Darba koplīguma slēgšanas sarunas Dānijā

Dānijā visus svarīgos jautājumus, kas saistīti ar darba attiecībām, piemēram, algas, darba apstākļus, apmācību un pensijas, regulē sociālie partneri, regulāri slēdzot darba koplīgumus. Vissvarīgākie līmeņi ir nozaru un uzņēmumu līmeņi, kas mijiedarbojas koordinācijas veidā, ko sauc par "centralizētu decentralizāciju". Koplīgumi ir saistoši.

Darba ņēmēju darba koplīgumu segums visos līmeņos

Piezīmes: ECS, privātā sektora uzņēmumi ar uzņēmumiem > 10 darbiniekiem (NACE B–S) – iespējamas vairākas atbildes. SES, uzņēmumi > 10 darbiniekiem (NACE B–SxO) – viena atbilde katrai vietējai vienībai: vairāk nekā 50 % darbinieku, uz kuriem attiecas šāds nolīgums [earn_ses10_01], [earn_ses14_01], [earn_ses18_01]; procentuālo daļu, ko aprēķina, dalot to darbinieku skaitu, kuri strādā vietējās vienībās, kurās vairāk nekā 50 % darbinieku ir darba koplīgums, ar kopējo darbinieku skaitu apsekojuma tvērumā. * Nacionālie dati: skaitlis ietver pārklājumu privātajā un publiskajā sektorā – attiecīgi 74% un 100%; Minētais darba tirgus pārskats ir balstīts uz Dānijas Statistikas departamenta, Eurostat, dažādu valsts aģentūru un DA dalīborganizāciju datiem. Darba koplīgumu aptvēruma līmenis ir balstīts arī uz datiem no vienīgās citas privātā sektora darba devēju konfederācijas Dānijā, FA. SES, Izpeļņas struktūras apsekojums.

Vienīgie svarīgie līmeņi darba koplīguma slēgšanas sarunās par algām un darba laiku ir nozaru un uzņēmumu līmeņi, kas ir saistīti ar centralizētu decentralizāciju.

Darba koplīgumu līmeņi, 2022. gads

Artikulācijas

Savstarpējo saikni starp centrālo (t.i., nozaru) līmeni un vietējo/uzņēmuma līmeni nosaka nozares algu sistēma. Minimālās algas sistēmā (kas aptver 80 % privātā sektora) tikai minimālās algas palielinājums tiek noteikts centrālajā līmenī, bet faktiskais algu palielinājums tiek apspriests uzņēmumu līmenī. Tādējādi nozaru nolīgumos noteiktā minimālā alga gandrīz nekad neatspoguļo reālo algu līmeni uzņēmumos. Tomēr algas var mainīties arī atkarībā no nozares vai uzņēmuma tirgus situācijas. Atlikušos 20 % privātā sektora aptver parastā algu sistēma, kurā visi svarīgie jautājumi, piemēram, algas, tiek risināti centrālajā līmenī. Parastā algu sistēma ir cieši saistīta ar transporta nozari. Publiskajā sektorā sarunas lielākoties notiek centrālajā līmenī starp valsts iestādēm un lielām publiskā sektora arodbiedrību sarunu koalīcijām, un tikai neliels skaits nolīgumu ir jānokārto organizatoriskā līmenī starp iestādēm un arodbiedrībām. Tādējādi sarunas par algām valsts sektorā ir tuvākas parastajai algu sistēmai nekā minimālās algas sistēmai.

Darba koplīguma slēgšanas sarunas privātajā un publiskajā sektorā notiek pirmajā ceturksnī, sākot no janvāra. Pēc līguma noslēgšanas privātajā sektorā sākas sarunas uzņēmumos. Koplīguma derīguma termiņš vienmēr ir bijis no diviem līdz četriem gadiem atkarībā no ekonomiskās perspektīvas. Jo neskaidrāka perspektīva, jo īsāks derīguma termiņš. Pēdējo divu desmitgažu laikā trīs gadu līgumi ir bijuši norma. Privātais un publiskais sektors pakāpeniski rīko sarunu kārtas, lai sarunas nenotiktu tajā pašā gadā.

Galvenais mehānisms ir vertikālā koordinācija, ko Dānijā dēvē par centralizētu decentralizāciju, kuras centrālais punkts ir nozaru līmenis. Rūpniecības līgums apstrādes rūpniecībā (Industriens Overenskomst) nosaka tempu attiecībā uz gaidāmo algu pieauguma līmeni (ja tāds ir), un pārējais darba tirgus seko noslēgtajai vienošanās šajā jautājumā. Turklāt pastāv zināma koordinācija starp augstāka līmeņa arodbiedrībām/darba devēju organizācijām un zemāka līmeņa arodbiedrībām attiecībā uz to, kādas ir reālas darba samaksas gaidas, kas jāuzrāda sarunu laikā.

Dānijā nav pagarināšanas mehānismu attiecībā uz koplīgumiem.

Dānijas nozaru koplīgumā, kas attiecas uz apstrādes rūpniecību, ir noteikums par atkāpi no nozaru nolīguma attiecībā uz darba laiku un tālākizglītību uzņēmumu līmenī. Novirzei nepieciešama abu pušu vienošanās. Plaši tiek izmantota iespēja vienoties par darba laiku uz vietas. Pretējā gadījumā Dānijas koplīgumos nav paredzēts izņēmuma mehānisms.

Dānijā līguma, kura termiņš beidzas, izbeigšanas galvenais mērķis ir sarunas par jaunu līgumu. Praksē ir jāizbeidz nolīgums saskaņā ar sociālo partneru pamatnolīguma noteikumiem, pat ja mērķis ir atkārtoti apspriest iepriekšējo nolīgumu. Pretējā gadījumā puses netiktu atbrīvotas no miera saistībām saskaņā ar iepriekšējo nolīgumu un nespētu atbalstīt jaunas prasības pēc pārmaiņām ar kolektīvās rīcības draudiem.

Noslēdzot koplīgumu, sociālie partneri piekrīt arī miera klauzulai, kas ir spēkā līguma spēkā esamības laikā. Darbiniekiem ir saistošs miera pienākums, un viņiem nav atļauts streikot koplīguma darbības laikā. Ja tomēr tiek uzsākta kolektīva rīcība un darba tiesā tiek iesniegta lieta spēkā esošā koplīguma pārkāpuma dēļ, viņiem ir jāmaksā naudas sods.

Dānijā visi darba dzīves aspekti ir pakļauti darba koplīguma slēgšanas sarunām. Papildus algām un darba laikam sarunu darba kārtībā ir apmācība, mūžizglītība, tālākizglītība, paternitātes atvaļinājums, mācību atvaļinājums, pārtraukums, slimības atvaļinājums, bērna pirmā slimības diena, senioru dienas (vecāka gadagājuma darbinieku brīvdienas), stress un uzmākšanās. Pēdējās divās desmitgadēs tādi jautājumi kā atvaļinājums, stress un uzmākšanās, ir aplūkoti arī koplīgumu noteikumos.