Kipras darba dzīves valsts profils
Šajā profilā ir aprakstītas galvenās darba dzīves iezīmes Kiprā. Tās mērķis ir sniegt attiecīgu pamatinformāciju par struktūrām, iestādēm, dalībniekiem un attiecīgajiem noteikumiem attiecībā uz darba dzīvi.
Tas ietver rādītājus, datus un regulatīvās sistēmas par šādiem aspektiem: dalībnieki un iestādes, kolektīvās un individuālās darba attiecības, veselība un labklājība, atalgojums, darba laiks, prasmes un apmācība, kā arī vienlīdzība un nediskriminācija darbā. Profili tiek sistemātiski atjaunināti reizi divos gados.
"Individuālās darba attiecības" attiecas uz attiecībām starp atsevišķu darba ņēmēju un viņa darba devēju. Šīs attiecības veido tiesiskais regulējums un sociālo partneru sarunu rezultāti par noteikumiem un nosacījumiem. Šajā sadaļā aplūkots darba attiecību sākums un izbeigšana, kā arī tiesības un pienākumi Kiprā.
Prasības attiecībā uz darba līgumu
Darba attiecības neregulē likumdošana. Tomēr daži tiesību akti attiecas uz jauniešu aizsardzību nodarbinātībā.
Minimālais darbspējas vecums ir 18 gadi, un to reglamentē Likums 48(I)/2001 par jauniešu aizsardzību darbā. Likuma 48(I)/2001 galvenais mērķis ir aizsargāt darbā personas, kas jaunākas par 18 gadiem. Attiecīgo tiesību aktu pamatnoteikumi ir šādi.
Tas aizliedz nodarbināt bērnus.
Tajā ir noteikts darba laiks, ikdienas un nedēļas atpūta, kā arī nakts darba ierobežojumi bērniem un pusaudžiem.
Tā reglamentē bērnu ievietošanu apvienotās darba un apmācības programmās. Tajā ir noteikti darba devēju vispārējie pienākumi šajā sakarā.
Tajā norādīti aizliegtie nodarbinātības veidi.
Tajā ir noteikti pārkāpumi un sodi.
Atlaišanas un izbeigšanas procedūras
Attiecībā uz atlaišanas un izbeigšanas procedūrām galvenie tiesību akti ir Likums 24/1967 par darba attiecību izbeigšanu un Likums 28(I)/2001 par kolektīvo atlaišanu.
Attiecībā uz darba attiecību izbeigšanu Likuma 24/1967 mērķis ir aizsargāt darba ņēmējus pret atlaišanu. Likums Nr. 24/1967 attiecas uz visiem darba ņēmējiem gan privātajā, gan valsts sektorā, ieskaitot mācekļus. Tas attiecas arī uz privāto uzņēmumu akcionāriem, kuri ir nodarbināti to uzņēmumos. Apvienotās Karalistes valdības un Jūras spēku, armijas un gaisa spēku institūtu darbinieki, kas strādā Kiprā, ir atbrīvoti no īpašo tiesību aktu noteikumiem. Saskaņā ar Likumu 24/1967 darba devējam, kas vēlas izbeigt darba attiecības ar darbinieku, kurš ir nostrādājis vismaz 26 nedēļas nepārtraukti pie šī darba devēja, ir pienākums sniegt darba ņēmējam minimālo uzteikuma termiņu atkarībā no darba stāža, kā to paredz likums. Kiprā ikviena atlaišana tiek uzskatīta par netaisnīgu, ja vien darba devējs nepierāda pretējo. Lai iegūtu plašāku informāciju par individuālām atlaišanas procedūrām, lasītājs var iepazīties ar MLSI darba attiecību izbeigšanas rokasgrāmatu (bez datuma).
Kolektīvās atlaišanas gadījumā Likuma 28(I)/2001 mērķis ir aizsargāt darbiniekus kolektīvās atlaišanas gadījumā. Lai uzņēmums ietilptu likuma darbības jomā, uzņēmumā ir jānodarbina vismaz 21 cilvēks. Lai ietilptu tiesību aktu darbības jomā, darba devējiem ir jāplāno 30 dienu laikā atlaist vai atlaist 10 vai vairāk darbiniekus uzņēmumos ar 21–100 darbiniekiem, 10% darbaspēka uzņēmumos ar 101–299 darbiniekiem un 30% darbaspēka uzņēmumos, kas nodarbina 300 vai vairāk darbiniekus.
Tiesību akti neattiecas uz ierēdņiem, darba ņēmējiem, ko nodarbina pusvalstiskas organizācijas, vietējās iestādes vai juridiskas personas, uz kurām attiecas publiskās tiesības, jūrniekiem un darba ņēmējiem uz noteiktu laiku.
Bērna kopšanas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājums un paternitātes atvaļinājums
2017. gada augustā papildus grūtniecības un dzemdību atvaļinājumam un bērna kopšanas atvaļinājumam tika ieviests divu nedēļu apmaksāts paternitātes atvaļinājums. Turklāt 2022. gadā notika būtiskas izmaiņas attiecīgajos tiesību aktos, ko veicināja saskaņošana ar ES direktīvu par darba un privātās dzīves līdzsvaru. Jaunais paternitātes atvaļinājuma, vecāku aprūpes, nepārvaramas varas un elastīga darba režīma likums tika pieņemts 2022. gada decembrī, un tas atcēla iepriekšējos likumus par bērna kopšanas atvaļinājumu, nepārvaramas varas un paternitātes atvaļinājumu. Šis likums pieļauj elastīgu darba režīmu, proti, darba ņēmējiem, kuriem ir bērni līdz astoņu gadu vecumam, ir iespēja pielāgot savu nodarbinātības veidu, cita starpā izmantojot tāldarbu, elastīgu darba laiku vai saīsinātu darba laiku. Viņiem ir arī tiesības pieprasīt atgriešanos sākotnējā nodarbinātības formā pirms norunātā laikposma beigām, uz kuru tika pieņemti elastīgi noteikumi. Ņemiet vērā, ka ar šo likumu ieviestās izmaiņas noveda pie likumu atjaunināšanas par darba attiecību izbeigšanu, sociālo nodrošinājumu, ikgadējo atvaļinājumu un vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm darba vietā.
Likumā noteiktais atvaļinājums
| Maternity leave | |
| Maximum duration | Maternity leave is currently set at 18 consecutive weeks, of which 11 are considered mandatory. It must be used in the following way: two weeks before the expected week of birth and nine weeks after the birth. As of November 2021, maternity leave was increased by four weeks for a second childbirth or the adoption of a second child, including through surrogacy, and by eight weeks for a third or subsequent childbirth or the acquisition of a third or later child by adoption or surrogacy. |
| Reimbursement | The weekly rate of maternity allowance is equal to 72% of the weekly value of the insurance point of the insured person’s basic insurance in the relevant contribution year. |
| Who pays? | The Social Security Fund (Ταμείο Κοινωνικών Ασφαλίσεων) – but the employer can pay part of it if so desired; however, this condition is not explicitly provided by the relevant legislation. |
| Legal basis | Protection of Maternity Law (Law 100(I)/1997) |
| Parental leave | |
| Maximum duration | Every working parent who has completed six months of continuous service with the same employer is entitled to parental leave. The total duration of parental leave is up to 18 weeks for each child under the age of eight years, adopted child under the age of 12 years or child with a disability under the age of 18 years, and is 23 weeks in the case of a widowed parent. Parental leave is taken with a minimum duration of one week and a maximum duration of five weeks per calendar year; following the relevant application by an employee, parental leave may alternatively be granted in a flexible manner, provided that the right to receive parental leave in flexible ways is limited to the possibility of receiving it with a minimum period of one day. Moreover, provided that, on the date of submission of the application, the parent has completed 12 months of employment within the last 24 months, during the eight weeks of parental leave, they receive a parental leave allowance. In the case of a child with a disability, the duration of the parental leave allowance is extended by:
|
| Reimbursement | The weekly amount of the benefit amounts to 72% of the weekly value of the insurance point of the insured person’s basic insurance in the relevant year of contributions, and 60% of the weekly value of the number of insurance points of the insured person’s supplementary insurance of the relevant tax year. |
| Who pays? | The Social Security Fund. In addition, a small number of enterprise collective agreements may provide for part of the parental leave on a full pay basis (for instance, the French School of Nicosia). |
| Legal basis | The Leave (Paternity, Parental, Caring, Force Majeure) and Flexible Work Arrangements for the Work–Life Balance Law of 2022 (Law 216(I)/2022) |
| Paternity leave | |
| Maximum duration | Every working father is entitled to paternity leave of two consecutive weeks and can take it from the birth of the child up to two weeks after the end of the maternity leave. He receives it when he has a child with a natural mother, with a surrogate mother or through the adoption of a child up to 12 years old. The father is also entitled to paternity leave in the event of a stillbirth and, if the mother dies before or during childbirth or during maternity leave, the right to paternity leave increases with the remaining weeks of maternity leave that the mother would have been entitled to if she had not died. |
| Reimbursement | The weekly rate of paternity allowance is equal to 72% of the weekly value of the insurance point of the insured person’s basic insurance in the relevant contribution year. |
| Who pays? | The Social Security Fund – but the employer can pay part of it if so desired; however, this condition is not explicitly provided for under the relevant legislation. |
| Legal basis | The Leave (Paternity, Parental, Caring, Force Majeure) and Flexible Work Arrangements for the Work–Life Balance Law of 2022 (Law 216(I)/2022) |
Slimības atvaļinājums
Saskaņā ar Kipras tiesību aktiem darba devējam nav likumā noteikta pienākuma maksāt slimības pabalstu. Ja darba devējs nenoslēdz īpašu vienošanos ar saviem darbiniekiem par slimības pabalstu, slimības pabalstu sedz sociālās apdrošināšanas sistēma (Σχέδιο Κοινωνικών Ασφαλίσεων), kas ir piemērojama visiem, kam ir tiesības uz šo pabalstu, neatkarīgi no pieteikuma iesniedzēja vecuma. Tomēr saskaņā ar esošo sistēmu slimības pabalstu izmaksā darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām vecumā no 16 līdz 63 gadiem, kas ir darbnespējīgi. Personas, kas neatbilst apdrošināšanas nosacījumiem, lai iegūtu tiesības uz vecuma pensiju 63 gadu vecumā, ir tiesīgas saņemt pabalstu līdz noteiktajam datumam, bet nekad pēc 65 gadu vecuma. Slimības pabalsta nedēļas likme ir tāda pati kā bezdarbnieka pabalsta likme, un to aprēķina tādā pašā veidā.
Pensionēšanās vecums
No 2008. līdz 2012. gadam trīs atsevišķos posmos notika nozīmīga pensiju sistēmas reforma, kas bija daļa no plašākas sociālās apdrošināšanas sistēmas reformas, kuras mērķis bija nodrošināt sistēmas ilgtermiņa finansiālo ilgtspēju. Pirmajā posmā (kas tika pabeigts 2009. gadā) tika ierosināti vairāki pasākumi, kuru galvenais mērķis bija palielināt ieņēmumus, veicot lielākas iemaksas. Otrajā un trešajā posmā tika ieviesti vairāki pasākumi kā daļa no konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem un saprašanās memoranda. Šo reformu kontekstā privātajā sektorā vispārējais pensionēšanās vecums ir 65 gadi. Darba ņēmēji, kuriem ir uzkrātas pietiekamas sociālā nodrošinājuma tiesības, joprojām var saņemt pensiju 63 gadu vecumā; Tomēr, ja viņi to dara, tiek piemērots sods 0,5 % apmērā par katru mēnesi, kad viņi saņem pensiju pirms 65 gadu vecuma. Valsts sektorā pensionēšanās vecums tika pakāpeniski palielināts no 60 līdz 65 gadiem. 2012. gada sociālā nodrošinājuma reformā pensionēšanās vecums bija saistīts ar paredzamā mūža ilguma palielināšanos. Saskaņā ar šo noteikumu pārskatīšana jāveic reizi piecos gados. Pirmajā pārskatā tiks atspoguļotas paredzamā mūža ilguma izmaiņas no 2018. līdz 2023. gadam.
Pensionēšanās vecums ir dzimumneitrāls.
