Dalībnieki un iestādes Somijā

Ekonomikas un nodarbinātības ministrija (Työ- ja elinkeinoministeriö) ir atbildīga par darba tirgus darbības nodrošināšanu, radot labvēlīgu vidi rūpnieciskai darbībai un nodarbinātībai. Tā izstrādā un uzrauga darba tiesību aktus. Sociālo lietu un veselības ministrija (Sosiaali- ja terveysministeriö) ir atbildīga par tiesību aktiem darba drošības un veselības aizsardzības un līdztiesības jautājumos. Reģionālo valsts pārvaldes aģentūru (Aluehallintovirasto) darba drošības un veselības aizsardzības nodaļas ir atbildīgas par darba drošības reģionālo uzraudzību.

Valsts samierinātāju birojs (Valtakunnansovittelija) palīdz sociālajiem partneriem strīdos par koplīgumiem, veicinot savstarpēju vienošanos, savukārt Darba tiesa (Työtuomioistuin) izskata lietas starp darba devēju un darba ņēmēju organizācijām saistībā ar iespējamiem koplīgumu pārkāpumiem un var piespriest kompensācijas naudas sodus. Juridiskās lietas, kas attiecas uz darba likumdevēju, kas nav saistītas ar koplīgumiem, izšķir vispārējās tiesas. Sadarbības ombuds (Yhteistoiminta-asiamies) uzrauga atbilstību tiesību aktiem, kas saistīti ar personāla pārstāvību, piemēram, Likumam par sadarbību uzņēmumos.

Nav tiesību aktu par pārstāvību, izņemot Koplīgumu likumā noteiktos darba koplīgumu galvenos principus. Tiesību aktā ir noteikti šādi principi:

Darba koplīgums šā likuma izpratnē ir jebkura vienošanās, ko noslēgusi viens vai vairāki darba devēji vai reģistrētas darba devēju apvienības un viena vai vairākas reģistrētas darba ņēmēju apvienības par nosacījumiem, kas jāievēro darba līgumos vai darba līgumos kopumā.

Šajā likumā "darba devēju apvienība" ir jebkura asociācija, kuras īpašais mērķis ir aizsargāt darba devēju intereses nodarbinātības jautājumos; un "darbinieku apvienība" ir jebkura asociācija, kuras īpašais mērķis ir aizsargāt darbinieku intereses nodarbinātības jautājumos.

Par arodbiedrību pārstāvību

Saskaņā ar Darba līgumu likumu visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no nozares, kurā viņi ir nodarbināti, ir tiesības iestāties arodbiedrībās. Dalība arodbiedrībās Somijā ir augsta, un arodbiedrību blīvums kopš 2011. gada ir saglabājies aptuveni 70 %. Arodbiedrību popularitāti izskaidrojošie faktori ir arodbiedrību iesaistīšanās pensiju un bezdarba shēmās, kas padara tās par individuālā nodrošinājuma nodrošinātāju, lai gan pastāv un kļūst arvien populārākas citas iestādes, kas sniedz līdzīgus pakalpojumus. Somijas vēsture par arodbiedrību nozīmi darba dzīvē un politikā arī var būt iemesls dalības arodbiedrībās normalizēšanai.

Dalība arodbiedrībās un blīvums, 2011.–2022. gads

Piezīmes: * Darba ņēmēju īpatsvars, kas ir arodbiedrības biedri. ** Darbinieku dalība arodbiedrībās, kas aprēķināta no kopējā biedru skaita arodbiedrībā un vajadzības gadījumā koriģēta arodbiedrības biedriem ārpus aktīvā, apgādājamā un nodarbinātā darbaspēka (t.i., pensionāri, pašnodarbinātas personas, studenti un bezdarbnieki). N.P., nav pieejams.

Galvenās arodbiedrību konfederācijas un federācijas

Trīs augstākā līmeņa arodbiedrību konfederācijas ir Somijas arodbiedrību centrālā organizācija (SAK) (Suomen Ammattiliittojen Keskusjärjestö), Somijas Profesionāļu konfederācija (STTK) un Somijas Profesionālā un vadošā personāla arodbiedrību konfederācija (Akava). SAK pārstāv galvenokārt zilās apkakles profesijas, savukārt STTK pārstāv ierēdņus un ierēdņus (galvenokārt balto apkaklīšu strādniekus), un Akava ir arodbiedrību konfederācija personām ar universitātes, profesionālo vai citu augsta līmeņa izglītību.

Galvenās arodbiedrību konfederācijas un federācijas

2014. gadā divas lielākās augstākā līmeņa arodbiedrības SAK un STTK sāka apvienošanās procesu. Apvienošanās bija plānota 2016. gadā. Tās mērķis bija palielināt darbinieku organizāciju centralizāciju un potenciālo sarunu spēju. Tomēr projekts tika pārtraukts 2016. gada jūnijā pēc tam, kad vairākas STTK biedru arodbiedrības un dažas SAK biedru arodbiedrības nolēma no tā izstāties.

STTK pēdējos gados ir zaudējusi biedru arodbiedrības Akava. 2016. gadā Somijas Policijas arodbiedrība SPJL (Suomen Poliisijärjestöjen liitto) ar aptuveni 11 000 biedru pārgāja no STTK uz Akava, un 2017. gadā to pašu darīja vēl trīs publiskā sektora arodbiedrības ar kopējo biedru skaitu 5 700. Laikā no 2018. līdz 2022. gadam STTK ietvaros notika vairākas arodbiedrību apvienošanās; visi no tiem ietvēra vienu no lielākajiem biedriem – Trade Union Pro (Ammattiliitto PRO). Arodbiedrību apvienošanās notika arī SAK paspārnē, piemēram, kad 2018. gadā apvienojās trīs rūpniecības arodbiedrības, veidojot vienu no lielākajām arodbiedrībām valstī (RAU, 2018; ETUI, 2020; PRO, 2020; Nousu, bez datuma). 2022. gada darba koplīgumu kārtas laikā ar SAK saistītās arodbiedrības pastiprināja sadarbību privātā sektora darba koplīgumu sastrēguma dēļ (Trade Union News from Finland, 2022).

Par darba devēju pārstāvību

Visiem darba devējiem ir tiesības uz biedrošanās brīvību, un dalība darba devēju organizācijās privātajā sektorā ir brīvprātīga. Darba devēju organizācijas blīvums 2010. gados bija stabils un 2017. gadā bija aptuveni 65 %. Ir vērojama izteikta organizāciju apvienošanās tendence, un sagaidāms, ka tā turpināsies. Salīdzinoši augstais darba devēju organizāciju blīvums, visticamāk, ir saistīts ar darba organizāciju ietekmi koplīgumos.

Darba devēju organizāciju dalība un blīvums, 2012.–2022. gads

Piezīme: * To darbinieku procentuālais daudzums, kas strādā uzņēmumā, kas ir jebkuras darba devēju organizācijas biedrs, kas ir iesaistīts darba koplīguma slēgšanas sarunās. n.p., nav pieejams.

Galvenās darba devēju organizācijas

EK ir vadošā uzņēmējdarbības organizācija un pārstāv visu privāto sektoru un visu lielumu uzņēmumus. Pēdējos gados EK ir zaudējusi divas ievērojamas dalīborganizācijas: Somijas Meža rūpniecības federācija (Metsäteollisuus), kas izstājās 2016. gadā, apgalvojot, ka tai nepieciešama mērķtiecīgāka interešu veicināšana, un Autotransporta darba devēju federācija ALT (Autoliikenteen työnantajaliitto) izstājās 2017. gadā, jo EK vairs nepiedalījās darba koplīguma slēgšanas sarunās. ALT ir aptuveni 660 dalībuzņēmumi ar 26 000 darbiniekiem, un Metsäteollisuus ir 62 dalībuzņēmumi ar 42 000 darbinieku.

Vietējo pašvaldību un apgabalu darba devēji KT (Kuntatyönantajat) ir vietējo pašvaldību darba devēju interešu organizācija, kas pārstāv visas Somijas vietējās, reģionālās un apvienotās iestādes. Tā apspriež un noslēdz koplīgumus pašvaldībām, labklājības reģioniem un pašvaldību federācijām un labklājības reģioniem, kas kopumā nodarbina aptuveni 434 000 cilvēku (2021. gads) (KT, bez datuma).

Valdības birojs kā darba devējs VTML (Valtion työmarkkinalaitos) apspriež un noslēdz koplīgumus par aptuveni 80 000 (2022) darbiniekiem, kas strādā valstī (Explore Administration, bez datuma).

Baznīcas darba devēji (KiT) pārstāv Somijas evaņģēliski luterisko baznīcu (Evankelis-luterilainen kirkko) kā darba devēju un apspriež koplīgumu par aptuveni 20 000 draudzēs strādājošajiem darbiniekiem (JUKO, 2023).

Somijas Uzņēmumu federācijai SY (Suomen Yrittäjät) ir lielākais biedru skaits no visām ar uzņēmējdarbību saistītām federācijām Somijā. Tās sastāvā ir vairāk nekā 115 000 dažāda lieluma uzņēmumu (lai gan puse no dalībniekiem ir individuālie uzņēmēji) no visas valsts, un aptver visu uzņēmējdarbības spektru. SY tika dibināts 1996. gadā. Tā nav sarunu puse darba koplīguma slēgšanas sarunās.

Galvenās darba devēju organizācijas un konfederācijas

Piezīme: * Pēc EK noteikumu izmaiņām centralizētiem līgumiem vairs nevajadzētu notikt, un 2017.–2018. gadā centralizēts līgums netika parakstīts. Tomēr tradicionāli centrālās organizācijas ir cieši iesaistītas darba koplīguma slēgšanas sarunās, un 2017.–2018. gadā un 2019.–2020. gadā centrālās organizācijas atbalstīja un koordinēja savas biedru arodbiedrības nozaru sarunās.

Pateicoties spēcīgām trīspusējās sadarbības tradīcijām, Somijā ir dažādas divpusējas un īpaši trīspusējas darba grupas. Lai gan daži no tiem ir pastāvīgāki, citi ir izveidoti ad hoc, valdība vai pamatojoties uz valsts līmeņa nolīgumiem, lai izmeklētu noteiktu jautājumu. Svarīgākās no tām ir valsts līmeņa trīspusējās struktūras, kas uzskaitītas tabulā "Galvenās trīspusējās un divpusējās struktūras", lai gan pastāv arī mazākas diskusiju grupas un reģionālie trīspusēji forumi. Valstu darba grupas ir ļoti ietekmīgas, jo tās piedalās politikas veidošanā dažādās jomās sadarbībā ar valdību vai citiem publiskajiem dalībniekiem. Šīs jomas ietver jautājumus, kas saistīti ar darba koplīguma slēgšanas sarunām, piemēram, algu un izmaksu attīstību, kurā valdība vēlas līgumus, kas atbilst vispārējai ekonomikas situācijai. Citi svarīgi jautājumi ir konkurētspēja un nodarbinātība, kā arī bezdarba un pensiju shēmas. Attiecībā uz pastāvīgajām struktūrām bieži vien ir fiksēti apspriešanās mehānismi, savukārt ad hoc grupu procesi katrā gadījumā atsevišķi atšķiras.

Papildus politiskajām sarunām trīspusējās un divpusējās struktūras ir diskusiju forumi Somijas darba dzīves attīstībai un starptautiskās konkurētspējas uzlabošanai.

Galvenās trīspusējās un divpusējās struktūras

Somijā ir augsts darbinieku pārstāvības līmenis darbavietās, un darbinieku pārstāvība kopumā ir 56 % uzņēmumu (Eiropas uzņēmumu apsekojums, 2019). Darbinieku pārstāvību galvenokārt raksturo viena kanāla pārstāvība, ko veic veikalu vadītāji (luottamusmies), kas ir ievēlēti pārstāvji, kas ir saistīti ar arodbiedrībām un kuru stāvokli regulē nozares koplīgums. Veikalu pārvaldnieki parasti ir saistīti ar SAK vai STTK. Akava bieži vien ir zemāks darbinieku pārstāvības līmenis darba vietas līmenī, piemēram, kontaktpersonas (yhdyshenkilö vai yhteyshenkilö). Veikalu pārvaldnieki ir galvenie partneri informēšanas un konsultāciju procedūrās, kā arī darba koplīgumu slēgšanā uzņēmuma līmenī. Koplīgumi paredz, ka veikalu pārvaldnieki atrodas darba vietās visās tautsaimniecības nozarēs. Veikalu pārvaldnieku ievēlēšanu un viņu pilnvaru termiņu regulē arodbiedrību iekšējie statūti.

Darba vietās, kur nav arodbiedrības veikala pārvaldnieka, vai gadījumos, kad konkrētai personāla grupai nav arodbiedrības veikala pārvaldnieka, tā vietā var ievēlēt veikala pārvaldnieku bez piederības arodbiedrībai (luottamusvaltuutettu). Šādu veikalu pārvaldnieku stāvokli regulē likums, un viņu uzdevumi ir līdzīgi ar arodbiedrībām saistītiem veikalu pārvaldniekiem.

Ja nav ievēlēts neviens no veikala pārvaldnieka veidiem, darbinieki var ievēlēt sadarbības pārstāvi (yhteistoimintaedustaja), kas pārstāv viņus sarunās un darbībās ar darba devēju par darbu, darba apstākļiem un darbinieku stāvokli darba vietā. Darba devēja un darba ņēmēja sadarbības sarunās un pasākumos, kuros iesaistīta vairāk nekā viena personāla grupa, darba devējs un darbinieki var vienoties par uzņēmumu padomes (yhteistoimintaneuvottelukunta) izveidi ar visu pušu pārstāvjiem, lai atvieglotu sarunas. Sadarbības pārstāvju un uzņēmumu padomju pozīcijas ir noteiktas tiesību aktos. Likumā par sadarbību uzņēmumos ir noteikti jautājumi, par kuriem jāinformē darbinieku pārstāvji un jāapspriežas ar tiem, tostarp tādi jautājumi kā uzņēmuma ekonomiskais stāvoklis un ražošanas un nodarbinātības perspektīvas, statistika par dažādu kategoriju darbinieku atalgojumu un konsultācijas par izmaiņām darba organizācijā un pārstrukturēšanas gadījumiem.

Darba drošības un veselības aizsardzības pārstāvis (työsuojeluvaltuutettu) uzrauga darba drošības un veselības aizsardzības jautājumus darba vietās, kurās strādā 10 vai vairāk darbinieku. Darba vietās, kurās ir 20 vai vairāk darbinieku, ir jābūt arī darba drošības un veselības aizsardzības komitejai (työsuojelutoimikunta), kurā ir iesaistīti gan darba devēju, gan darba ņēmēju pārstāvji, tostarp ievēlētais darba drošības un veselības aizsardzības pārstāvis.

Privātos uzņēmumos, kuros ir 150 vai vairāk darbinieku, darbiniekiem ir tiesības būt pārstāvētiem attiecīgajās uzņēmuma pārvaldes struktūrās (henkilöstön edustaja).

Arodbiedrību delegācijas (ammattiosasto) ir pašvaldību vai darbavietu līmeņa arodbiedrību filiāles, kas saistītas ar SAK un STTK. Viņi saviem biedriem sniedz informāciju, atbalstu, apmācību un atpūtas aktivitātes. Akava kolēģis arodbiedrību delegācijā lielās darbavietās ir uzņēmuma arodbiedrība (yritysyhdistys).

Pārstāvniecības struktūru regulējums, sastāvs un kompetence