήλων Κυπριακής Εταιρείας Αποθήκευσης Πετρελαιοειδών, SEK loceklis) tika izformēts 2022. gadā.
Iepriekšējā tabulā norādītie dati par dalību 2016.–2019. gadā liecina, ka divas valsts augstākās arodbiedrību konfederācijas – SEK un PEO – atgūstas no ievērojamā biedru skaita zuduma nesenās ekonomiskās krīzes laikā. Tomēr to dalībnieku skaits joprojām ir krietni zemāks nekā 2008. gadā pirms krīzes. Lai gan dati no 2020. gada ir nepilnīgi, šķiet, ka kopumā dalība arodbiedrībās joprojām ir salīdzinoši stabila.
Darba devēju organizācijas
Par darba devēju pārstāvību
Attiecībā uz darba devēju organizācijām līdz šim Kipras darba devēju organizāciju struktūra, organizācija un darbība nav sistemātiski pētīta un pārbaudīta.
Lielākā daļa atsauču šajā sakarā ir literatūrā, kurā vai nu aplūkoti darba tiesību un darba attiecību jautājumi kopumā, vai arī vēsturiski aplūkots jautājums par darba devēju organizāciju darbību.
Divas valsts augstākās darba devēju organizācijas ir Kipras Tirdzniecības un rūpniecības kamera (Κυπριακό Βιομηχανικό και Εμπορικό Επιμελητήριο, CCCI) un Kipras Darba devēju un rūpnieku federācija (Ομοσπονδία Εργοδοτών και Βιομηχάνων, OEB). Nav pieejami sistemātiski dati par darba devēju organizāciju blīvumu. Tomēr gan CCCI, gan OEB ir ziņojušas, ka ir vērojama skaidra tendence palielināt biedru skaitu un unikālu dalībnieku pulcēšanos. OEB uzskata, ka jaunā ekonomiskā situācija, kas radusies ekonomiskās krīzes rezultātā, uzņēmumu nedrošība šajā jaunajā vidē un steidzamā nepieciešamība rast risinājumus ir likusi arvien vairāk uzņēmumu meklēt veidus, kā pārstāvēt un aizsargāt savas intereses. Šajā kontekstā biedru skaita zaudējumus kompensēja jaunu dalībvalstu pievienošanās. Ievērības cienīgs notikums pēdējos gados ir Kipras Baņķieru darba devēju asociācijas (Κυπριακός Εργοδοτικός Σύνδεσμος Τραπεζών, KEST) likvidācija. KEST tika likvidēta pēc pēdējo atlikušo biedru lēmuma drīz pēc tam, kad lielākās bankas, piemēram, Kipras Banka un Kooperatīvā Centrālā banka, izstājās no asociācijas. Tagad ETYK ir jāapspriež koplīgumi ar katru banku atsevišķi.
Arodbiedrību reģistrators (kas ir atbildīgs arī par darba devēju organizācijām un uzņēmumu apvienībām) liecināja, ka 2022. gadā palielinājās darba devēju interese un mobilizācija jaunu organizāciju veidošanai; patiesībā visnozīmīgākais notikums bija KEST atjaunošanas procesa uzsākšana 2022. gadā, process, kas tika pabeigts 2022. gada decembrī, astoņus gadus pēc tā likvidēšanas.
Darba devēju organizāciju dalība un blīvums, 2012.–2022. gads
2012 | 2013 | 2014 | 2015 | 2016 | 2017 | 2018 | 2019 | 2020 | 2021 | 2022 | Source | |
| Employer organisation density in terms of active employees (%) | n.a. | n.a. | n.a. | n.a. | n.a. | n.a. | 66.1 | n.a. | n.a. | n.a. | n.a. | OECD/AIAS ICTWSS database 2021 |
| Employer organisation density in private sector establishments (%)* | n.a. | 43 | n.a. | n.a. | n.a. | n.a. | n.a. | 11 | n.a. | n.a. | n.a. | European Company Survey 2019 |
Piezīme: * Darbinieku procentuālais daudzums, kas strādā uzņēmumā, kas ir jebkuras darba devēju organizācijas biedrs, kas ir iesaistīts darba koplīguma slēgšanas sarunās.
Avoti: Eurofound un Cedefop (2020); ESAO un AIAS (2021)
Galvenās darba devēju organizācijas
Papildus CCCI un OEB tabulā "Galvenās darba devēju organizācijas un konfederācijas" ir iekļautas arī divas nozaru darba devēju asociācijas, kas ir ietekmīgas darba koplīguma slēgšanas sarunu ziņā: Kipras Būvuzņēmēju asociāciju federācija (Ομοσπονδία Συνδέσμων Εργολάβων Οικοδομών Κύπρου, OSEOK), kas ir OEB locekle, un Kipras Viesnīcu asociācija (Παγκύπριος Σύνδεσμος Ξενοδόχων, PASYXE), kas ir CCCI locekle. Tajā ietilpst arī Kipras Tūrisma uzņēmumu asociācija (Σύνδεσμος Τουριστικών Επιχειρήσεων Κύπρου, STEK), kas ir OEB locekle.
Galvenās darba devēju organizācijas un konfederācijas
Name | Abbreviation | Members | Year | Involved in collective bargaining? | Source |
| Cyprus Chamber of Commerce and Industry (Κυπριακό Βιομηχανικό και Εμπορικό Επιμελητήριο) | CCCI | 145 professional associations | 2023 | Yes | ccci.org.cy |
| Cyprus Employers and Industrialists Federation (Ομοσπονδία Εργοδοτών και Βιομηχάνων) | OEB | 113 employer associations, businesses and professional associations | 2023 | Yes | oeb.org.cy |
| Federation of Associations of Building Contractors Cyprus (Ομοσπονδία Συνδέσμων Εργολάβων Οικοδομών Κύπρου) | OSEOK | 5 district associations | 2021 | Yes | oseok.org.cy |
| Cyprus Hotel Association (Παγκύπριος Σύνδεσμος Ξενοδόχων) | PASYXE | 235 member companies | 2023 | Yes | cyprushotelassociation.org |
| Association of Cyprus Tourist Enterprises (Σύνδεσμος Τουριστικών Επιχειρήσεων Κύπρου) | STEK | 32 hotel members, 20 member companies and 1 professional association | 2023 | Yes | acte.com.cy |
Trīspusējas un divpusējas institūcijas un saskaņošana
Kiprā, lai gan likums neinstitucionalizē sociālā dialoga struktūras, pastāv senas sociālā dialoga tradīcijas. Gandrīz visu priekšlikumu un politikas īstenošana attiecībā uz darba attiecībām ir sociālā dialoga rezultāts starp valdību, darba devēju organizācijām un arodbiedrībām. Tomēr sociālie partneri pēdējos gados ir pauduši vairāk sūdzību par valdības vienpusējiem lēmumiem un iniciatīvām.
Praktiskā līmenī sadarbība starp trim pusēm tiek panākta daļēji, darbojoties tehniskajām komitejām un citām trīspusējas pārstāvības struktūrām, bet galvenokārt pārstāvot ieinteresētās personas LAB MLSI, kas tiek uzskatīts par vissvarīgāko trīspusējās pārstāvības mehānismu. Agrāk katra valdības iniciatīva tika pakļauta izsmeļošām konsultācijām LAB, bet pēdējos gados valdība ir vienpusēji apstrādājusi lielāku skaitu juridisko pasākumu bez trīspusējām sarunām.
LAB kā vienīgā sociālā dialoga struktūra dažkārt tiek kritizēta. Galvenā kritika ir par to, ka sociālā dialoga pārstāvība ir ierobežota ar ļoti nelielu skaitu arodbiedrību, tikai konfederāciju līmenī, bet bez visu konfederāciju līdzdalības. Šajā kontekstā visas pārējās arodbiedrības ir praktiski izslēgtas no oficiālajām trīspusējās pārstāvniecības struktūrām un jo īpaši LAB. Konkrēti, darba devēju vārdā ir trīs pārstāvji no CCCI un trīs pārstāvji no OEB, savukārt arodbiedrību vārdā ir viens pārstāvis no DEOK, trīs pārstāvji no PEO un trīs pārstāvji no SEK. Tomēr atkarībā no konkrētā jautājuma pārstāvjus no citām arodbiedrībām vai darba devēju apvienībām var uzaicināt ad hoc, bet galvenokārt piedalīties novērotāju statusā. Nesenās ekonomiskās krīzes laikā (2012–2015) LAB netika sasaukta regulāri. Kopš 2018. gada darba, labklājības un sociālās apdrošināšanas ministrs biežāk konsultējas ar sociālajiem partneriem LAB kontekstā.
Runājot par aplūkotajiem jautājumiem, sociālā dialoga programma ir salīdzinoši ierobežota, un sociālo partneru vārdā trūkst iniciatīvas, lai paplašinātu darbību jaunās jomās, piemēram, ekonomikas un monetārajos jautājumos. Piemēram, Eiropas pusgada kontekstā Kipras valsts reformu programmu galvenokārt sagatavo iesaistītās ministrijas un citas publiskās aģentūras. Sociālo partneru iesaistīšanās ir minimāla un aprobežojas ar sagatavošanas procesa sākumposmu. Jo īpaši arodbiedrības nesenās ekonomiskās krīzes laikā (2012.–2015. gads) ir kritizējušas valdību par to, ka tā ir apņēmusies noslēgt dažādus tālejošus nolīgumus ar starptautiskajiem kreditoriem (Starptautisko Valūtas fondu, Eiropas Komisiju un Eiropas Centrālo banku), neapspriežoties ar valsts sociālajiem partneriem. Arodbiedrības šādu praksi uzskata par tiešu uzbrukumu pastāvošajai darba attiecību sistēmai, kuras pamatā ir trīspusējas sadarbības princips.
Pēc Kipras pievienošanās Eiropas Savienībai tika izveidota Valsts nodarbinātības komiteja (NEC). NEC ir trīspusējs sastāvs, un to vada darba, labklājības un sociālās apdrošināšanas ministrs. NEC bija padomdevēja loma jautājumos, kas saistīti ar Eiropas nodarbinātības politikas īstenošanu, darba tirgus darbību, Valsts nodarbinātības dienesta modernizāciju, Valsts rīcības plāna nodarbinātības jomā uzraudzību un trešo valstu valstspiederīgo nodarbinātības sistēmas reformu. Tiek ziņots, ka NEC nav bijis aktīvs kopš 2015. gada vasaras.
Jāatzīmē, ka sociālie partneri piedalās gandrīz visās politikas veidošanas organizācijās, piemēram, Cilvēkresursu attīstības iestādē (HRDA) un dažādās citās maznozīmīgās komitejās un padomēs.
Galvenās trīspusējās struktūras
| Name | Abbreviation | Type | Level | Issues covered | Source |
| Labour Advisory Board (Εργατικό Συμβουλευτικό Σώμα) | LAB | Tripartite | National | All issues related to labour relations | Own elaboration |
| National Employment Committee (Εθνική Επιτροπή Απασχόλησης) | NEC | Tripartite | National | All issues related to employment policy | Own elaboration |
Darba vietas līmeņa darbinieku pārstāvība
Kiprai ir vājas tradīcijas attiecībā uz pastāvošajām darbinieku pārstāvības struktūrām uzņēmumu līmenī. Šajā kontekstā galvenās pārstāvniecības struktūras līdz šim ir arodbiedrību pārstāvības un drošības komitejas, savukārt nesen izveidotās struktūras, piemēram, Eiropas uzņēmumu padomes, nešķiet īpaši dzīvotspējīgas.
Īstenojot starpnieka lomu, MLSI mudina sociālos partnerus veicināt informācijas un konsultāciju struktūru izveidi. Tā rezultātā vairākos koplīgumos gan nozaru, gan uzņēmumu līmenī tagad ir iekļauta īpaša klauzula, kas attiecas uz sociālo partneru nodomu izveidot I un C struktūras saskaņā ar Likuma 78(I)/2005 noteikumiem par vispārējas sistēmas izveidi darbinieku informēšanai un uzklausīšanai. Tomēr līdz šim tā rezultātā nav veikti nekādi praktiski un jēgpilni pasākumi. Tajā pašā laikā, lai gan sociālie partneri ir vienisprātis, ka Likuma 78(I)/2005 pieņemšana ir svarīga, ciktāl tas paredz darba ņēmēju tiesības uz informāciju un uzklausīšanu par plašu svarīgu jautājumu loku, viņi nav motivēti ieviest I un C režīmu, jo, viņuprāt, I un C tiesības aizsargā pati darba attiecību sistēma.
Jāatzīmē, ka uzņēmumos, kuros ir 10 vai vairāk darbinieku, pastāv drošības komitejas, kā to paredz tiesību akti par drošību un veselības aizsardzību darbā (Likums Nr. 89(I)/1996) un attiecīgie noteikumi par drošības komitejām (Administratīvais normatīvais akts Nr. 134/1997).
Regulation, composition and competencies of the bodies
| Body | Regulation | Composition | Competencies | Thresholds for/rules on when the body needs to be/can be set up | Source |
| Trade unions’ local committees in the private sector, local administration and state-owned enterprises | By the trade union’s own statutes or on an ad hoc basis | Every trade union maintains its own committee Representatives are elected or appointed by trade unions The number of representatives varies between trade unions (from 1 to 10 members) | Theoretically, they can deal with everything Practically, they deal with workplace-specific issues, working conditions and individual complaints They observe the application of collective agreements and report violations to trade unions They cooperate with trade union officials on the conclusion or renewal of collective agreements They provide information for and undertake consultation with the employer | No thresholds | Own elaboration |
| Joint departmental staff committees for public servants (set up at the level of ministries) | By formal regulations negotiated with PASYDY and ratified by the Council of Ministers | Equal representation of the employer and employees The employer (the state) is represented by three high-ranking officials Employees are represented by three people appointed by PASYDY | Advisory role: decisions are considered as recommendations to the government They deal only with issues related to working conditions of the ministry in question They deal only with questions affecting public servants of the ministry in question | No thresholds mentioned Joint departmental staff committees operate at every ministry | Authors’ own elaboration |
| Local committees in the public sector for hourly paid workers and employees (operation in governmental departments) | By formal regulations negotiated and concluded between the government and the trade unions | Committees are composed of the official side (employer) and the employee side The official side is represented by one high-ranking official of the department in question Employees are represented by elected representatives whose number is determined by the total number of the department’s employees (up to 100 employees are represented by three elected representatives, 101–200 employees are represented by five representatives and 201 or more employees are represented by seven representatives) | Advisory role: decisions are considered as recommendations to the government They deal with the application of the regulations determining the working conditions, welfare and training of hourly paid employees, as well as productivity-related issues in the department in question | No thresholds mentioned Local committees operate in every department of the government | Authors’ own elaboration |
| Safety representatives/safety committees | Health and safety at work law of 1996, as amended in 2015 (Law 89(I)/1996) | In establishments with 2–9 employees, a safety representative is chosen, appointed or elected In establishments with 10 or more employees, a safety committee has to be set up consisting of two elected representatives in establishments with 10–19 employees, three representatives in establishments with 20–49 employees and one additional representative for every 50 additional employees after that The employer is also represented in the safety committee | Advisory role They provide information to and undertake consultation with employees as regards health and safety | Thresholds apply In establishments with 2–9 employees, a safety representative is chosen, appointed or elected A safety committee has to be set up in establishments with 10 or more employees | Authors’ own elaboration |
