Čehijas darba dzīves valsts profils
Šajā profilā ir aprakstītas Čehijas darba dzīves galvenās iezīmes. Tās mērķis ir sniegt būtisku pamatinformāciju par darba dzīves struktūrām, iestādēm un attiecīgajiem noteikumiem.
Tas ietver rādītājus, datus un regulatīvās sistēmas par šādiem aspektiem: dalībnieki un iestādes, kolektīvās un individuālās darba attiecības, veselība un labklājība, atalgojums, darba laiks, prasmes un apmācība, kā arī vienlīdzība un nediskriminācija darbā. Profili tiek sistemātiski atjaunināti reizi divos gados.
Tāpat kā daudzas citas valstis, Čehija 2020.–2021. gadā cieta no Covid-19 pandēmijas.Valdības kompensācijas programmas un ekspansīvā fiskālā politika palīdzēja daudziem uzņēmumiem noturēties virs ūdens; Tomēr šo pasākumu rezultātā ievērojami pasliktinājās budžeta bilance un valsts parāds. Krievijas kara pret Ukrainu un enerģētikas krīzes dēļ 2022. gadā strauji palielinājās inflācijas līmenis, vidējam inflācijas līmenim 2022. gadā pieaugot līdz 15.1% (salīdzinājumā ar 3.8% 2021. gadā).
Bezdarba līmenis 2021. un 2022. gadā saglabājās zems (2,8 % 2021. gadā un 2,2 % 2022. gada 4. ceturksnī), un pat nepieredzētais imigrantu pieplūdums no Ukrainas 2022. gadā situāciju darba tirgū nemainīja. 2023. gadā bezdarba līmenis bija attiecīgi 2.6%, 2.5% un 2.6% 1., 2. un 3. ceturksnī.
Pamattiesību akti par darba attiecībām ir atrodami Darba kodeksā (Likums Nr. 262/2006 Coll.), Likumā Nr. 435/2004 Coll. par nodarbinātību (ar grozījumiem) un Likumā Nr. 2/1991 Coll. par darba koplīguma slēgšanas sarunām (ar grozījumiem). Darba kodeksā regulētās jomas ir darba attiecību uzsākšana, ilgums un izbeigšana, darba disciplīna, darba apstākļi, darba laiks, pārtraukumi darbā, virsstundas, nakts darbs un slimības atvaļinājums. Citas jomas ietver algas un algu atlīdzināšanu, arodveselību un drošību, darbinieku aprūpi, sieviešu un gados jaunu darba ņēmēju darba apstākļus, darba strīdus un zaudējumu atlīdzināšanu. Darba kodekss ir cieši saistīts ar Likumu Nr. 309/2006 Coll par papildu prasību nodrošināšanu arodveselībai un drošībai. Tas reglamentē prasības attiecībā uz arodveselību un drošību darba tiesiskajās attiecībās. Pēdējie apjomīgie grozījumi, saskaņojot darba noteikumus ar ES tiesību aktiem, tika īstenoti 2000. un 2006. gadā.
Likums Nr. 435/2004 Coll. par nodarbinātību regulē valsts nodarbinātības politikas īstenošanu, kuras mērķis ir panākt pilnīgu nodarbinātību, aizsargāt pret bezdarbu, nodrošināt taisnīgu attieksmi un aizliegt diskrimināciju pret cilvēkiem, kuri aizstāv savas tiesības uz nodarbinātību. Tā arī regulē nodarbinātības biroju pilnvaras un darbības, ko tie veic.
Civilkodeksā (Likums Nr. 89/2012 Coll.) nav tiešu noteikumu par darba attiecībām (kas ir atrodami Darba kodeksā); tomēr tas attiecas uz visiem jautājumiem, kas nav ietverti Darba kodeksā. Agrāk Civilkodekss tika piemērots darba tiesībām tikai tad, ja Darba kodekss uz to skaidri atsaucās.
Čehijā nav visaptveroša tiesiskā regulējuma attiecībā uz arodbiedrībām, darba devēju organizācijām un darba koplīguma slēgšanas sarunām; Šīs tiesiskās attiecības ir paredzētas vairākos likumos:
Darba kodekss, kas ir juridiskais pamats sarunām par koplīgumiem uzņēmumos un augstākos līmeņos;
Likums Nr. 435/2004 Coll. par nodarbinātību
Likums Nr. 2/1991 Coll. par darba koplīguma slēgšanas sarunām, kas tika būtiski grozīts no 2007. gada 1. janvāra saistībā ar jaunā Darba kodeksa pieņemšanu un kas turpina regulēt darba koplīgumu slēgšanas procesu uzņēmumu un augstākā (nozaru) līmenī, kolektīvo strīdu izšķiršanu un augstāka līmeņa koplīgumu (HLCA) pagarināšanu
Likums Nr. 2/1991 Coll. par darba koplīguma slēgšanas sarunām regulē arodbiedrību organizāciju un darba devēju kolektīvās sarunas un attiecīgā gadījumā regulē valsts līdzdalību koplīguma noslēgšanai. Cita starpā tas regulē koplīguma noteikumus, koplīgumu noslēgšanas kārtību, kolektīvos strīdus, streiku strīdā, kas saistīts ar koplīguma noslēgšanu un lokautu.
