Čehijas darba dzīves valsts profils
Šajā profilā ir aprakstītas Čehijas darba dzīves galvenās iezīmes. Tās mērķis ir sniegt būtisku pamatinformāciju par darba dzīves struktūrām, iestādēm un attiecīgajiem noteikumiem.
Tas ietver rādītājus, datus un regulatīvās sistēmas par šādiem aspektiem: dalībnieki un iestādes, kolektīvās un individuālās darba attiecības, veselība un labklājība, atalgojums, darba laiks, prasmes un apmācība, kā arī vienlīdzība un nediskriminācija darbā. Profili tiek sistemātiski atjaunināti reizi divos gados.
Juridiskie aspekti
Čehijas tiesību akti atzīst tikai divu veidu kolektīvās akcijas: streikus (stávka) un lokautus (výluka). Lokauts de facto ir prettrieciens no darba devēja puses strīdā par koplīguma noslēgšanu.
Papildus šiem diviem veidiem, kas definēti Likumā Nr. 2/1991 Coll. par darba koplīguma slēgšanas sarunām, praksē var izmantotbrīdinājumu par streiku (stávková pohotovost
Jēdzieni "blokāde" (blokáda) vai "okupācija" (okupační stávka) nav noteikti tiesību aktos, tāpēc šīs darbības praksē nenotiek.
Streiki
Tiesības streikot kā cilvēka pamattiesības ir garantētas Pamattiesību un brīvību hartā, kas ir daļa no Čehijas Konstitūcijas. Hartas 27. pantā (IV sadaļa) ir noteikts, ka tiesības streikot tiek garantētas saskaņā ar likumā paredzētajiem nosacījumiem; Šīs tiesības nepieder tiesnešiem, bruņoto spēku locekļiem vai drošības spēku locekļiem.
Streika likumību ierobežo arī Likums Nr. 2/1991 Coll. par darba koplīguma slēgšanas sarunām, kas attiecas uz streikiem, kas saistīti ar darba koplīguma slēgšanas sarunām. Tas nozīmē, ka streikus var iedalīt divās grupās.
Streiki, kas saistīti ar Likumu Nr. 2/1991 Coll. par darba koplīguma slēgšanas sarunām: Šie streiki, kā arī to prasības un procedūras ir precīzi reglamentēti ar likumu. Streiks, kā to saprot likums, ir juridisks instruments, lai izšķirtu kolektīvus strīdus par sarunām par koplīguma noslēgšanu un noslēgšanu. Strīds par izmaiņām jau spēkā esošā līgumā arī tiek uzskatīts par kolektīvu strīdu, ja par izmaiņu iespējamību un apjomu ir panākta vienošanās koplīgumā. Kolektīvie strīdi ir strīdi, kas nerada tiesības atsevišķiem darbiniekiem. Tomēr streika priekšnoteikums ir ievērot visus likumā noteiktos noteikumus.
Streiki ārpus Likuma Nr. 2/1991 Coll. par darba koplīguma slēgšanas sarunām darbības jomas: Tiesību kodeksā nav tiesību aktu, kas īstenotu Pamattiesību un brīvību hartas 27. pantu attiecībā uz streikiem, kas nav streiki, kas aplūkoti Likumā Nr. 2/1991 Coll. par darba koplīguma slēgšanas sarunām. Tomēr tas nenozīmē, ka visi streiki veidi, izņemot tos, uz kuriem attiecas šis likums, ir aizliegti – tiesa izlemj, vai konkrētais streiks ir likumīgs vai nē.
Likums Nr. 2/1991 Coll. par darba koplīguma slēgšanas sarunām arī atzīst solidaritātes streikus, lai atbalstītu darba ņēmējus, kas streiko, lai noslēgtu koplīgumu.
Lokauti
Lokauts ir otrais kolektīvās rīcības veids, uz ko attiecas Likums Nr. 2/1991 Coll. par darba koplīguma slēgšanas sarunām (27. pants). Lokauta definīcija ir darba devēja daļēja vai pilnīga darba pārtraukšana. Darba devējs kā galīgo risinājumu strīda izšķiršanai par darba koplīguma noslēgšanu var pasludināt lokautu, ja vienošanos nav iespējams panākt arī pēc tiesvedības mediatora klātbūtnē un ja līgumslēdzējas puses nepieprasa šķīrējtiesnesi strīda izšķiršanai. Lokauta sākuma datums, apjoms, iemesli un to darbinieku vārdu saraksts, uz kuriem attiecas lokauts, darba devējam jānosūta kompetentajai arodbiedrības institūcijai vismaz trīs darbdienas iepriekš. Darba devējam ir pienākums attiecīgajiem darba ņēmējiem paziņot par to pašu termiņu. Likums nosaka situācijas, kurās lokauts ir nelikumīgs. Kopumā tas attiecas uz situācijām, kad lokauts ietekmētu ārstniecības iestāžu darbiniekus, kas varētu apdraudēt sabiedrības locekļu veselību vai dzīvību, kā arī lokautus, kas skar tiesnešus vai valsts pārstāvjus.
Streiki Čehijā ir salīdzinoši reti (sk. tabulu "Kolektīvās rīcības attīstība 2015.–2022. gadā"). Tomēr brīdinājumi par streiku tiek izmantoti biežāk, taču šāda veida kolektīvā rīcība nav noteikta likumā. Šie divi kolektīvās rīcības veidi ir vissvarīgākie un praksē visbiežāk izmantotie (jo īpaši attiecībā uz brīdinājumiem par streikiem).
Streikus un brīdinājumus par streikiem regulāri uzrauga ČMKOS, lielākā arodbiedrību konfederācija Čehijā. ČMKOS dati attiecas tikai uz kolektīvām darbībām ČMKOS ietvaros; kopējais kolektīvo akciju skaits visā Čehijā nav pieejams.
Lokauti kā kolektīvās rīcības veids nav reģistrēti daudzus gadus.
Kolektīvās rīcības norises 2015.–2022. gadā
2015 | 2016 | 2017 | 2018 | 2019 | 2020 | 2021 | 2022 | |
| Working days lost per 1,000 employees | n.a. | n.a. | n.a. | n.a. | n.a. | n.a. | n.a. | n.a. |
| Number of strikes (sectoral level/company level) | 0/3 | 0/0 | 0/1 | 0/0 | 0/0 | 0/0 | 0/1 | 0/0 |
| Number of strike alerts (sectoral level/company level) | 0/10 | 0/5 | 0/11 | 1/10 | 0/8 | 0/2 | 0/5 | 0/6 |
Piezīme: šajā jomā nav juridiski noteikta ziņošanas pakalpojuma. Vidējais streika dēļ zaudēto darba dienu skaits gadā uz 1,000 darbiniekiem kopš 1990. gadu vidus nav centralizēti uzraudzīts.
Avots: ČMKOS (2022) (dati tikai ČMKOS biedriem).
Kolektīvie strīdu izšķiršanas mehānismi
Kolektīvo darba strīdu izšķiršanas procedūru reglamentē Likums Nr. 2/1991 Coll. par darba koplīguma slēgšanas sarunām. Likums paredz, ka kolektīvie strīdi ir strīdi par koplīguma noslēgšanu vai strīdi par koplīgumā noteikto saistību izpildi (uzņēmuma līmenī vai augstākā līmenī), kas nenosaka prasības atsevišķiem darbiniekiem. Kolektīvo strīdu puses ir koplīguma puses. Kolektīvos strīdus par koplīguma noslēgšanu vai koplīgumā noteikto saistību izpildi, kas nerada prasības atsevišķiem darbiniekiem, izšķir tiesvedībā ar mediatoru vai šķīrējtiesnesi. Tas nozīmē, ka Čehijā cita starpā ir tikai divu līmeņu koncepcija kolektīvo darba strīdu izšķiršanai (kurā samierināšana un mediācija apvienojas vienā).
Individuāli strīdu izšķiršanas mehānismi
Strīdus starp darba devējiem un darba ņēmējiem par tiesībām, kas izriet no darba attiecībām, parasti izskata un izlemj Čehijas tiesas. Salīdzinājumā ar darba strīdu izšķiršanu tiesā citām procedūrām, piemēram, samierināšanai, mediācijai un šķīrējtiesai, šajā tiesiskajā kontekstā ir maza nozīme.
Alternatīvu strīdu izšķiršanas mehānismu izmantošana
Kopumā Čehijā ir tikai divu līmeņu koncepcija attiecībā uz kolektīvo darba strīdu izšķiršanu (kurā samierināšana un mediācija ir apvienotas). Šīs divas iespējas ir vienīgās alternatīvās strīdu izšķiršanas formas. Čehijā nav darba tiesu.
Strīdu izšķiršanas mehānismu izmantošana 2015.–2022. gadā
2015 | 2016 | 2017 | 2018 | 2019 | 2020 | 2021 | 2022 | |
| Collective disputes settled though mediator in terms of concluding HLCA | 0 | 4 | 1 | 3 | 2 | 1 | 1 | 0 |
| Collective disputes settled though arbiter in terms of concluding HLCA | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |
| Collective disputes settled though mediator in terms of concluding CLCA | 11 | 17 | 16 | 28 | 17 | 18 | 19 | 15 |
| Collective disputes settled though arbiter in terms of concluding CLCA | 1 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |
Avots: ČMKOS, 2022 (dati attiecas tikai uz ČMKOS biedriem)
