Dalībnieki un iestādes Grieķijā

Par arodbiedrību pārstāvību

Likums Nr. 1264/1982 ir pamattiesību akts, kas regulē arodbiedrību kustības plašāku darbību un atzīst arodbiedrību tiesības. Saskaņā ar likumu vismaz 21 darbiniekam ir tiesības dibināt arodbiedrību un tikt apstiprinātam tiesā. Šī arodbiedrības forma ir "primārā savienība" (visbūtiskākā arodbiedrību organizācijas forma); Tā organizē personas noteiktā profesijā, nozarē, pakalpojumā vai uzņēmumā/iestādē.

Privātā sektora arodbiedrības ir organizētas trīs atsevišķos līmeņos: primārais līmenis (kā aplūkots iepriekš); vidējais līmenis, kurā ir divu veidu organizācijas (federācijas, kas sastāv no divām vai vairākām nozares vai profesijas galvenajām arodbiedrībām, un darba centri, kas pārstāv arodbiedrības vietējā līmenī); un terciārā līmeņa (valstu konfederācijas).

Ir divas konfederācijas, viena darba ņēmējiem un darbiniekiem privātajā sektorā (GSEE) un otra darba ņēmējiem un darbiniekiem publiskajā sektorā (ADEDY). Abas konfederācijas ir Eiropas Arodbiedrību konfederācijas (ETUC) asociētās locekles.
The GSEE represents private sector workers and employees, including those working in the public utility services and in private bodies in which the state has a majority stake (such as the Public Power Corporation (Δημόσια Επιχείρηση Ηλεκτρισμού, DEI) and Hellenic Post (Ελληνικά Ταχυδρομεία, ΕLΤΑ).

ADEDY ir valsts līmeņa valsts sektora darbinieku arodbiedrība. Tās arodbiedrības pārstāv valdības, pašvaldību un juridisko personu darbiniekus, kas ir ekskluzīvā valsts vai pašvaldību (publisko tiesību subjektu) kontrolē.
Two professional categories are excluded from the specific provisions of Law No. 1264/1982: journalists who can organise pensions, and ships’ workers/crews. These groups are covered under a special trade union law.

Dažām darba ņēmēju kategorijām, piemēram, uniformētam personālam (policijai, krasta apsardzei un bruņotajiem spēkiem), garīdzniekiem un tiesu iestādēm, ir arī īpašs režīms attiecībā uz arodbiedrību tiesībām. Šīm kategorijām principā ir tiesības dibināt arodbiedrību vai profesionālo apvienību, bet tās nevar pilnībā izmantot dažas tiesības, piemēram, tiesības streikot.

Kopumā nav pieejami valstu dati par galvenajām tendencēm attiecībā uz arodbiedrību blīvumu. GSEE Darba institūta pētījumā (INE-GSEE, 2013. gada decembris) tika lēsts, ka arodbiedrību blīvums privātajā sektorā bija aptuveni 28,1 %. No 2 454 266 darbiniekiem (Elstat, 2011), kurus potenciāli varētu aptvert un pārstāvēt GSEE un ADEDY, 690 247 darbinieki nobalsoja par pārstāvju ievēlēšanu GSEE un ADEDY kongresos (2013. gada martā un novembrī).

Saskaņā ar 2016. gada datiem no 2 371 929 darbiniekiem (Elstat, 2016a), kurus potenciāli varētu aptvert un pārstāvēt GSEE un ADEDY, 612 325 darbinieki nobalsoja par pārstāvju ievēlēšanu GSEE un ADEDY kongresos (2016. gada martā un novembrī).

Visbeidzot, arodbiedrības parasti nav iesaistītas pensiju, bezdarba shēmās vai slēgto veikalu sistēmās.

Nesen ar likumu Nr. 4808/2021 tika ieviesta Arodbiedrību reģistra un Darba ņēmēju un darba devēju organizāciju reģistra izveide Ergani elektroniskajā sistēmā. Nepieciešams priekšnoteikums darba koplīguma noslēgšanai ir katras arodbiedrības un darba devēju organizācijas reģistrācija attiecīgajā Darba ministrijas elektroniskajā reģistrā, kurā ir pamatinformācija par organizācijām, tai skaitā to biedru skaits.

Dalība arodbiedrībās un arodbiedrību blīvums 2012.–2020. gadā

Piezīmes: * Darba ņēmēju īpatsvars, kas ir arodbiedrības biedri. ** Darbinieku dalība arodbiedrībās, kas aprēķināta no kopējā biedru skaita arodbiedrībā un vajadzības gadījumā koriģēta arodbiedrības biedriem ārpus aktīvā, apgādājamā un nodarbinātā darbaspēka (t.i., pensionāri, pašnodarbinātie, studenti, bezdarbnieki). n.p., nav pieejams.

Galvenās arodbiedrību konfederācijas un federācijas

Lielākās GSEE federācijas ir:

• Grieķijas Banku darbinieku arodbiedrību federācija (Ομοσπονδία Τραπεζοϋπαλληλικών Οργανώσεων Ελλάδας, ΟΤΟΕ)

• Privāto darbinieku federācija (Ομοσπονδία Ιδιωτικών Υπαλλήλων Ελλάδος, ΟΙΥΕ)

• Valsts enerģētikas korporācijas darbinieku vispārējā federācija (Γενική Ομοσπονδία Προσωπικού Κλάδου Ηλεκτρικής Ενέργειας, GENOP/DEI)

• Grieķijas Celtnieku un saistīto profesiju federācija (Ομοσπονδία Οικοδόμων και Συναφών Επαγγελμάτων Ελλάδος, OOSEE)

Galvenās arodbiedrību konfederācijas un federācijas

Lielākais darba centrs ir Atēnu Darba centrs (Εργατικό Κέντρο Αθήνας, EKA), kam seko Saloniku Darba centrs (Εργατικό Κέντρο Θεσσαλονίκης, ΕΚΘ) un Pirejas Darba centrs (Εργατικό Κέντρο Πειραιά, EKP).

Lielākās ADEDY federācijas ir:

• Grieķijas skolotāju federācija (Διδασκαλική Ομοσπονδία Ελλάδος, DOE)

• Grieķijas Valsts slimnīcu darbinieku federācija (Πανελλήνια Ομοσπονδία Εργαζομένων Δημόσιων Νοσοκομείων, POEDIN)

• Grieķijas Vidējās izglītības valsts skolu skolotāju federācija (Ομοσπονδία Λειτουργών Μέσης Εκπαίδευσης, OLME)

• Grieķijas vietējo pašvaldību strādnieku apvienību federācija (Πανελλήνια Ομοσπονδία Εργαζομένων Οργανισμών Τοπικής Αυτοδιοίκησης, POE-OTA)

Pēdējā laikā nav notikušas būtiskas organizatoriskas pārmaiņas arodbiedrību organizācijās.

Par darba devēju pārstāvību

Uzņēmums vai viens darba devējs kļūst par darba devēju organizācijas biedru pilnīgi brīvprātīgi. Nav īpašu tiesību aktu, kas reglamentētu darba devēju organizāciju darbību. Darba devēju organizācijas statūtos ir noteikti dalības noteikumi, tiesības un pienākumi.
There are various ways in which employer organisations are organised, either horizontally or vertically, according to the sector, the size of the company and the locality. Other employer organisations organise only individual companies, some organise and represent organisations or federations of employers and some do both.

Trūkst datu par darba devēju organizāciju blīvumu.

Darba devēju organizāciju dalība un blīvums, 2012.–2019. gads

Piezīme: * To darbinieku procentuālais daudzums, kas strādā uzņēmumā, kas ir jebkuras darba devēju organizācijas biedrs, kas iesaistīts darba koplīguma slēgšanas sarunās.

Pēdējos gados galvenā organizatoriskā tendence ir tāda, ka pašreizējās augstākā līmeņa (valsts) darba devēju organizācijas ir centušās paplašināt savu organizatorisko kapacitāti/jomu un stiprināt savu pārstāvību.

Tas attiecas uz SEV, kas 2007. gadā mainīja savu konstitūciju, cenšoties pārstāvēt lielos uzņēmumus, un pārdēvēja sevi (agrāk tā bija Grieķijas Rūpniecības federācija (Σύνδεσμος Ελληνικών Επιχειρήσεων). Turklāt tika pārdēvēta arī ESEE (agrāk tā bija Grieķijas Tirdzniecības nacionālā konfederācija (Εθνική Συνομοσπονδία Ελληνικού Εμπορίου) un mainīja tās statūtus (2014. gadā), lai pārstāvētu visu tirdzniecības nozari, kā arī MVU kopumā. SBE, nesen atzītā darba devēju organizācija, arī mainīja savu nosaukumu (no SVVE), lai paplašinātu darbības jomu.

Galvenās darba devēju organizācijas

Ir piecas galvenās darba devēju organizācijas. Tās ir valsts līmeņa organizācijas un ir atzītas par valstu sociālajiem partneriem (darba koplīguma slēgšanas sarunās un sociālajā dialogā). Ir plaši atzīts, ka tie aptver lielāko daļu ekonomiskās aktivitātes valstī.

SEV tika dibināta 1907. gadā un sākotnēji pārstāvēja lielus rūpniecības uzņēmumus; Tomēr gadu gaitā tā ir attīstījusies un tagad pārstāv lielus uzņēmumus neatkarīgi no nozares. Daži no SEV dalībniekiem ir individuāli uzņēmumi, bet citi ir vietējās un nozaru darba devēju organizācijas. SEV sastāv no vairāk nekā 600 tiešajiem dalībniekiem, 6 reģionālajām federācijām un 45 nozaru federācijām un organizācijām (2019. gada dati). Tā ir Eiropas Uzņēmējdarbības konfederācijas (BusinessEurope) un Starptautiskās Darba devēju organizācijas locekle.

GSEVEE tika dibināta 1919. gadā un ir valsts līmeņa organizācija, kas pārstāv MVU, galvenokārt mazās rūpniecības, bet arī tirdzniecības jomā. Tajā ietilpst 87 federācijas (56 vietējās un 30 nozaru līmeņa federācijas un 1 federācija pensionāriem), kuru biedri ir 140 000 individuālo uzņēmumu (2019. gada oktobra dati). GSEVEE ir Eiropas Amatniecības, mazo un vidējo uzņēmumu asociācijas (SMEUnited) biedrs.

ESEE tika dibināta 1994. gadā un ir valsts līmeņa organizācija, kas galvenokārt pārstāv MVU tirdzniecībā. ESEE pārstāv 14 tirgotāju asociāciju federācijas, no kurām lielākā daļa ir vietējā līmenī, un 308 vietējās tirgotāju asociācijas ar gandrīz 100 000 dalībuzņēmumiem (2016. gada dati). ESEE ir SMEUnited un EuroCommerce saistītais biedrs.

SETE 1991. gadā dibināja tūrisma nozares uzņēmēji. SETE sastāv no 13 nacionālajām nozaru asociācijām (ar 49 476 dalībniekiem) un 485 atsevišķām tūrisma vienībām (2019. gada dati). Pēc Likuma Nr. 4144/2013 pieņemšanas SETE nesen tika atzīts par valsts sociālo partneri, kas ir līdzvērtīgs citām darba devēju organizācijām.

SBE (agrāk SVVE) tika izveidota 1915. gadā. Kopš dibināšanas tā ir aktīvi iesaistījusies centienos veicināt ne tikai rūpniecības attīstību, bet arī ekonomisko un sociālo progresu Grieķijas ziemeļos. Federācijas biedri ir ražošanas uzņēmumi un rūpniecības organizācijas. SVVE tika atzīta par jaunu un vienlīdzīgu valsts sociālo partneri 2018. gada 17. jūlijā.

Galvenās darba devēju organizācijas un konfederācijas

Piezīme: * Precīzu tiešo biedru skaitu nevar aprēķināt, jo nav iespējams precīzi aprēķināt nozaru un reģionālo federāciju biedrus.

Nav pieejami dati par galvenajām tendencēm attiecībā uz darba devēju organizāciju blīvumu.

Trīspusējas un divpusējas institūcijas un saskaņošana

Galvenās trīspusējās un divpusējās struktūras Grieķijā ir sīki aprakstītas šajā sadaļā.

Grieķijas Ekonomikas un sociālo lietu padome (Οικονομική και Κοινωνική Επιτροπή της Ελλάδος, ΟΚΕ) tika izveidota 1994. gadā, un tā ir ievērojusi Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas modeli, kura pamatā ir pārstāvēto interešu trīspusējā struktūra, proti, darba devēju grupa, darba ņēmēju grupa un dažādu interešu grupa. Pēdējā grupa pārstāv lauksaimniekus, ārštata profesionāļus, vietējās pašvaldības, patērētājus, vides aizsardzības organizācijas, cilvēkus ar invaliditāti un organizācijas, kas koncentrējas uz dzimumu līdztiesību. OKE galvenais uzdevums ir sniegt oficiālus atzinumus par sociālajiem un ekonomiskajiem jautājumiem vai nu pirms likumprojekta iesniegšanas parlamentam, vai pēc savas iniciatīvas. OKE struktūras ir Ģenerālā asambleja, Izpildkomiteja, Prezidentu padome, prezidents un trīs viceprezidenti. Izpildu komiteja ieceļ darba komitejas un referentu, lai apkopotu informāciju un sagatavotu atzinuma priekšlikumu, ko izsaka OKE. Darba komiteja sagatavo atzinuma projektu un iesniedz to apstiprināšanai Izpildu komitejā. Galīgo lēmumu par atzinumu pieņem Ģenerālā asambleja. Daudzos gadījumos attiecīgais ministrs piedalās Ģenerālās asamblejas apspriedēs. OKE ir pastāvīga konsultatīva struktūra, un ar likumu tā ir pilnvarota sniegt atzinumus valdībai.
OMED, established under Law No. 1876/1990 (as amended by later legislation), is an independent institution that services the social partners when they fail to conclude a collective agreement. OMED is a bipartite body that is administered by the social partners (Presidential Decree No. 98/2014). Since the SBE was recognised as a national social partner (Law No. 4554/2018, Article 41), the governing board has consisted of 11 members: 5 members appointed by the GSEE, 5 members appointed by the employer organisations (the SEV, ESEE, the GSEVEE, SETE and the SBE) and 1 independent president elected unanimously by the parties. In addition, one representative of the Ministry of Labour participates as an observer on OMED’s administrative board; they do not have the right to vote. OMED’s mission is to provide mediation and arbitration services on collective bargaining according to the existing legislation.

Mediatoru priekšlikumi nav saistoši, bet šķīrējtiesnešu lēmumi ir saistoši. Saskaņā ar Likumu Nr. 1876/1990 arodbiedrības tradicionāli vienpusēji izmantoja starpniecību un šķīrējtiesas procesu, lai iegūtu šķīrējtiesas lēmumu (kas saskaņā ar likumu bija pielīdzināms koplīgumam). Šī vienpusējā vēršanās šķīrējtiesā tika atcelta 2010. gadā ar Likumu Nr. 3899/2010, bet 2014. gadā tā tika daļēji atcelta pēc tam, kad Valsts padome pieņēma lēmumu (Nr. 2307/2014), kas atkal padarīja likumīgas tiesības vienpusēji pārsūdzēt šķīrējtiesas procedūras; tomēr jaunajā regulā (Likums Nr. 4303/2014) tika noteikta virkne jaunu priekšnoteikumu attiecībā uz šķīrējtiesas sistēmas izmantošanu, kas praksē apgrūtina šķīrējtiesas norisi.

2018. gadā ar Likumu Nr. 4549/2018 tika saglabāta iepriekšējā šķīrējtiesas un mediācijas sistēma, ņemot vērā Augstākās tiesas (Valsts padomes) lēmumu. Šajā lēmumā tika noteikts, ka kolektīvo darba strīdu starpniecībai un šķīrējtiesai ir jāpārbauda ekonomiskā situācija un konkurētspēja kolektīvā strīda ražošanas jomā (jau pastāvošs noteikums) un algas pirktspējas statuss (papildinājums). Likums arī paredzēja iespēju vienpusēji vērsties šķīrējtiesā:
• ja viena puse ir pieņēmusi mediatora ierosinājumu un otra puse to noraidījusi.
•    when the mediator’s suggestion has been accepted by one party and has been rejected by the other party.

2021. gadā jaunais likums (Likums Nr. 4808/2021, 98. pants) piešķīra OMED pilnvaras veicināt samierināšanu starp darbiniekiem un darba devējiem.

ASE ir padomdevēja loma, pamatojoties uz prezidenta dekrētiem Nr. 184/69 un 368/89. Sanāksmju biežums ir atkarīgs no tā, vai Darba ministrijas sekretārs pieprasa ASΕ atzinumu. ASE parasti tiekas divas reizes gadā. ASE sastāvā ir septiņi locekļi: priekšsēdētājs (Darba ministrijas ģenerālsekretārs) un seši pastāvīgie locekļi, kuru sastāvā ir Darba ministrijas īpašais padomnieks vai īpašais līdzstrādnieks, darba politikas eksperts, Tautsaimniecības ministrijas pārstāvis, Darba ministrijas pārstāvis, darba devēju pārstāvis un darba ņēmēju pārstāvis.

ASE ir pilnvarota izmeklēt, pētīt un sniegt konsultācijas par jebkuru jautājumu, kas attiecas uz darba un sociālās politikas plānošanu un īstenošanu. ASE strādā dažādās jomās, tostarp atalgojumā un darba apstākļos privātajā sektorā, atalgojumā un darba apstākļos publiskajā sektorā, dzimumu līdztiesībā un veselības aizsardzībā un drošībā darba vietā.

Pēc tam, kad tika atjaunota nozaru koplīgumu obligātā pagarināšana ar atjauninātiem noteikumiem un procedūrām, ASE paplašināja savus pienākumus, piedaloties šajā procesā. Saskaņā ar Darba ministrijas (apkārtraksts Nr. 32921/2175/2018) darba ministrs nosūta nozares nolīgumu ASE. Pēc tam ASE lūdz darba devēju organizāciju, kas parakstījusi līgumu, iesniegt savu biedru reģistru. Pēc tam to nosūta SEPE, kas pārbauda, vai darba devēju organizācijas locekļi nodarbina 51 % darbinieku attiecīgajā nozarē. Pēc SEPE ziņojuma par nodarbinātības rādītājiem ASE ierosina darba ministram, vai ir izpildīti nosacījumi, lai pagarinātu parakstīto nozaru nolīgumu un pasludinātu to par obligātu. Ja darba devēju organizācija atsakās iesniegt savu biedru reģistru, pagarinājums nav iespējams.

ASE darbības kontekstā 2017. gadā tika izveidots Nedeklarēta darba apkarošanas departaments (Τμήμα για την αντιμετώπιση της αδήλωτης Εργασίας). Tas tika izveidots ar likumu Nr. 4468/2017. Plaši iesaistot sociālos partnerus, tā veicina trīspusēju dialogu un sadarbību, lai apkarotu nedeklarētu darbu. Departaments sāka darboties 2017. gada 25. septembrī. Līdz šim sanāksmju galvenie temati bija nedeklarēta darba ceļveža īstenošana 2017.–2019. gadam; kvantitatīvo un kvalitatīvo raksturlielumu izpēte un nedeklarēta darba novēršana; un administratīvo sodu sistēmu novērtēšanu kopumā un alternatīvu atbilstības nodrošināšanas līdzekļu izveidi. Šis departaments pašlaik ir neaktīvs.

Valsts nodarbinātības komiteja (Εθνική Επιτροπή Απασχόλησης) tika izveidota saskaņā ar Likuma Nr. 3144/2003 1. panta 1. punktu (Valdības Vēstnesis Nr. 111). Tas tika izveidots Darba ministrijā, piedaloties sociālo partneru pārstāvjiem.

Komitejas mērķis ir veicināt sociālo dialogu, lai formulētu politiku, kuras mērķis ir palielināt nodarbinātību un apkarot bezdarbu, un sniegt konsultācijas par Valsts rīcības plāna nodarbinātības jomā (Εθνικό Σχέδιο Δράσης για την Απασχόληση) un vispārīgi par nodarbinātības politiku un darba tiesībām.

Turklāt saskaņā ar Likuma Nr. 4368/2016 (Valdības Vēstnesis Nr. 21) 85. panta 5. punktu Koordinācijas komiteja ar darba ministra starpniecību iesniedz Valsts darba un cilvēkresursu institūta (Εθνικό Ινστιτούτο Εργασίας και Ανθρώπινου Δυναμικού) gada pārskatu par darba tirgus vajadzību diagnostikas mehānisma rezultātiem, ar mērķi formulēt plašāku stratēģiju cilvēkresursu attīstībai valstī un jo īpaši izstrādāt un īstenot mācību programmas.

Komitejas sanāksmes un tās pašreizējās darbības stiprina sociālo partneru lomu esošo darbību pārveidošanā un efektivitātes uzlabošanā un sinerģijas stiprināšanā, kas veicinās ilgtermiņa attīstības perspektīvas nodarbinātības jomā. Tomēr šī komiteja kopš 2013. gada ir bijusi neaktīva.

Vēl viena iestāde Grieķijā, kas veicina dialogu par darba drošību un veselības aizsardzību starp darba devēju un darba ņēmēju pārstāvjiem valsts un nozaru līmenī, ir Darba drošības un veselības aizsardzības padome (Συμβούλιο Υγείας και Ασφάλειας στην Εργασία, SYAE). Tā ir trīspusēja un reprezentatīva konsultatīva struktūra, kas tika izveidota 1985. gadā. Saskaņā ar tiesību aktiem (Likums Nr. 3850/2010, 26. pants) SYAE sniedz atzinumus par visiem arodveselības un drošības jautājumiem, tostarp tiesību aktu projektiem. Tās sastāvā ir pārstāvji no sociālajiem partneriem (GSEE, SEV, GSEVEE, ESEE un SETE) un pārstāvji no Attīstības, konkurētspējas un kuģniecības ministrijas, Veselības un sociālās solidaritātes ministrijas, Darba ministrijas un Finanšu ministrijas. Tajā ietilpst arī pārstāvji no Grieķijas Tehniskās palātas (Τεχνικό Επιμελητήριο Ελλάδος), Grieķijas Medicīnas asociācijas (Πανελλήνιος Ιατρικός Σύ�) Grieķijas Ķīmiķu asociācija (Ένωση Ελλήνων Χημικών) un Valsts vietējo pašvaldību asociācija (Εθνική Ένωση Τοπικών Αρχών).

2022. gada 18. aprīlī tika ieviests jauns likums (Likums Nr. 4921/2022, 27. pants), kas paredzēja izveidot Nacionālo prasmju padomi (Εθνικό Συμβούλιο Δεξιοτήτων). Padomes mērķi ir šādi: sagatavot un īstenot darbaspēka prasmju stratēģiju; uzraudzīt jautājumus, kas saistīti ar darbaspēka profesionālo tālākizglītību, pārkvalificēšanos un prasmju pilnveidi un to saistību ar darba tirgu un nodarbinātību; un iesniegt priekšlikumus par attiecīgās politikas formulēšanu darba ministram vai citām kompetentām iestādēm saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem.

Nacionālo prasmju padomi ieceļ Darba ministrija, un to vada DYPA gubernators. Tajā ir 15 locekļi, tostarp 1 loceklis, kas pārstāv darba devējus, kurus ar kopīgu lēmumu ieceļ viņu organizācijas.

Galvenās trīspusējās un divpusējās struktūras

Darba vietas līmeņa darbinieku pārstāvība

Darba vietu līmenī darba ņēmējus pārstāv šādas struktūras:
• cilvēku apvienības
• veselības un drošības delegāti un komitejas
•    works councils
•    health and safety delegates and committees

Uzņēmumu arodbiedrības var dibināt vismaz 21 darba ņēmējs uzņēmumos vai iestādēs, kurās ir vairāk nekā 50 darbinieku (Likums Nr. 1264/1982). Uzņēmumā esošai arodbiedrībai ir visas tiesības slēgt koplīgumus, kā arī konsultēties un informēt.

Cilvēku apvienība nav oficiāli atzīta arodbiedrība; šādas struktūras jēdziens tika ieviests ar Likumu Nr. 4024/2011, lai atvieglotu darba koplīguma slēgšanas sarunas mazos uzņēmumos, kuros nav arodbiedrību. Cilvēku apvienību var izveidot trīs piektdaļas darbinieku; Nav ierobežojumu, cik ilgi šīs asociācijas darbojas, un tās var parakstīt koplīgumus jebkura lieluma uzņēmumiem.

Saskaņā ar Likumu Nr. 1767/1988 uzņēmumu padomes var pastāvēt līdzās uzņēmumu padomēm. Viņiem ir visas tiesības uz informāciju un konsultācijām, bet nekādas tiesības darba koplīguma slēgšanas sarunās. Uzņēmumu padomes var izveidot tikai lielākās darba vietās, proti, ar 50 vai vairāk darbiniekiem, vai darba vietās ar 20 līdz 49 darbiniekiem, ja nav arodbiedrības. Tomēr praksē pēdējais nenotiek. Pieprasījums izveidot uzņēmumu padomi jāiesniedz vai nu primārā līmeņa arodbiedrībai, vai 10% darbaspēka. Uzņēmumu padomes locekļus ievēlē viss darbaspēks, un tie sastāv tikai no darbiniekiem. Patiesībā tikai dažiem uzņēmumiem ir uzņēmumu padomes, un, ja nav arodbiedrības, nebūs arī uzņēmumu padomes. Uzņēmumu padomju nostāja acīmredzami ir mazāk spēcīga nekā arodbiedrību nostāja, un tās nav plaši izveidotas, izņemot lielākos uzņēmumos.

Veselības un drošības delegātus var ievēlēt darba vietās, kurās ir vairāk nekā 20 darbinieku, un darba vietās, kurās ir vairāk nekā 50 darbinieku, var izveidot veselības un drošības komiteju. Veselības aizsardzības un drošības delegātiem/komitejām ir konsultatīva loma attiecīgajos jautājumos (Likums Nr. 1568/1985).

Struktūru regulējums, sastāvs un kompetence