Darba koplīguma slēgšanas sarunas Kiprā

Tiesības uz darba koplīguma slēgšanas sarunām garantē un aizsargā 1960. gada konstitūcija. Jo īpaši Konstitūcijas 26. panta 2. punktā ir noteikts, ka "likumā var paredzēt darba koplīgumus, kas obligāti jāpilda darba devējiem un darba ņēmējiem, pienācīgi aizsargājot jebkuras personas tiesības neatkarīgi no tā, vai tā ir pārstāvēta šāda līguma noslēgšanas brīdī".

Tomēr, ja nav attiecīgu tiesību aktu, līdz šim noslēgtie koplīgumi tiek uzskatīti par "džentlmeņu līgumiem". Tas nozīmē, ka līgumu regulatīvajai daļai – noteikumiem, kas regulē darba samaksas un darba apstākļu jautājumus, kā arī citiem jautājumiem, kas izriet no darbaspēka nodrošināšanas – nav tiešas vai obligātas ietekmes uz darba ņēmējiem.

Praksē IRC ietvaros izstrādātā brīvo darba koplīgumu sistēma attiecas gan uz privāto, gan daļēji publisko sektoru.

Neraugoties uz nepārprotamu tendenci decentralizēt darba koplīguma slēgšanas sarunas, par ko ziņojušas gan arodbiedrības, gan darba devēju asociācijas, Kiprā joprojām pastāv jaukta situācija, kurā sarunu līmeņi mainās nozares un uzņēmumu līmenī. Šajā kontekstā ir diezgan grūti novērtēt, kurš ir dominējošais līmenis, galvenokārt attiecībā uz kopējo sarunu tvēruma līmeni. Konkrēti, neraugoties uz uzņēmuma līmeņa skaitlisko pārsvaru, nozaru līmenis tiek uzskatīts par tikpat svarīgu, ja ne svarīgāku, ciktāl tas attiecas uz tvērumu.

Pieejamie dati par darba koplīguma slēgšanas sarunu tvērumu ir sadrumstaloti un iegūti no dažādiem avotiem, savukārt to vākšanas un apstrādes metodes nav zināmas. Šajā kontekstā ir problemātiski minēt konkrētus datus, bet ir ārkārtīgi svarīgi nošķirt publisko/plašāku publisko sektoru, kur tvēruma īpatsvars sasniedz gandrīz 100 %, un privāto sektoru. Attiecībā uz privāto sektoru, nesniedzot precīzus skaitļus, arodbiedrības ir ziņojušas, ka kopš 2007. gada ir vērojama tendence samazināt sarunu tvērumu un ka šīs tendences temps kopš 2010. gada ir pastāvīgi palielinājies. Šī tendence kļuva acīmredzamāka nesenās ekonomiskās krīzes laikā.

Darba ņēmēju darba koplīgumu segums

Piezīme: * To darbinieku procentuālais daudzums, kas strādā vietējās vienībās, kurās vairāk nekā 50% darbinieku ir iekļauti darba koplīgumā, salīdzinot ar kopējo darbinieku skaitu, kas piedalījās aptaujā.

Avoti: Eurofound, Eiropas uzņēmumu apsekojums 2013. un 2019. gadā (tostarp privātā sektora uzņēmumi ar uzņēmējdarbības vietām >10 darbinieku (saimniecisko darbību nomenklatūras (NACE) kodi B–S), ar iespējamām vairākām atbildēm; Eurostat [earn_ses10_01], [earn_ses14_01], [earn_ses18_01], 2010., 2014. un 2018. gada izpeļņas struktūras apsekojums (tostarp uzņēmumi ar >10 darbiniekiem (NACE kodi B–S, izņemot O), ar vienu atbildi katrai vietējai vienībai); ESAO un AIAS (2021).

Kiprā darba koplīguma slēgšanas sarunas notiek nozaru un uzņēmumu līmenī. Nozaru līmenī vienmēr notiek tiešas sarunas starp darba devējiem un darba ņēmējiem, vairumā gadījumu starp divām lielākajām konfederācijām no darba ņēmēju puses (PEO un SEK) un OEB no darba devēju puses. Uzņēmumu līmenī koplīgumus sagatavo un apspriež parasti tieši starp arodbiedrību pārstāvjiem un darba devēju, bet vairākos gadījumos ar uzņēmuma saistītās darba devēju asociācijas palīdzību.

Darba koplīgumu līmeņi, 2022. gads

Artikulācijas

Artikulācija starp abiem sarunu līmeņiem ir diezgan vāja. Rezultātā sarunas nozaru līmenī nav pamats darba samaksas noteikšanai konkrētākā līmenī, piemēram, uzņēmuma līmenī.

Laiks, kad notiek darba koplīguma slēgšanas sarunas, nav noteikts. Tomēr, pamatojoties uz IRC noteikumiem, pusei, kas vēlas grozīt spēkā esošo koplīgumu, vismaz divus mēnešus iepriekš pirms tā termiņa beigām būtu jāpaziņo otrai pusei par savu nodomu to darīt, pievienojot prasību vai grozījumu sarakstu. Vienīgais izņēmums ir tad, ja mazo uzņēmumu gadījumā koplīgumā ir noteikts cits process.

Ja abas puses vienojas, esošais koplīgums paliek spēkā uz laiku, kas vienāds ar prasību iesniegšanas kavējuma ilgumu, ja šis kavējums nepārsniedz 15 dienas. Ja puse, kas vēlas grozīt spēkā esošo līgumu, nav paziņojusi par savu nodomu to darīt, koplīgums paliek spēkā vēl vienu gadu.

Ekonomiskās krīzes rezultātā darba devēju organizāciju mērķis ir noslēgt ilgtermiņa darba koplīgumus, ko, viņuprāt, cenšas panākt arī arodbiedrības. Tomēr arodbiedrības uzskata, ka koplīgumu termiņam vajadzētu būt īsākam, jo daudzi noteikumi tiek uzskatīti par pagaidu noteikumiem ekonomiskās krīzes dēļ.

Lai gan starp dažādiem sarunu līmeņiem nav operatīvas koordinācijas, dažās saimnieciskās darbības nozarēs, piemēram, viesnīcās, metālapstrādē un būvniecības nozarē, darba koplīguma slēgšanas sarunas ir pamats darba samaksas noteikšanai citās saimnieciskās darbības nozarēs vai nu apakšnozaru, vai uzņēmumu līmenī. Tas nozīmē, ka šīs nozares neoficiāli tiek uzskatītas par sektoriem.

Koplīgumi attiecas tikai uz parakstītāju pušu biedriem. Tomēr Kiprā nav vispārēju tiesību normu par koplīgumu obligātu pagarināšanu, kā arī nav funkcionāla ekvivalenta.

Kristofijas valdība 2013. gada februārī iesniedza likumprojektu, kura mērķis bija ieviest nozaru koplīgumu pagarināšanas mehānismu. Anastasiades valdība, kas stājās amatā 2013. gada martā, atcēla likumprojektu. Pēc tam Pārstāvju palātas Darba komitejas priekšsēdētājs atkārtoti iesniedza likumprojektu ar nelielām būtiskām izmaiņām. Līdz 2022. gada beigām likumprojekts vēl bija Darba komitejā un vēl nebija iekļauts komitejas prioritāšu darba kārtībā.

2020. gada maijā ar tiesību aktiem tika ieviests sava veida pagarināšanas mehānisms. Tiesību akti ir specifiski būvniecības nozarei. Tiesību akti paplašina šādus piecus nozares koplīguma noteikumus uz visiem nozares darbiniekiem: (1) svētku dienas, (2) nodrošinājuma fonds, (3) darba laiks, (4) samaksa par virsstundām un (5) 13. alga, kas izmaksājama darba ņēmējiem decembrī.

Attiecībā uz algu indeksāciju, kas attiecas uz darba koplīgumu rezultātiem, tiek aptverti visi darbinieki neatkarīgi no tā, vai viņi ir arodbiedrības biedri.

Atkāpe ir iespējama, bet nav pieejami konkrēti dati par Kipras apmēru. DLR ziņoja par 2012. gadu, ka ir palielinājies to darba devēju skaits, kuri ieviesa vienpusējas izmaiņas nodarbinātības noteikumos, kā rezultātā vairumā gadījumu tika daļēji pārkāpti koplīgumi un tika aptverts mazāk cilvēku. Daļējs pārkāpums nozīmē vai nu to, ka netika ievēroti visi līguma noteikumi, vai arī tika aptverta tikai neliela daļa darbinieku (parasti tie ir pastāvīgie darbinieki, kas ir arodbiedrības biedri).

Kopš 2012. gada ekonomikas krīzes dēļ atvēršanas klauzulas ir biežāk izmantotas. Nav atbilstoša tiesiskā vai institucionālā regulējuma, un pirms 2008. gada atvēršanas klauzulas netika izmantotas. Jāatzīmē, ka Kiprā termina "atvēršanas klauzula" vietā sociālie partneri dod priekšroku "īpašiem/ad hoc nolīgumiem" (vai spēkā esoša nolīguma noteikumiem), kas ekonomikas krīzes rezultātā izpaužas kā grūtību klauzula. OEB ir paziņojusi, ka kopš 2012. gada lielākā daļa atjaunošanas gadījumu ir veikti šāda veida nolīgumu ietvaros, kas noslēgti uz īsu laiku, parasti uz vienu gadu. Runājot par to saturu, šie speciālie/ad hoc nolīgumi attiecas gandrīz tikai uz darba samaksu un darba laiku. Praksē ad hoc nolīgumi darbojas kā pamatnolīgumi, pieļaujot atkāpes no sākotnējā nolīguma, savukārt jebkuras atsevišķas novirzes notiek uzņēmuma līmenī atkarībā no īpašajiem apstākļiem, ar kuriem saskaras katrs atsevišķs uzņēmums. Ekonomikai atgriežoties pie pozitīviem izaugsmes tempiem, no 2015. gada otrās puses galvenā privātā sektora arodbiedrības sāka koncentrēties uz visu koplīgumos paredzēto noteikumu atgūšanu.

Līdz to atjaunošanai iepriekšējie līgumi parasti paliek spēkā. Tomēr PEO uzskata, ka tā ir pelēkā zona, kurā nav skaidrs, kas ir vai nav spēkā. Šajā kontekstā PEO ir norādījis, ka ekonomiskās krīzes rezultātā ir vairāk kavējusies darba koplīgumu atjaunošana, un tāpēc daudziem darba ņēmējiem gan atsevišķos uzņēmumos, gan veselās saimnieciskās darbības nozarēs nav piemērojami nodarbinātības pamatnoteikumi.

Ne visos koplīgumos ir miera klauzula, un tie koplīgumi, kuriem ir miera klauzula, jebkurā gadījumā norāda uz IRC noteikumiem. IRC ir tikai "džentlmeņu vienošanās" un tādēļ nerada juridiskus pienākumus. Tomēr darba koplīguma slēgšanas sarunās iesaistītie sociālie partneri ievēro tās noteikumus. IRC nodarbojas ar rūpniecisko mieru atbilstoši strīda būtībai. Attiecībā uz interešu konfliktiem (konflikts, kas rodas sarunās par jauna koplīguma noslēgšanu vai esoša koplīguma atjaunošanu) IRC nosaka, ka puses nedrīkst vērsties pie kolektīvas rīcības ne koplīguma spēkā esamības laikā, ne starpniecības, šķīrējtiesas vai publiskās izmeklēšanas laikā.

Ja rodas strīdi par sūdzībām (definēti kā strīdi, kas izriet no spēkā esošo koplīgumu vai spēkā esošo nodarbinātības nosacījumu interpretācijas un/vai īstenošanas, vai no personiskas sūdzības, tostarp sūdzības par atlaišanu), puses apņemas neizmantot nekādas kolektīvas darbības. Arodbiedrības var vērsties pie kolektīvās rīcības, ja darba devējs, pretēji MLSI ieteikumiem, klaji pārkāpj koplīguma noteikumu.

Darba koplīguma slēgšanas sarunas satura ziņā ir diezgan ierobežotas un aptver tādus tradicionālus jautājumus kā atalgojums un darba laiks. Citi jautājumi, kas saistīti ar individuālo nodarbinātību un darba apstākļiem, tiek uzskatīti par sekundāriem.