Darba dzīves valsts profils Dānijā
Šajā profilā ir aprakstītas galvenās darba dzīves iezīmes Dānijā. Tās mērķis ir sniegt attiecīgu pamatinformāciju par struktūrām, iestādēm, dalībniekiem un attiecīgajiem noteikumiem attiecībā uz darba dzīvi.
Tas ietver rādītājus, datus un regulatīvās sistēmas par šādiem aspektiem: dalībnieki un iestādes, kolektīvās un individuālās darba attiecības, veselība un labklājība, atalgojums, darba laiks, prasmes un apmācība, kā arī vienlīdzība un nediskriminācija darbā. Profili tiek sistemātiski atjaunināti reizi divos gados.
Arodbiedrībām, darba devēju organizācijām un valsts iestādēm ir būtiska loma darba attiecību, darba apstākļu un darba attiecību struktūru pārvaldībā. Tās ir savstarpēji saistītas daļas daudzlīmeņu pārvaldības sistēmā, kas ietver Eiropas, valstu, nozaru, reģionālo (provinču vai vietējo) un uzņēmumu līmeni. Šajā sadaļā aplūkoti galvenie dalībnieki un iestādes un to loma Dānijā.
Dānijā valdība un tās ministrijas parasti nav iesaistītas darba attiecību un darba apstākļu regulēšanā. Attiecībā uz lēmumu pieņemšanu par darba dzīvi valdības iesaistīšanās galvenokārt ir saistīta ar nodarbinātības politikas izstrādi. Izņēmums ir darba vides regulēšana un uzraudzība (arodveselība un drošība), kas ir Nodarbinātības ministrijas (Beskæftigelsesministeriet, BM) un tās aģentūras Dānijas Darba vides iestādes (Arbejdstilsynet) kompetence. Aģentūra palīdz radīt drošus un drošus darba apstākļus Dānijas darbavietās, veicot uzņēmumu pārbaudes, izstrādājot noteikumus par veselības aizsardzību un drošību darbā un sniedzot informāciju par veselības aizsardzību un drošību darbā.
Galvenās iestādes un mehānismus, kas nodrošina darba ņēmēju tiesību īstenošanu (darba tiesas), regulē sociālie partneri. Galvenā uzmanība tiek pievērsta ārpustiesas mehānismiem, ko papildina Dānijas Darba tiesa (Arbejdsretten), kurā ir pārstāvji no sociālajiem partneriem un valsts nodarbinātiem tiesnešiem no Augstākās tiesas, un darba šķīrējtiesas, ko uzrauga sociālie partneri. Ja tiek pārtraukti centieni atjaunot spēkā esošo koplīgumu, publiskajam samierinātājam (Forligsmanden) ir tiesības iejaukties valsts vārdā.
Publiskajā sektorā ir trīs darba devēju organizācijas, kas nodarbojas ar darba koplīguma slēgšanas sarunām valsts, pašvaldību un reģionālo pašvaldību līmenī. Valsts pārvaldes modernizācijas aģentūra (Moderniseringsstyrelsen), kas Finanšu ministrijas vārdā risināja sarunas centrālajā valsts sektorā, tika likvidēta 2019. gadā, jo ministrijai tādējādi bija divkārša sarunu vedēja un likumdevēja loma. Tā vietā atbildība par darba koplīguma slēgšanas sarunām valsts kā darba devēja vārdā tika pārcelta uz Nodokļu ministriju, un Valsts pārvaldes modernizācijas aģentūru aizstāja Darbinieku un kompetenču aģentūra (Medarbejder- og Kompetencestyrelsen), kas kopš 2021. gada ministrijas vārdā veic darba koplīguma slēgšanas sarunas. Dānijas pašvaldība (Kommunernes Landsforening, KL) ir darba devēju asociācija 98 pašvaldībām, un Dānijas reģioni (Danske Regioner) pārstāv 5 Dānijas reģionus kā darba devējs.
Vissvarīgākais pārstāvības jēdziens Dānijā ir savstarpēja atzīšana starp sociālo partneru organizācijām. Sociālā dialoga sistēma ir balstīta uz brīvprātību, un uz to attiecas ļoti maz tiesību aktu. Atzīšana principā tiek noteikta brīdī, kad divas organizācijas noslēdz koplīgumu. Organizācijās līderus izvēlas biedri. Nav tiesību aktu, kas būtu saistīti ar reprezentativitātes jēdzienu.
Par arodbiedrību pārstāvību
Biedrošanās brīvība – gan brīvība iestāties arodbiedrībā, gan brīvība neiestāties arodbiedrībā – ir aplūkota 1982. gada Likumā par biedrošanās brīvību darba tirgū (Lov om foreningsfrihed på arbejdsmarkedet). Likums tika grozīts 2006. gadā, atceļot tiesības slēgt veikalu līgumus. Tādējādi pievienošanās arodbiedrībai ir brīvprātīga, un neviens darba ņēmējs ne publiskajā, ne privātajā sektorā nav izslēgts no pievienošanās arodbiedrībai. Priesteriem un augsta ranga virsniekiem bruņotajos spēkos ir savas arodbiedrības.
Arodbiedrību blīvuma līmenis Dānijā ir salīdzinoši augsts, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm. Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) datiem 2019. gadā tas bija 67 % (ESAO, 2021).
Tomēr arodbiedrību blīvums kopš 1996. gada, kad tas bija aptuveni 75%, pastāvīgi samazinās. Samazinājums galvenokārt noticis kvalificētu un nekvalificētu strādnieku arodbiedrībās, kā arī ierēdņu un tirdzniecības darbinieku arodbiedrībās. Tās ir arodbiedrības, kas atrodas Dānijas Arodbiedrību konfederācijas (Fagbevægelsens Hovedorganisation, FH (agrāk LO)) paspārnē.
Ir trīs tendences, kas izskaidro dalības samazināšanos FH/LO arodbiedrībās. Pirmkārt, biedri, tostarp potenciālie biedri, "izglītojas" par arodbiedrību, kas pieder dažādām konfederācijām, kuru mērķauditorija ir biedri ar augstāku izglītības līmeni. Otrkārt, vienmēr ir bijusi tendence, ka jaunie un ārvalstu darba ņēmēji nepievienojas arodbiedrībai, un šīs darba ņēmēju kategorijas pieaug. Un visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi, pastāv konkurence ar zemu atalgojumu "dzeltenajām arodbiedrībām" (arodbiedrībām, kas ir politiski alternatīvas tradicionālajai arodbiedrību kustībai un kuras ne arodbiedrības, ne darba devēju organizācijas neatzīst par daļu no darba koplīgumu sistēmas). Viņi nav reprezentatīvi attiecībā uz darba koplīguma slēgšanas sarunām, un viņi ievēro modeli, kura pamatā ir zemas dalības maksas iekasēšana un individuāla juridiskā atbalsta piedāvāšana. Tomēr dažas alternatīvās arodbiedrības, piemēram, kristīgā arodbiedrība Krifa, pēdējo 10 gadu laikā ir pastāvīgi palielinājušas savu biedru skaitu.
2018. gadā divas lielākās konfederācijas – Dānijas Arodbiedrību konfederācija (Landsorganisationen i Danmark, LO) un Dānijas Profesionāļu konfederācija (Funktionærernes og Tjenestemændenes Fællesråd, FTF) – nobalsoja par apvienošanos no 2019. gada 1. janvāra. Jaunās vienības nosaukums ir Dānijas Arodbiedrību konfederācija (Fagbevægelsens Hovedorganisation, FH). Apvienošanās bija aptuveni piecu gadu sagatavošanās rezultāts no abu konfederāciju vadītāju puses. Balsošanas rezultāts iepriekš nebija skaidrs. Lielākā LO biedru arodbiedrība – Dānijas Strādnieku apvienotā federācija (Fagligt Fælles Forbund, 3F) kvalificētiem un nekvalificētiem strādniekiem – apvienošanos pieņēma tikai pēdējā brīdī.
Dalība arodbiedrībās un to blīvums, 2010.–2019. gads
| 2010 | 2011 | 2012 | 2013 | 2014 | 2015 | 2016 | 2017 | 2018 | 2019 | |
| Trade union density in terms of active employees (%)* | 68.1 | 68.7 | 69.0 | 68.8 | 68.5 | 68.2 | 67.4 | 66.7 | 67.5 | 67.0 |
| Trade union membership (thousands)** | 1,647 | 1,661 | 1,656 | 1,649 | 1,660 | 1,684 | 1,696 | 1,706 | 1,757 | 1,767 |
Piezīmes: * Darba ņēmēju īpatsvars, kas ir arodbiedrības biedri. ** Darbinieku dalība arodbiedrībās, kas aprēķināta no kopējā biedru skaita arodbiedrībās un vajadzības gadījumā koriģēta arodbiedrības biedriem ārpus aktīvā, apgādājamā un nodarbinātā darbaspēka (t.i., pensionāriem, pašnodarbinātajiem, studentiem, bezdarbniekiem).
Avots: ESAO un AIAS, 2021
Galvenās arodbiedrību konfederācijas un federācijas
Galvenās arodbiedrību konfederācijas un federācijas
| Name | Abbreviation | Members at 31 December 2021 | Involved in collective bargaining? |
| Danish Trade Union Confederation (Fagbevægelsens Hovedorganisation)* | FH | 1,048,623** | No |
| Danish Confederation of Professional Associations (Akademikerne) | None (formerly AC) | 302,626** | Yes |
| Organisation of Managerial and Executive Staff in Denmark (Ledernes Hovedorganisation) | LH | 112,316 | No |
| United Federation of Danish Workers (Fagligt Fælles Forbund) | 3F (member of FH) | 214,992*** | Yes |
| Union of Commercial and Clerical Employees in Denmark (Handels- og Kontorfunktionærernes Forbund) | HK Danmark (member of FH) | 170,260*** | Yes |
| Danish Trade and Labour (Forbundet af Offenligt Ansatte) | FOA (member of FH) | 148,116*** | Yes |
| Danish Nurses’ Organisation (Dansk Sygeplejeråd) | DSR (member of FH) | 69,336*** | Yes |
| Danish Union of Teachers (Danmarks Lærerforening) | DLF (member of FH) | 56,840*** | Yes |
| Danish Federation of Early Childhood Teachers and Youth Educators (Børne- og Ungdomspædagogernes Landsforbund) | BUPL (member of FH) | 55,105*** | Yes |
| Financial Services Union (Finansforbundet) | FF (member of FH) | 39,077*** | Yes |
| Danish Society of Engineers (Ingeniørforeningen i Danmark) | IDA (member of Akademikerne) | 90,920*** | Yes |
| Danish Association of Lawyers and Economists (Danmarks Jurist- og Økonomforbund) | Djøf (member of Akademikerne) | 68,916*** | Yes |
| Danish Association of Masters and PhDs (Dansk Magisterforening) | DM (member of Akademikerne) | 36,325*** | Yes |
| Danish Medical Association (Lægeforeningen) | LF (member of Akademikerne) | 22,385*** | Yes |
Piezīme: tabulā ir iekļautas trīs Dānijas konfederācijas – FH, Akademikerne un mazākā LH, kā arī lielākās un tempu nosakošās organizācijas FH un Akademikerne. * LO un FTF apvienojās no 2019. gada 1. janvāra, izveidojot FH.
: ** StatBank Denmark, LONMED2; *** StatBank Denmark, LONMED3: ** StatBank Denmark, LONMED2; *** StatBank Denmark, LONMED3
Par darba devēju pārstāvību
Pievienošanās darba devēju asociācijai ir brīvprātīga. Dalība nozīmē piekrišanu darba devēju organizācijai noslēgt saistošus koplīgumus savu biedru vārdā. Nav oficiālu datu par darba devēju organizāciju blīvumu, tāpēc ir iespējams sniegt tikai aptuvenu aplēsi, pamatojoties uz nelielo pieejamo informāciju. Tas padara neiespējamu noteikt nekādas tendences. Tomēr blīvuma rādītāji liecina, ka biedru procentuālais īpatsvars ir ļoti atšķirīgs atkarībā no tā, vai tie ir balstīti uz aktīviem darbiniekiem vai dalībniekiem. Tikai 1 % Dānijas uzņēmumu ir lieli; pārējie ir mazi un vidēji. Tomēr lielie un vidējie uzņēmumi nodarbina lielāko daļu darbinieku.
Darba devēju organizāciju dalība un blīvums, 2012.–2021. gads (%)
| 2012 | 2013 | 2014 | 2015 | 2016 | 2017 | 2018 | 2019 | 2020 | 2021 | Source | |
| Employer organisation density in terms of active employees | 52.9* | n.a. | n.a. | 52.8* | n.a. | n.a. | n.a. | n.a. | n.a. | n.a. | 2012, DA; 2014, DA (2014); 2015, Navrbjerg and Ibsen (2017) |
| 70.3. | n.a. | n.a. | 69.7 | n.a. | n.a. | 68.3 | n.a. | n.a. | n.a. | OECD and AIAS (2021) | |
| Employer organisation density in terms of private sector establishments | n.a. | n.a. | n.a. | n.a. | n.a. | n.a. | 9.6** | n.a. | n.a. | n.a. | DA, (2020), FA (2018) and Statistics Denmark (2018)*** |
| n.a. | 59.0 | n.a. | n.a. | n.a. | n.a. | n.a. | 58.0 | n.a. | n.a. | ECS 2019 |
Piezīmes: DA, Dānijas Darba devēju konfederācija (Dansk Arbejdsgiverforening); ECS, Eiropas uzņēmumu apsekojums; FA, Dānijas Finanšu nozares darba devēju asociācija (Finanssektorens Arbejdsgiverforening); n.p., informācija nav pieejama. * Blīvuma rādītāji aprēķināti, pamatojoties uz pilnas slodzes ekvivalenta darba ņēmēju skaitu Dānijas darba tirgū, dalītu ar pilnas slodzes ekvivalenta darba ņēmēju skaitu, ko aptver darba devēju organizācijas (DA un FA). Dati ir pieejami tikai par 2012. un 2015. gadu. ** Blīvuma skaitlis aprēķināts, pamatojoties uz to uzņēmumu kopējo skaitu, kas 2018. gadā bija DA (25 000) un FA (170) biedri, dalīti ar kopējo Dānijas privātā sektora uzņēmumu skaitu (262 186) 2018. gadā, iegūts no Dānijas statistikasdepartamenta. Attiecīgā informācija tika publicēta šo organizāciju tīmekļa vietnēs norādītajos gados (un vēlāk tā būtu atjaunināta nākamajos gados).
Galvenās darba devēju organizācijas un konfederācijas
Privātajā sektorā ir divas darba devēju organizāciju konfederācijas un trīs valsts sektorā. Lielākā darba devēju organizācija ir DI, kas aptver vienu miljonu darbinieku, tostarp darba ņēmējus ārzemēs.
Galvenās darba devēju organizācijas un konfederācijas, 2022. gads
| Name | Abbreviation | Number of members | Involved in collective bargaining? |
| Confederation of Danish Employers (Dansk Arbejdsgiverforening) | DA | 11 employer organisations covering 25,000 member companies | No |
| Danish Employers’ Association for the Financial Sector (Finanssektorens Arbejdsgiverforening) | FA | 170 member companies with 62,400 employees | Yes |
| Employee and Competence Agency (Medarbejder- og Kompetencestyrelsen) under the Ministry of Taxation | None | No members; employer organisation on behalf of the state | Yes |
| Local Government Denmark (Kommunernes Landsforening) | KL | 98 municipalities | Yes |
| Danish Regions (Danske Regioner) | None | 5 regions | Yes |
| Confederation of Danish Industry (Dansk Industri) | DI (member of DA) | 19,500 member companies | Yes |
| Danish Chamber of Commerce (Dansk Erhverv) | None (member of DA) | 18,000 member companies | Yes |
| Dansk Industri Byggeri (formerly the Danish Construction Association (Dansk Byggeri); in 2020, Dansk Byggeri joined DI) | DI Byggeri (member of DA) | 6,700 member companies | Yes |
| Danish Mechanical and Electrical Contractors’ Association (Tekniq Arbejdsgiverne) | Tekniq (member of DA) | 4,100 member companies | Yes |
Dānijā trīspusējās apspriedes parasti notiek ad hoc. Vispārējais process ir tāds, ka valdība aicina galvenās sociālo partneru organizācijas apspriest darba tirgus jautājumus vai jautājumus, kas ietekmē nodarbinātību, piemēram, nodarbinātības politiku. Sociālo partneru iesaistīšanās pakāpe kopumā ir augsta neatkarīgi no tā, kāda valdība ir amatā.
2012. gadā trīspusējās sarunas tika atceltas, jo bija būtiskas domstarpības starp jaunievēlēto sociāldemokrātu vadīto valdību un sociālajiem partneriem, jo īpaši arodbiedrību pārstāvjiem. Politiķi un sociālie partneri trīspusējās sarunas jau ļoti ilgu laiku ir uzskatījuši par pagātni. Tomēr 2016. gadā toreizējais premjerministrs Lars Løkke Rasmussen sāka jaunas trīspusējas sarunas ar jaunu stratēģiju. Tā vietā, lai visus apspriežamos jautājumus izklāstītu vienā paketē, kā to bija izdarījuši sociāldemokrāti ar sliktiem rezultātiem, sarunas tika sadalītas trīs daļās. Ja viens sarunu kopums neizdevās, vēl divas citas bija jāveic atsevišķi. "Montāžas līnijas" stratēģija – sarunu sadalīšana atsevišķos posmos – izrādījās veiksmīga, un trīspusējās sarunas tika atjaunotas.
Covid-19 krīze 2020. gadā dramatiski mainīja Dānijas darba tirgu, kā rezultātā tika pieņemts arvien vairāk trīspusēju nolīgumu starp Dānijas valdību un sociālajiem partneriem, kuru mērķis ir aizsargāt darba ņēmējus. Nolīgumi ietvēra pagaidu algu kompensācijas shēmu privātā sektora darbiniekiem un līdzīgu visaptverošu shēmu pašnodarbināto atbalstam, uzlabotu darba dalīšanas shēmu, finansiālu palīdzību praktikantiem, mācekļiem un uzņēmumiem, pagaidu saīsināta darba laika shēmu privātajā sektorā un pagaidu palīdzību ģimenēm ar bērniem, kas Covid-19 dēļ nosūtīti mājās no skolas.
Turpmāk tabulā iekļautās struktūras ir pastāvīgas trīspusējas vai divpusējas struktūras, kas izveidotas ar tiesību aktiem vai koplīgumu un galvenokārt attiecas uz nodarbinātību, apmācību un darba vidi.
Galvenās trīspusējās un divpusējās struktūras
| Name | Type | Level | Issues covered |
| National Cooperation Council (Samarbejdsnævnet) | Bipartite | National | Cooperation council administering the Cooperation Agreement (2006) between LO (now FH) and DA |
| Cooperation committees (samarbejdsudvalg) | Bipartite | Company | Cooperation in the workplace, in accordance with the Cooperation Agreement |
| National Employment Council (Beskæftigelsesrådet) | Tripartite | National | Employment creation, employment policy issues |
| National Working Environment Council (Arbejdsmiljørådet) | Tripartite | National | Work environment, occupational health and safety |
| Regional and local employment councils (regionale og lokale beskæftigelsesråd) | Tripartite | Regional and local government | Employment creation, employment policy issues |
| National Council for Adult and Further Training (Rådet for Voksen- og Efteruddannelse) | Tripartite | National | Educational issues relating to citizens who need new qualifications, skills development |
| Vocational training committees (faglige udvalg) | Tripartite | Occupational | Vocational training, further training |
| Sectoral Working Environment Committee (BrancheFællesskaberne for Arbejdsmiljø) | Bipartite | Sector/branch | Working environment, occupational health and safety at sector/branch level |
| Danish Economic Councils (De Økonomiske Råd) | Multipartite | National | Advisory body providing independent analysis and policy advice to Danish policymakers; consists of the Economic Council and the Environmental Economic Council |
Galvenie darbinieku pārstāvības kanāli darbavietu līmenī ir veikalu pārvaldnieki un sadarbības komitejas; pēdējo formu, kas darbojas publiskajā sektorā, sauc par koplēmuma komiteju (MED-udvalg). Šīs komitejas sastāv no vienāda skaita darbinieku un vadības pārstāvju. Darbinieku pārstāvji tiek ievēlēti no arodbiedrības biedriem darba vietā. Darba vides komitejas un darbinieku valdes locekļi ir citi svarīgi kanāli darbinieku pārstāvībai darba vietā.
Publiskajā sektorā koplēmuma komitejas nodarbojas arī ar darba vidi, un tādējādi darbojas viena līmeņa sistēma pretstatā divu līmeņu sadarbības komiteju un veselības un drošības komiteju sistēmai (kuras kopš 2012. gada privātajā sektorā sauc par darba vides komitejām). Līdzietekmes un līdzlēmuma sistēma ir balstīta uz pamatnolīgumu, MED (koplēmuma komitejas) nolīgumu. Publiskā sektora koplēmuma komitejas priekšsēdētājs parasti ir pašvaldības vai reģiona direktors, bet priekšsēdētāja vietnieks parasti ir kopīgais veikala pārvaldnieks.
Pārstāvība darbavietā ir kodificēta ar koplīgumu.
Struktūru regulējums, sastāvs un kompetence
| Body | Regulation | Composition | Competences/ involvement in company-level collective bargaining | Threshold for when the body needs to be/can be set up |
| Cooperation committees (samarbejdsudvalg) | Collective agreements | Equal representation for both sides | Cooperation in the workplace; not involved in collective bargaining in the workplace, for instance on wages | 35 employees |
| Shop steward (tillidsrepræsentant) | Collective agreements | Combined employee representative and trade union representative in the workplace | Involved in company-level collective bargaining | 5 employees |
| Co-determination committees (MED-udvalg) | Collective agreements | Combined committee of the employee and work environment representatives and the public employer | Involved in company-level collective bargaining | 25 employees |
