Darba koplīguma slēgšanas sarunas Francijā

Darba koplīguma slēgšanas sarunas Francijā galvenokārt notiek nozaru līmenī. Parasti centralizēti nolīgumi tiek noslēgti starp darba devēju organizācijām un arodbiedrībām nozares līmenī. Pēc tam sociālie partneri bieži vēršas Darba ministrijā, lai pagarinātu lielāko daļu nolīguma noteikumu, kas tiek piešķirts praktiski visos gadījumos. Tāpēc tiek lēsts, ka darba koplīgumu tvēruma līmenis pārsniedz 90%. Nozaru sarunu decentralizācija sākās 1980. gadu sākumā (līdz ar Auroux likumu ieviešanu), taču ir saglabāts labvēlīguma princips, kas aizliedz uzņēmumu līmeņa nolīgumiem paredzēt mazāk labvēlīgus noteikumus nekā augstāka līmeņa nolīgumi. Šis princips tika vājināts ar reformām 2004., 2008. un 2013. gadā. Līdz ar 2016. gada darba tiesību reformu darba koplīguma slēgšanas sarunas tika vēl vairāk decentralizētas, jo likumā ir noteikta prioritāte uzņēmumu līmeņa nolīgumiem salīdzinājumā ar nozaru līmeņa nolīgumiem vai pašiem tiesību aktiem, ja tas ir paredzēts. Šī atcelšana ir paredzēta kopš 2017. gada 1. janvāra saistībā ar tiesību aktiem par darba laiku.

Francijā algu sarunu tvērums ir ievērojami augsts, un Eiropas uzņēmumu apsekojuma dati, šķiet, nepietiekami novērtē reālo pārklājumu. Patiesībā gandrīz uz visiem darbiniekiem attiecas valsts nozaru darba samaksas līgumi. Jaunākie pieejamie valstu dati ir novecojuši, bet tie liecina, ka no 1997. līdz 2004. gadam privātā sektora darbinieku aptvērums palielinājās no 93,7 % līdz 97,7 %. Apsekojums, kas ir šo skaitļu pamatā (Darbaspēka aktivitātes un nodarbinātības apstākļu apsekojums), ir pārtraukts. Jaunākie ESAO dati arī lēš, ka šis īpatsvars ir 98%.

Darba ņēmēju darba koplīgumu segums visos līmeņos

Piezīme: * To darbinieku procentuālā daļa, kuri strādā vietējās vienībās, kurās vairāk nekā 50% darbinieku ir iekļauti darba koplīgumā, salīdzinot ar kopējo darbinieku skaitu, kuri piedalījās aptaujā.

Avoti: Eurofound, Eiropas uzņēmumu apsekojums 2013./2019 gadā (tostarp privātā sektora uzņēmumi ar uzņēmumiem ar vairāk nekā 10 darbiniekiem (NACE kodi B–S); apsekojuma jautājums bija jautājums ar atbilžu variantiem un bija iespējamas vairākas atbildes); Eurostat [earn_ses10_01], [earn_ses14_01], [earn_ses18_01] (ieskaitot uzņēmumus ar vairāk nekā 10 darbiniekiem (NACE kodi B–S, izņemot O), ar vienu atbildi par katru vietējo vienību); ESAO un AIAS, 2021; autoru aplēses.

Darba laiks ir noteikts ar likumu, bet tā organizēšanu apspriež uzņēmumu un nozaru līmenī. Tā kā likumdevējs ir noteicis, ka sarunas uzņēmumu līmenī ir obligātas, darba laika režīms, kas atšķiras no likumā noteiktās 35 stundu nedēļas, tiek pārskatīts galvenokārt uzņēmuma līmenī. Par algām sarunas notiek galvenokārt nozaru līmenī, bet bieži vien arī uzņēmumu līmenī, jo tiesību akti nosaka, ka darba devējiem (uzņēmumos, kuros ir vairāk nekā 50 darbinieku) katru gadu ir jāuzsāk sarunas par algām. Tomēr minimālā alga ir noteikta ar likumu, un tā ir jāievēro nozaru un uzņēmumu līmeņa nolīgumos.

nozaru koplīgumu (conventions collectives de branche) pārstrukturēšana, kas tika uzsākta, publicējot dekrētu, kurā noteikta pārstrukturēšanas procedūra. Mērķis ir trīs gadu laikā samazināt nozaru skaitu no 700 līdz aptuveni 200. 2017. gada darba tiesību reforma ir paātrinājusi šo procesu ar mērķi sasniegt 100 nozares un ļaut darba ministram apvienot nozares no 2018. gada 10. augusta, nevis no 2019. gada 10. augusta. Līdz 2021. gada beigām Dares (2023b) reģistrēja aptuveni 265 galvenos nozaru koplīgumus, no kuriem katrs aptvēra vismaz 5 000 darbinieku.

Darba koplīgumu līmeņi, 2022. gads

Artikulācijas

2017. gada septembra darba tiesību reforma ir samazinājusi nozaru nolīgumu nozīmi un uzņēmumu līmeņa nolīgumus izvirzījusi darba koplīgumu sistēmas centrā. Rīkojumā Nr. 2017-1385 ir uzskaitīti konkrēti jautājumi (piemēram, minimālās algas), attiecībā uz kuriem joprojām ir spēkā nozaru nolīgumi. Tajā ir iekļauts arī ierobežots to jautājumu saraksts, attiecībā uz kuriem konkrētais nolīgums nosaka, vai tam ir prioritāte salīdzinājumā ar uzņēmuma līmeņa nolīgumiem. Nozaru nolīgumi attieksies uz visiem pārējiem jautājumiem, ja nebūs uzņēmumu līmeņa nolīgumu. Tāpēc daudzos jautājumos uzņēmuma līmeņa nolīgumi paliek spēkā.

Nav skaidras tendences, bet algu sarunu aktivitāte sasniedz maksimumu gada sākumā un beigās, kā arī mēnešos pirms Francijas vasaras brīvdienām augustā.

Darba koplīgumu slēgšanas sarunu decentralizācija noved pie ļoti vājas darba samaksas sarunu koordinācijas. Uzņēmumu līmeņa sociālajiem partneriem ir svarīga autonomija sarunās par algu izmaiņām, jo nozaru līmenī tiek apspriestas tikai minimālās likmes. 2022. gadā vairāk nekā 39 nozarēs sarunās panāktā minimālā alga joprojām bija zemāka par likumā noteikto minimālo algu, kas ir jāievēro. Ir maz horizontālās koordinācijas (t. i., maz koordinācijas starp nozarēm).

Paplašināšanas mehānismi tiek plaši izmantoti. Šī prakse nozīmē, ka koplīguma noteikumi, par kuriem vienojušās pārstāvības organizācijas apakšnozarē (filiālēpar piemērojamiem visiem šīs apakšnozares darbiniekiem un darba devējiem. Lai pagarinātu koplīgumu, sociālajiem partneriem ir jālūdz Darba ministrija izdot ministrijas rīkojumu. Tiek pagarināts liels skaits valstu nozaru darba samaksas nolīgumu, kā rezultātā ir ļoti augsts seguma līmenis.

Jaunie tiesību akti par darba koplīguma slēgšanas sarunām, kas pieņemti 2008. gadā, ļauj uzņēmumu līmeņa nolīgumos atkāpties no labvēlīguma principa, bet skaidri izslēdz minimālās algas līmeņus, par kuriem vienojas nozaru līmenī. Nesenās izmaiņas ir ieviesušas iespēju, ka uzņēmumu līmeņa nolīgumi paredz mazāk izdevīgu atalgojumu apmaiņā pret darba drošību, ja uzņēmumi saskaras ar ekonomiskām grūtībām. 2016. gada darba tiesību reformas paplašināja iespēju nodrošināt mazāk izdevīgu atalgojumu par virsstundām. Piemēram, jaunajā regulā ir noteikts, ka uzņēmuma līmeņa nolīgums vai, ja šādas vienošanās nav, nozaru līmeņa nolīgums nosaka likmi par nostrādātajām stundām, kas pārsniedz likumā noteikto maksimālo apjomu. Tomēr šī likme nevar būt zemāka par likumā noteikto papildu maksājumu 10 % apmērā. Tas nozīmē, ka sociālie partneri uzņēmumu līmenī varētu vienoties par papildu maksājumu 15 % apmērā, pat ja nozaru līmeņa nolīgumā ir paredzēti 20 %.

Prakse koplīgumos iekļaut noteikumus ar atklāšanas klauzulām vai atteikšanās klauzulām ir ļoti reta. Tomēr 2017. gada darba tiesību reforma ļauj nozaru nolīgumus pielāgot uzņēmuma lielumam. Piemēram, daži no šo nolīgumu noteikumiem var neattiekties uz mazajiem uzņēmumiem.

Nozaru algu līgumi parasti nebeidzas. Sociālie partneri katru gadu risina sarunas nozaru līmenī. Ja nav iespējams panākt vienošanos, iepriekšējā vienošanās paliek spēkā.

Francijā nav dzirdēts jēdziens par miera klauzulu iekļaušanu koplīgumos, jo to varētu uzskatīt par konstitucionālo tiesību streikot pārkāpumu.

Finansiālās līdzdalības ziņā peļņas sadales shēmas un darbinieku uzkrājumu shēmas ir visbiežāk sastopamās tēmas koplīgumos, kas noslēgti uzņēmumu līmenī (tēma 34 120 nolīgumos 2021. gadā no kopumā 76 820). Pārējie galvenie jautājumi ir algas un prēmijas (17 869 nolīgumi), darba laiks (16 800 nolīgumi), darba apstākļi (6 070 nolīgumi) un dzimumu līdztiesība (5 710 nolīgumi). Tas izriet arī no tiesību aktiem, kas uzliek sociālajiem partneriem pienākumu regulāri risināt sarunas par dzimumu līdztiesības jautājumiem. Sociālo partneru apņemšanās risināt sarunas ir saistīta ar vēsturisko darba attiecību vidi, jo uzņēmumiem ir pienākums katru gadu risināt sarunas par dažādiem jautājumiem (piemēram, algas, darba laiks, darba organizācija, kolektīvā veselības apdrošināšana, finansiālā līdzdalība) vai daudzgadu periodā (dzimumu līdztiesība, darba ņēmēju ar invaliditāti nodarbinātība). Parasti apņemšanās ir risināt sarunas, bet nepanākt vienošanos. Tomēr darba devējam ir jāpanāk vienošanās ar darba ņēmējiem par jautājumiem, kas saistīti ar dzimumu līdztiesību un vecāka gadagājuma darba ņēmējiem, vai, ja sociālie partneri nespēj vienoties, jāpieņem rīcības plāns. Darba ministrijas uzsāktais ikgadējais darba koplīgumu novērtējums sniedz pārskatu par galvenajiem nozaru un uzņēmumu līmenī apspriestajiem tematiem.