Dalībnieki un iestādes Čehijā

Darba apstākļu un darba attiecību regulēšana ir Čehijas Darba un sociālo lietu ministrijas (Ministerstvo práce a sociálních věcí, MPSV) kompetencē. MPSV galvenais uzdevums darba attiecību un darba apstākļu jomā ir izveidot tiesisko regulējumu gan individuālām, gan kolektīvām darba attiecībām un kontrolēt šā regulējuma piemērošanu. MPSV sadarbojas arī ar Čehijas Ekonomikas un sociālo lietu nolīguma padomi (Rada hospodářské a sociální dohody České republiky, RHSD ČR), kas ir trīspusēja struktūra.

Darba ņēmēju tiesību īstenošanu jo īpaši nodrošina Valsts darba inspekcija (Státní úřad inspekce práce, SÚIP), kas ir viena no MPSV padotības struktūrām, kā arī MPSV astoņas rajona darba inspekcijas un vietējās kompetentās tiesas. Čehijā nav īpašu darba tiesu; Darba tiesību akti, tostarp darba strīdi, ir vispārējo tiesu kompetencē. Valsts darba inspekcija un rajonu darba inspekcijas uzrauga, kā darba devēji un darba ņēmēji ievēro darba tiesības, jo īpaši tādos jautājumos kā veselības aizsardzība un drošība darbā, darba apstākļi, nodarbinātības aģentūras, gan Čehijas pilsoņu un ārvalstnieku nelegāla nodarbinātība un fiktīva pašnodarbinātība. Šīs iestādes arī veicina veselību un drošību un sniedz konsultācijas attiecīgajās jomās. Valsts darba inspekcija var uzlikt naudas sodu darba devējiem un darbiniekiem par atklātajiem pārkāpumiem.

Darba drošība, tehniskās ierīces un atbilstība veselības un pretepidemioloģiskajiem noteikumiem ir jomas, kuras pārbauda specializētas uzraudzības iestādes, piemēram, Čehijas Tehniskā inspekcija (Technická inspekce České republiky, TIČR), Čehijas Derīgo izrakteņu ieguves pārvalde (Český báňský úřad, ČBÚ) un reģionālās sabiedrības veselības iestādes.

MPSV un tās padotībā esošā iestāde Čehijas Darba birojs (Úřad práce ČR, ÚP ČR) ir atbildīgi par valsts nodarbinātības politiku. Čehijas Darba birojs darbojas kā starpnieks darba tirgū, sniedz konsultācijas, piemēro aktīvus nodarbinātības politikas pasākumus, maksā bezdarbnieka pabalstu un uztur darba meklētāju, ārvalstu darba ņēmēju un brīvo darbvietu reģistru.

Sociālo partneru pārstāvības kritērijs Čehijā ir vajadzīgs tikai šādos gadījumos.

• Darba koplīguma slēgšanas sarunas darba vietā. Arodbiedrība var slēgt darba koplīgumus darba vietā, ja tai ir vismaz trīs arodbiedrības biedri darba tiesiskajās attiecībās (Darba kodeksa 286. pants).

• Dalība trīspusējā struktūrā RHSD ČR. Reprezentatīvie kritēriji dalībai RHSD ČR ir noteikti RHSD ČR statūtos: arodbiedrībām ir jābūt vismaz 150 000 biedru, savukārt darba devēju organizācijām ir jāpārstāv uzņēmumi ar vismaz 400 000 darbinieku.

• HLCA paplašināšana (lai gan to piemēro tikai reti). Pieprasījumi paplašināt HLCA ir jānosūta MPSV lielākajai arodbiedrībai vai lielākajai darba devēju organizācijai nozarē, uz kuru būtu jāattiecina HLCA (Likums Nr. 2/1991 Coll. par darba koplīguma slēgšanas sarunām).

Par arodbiedrību pārstāvību

Arodbiedrību (un darba devēju) sociālā dialoga pamatnoteikumi ir iekļauti Pamattiesību un brīvību hartā (Likums Nr. 23/1991 Coll.), kas ir daļa no Čehijas konstitucionālās kārtības. Hartas 27. pants paredz tiesības apvienoties un apvienoties arodbiedrībās.

Arodbiedrību organizāciju un apvienību izveide un pastāvēšana ir paredzēta Civilkodeksā, kas reglamentē arodbiedrības un darba devēju organizācijas 2. apakšiedaļā par sabiedrībām/apvienībām (214.–302. pants) un 3025. un 3046. pantā.

Čehijā nav visaptveroša tiesiskā regulējuma attiecībā uz arodbiedrībām, darba devēju organizācijām un darba koplīguma slēgšanas sarunām; šīs tiesiskās attiecības ir paredzētas vairākos likumos, proti, Darba kodeksā un Likumā Nr. 2/1991 Coll. par darba koplīguma slēgšanas sarunām.

Darbinieks var brīvi iestāties vai neiestāties arodbiedrībā pēc savas izvēles. Līdz ar to ir negodīgi atlaist jebkuru darbinieku tādēļ, ka viņš ir vai nav arodbiedrības biedrs. Dalība arodbiedrībās ir brīvprātīga; Dalību var atsaukt jebkurā laikā. Arodbiedrību organizācijas ir tiesīgas piedalīties darba tiesiskajās attiecībās, tai skaitā darba koplīgumu slēgšanā saskaņā ar likumā paredzētajiem nosacījumiem. Vienīgie cilvēki, kas ir izslēgti no šī likuma, ir bruņoto spēku locekļi.

Dalība arodbiedrībās un arodbiedrību blīvums, 2010.–2021. gads

Piezīmes: * Valsts avots (skatīt avotus zemāk). ** Darba ņēmēju dalība arodbiedrībās, kas aprēķināta no kopējā biedru skaita arodbiedrībā un vajadzības gadījumā koriģēta arodbiedrību biedriem, kas nav aktīvais, apgādājamais un nodarbinātais darbaspēks (t.i., pensionāri, pašnodarbinātie, studenti un bezdarbnieki). N.P., nav pieejams.

Avoti: RILSA Prague (autoru pašu aprēķini, pamatojoties uz arodbiedrību datiem). Citi dati par dalību arodbiedrībās un to blīvumu ir iegūti no trim lielākajām arodbiedrību konfederācijām – Čehijas un Morāvijas Arodbiedrību konfederācijas (Českomoravská konfederace odborových svazů, ČMKOS), Čehijas Autonomo arodbiedrību asociācijas (Asociace samostatných odborů, ASO) un Mākslas un kultūras konfederācijas (Konfederace umění a kultury, KUK) – un no 29 neatkarīgām arodbiedrībām (autoru pašu aprēķini).

Galvenās arodbiedrību konfederācijas un federācijas

Čehijā ir trīs galvenās arodbiedrību konfederācijas: ČMKOS, ASO un KUK. Šīs konfederācijas pārstāv aptuveni 79 % arodbiedrību biedru Čehijā.

Galvenās arodbiedrību konfederācijas un federācijas

Dažas no lielākajām arodbiedrību federācijām Čehijā ir ČMKOS biedres. No 2022. gada oktobra tie ir:

• Čehijas Metālapstrādes federācija (Odborový svaz KOVO, OS KOVO)

• Čehijas Veselības un sociālās aprūpes arodbiedrība (Odborový svaz zdravotnictví a sociální péče České republiky, OSZSP ČR)

• Čehijas un Morāvijas izglītības darbinieku arodbiedrība (Českomoravský odborový svaz pracovníků školství, ČMOS PŠ)

• Valsts iestāžu un organizāciju arodbiedrība (Odborový svaz státních orgánů a organizací, OSSOO)

Arodbiedrība ECHO (Odborový svaz ECHO) apvieno enerģētikas un ķīmijas nozares darbiniekus. Trešā lielākā arodbiedrību konfederācija biedru un nozīmīguma ziņā ir KUK, kas bija RHSD ČR biedrs līdz 2000. gadam.

Starp ČMKOS un ASO pastāv zināma koordinācija. Tas ietver viedokļu apmaiņu un apspriedes par kopīgiem pasākumiem, jo īpaši attiecībā uz gatavošanos RHSD ČR plenārsēdei. Izņemot to, abas konfederācijas ir autonomas, un to sadarbību nevar raksturot kā īpaši intensīvu.

Par darba devēju pārstāvību

Darba devēju intereses valsts līmeņa sociālajā dialogā Čehijā pārstāv divas lielākās darba devēju konfederācijas – Čehijas Rūpniecības konfederācija (Svaz průmyslu a dopravy České republiky, SP ČR) un Čehijas Darba devēju un uzņēmēju asociāciju konfederācija (Konfederace zaměstnavatelských a podnikatelských svazů České republiky, KZPS ČR), kas abas ir daļa no trīspusējās struktūras RHSD ČR. Abi šie sociālie partneri rīko sarunas trīspusējā platformā RHSD ČR ietvaros, un RHSD ČR plenārsēdē piedalās Čehijas premjerministrs, septiņi valdības locekļi, septiņi arodbiedrību pārstāvji un septiņi darba devēju pārstāvji.

Dalība šajās divās darba devēju organizācijās ir brīvprātīga, un biedriem ir jāmaksā dalības maksa. Darba devēju organizācijas aizstāv savu biedru intereses uzņēmējdarbības nozarē kopumā un pārstāv darba devējus RHSD ČR kontekstā. Darba devēju organizācijas sniedz komentārus par tiesību aktu projektiem, ir iesaistītas konsultācijās vai pārstāvībās darba koplīgumu slēgšanas sarunās, ietekmē ekonomikas un sociālo politiku ekspertu grupu ietvaros, piedalās tirdzniecības delegācijās, pavadot valdības augstākos pārstāvjus valsts un oficiālajās vizītēs ārvalstīs, un aktīvi piedalās starptautisko organizāciju darba grupās.

Čehijas Tirdzniecības kamerai (Hospodářská komora ČR, HK ČR), un tā daudzējādā ziņā aizsargā darba devēju un uzņēmējdarbības nozares intereses kopumā. Tomēr tā nav darba devēju organizācija kā tāda un nepiedalās valsts sociālajā dialogā. HK ČR sastāv no gandrīz 16 000 biedru (juridiskām un fiziskām personām) 60 reģionālo un 127 nozaru asociāciju veidā.

Darba devēju organizāciju dalība un blīvums, 2012.–2021. gads

Piezīme: valstu dati par 2012.–2019. gadu: dati no trim lielākajām darba devēju organizācijām – SP ČR, KZPS ČR un SOCR ČR.

Galvenās darba devēju organizācijas

Galvenās darba devēju organizācijas un konfederācijas

Avoti: SP ČR un KZPS ČR.

Valsts līmeņa trīspusējais forums RHSD ČR ir valsts galvenā sociālā dialoga institūcija. Tās loma ir stingri konsultatīva. Šīs trīspusējās organizācijas mērķis ir panākt vienošanos, izmantojot savstarpēji respektētus dialoga veidus ekonomiskās un sociālās attīstības pamatjomās. Pirmkārt, tā cenšas saglabāt sociālo vienprātību kā priekšnoteikumu ekonomikas pozitīvai attīstībai un iedzīvotāju dzīves līmenim.

Galvenais trīspusējās organizācijas sarunu forums ir plenārsēde. Šajā sanāksmē valdības delegāciju pārstāv astoņi locekļi, darba devēju organizācijām ir septiņi pārstāvji, proti, no SP ČR un KZPS ČR, un arodbiedrību konfederācijām ir septiņi pārstāvji, proti, no ČMKOS un ASO. Dalības kritēriji ir noteikti RHSD ČR statūtos.

Raugoties no Eiropas perspektīvas, Čehija ir viena no valstīm, kurā valsts trīspusējā organizācija aptver visplašāko darbību klāstu. Jomas, par kurām RHSD ČR var sniegt komentārus, ir noteiktas tās statūtos: ekonomikas politika, darba attiecības, darba koplīguma slēgšanas sarunas un nodarbinātība, sociālie jautājumi, valsts pārvaldes iestādes, darba drošība, ārvalstu darba ņēmēju nodarbināšana, cilvēkresursu un izglītības attīstība, kā arī Čehijas stāvoklis ES.

Ir arī 13 reģionālas trīspusējas struktūras, kas nodarbojas ar jomām, kas ir līdzīgas tām, ar kurām nodarbojas valsts struktūra. Jautājumi, ar kuriem viņi nodarbojas, ir noteikti to statūtos.

Čehijā nav divpusējas struktūras.

Galvenās trīspusējās struktūras

Darba ņēmēju pārstāvjiem – arodbiedrībām, uzņēmumu padomēm un darba drošības un veselības aizsardzības pārstāvjiem – saskaņā ar likumu ir pienākums informēt darbiniekus visās darba vietās par savu darbību un par visas informācijas saturu un secinājumiem un sarunām ar darba devējiem. Darba ņēmēju pārstāvji nedrīkst gūt labumu no uzņēmuma padomes locekļiem un tikt diskriminēti tādēļ, ka viņi ir uzņēmumu padomē.

Arodbiedrībām ir visnozīmīgākā loma darba ņēmēju pārstāvībā ne tikai kompetences ziņā, bet arī tāpēc, ka tās pastāv darba vietā un darbojas sociālajā dialogā, jo īpaši darba koplīguma slēgšanas sarunās. Tikai arodbiedrības var pārstāvēt darba ņēmējus darba attiecībās, darba koplīgumu slēgšanā un trīspusējās sarunās RHSD ČR.

Darba ņēmējus var pārstāvēt uzņēmumu padome, kurai nav juridiskas subjektivitātes un kura var darboties tikai kā starpnieks starp darba devējiem un darba ņēmējiem, lai veicinātu informācijas un konsultāciju plūsmu uzņēmumā (uzņēmumu padomes praksē ir ļoti reti). Uzņēmumu padomes locekļa vai darba drošības un veselības aizsardzības pārstāvja pilnvaru termiņš ir līdz trim gadiem.

Pārstāvniecības struktūru regulējums, sastāvs un kompetence