Darba dzīves valsts profils Dānijā
Šajā profilā ir aprakstītas galvenās darba dzīves iezīmes Dānijā. Tās mērķis ir sniegt attiecīgu pamatinformāciju par struktūrām, iestādēm, dalībniekiem un attiecīgajiem noteikumiem attiecībā uz darba dzīvi.
Tas ietver rādītājus, datus un regulatīvās sistēmas par šādiem aspektiem: dalībnieki un iestādes, kolektīvās un individuālās darba attiecības, veselība un labklājība, atalgojums, darba laiks, prasmes un apmācība, kā arī vienlīdzība un nediskriminācija darbā. Profili tiek sistemātiski atjaunināti reizi divos gados.
"Tiesību konflikts" rodas, ja strīdīgais jautājums jau ir ietverts koplīgumā. Tiesību konflikta gadījumā parasti nav tiesību izmantot kolektīvu rīcību vai lokautu. Kad koplīgums ir noslēgts, Dānijas darba tiesības paredz miera pienākumu, kamēr tas ir spēkā.
Ja lieta attiecas uz koplīguma pārkāpumu, tā ir jānodod Darba tiesai. Tomēr, ja rodas domstarpības par līguma interpretāciju, strīds ir jāizšķir darba šķīrējtiesā (faglige voldgiftsretter). Konfliktu izšķiršanas juridiskais pamats ir 1910. gada Standarta noteikumi darba strīdu izskatīšanai (dāņu saīsinājums ir Normen).
"Interešu konflikts" rodas periodos un jomās, kad un kur nav spēkā koplīguma. Šādos gadījumos var veikt kolektīvas darbības, piemēram, streikus, lokautus vai blokādes, ar nosacījumu, ka ir saprātīga samērīguma pakāpe starp sasniedzamo mērķi un tā sasniegšanai izmantotajiem līdzekļiem. Šī brīvība attiecas gan uz darba ņēmējiem, gan darba devējiem. Interešu konflikti var rasties saistībā ar koplīguma atjaunošanu. Šādā gadījumā publiskais samierinātājs mēģina starpniecību, lai izvairītos no turpmākiem konfliktiem, piemēram, vispārēja streika.
Turklāt interešu konflikti var rasties starp arodbiedrībām un darba devējiem, uz kuriem neattiecas koplīgums. Laikā, kad ir spēkā koplīgums, interešu konflikti var rasties arī tad, ja, piemēram, jaunās tehnoloģijas darba vietā rada jaunu darbu, uz kuru neattiecas spēkā esošais koplīgums. Abos gadījumos arodbiedrības varēja uzsākt kolektīvu rīcību pret darba devēju, lai panāktu koplīgumu.
Kolektīvās darba tiesības galvenokārt attiecas uz tiesību konfliktiem. Interešu konflikti galvenokārt ir politiski/ekonomiski nozīmīgi.
Norises kolektīvajā akcijā, 2012.–2021. gads
| 2012 | 2013 | 2014 | 2015 | 2016 | 2017 | 2018 | 2019 | 2020 | 2021 | Source | |
| Working days lost per 1,000 employees | 4.1 | 372.1 | 6.8 | 3.7 | 5.8 | 10.5 | 7.5 | 3.1 | 3.1 | 85.6 | Authors’ calculations based on number of lost working days and employees in the Danish labour market (Statistics Denmark, RAS300) |
| Number of strikes | 225 | 197 | 318 | 158 | 144 | 426 | 148 | 150 | 135 | 160 | Statistics Denmark, work stoppages (ABST1) |
| Number of workers involved | 8,589 | 75,319 | 10,616 | 6,054 | 6,997 | 16,953 | 7,267 | 5,895 | 5,285 | 16,830 | Statistics Denmark, work stoppages (ABST1) |
| Number of working days lost | 10,200 | 930,300 | 16,900 | 9,400 | 15,400 | 28,100 | 20,300 | 8,400 | 8,500 | 243,400 | Statistics Denmark, work stoppages (ABST1) |
Kolektīvie strīdu izšķiršanas mehānismi
Dānijas kolektīvās strīdu izšķiršanas mehānismi sastāv no vairākiem ārpustiesas izšķiršanas mehānismiem (dažādas iesaistīto pušu un organizāciju sanāksmes) apvienojumā ar darba tiesu sistēmu, kas sastāv no darba šķīrējtiesām un Dānijas Darba tiesas.
Pirmkārt, pusēm darba vietā un, otrkārt, sociālajiem partneriem ir pienākums atrisināt konfliktu, pirms tas nonāk tiesā. Tas notiek ar pušu sanāksmēm.
Ja lieta attiecas uz koplīguma pārkāpumu, tā galu galā ir jānodod Darba tiesai. Tomēr, ja rodas domstarpības par līguma interpretāciju, strīds ir jāizšķir darba šķīrējtiesā.
Individuāli strīdu izšķiršanas mehānismi
Galvenais individuālo strīdu izšķiršanas mehānisms ir civiltiesa. Darba tiesu sistēma izskata tikai kolektīvos strīdus. Tāpēc, ja sūdzības iesniedzēja arodbiedrība nevēlas uzsākt viņu lietu vai ja sūdzības iesniedzējam nav arodbiedrības, vienīgā iespēja indivīdam ir vērsties civiltiesā.
Alternatīvu strīdu izšķiršanas mehānismu izmantošana
No statistikas avota nav pieejama informācija par to, cik bieži tiek izmantoti alternatīvi strīdu izšķiršanas veidi. Darba tirgus organizācijas tos neuzrauga un neziņo par tiem kopējai iestādei vai augstākai iestādei. Tomēr ir vispārzināms, ka daudzi strīdi tiek atrisināti, pirms tie nonāk oficiālajā darba tiesu sistēmā.
