Kolektīvās darbības un strīdi Kiprā

Tiesības streikot garantē Kipras Republikas Konstitūcija. Konkrētāk, 27. panta 1. punktā ir noteikts, ka:

tiesības streikot tiek atzītas un to izmantošanu var regulēt ar likumu tikai tādēļ, lai garantētu Republikas drošību vai konstitucionālo kārtību, vai sabiedrisko kārtību, vai sabiedrības drošību, vai lai uzturētu piegādes un pakalpojumus, kas ir būtiski iedzīvotāju dzīvei, vai lai aizsargātu šajā Konstitūcijā garantētās tiesības un brīvības jebkurai personai

Saskaņā ar 27. panta 2. punktu bruņotajiem spēkiem, policijai un žandarmērijai piederošajiem cilvēkiem nav tiesību streikot. Varētu pieņemt likumu, lai paplašinātu šo aizliegumu uz valsts darbiniekiem. Tomēr šāds likums nekad nav pieņemts.

Jautājums par streiku regulēšanu un strīdu izšķiršanas procedūru pamatpakalpojumu jomā bija neizskatīts vairākus gadus, un trīs mēģinājumi regulēt šo jautājumu ar tiesību aktiem noveda pie strupceļa. 2004. gada martā beidzot tika parakstīts trīspusējs nolīgums par darba strīdu izšķiršanas procedūru pamatpakalpojumu jomā. Vienošanās ievieš šķīrējtiesas procedūru šādos strīdos, bet neizslēdz kolektīvu rīcību. Jaunā nolīguma ietvaros būtu jāatceļ aizsardzības noteikumi 79A un 79B, kas tika izdoti, pamatojoties uz spēkā esošo rīkojumu par pamatpakalpojumiem. Gan Starptautiskais Darba birojs, gan Eiropas Padome ir norādījuši, ka 79.A un 79.B noteikumi neatbilst šo struktūru līgumiem, kurus ratificējusi Kipras Republika.

Konstitūcijā vai kādā citā likumā nav īpašas atsauces uz tiesībām ieviest lokautu. Ģenerālprokurora pētījumā par šo jautājumu tika secināts, ka saskaņā ar Kipras spēkā esošajiem tiesību aktiem lokauts, lai gan tas nav atzīts Konstitūcijā, "ir darba devēja tiesības, ja tās tiek izmantotas, lai aizsargātu vai veicinātu darba devēja likumīgās intereses tirdzniecības strīda laikā un neizdarot nekādu sodu vai nelikumīgu darbību vai darbību". Turklāt IRC II daļas B sadaļas 1. punkta d) apakšpunktā (koplīgumu pārkāpumi) ir noteikts, ka "cietusī puse var izmantot jebkuru likumīgu rīcību, tostarp streiku vai lokautu, lai aizstāvētu savas intereses".

Kolektīvās rīcības norises 2012.–2022. gadā

Avots: DLR (bez datuma)

Kolektīvie strīdu izšķiršanas mehānismi un individuālie strīdu izšķiršanas mehānismi

Pašreizējā darba koplīgumu sistēmā valdības koordinācija ir diezgan vāja. Valsts iejaucas, kā noteikts IRC, ar Darba ministrijas Starpniecības dienesta starpniecību, ja ir grūti panākt vienošanos tiešās divpusējās sarunās starp darba devēju organizācijām un arodbiedrībām.

Konkrēti, IRC sastāv no divām daļām. Pirmajā daļā ar nosaukumu "Materiālās tiesību normas" abas galvenās iesaistītās puses atzīst un nodrošina noteiktas pamattiesības uz brīvu darba koplīguma slēgšanas sarunu, savukārt otrajā daļā ar nosaukumu "Procesuālie noteikumi" IRC paredz atsevišķas procedūras, kas jāievēro, lai izšķirtu strīdus par interesēm un izšķirtu sūdzības/strīdus par tiesībām. Kā ziņo Darba ministrija, ņemot vērā nolīgumu sarežģīto raksturu, daudzi darba strīdi rodas no līgumu interpretācijas (strīdi par sūdzībām), kas izraisa pastāvīgu darba strīdu plūsmu.

Pēdējo desmit gadu laikā MLSI ir bijusi svarīga loma rūpnieciskā miera uzturēšanā, sniedzot starpniecības pakalpojumus koplīgumu atjaunošanai. Šajā kontekstā ir vērts pieminēt, ka tajā pašā laika posmā tiešo sarunu posmā tika noslēgts arvien mazāk nozaru koplīgumu, kas ievērojami aizkavēja līgumu atjaunošanu. Konkrēti, saskaņā ar oficiālajiem datiem, ko MLSI DLR sniedza par 2017. gadu, mediācijai tika nodoti 150 darba strīdi, kuros kopumā bija iesaistīti 14 144 darbinieki, salīdzinot ar 177 darba strīdiem 2016. gadā, kuros kopumā bija iesaistīti 61 693 darbinieki.

Strīdu risināšanas mehānismu izmantošana 2012.–2022. gadā

Avots: DLR (bez datuma)