Kolektīvā rīcība un strīdi Somijā

Somijas Konstitūcija garantē tiesības streikot, bet saskaņā ar Darba līgumu likuma un Likuma par starpniecību darba strīdos tiesību aktiem streiki ir atļauti tikai tad, ja ir beidzies koplīguma termiņš un vēl nav noslēgts jauns līgums vai ja streika iemesls ir kaut kas nesaistīts ar nodarbinātības nosacījumiem, tāpat kā politisko streiku un solidaritātes akciju gadījumā. Tiesības streikot ir ierobežotas arī dažās nozarēs, piemēram, veselības aprūpē, kuras darbība ir būtiska sabiedrības drošībai. Lai streiks būtu likumīgs, tas iepriekš jāpaziņo arī Nacionālajam samierinātājam. Tādēļ kolektīvo akciju juridiskie veidi ir streiki, kas notiek laikā, kad nav spēkā nolīgums, un streiki politisku un solidaritātes apsvērumu dēļ. Starp visbiežāk sastopamajiem kolektīvās rīcības veidiem ir streiki (lakko) vai pilnīga vai daļēja atteikšanās strādāt, izstāšanās (ulosmarssi) un virsstundu aizliegumi (ylityökielto).

Kolektīvās rīcības norises 2012.–2022. gadā

Piezīme: Norādītie skaitļi ietver visu veidu kolektīvās darbības, tostarp ne tikai streikus (visizplatītākais kolektīvās rīcības veids), bet arī draudus, embargo un līdzīgas darbības.

Avots: Somijas statistika, 2020.a

Kolektīvie strīdu izšķiršanas mehānismi

Mediācijas sistēmas pamatā ir Somijas Likums par mediāciju darba strīdos. Nacionālais samierinātājs kopā ar citiem nepilna laika samierinātājiem Nacionālā samierinātāja birojā palīdz sarunu partneriem, ja koplīgumu nav iespējams panākt bez ārējas palīdzības. Puses var brīvprātīgi iesaistīt Nacionālo samierinātāju biroju darba koplīgumu sarunu kārtās, nedraudot ar kolektīvu rīcību. Valsts samierinātājs var palīdzēt arī centrālajām darba tirgus organizācijām, izstrādājot visaptverošus ienākumu politikas nolīgumus. Ir obligāti jāpiedalās darba strīdu starpniecībā, bet dažādām pusēm nav jāpieņem nacionālā samierinātāja priekšlikums. Darba tiesa izskata lietas, kas saistītas ar koplīgumu pārkāpumiem, un var uzlikt naudas sodus nelikumīgu kolektīvu akciju gadījumos. Jaunais Sadarbības likums ir paredzēts, lai stiprinātu sociālo dialogu darbavietā.

Individuāli strīdu izšķiršanas mehānismi

Individuālos darba strīdus, kas izriet no individuāliem darba līgumiem, kas noslēgti starp vienu darba devēju un vienu darbinieku, vai kas izriet no tiesību aktiem par darba tiesiskajām attiecībām, un arī visus darba strīdus, kas neietilpst Darba tiesas darbības jomā, izskata kā parastās civillietas, pirmkārt, rajona tiesas (alioikeus). Apgabaltiesas sastāv no profesionāliem tiesnešiem un atsevišķos gadījumos piesēdētājiem. Apgabaltiesas lēmumu parasti var pārsūdzēt apelācijas tiesā (hovioikeus), un tās lēmumu var pārsūdzēt Augstākajā tiesā (korkein oikeus). Individuālie darba strīdi, kas tiek nodoti rajona tiesām, parasti attiecas uz tādiem jautājumiem kā atalgojums un darba līgumu izbeigšana. Atsevišķās darba tiesību lietās civiltiesās arodbiedrības nav tieši iesaistītas, un šādas lietas arodbiedrības nevar ierosināt bez darba ņēmēja piekrišanas. Apgabaltiesas un apelācijas tiesas var uzlikt naudas sodus ar nodarbinātību saistītās lietās.

Alternatīvu strīdu izšķiršanas mehānismu izmantošana

Strīdi, kas tiek risināti Darba tiesā, ir daudz biežāk sastopami nekā strīdi, kuru starpnieks ir valsts samierinātājs. No 82 nolēmumiem Darba tiesā 2022. gadā 29 bija saistīti ar streikiem, streika draudiem vai citām kolektīvām darbībām.

Strīdu izšķiršanas mehānismu izmantošana: darba strīdu skaits ar nacionālā samierinātāja starpniecību, 2012.–2022. gads

Piezīme: n.p., nav pieejams.

Avots: Nacionālā samierinātāja birojs, 2022. gads; bez datuma; Darba tiesa, bez datuma