Darba dzīves valsts profils Dānijā
Šajā profilā ir aprakstītas galvenās darba dzīves iezīmes Dānijā. Tās mērķis ir sniegt attiecīgu pamatinformāciju par struktūrām, iestādēm, dalībniekiem un attiecīgajiem noteikumiem attiecībā uz darba dzīvi.
Tas ietver rādītājus, datus un regulatīvās sistēmas par šādiem aspektiem: dalībnieki un iestādes, kolektīvās un individuālās darba attiecības, veselība un labklājība, atalgojums, darba laiks, prasmes un apmācība, kā arī vienlīdzība un nediskriminācija darbā. Profili tiek sistemātiski atjaunināti reizi divos gados.
Individuālās darba attiecības attiecas uz attiecībām starp atsevišķu darba ņēmēju un viņa darba devēju. Šīs attiecības veido tiesiskais regulējums un sociālo partneru sarunu rezultāti par noteikumiem un nosacījumiem. Šajā sadaļā aplūkots darba attiecību sākums un izbeigšana, kā arī tiesības un pienākumi Dānijā.
Prasības attiecībā uz darba līgumu
Nodarbinot jaunu darbinieku ilgāk par mēnesi ar vidējo nedēļas darba laiku, kas pārsniedz astoņas stundas, obligāti jāsastāda darba līgums.
Darba līgums jānoslēdz četru nedēļu laikā no darba attiecību uzsākšanas. Šie nosacījumi ir izklāstīti industriālajā nolīgumā, kas nosaka tempu.
Parasti bērniem līdz 13 gadu vecumam nav atļauts veikt algotu darbu. Kompensāciju var izmaksāt saistībā ar kultūras pasākumiem. Pieteikumi maksāt personai, kas jaunāka par 13 gadiem, ir jānosūta policijai. Noteikumus par darbu 13 līdz 15 gadus veciem bērniem un jauniešiem, kas jaunāki par 13 gadiem, pārvalda Dānijas Darba vides iestāde.
Atlaišanas un izbeigšanas procedūras
Darba devēja tiesības saskaņā ar vadības prerogatīvu ir atlaist darbiniekus, ja tas nepieciešams saistībā ar darba organizāciju uzņēmumā. Strīdus par iespējami netaisnīgu individuālu atlaišanu arodbiedrības var iesniegt Atlaišanas padomē, kuru izveidoja sociālie partneri saskaņā ar koplīguma noteikumiem. Personas, kas nav arodbiedrību biedri, kas paraksta līgumus, var pārsūdzēt savu atlaišanu civiltiesās.
Atlaišanas un izbeigšanas procedūras ir noteiktas tiesību aktos un koplīgumos. Noteikumi par izbeigšanas procedūrām nosaka paziņošanas termiņu, un dažiem koplīgumos ir iekļauti noteikumi par atlaišanas pabalstu. Galvenais tiesību akts, kas attiecas uz algotu darbinieku atlaišanu, ir Likums par darba devēju un algotu darbinieku tiesiskajām attiecībām (2009. gada 3. februāra Konsolidācijas likums Nr. 81, Funktionærloven). Galvenais tiesību akts, kas attiecas uz kolektīvo atlaišanu, ir Likums par iepriekšēju brīdinājumu saistībā ar kolektīvo atlaišanu (2010. gada 22. marta Konsolidācijas likums Nr. 291, Bekendtgørelse af lov (Nr. 291 af 2010) om varsling m.v. i forbindelse med afskedigelser af større omfang). Koplīgumos noteiktie paziņošanas termiņi parasti ir īsi.
Bērna kopšanas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājums un paternitātes atvaļinājums
Noteikumi par vecāku atvaļinājumu, grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu un paternitātes atvaļinājumu ir paredzēti koplīgumos un tiesību aktos attiecībā uz personām, uz kurām neattiecas koplīgums. Būtībā darbinieki, kas atrodas atvaļinājumā saistībā ar dzemdībām, saņem pilnu samaksu par norunāto atvaļinājuma laiku. Paternitātes atvaļinājuma izmantošana pēdējo desmit gadu laikā ir palielinājusies. Laikposmā no 2003. līdz 2018. gadam kopējais paternitātes atvaļinājuma īpatsvars no atvaļinājuma, uz kuru vīriešiem bija tiesības, palielinājās no 6 % līdz 10 %; tomēr pieaugums bija tikai 1,5% procentpunkti no 2010. līdz 2018. gadam (Cevea, 2020).
Jaunās ES direktīvas par grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu rezultātā Dānijas parlaments pieņēma likumu, kas stāsies spēkā 2022. gada 22. augustā (Likums par grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, 2022. gada 22. marta Likums Nr. 343, Barselsloven). Ikvienam, kurš ir dzemdējis vai adoptējis bērnu 2022. gada 2. augustā vai vēlāk, piemēro jaunus atvaļinājuma noteikumus. Kopējais atvaļinājuma tiesību apmērs nav mainījies. Vecākiem kopā ir tiesības uz 48 nedēļu atvaļinājumu ar maternitātes pabalstu pēc bērna piedzimšanas. Turklāt mātēm joprojām ir tiesības uz četru nedēļu ilgu pirmsdzemdību atvaļinājumu ar maternitātes pabalstiem.
Jauns aspekts ir tas, ka tēvam tagad ir paredzētas deviņas nedēļas. Agrāk tēvam bija paredzētas tikai divas nedēļas pēc dzemdībām, un tās joprojām ir. Deviņas nedēļas nevar nodot mātei. Ja tēvs neaizņem deviņas nedēļas, tās tiek zaudētas. Sagaidāms, ka jau tā pieaugošā tēvu interese par paternitātes atvaļinājuma izmantošanu ievērojami pieaugs.
Likumā noteiktais atvaļinājums
Dānijas likumā noteiktais bērna kopšanas atvaļinājums ir sadalīts dažādos posmos:
4 nedēļas pirms mātes dzimšanas
2 nedēļas pēc dzemdībām abiem vecākiem (iezīmēts)
13 nedēļas (var dalīt starp vecākiem)
jaunas tiesības saskaņā ar likumu uz 9 nedēļām tēvam (iezīmētas – nevar tikt nodotas)
bērna kopšanas atvaļinājums 32 nedēļas katram vecākam (64 nedēļas), no kuriem 32 nedēļas ir apmaksātas un 32 nedēļas ir neapmaksātas.
Likumā noteiktais atvaļinājums
| Maternity leave | |
| Maximum duration | 37 weeks after birth plus 4 weeks before birth. That is, 4 weeks before birth plus 2 after birth plus 9 weeks within the child’s first year plus 13 weeks (if not shared with the father) and a possible supplement of 32 weeks of parental leave. Maximum total duration 60 weeks. |
| Reimbursement | In 2022, the maximum maternity benefit was DKK 4,465 (€600) per week. If the mother is covered by a collective agreement, some of the weeks are usually at full pay. |
| Who pays? | The state, through the Public Benefit Administration (Udbetaling Danmark). If the mother receives pay from her employer, the employer receives compensation from the state equivalent to the maternity benefit. |
| Legal basis | Act on Maternity Leave (Act No. 343 of 22 March 2022, Barselsloven) and/or collective agreements. |
| Parental leave | |
| Maximum duration | Shared parental leave after week 10 is a maximum 64 additional weeks (32 to each parent), of which only 32 are with benefits. |
| Reimbursement | In 2022, the maximum maternity/paternity benefit was DKK 4,465 (€600) per week for the first 32 weeks; the leave is unpaid thereafter. If one or both parents are covered by a collective agreement, some of the weeks are usually at full pay. |
| Who pays? | The state, through the Public Benefit Administration. If the mother/father receives pay from their employer, the employer receives compensation from the state equivalent to the maternity/paternity benefit. |
| Legal basis | Act on Maternity Leave and/or collective agreements. |
| Paternity leave | |
| Maximum duration | Possible maximum duration of 56 weeks: 2 weeks after birth plus 9 weeks (earmarked) plus 13 weeks (if not shared with the mother) and a possible supplement of 32 weeks of parental leave. |
| Reimbursement | In 2022, the maximum paternity benefit was DKK 4,465 (€600) per week for the first 32 weeks; the leave is unpaid thereafter. If the father is covered by a collective agreement, some of the weeks are usually at full pay. |
| Who pays? | The state, through the Public Benefit Administration. If the father receives pay from his employer, the employer receives compensation from the state equivalent to the maternity benefit. |
| Legal basis | Act on Maternity Leave and/or collective agreements. |
Slimības atvaļinājums
Saskaņā ar darba koplīgumu, kas nosaka tempu, Darba līgums, piecu nedēļu slimības atvaļinājums ar pilnu apmaksu tiek piešķirts darbiniekiem ar sešu mēnešu darba stāžu uzņēmumā. Pēc piecām slimības nedēļām darba devējs apmaksā vēl četras nedēļas slimības atvaļinājumu. Lielākajā daļā nolīgumu tiek ievērota līdzīga prakse.
Likums par slimības pabalstiem (2006. gada 9. jūnija Likums Nr. 563 ar vēlākiem grozījumiem, Sygedagpengeloven) attiecas uz personām, uz kurām neattiecas koplīgums, tostarp pašnodarbinātām personām. Darba devējs maksā pirmās 30 atvaļinājuma dienas, un pēc tam pašvaldība uzņemas atbildību par slimības pabalstu saskaņā ar likumu.
Pensionēšanās vecums
Pensionēšanās vai pensijas vecumu nosaka ar likumu ik pēc pieciem gadiem, sākot no 1. janvāra 15 gadus vēlāk; jaunākais likums, kas stājās spēkā 2035. gadā, tika pieņemts 2020. gada decembrī. Līdz šim pensijas vecums ir palielinājies atbilstoši paredzamā mūža ilguma pieaugumam. 2022. gadā pensionēšanās vecums bija 67 gadi, un pēdējais pensionēšanās vecums, kas tika pieņemts likumā, bija 69 gadi, kas bija spēkā cilvēkiem, kas dzimuši pēc 1967. gada 1. janvāra. Zemāk esošajā tabulā ir parādīts pastāvīgais pensionēšanās vecums no 2019. gada un aplēses par 2040. gadu no Dānijas Statistikas departamenta. Ja šī tendence turpināsies, kā aplēsts, mūsdienu Dānijas jaunieši var sagaidīt augstāko pensionēšanās vecumu ES.
Likumā noteiktais pensionēšanās vecums ir spēkā no 2019. līdz 2070. gadam
| Effective from 1 Jan in year | Retirement age | Effective for people born after |
| 2019 | 65.5 | 1 January 1954 |
| 2020 | 66 | 1 July 1954 |
| 2021 | 66.5 | 1 January 1955 |
| 2022 | 67 | 1 July 1955 |
| 2030 | 68 | 1 January 1963 |
| 2035 | 69 | 1 January 1967 |
| 2040* | 70 | 1 January 1971 |
| 2045* | 71 | 1 January 1975 |
| 2050* | 72 | 1 January 1979 |
| 2055* | 72.5 | 1 January 1983 |
| 2060* | 73 | 1 July 1987 |
| 2065* | 73.5 | 1 January 1992 |
| 2070* | 74 | 1 July 1996 |
Piezīme: * Nākotnes aplēses no STAR, 2024. gads.
Brīvprātīgās priekšlaicīgās pensionēšanās vecums irpakāpeniski palielinājies, kā rezultātā starp priekšlaicīgu pensionēšanos un valsts pensijas saņemšanu ir mazāk gadu. 2018. gada beigās tiem, kas dzimuši pirms 1953. gada otrās puses, vēl bija 60 gadi, padarot pensionēšanos 5 gadus pirms valsts pensijas vecuma iespēju tiem, kas ir tiesīgi. Tiem, kas dzimuši laikā no 1967. gada janvāra līdz 1970. gada decembrim, priekšlaicīgas pensionēšanās vecums ir sasniedzis 66 gadus. Personām, kas dzimušas pēc 1959. gada jūlija, pirms valsts pensijas saņemšanas ir pieejama tikai 3 gadu pensionēšanās.
jauns likums par priekšlaicīgu pensiju (tidlig pension),un pirmie maksājumi tika veikti no 2022. gada janvāra. Tiesības ir balstītas uz gadu skaitu, ko persona ir bijusi darba tirgū 61 gada vecumā. Ja persona ir nostrādājusi 44 gadus, viņai ir tiesības uz pensionēšanos 3 gadus pirms valsts pensijas vecuma, 43 gadi dod tiesības uz pensionēšanos 2 gadus agrāk un 41 gadu uz pensionēšanos 1 gadu agrāk.
