Vispārīga informācija par Grieķiju

Ekonomikas un darba tirgus konteksts

Kopš ekonomiskās krīzes sākuma Grieķijas ekonomika ir piedzīvojusi lejupslīdi, un tajā ir bijis augsts bezdarba līmenis.

Laikposmā no 2012. līdz 2022. gadam Grieķijas iekšzemes kopprodukts (IKP) palielinājās par 10,45 %, kas bija zemāks nekā ES vidējais pieaugums (15,29 %) tajā pašā periodā. Bezdarba rādītāji samazinājās no 24,8 % 2012. gadā līdz 12,5 % 2022. gadā.

Pēc strauja IKP krituma par 9% 2020. gadā (salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu) pandēmijas dēļ valsts IKP 2021. gadā pieauga par 8,4%. Šis pieaugums turpinājās 2022. gadā: saskaņā ar Grieķijas Bankas (Τράπεζα της Ελλάδος, ΤΤΕ) datiem (2023. gads) IKP 2022. gadā pieauga par 5.9%.

Turklāt inflācijas līmenis 2022. gadā turpināja augšupejošu tendenci: gada vidējais patēriņa cenu indekss (PCI) 2022. gadā palielinājās par 9.6% salīdzinājumā ar 2021. gadu (2021. gadā pieaugums bija 1.2% salīdzinājumā ar 2020. gadu; Elstat, 2023).

2022. gada decembra PCI palielinājās par 7.2% salīdzinājumā ar atbilstošo PCI 2021. gada decembrī, savukārt no 2021. līdz 2020. gadam reģistrētais pieaugums bija 5.1%.

Bezdarba līmenis 2022. gada otrajā ceturksnī sasniedza 12,4%, kas ir samazinājums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni (2021. gada otro ceturksni), kad tas bija 15,8% (Elstat, 2022).

Atbilstošās tiesību normas

Grieķijā nav vienota visaptveroša darba likuma vai kodeksa, kas regulētu individuālās darba attiecības. Tā vietā ir daudz dažādu likumu un darba noteikumu. Laikā no 2010. līdz 2013. gadam glābšanas programmas un Grieķijas valdības un trijotnes (Starptautiskā Valūtas fonda, ES un Eiropas Centrālās bankas (ECB)) parakstītā memoranda īstenošanas rezultātā darba attiecību jomā tika ieviesti vairāk nekā 28 jauni tiesību akti. Jauno tiesību aktu mērķis bija ieviest "strukturālas reformas" darba tirgū, galvenokārt krasi samazinot darbaspēka izmaksas un īstenojot darba elastību plašā mērogā. Turklāt pēc Likuma Nr. 1876/90 pieņemšanas tika ieviestas būtiskas reformas darba koplīgumu slēgšanas sistēmā. Sākot ar 2010. gadu, tika veikta virkne likumdošanas iejaukšanās, kuru mērķis bija darba koplīguma slēgšanas sarunu "decentralizācija" (Likums Nr. 3899/2010, 4024/2011, 4046/2012, 4093/2012 un 4172/2013).

2018. gada 20. augustā pēc galīgo tiesību aktu pieņemšanas (Likums Nr. 4512/2018 un Nr. 4549/2018) un mērķu sasniegšanas iestādes (ES, ECB un Eiropas Stabilizācijas mehānisms) oficiāli izbeidza finansiālā atbalsta programmu un valsts atguva zināmu fiskālo autonomiju. Valdība ieviesa divas svarīgas darba reformas, kas ir būtiski mainījušas darba koplīgumu sistēmu un minimālās algas noteikšanu.

Ar Darba un sociālā nodrošinājuma ministrijas (turpmāk – Darba ministrija) rīkojumu Nr. 32921/2175/13-6-2018 tika atjaunots nozaru koplīgumu pagarināšanas mehānisms un labvēlīguma princips.

Ar Likumu Nr. 4564/2018 tika ieviests jauns minimālās algas noteikšanas mehānisms, kas sākotnēji tika ieviests ar Likumu Nr. 4172/2013 (103. pants). Arodbiedrību darbība un pamattiesības (to atzīšana, pārstāvība un tiesības streikot) ir noteiktas Likumā Nr. 1264/1982, kas joprojām ir spēkā, ar dažām nelielām izmaiņām gadu gaitā.

Nav īpašu tiesību aktu par darba devēju pārstāvību. Likums par darba koplīguma slēgšanas sarunām (Likums Nr. 1876/1990) attiecas uz darba devēju organizācijām ar plašāku pārstāvību, kas var parakstīt līgumus savā jomā.

Jaunie tiesību akti par nozaru koplīgumu pagarināšanas mehānismu un labvēlīguma principu nosaka, ka, paplašinot koplīgumus, parakstītāji darba devēji pārstāv vismaz 51 % no nozares darbiniekiem.

2019. gada oktobrī ar Likumu Nr. 4635/2019 tika ieviestas dažas izmaiņas attiecībā uz nozaru koplīgumu paplašināšanu, šķīrējtiesas mehānismu un arodbiedrību un darba devēju organizāciju reģistra izveidi.

2020. gadā tika ieviesti darba tiesību akti attiecībā uz Covid-19 pandēmijas pārvaldību.

2021. gadā ar likumu Nr. 4808/2021 tika ieviestas daudzas svarīgas izmaiņas individuālajās darba attiecībās. Tie bija:

• digitālās nodarbinātības kartes ieviešana,

• Grieķijas Darba inspekcijas (Επιθεωρηση Εργασίας, SEPE) kā neatkarīgas darba inspekcijas iestādes izveide

• pasākumu īstenošana, lai nodrošinātu līdzsvaru starp darba un ģimenes dzīvi (jaunu atvaļinājuma veidu izveide vai izmaiņas iepriekš noteiktajos atvaļinājuma veidos);

• Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Konvencijas Nr. 190 par vardarbības un uzmākšanās izskaušanu darbavietā un Likuma Nr. 4808/2021 par pasākumiem šādas vardarbības un uzmākšanās novēršanai pieņemšana

• attālinātā darba pasākumu īstenošana un tiesības atslēgties tiem, kas strādā tāldarbā,

• elektroniska reģistra izveide arodbiedrību un darba devēju organizāciju reģistrācijai

• jaunu noteikumu pieņemšana attiecībā uz darba grafikiem

• izmaiņu ieviešanu noteikumos un noteikumos par tiesībām streikot,

2022. gadā ar Likumu Nr. 4921/2022 Grieķijas darbaspēka nodarbinātības organizācija (Ελληνικός Οργανισμός Απασχόλησης Εργατικού Δυναμικού, OAED) tika pārdēvēta par Valsts nodarbinātības dienestu (Δημόσια Υπηρεσία Απασχόλησης, DYPA). Jaunais likums paredz vairākas izmaiņas jaunā dienesta administrēšanā, organizācijā un darbībā.

Visbeidzot, 2022. gada decembrī ar prezidenta dekrētu Nr. 80 (Valdības Vēstnesis 222/4.12.2022) līdz tam spēkā esošie individuālo darba tiesību noteikumi tika kodificēti vienā tekstā: Individuālo darba tiesību kodeksā (kopā 357 panti, 132 lapas). Šī kodifikācija neaizstāja spēkā esošos tiesību aktus un judikatūru; Tā vietā tajā vienā dokumentā tika apkopotas darba devēju un darba ņēmēju tiesības un pienākumi attiecībā uz individuālajām darba tiesībām.

Darba attiecību konteksts

Līdz 1990. gadam darba koplīguma slēgšanas sarunas raksturoja ļoti spēcīgu valsts iejaukšanos un centralizāciju algu noteikšanā un darba apstākļu un tiesību veidošanā gan valsts, gan nozaru līmenī (Likums Nr. 3239/1955).

No 1990. līdz 2010. gadam sarunu sistēmu nodrošināja Likums Nr. 1876/90, ar ko ieviesa brīvu darba koplīgumu sistēmu, kurā svarīga loma bija mediācijas un šķīrējtiesas procedūrām (ko nodrošina neatkarīga struktūra, proti, Mediācijas un šķīrējtiesas organizācija (Οργανισμός Μεσολάβησης και Διαιτησίας, OMED).

Galvenie darba koplīgumu līmeņi Grieķijā ir valsts līmenis, kas aptver visu ekonomiku; nozaru/profesiju līmenis, kas aptver lielāko daļu nozaru un profesiju; un uzņēmuma līmenī. Saskaņā ar šo struktūru valsts līmeņa sarunās tika pieņemts Nacionālais vispārējais koplīgums (Εθνική Γενική Συλλογική Σύμβαση Εργασίας, EGSSE), kurā tika noteikta valsts minimālā alga un aplūkoti citi plašāki jautājumi, piemēram, atvaļinājums un apmācība. Tajā pašā laikā sarunas nozaru/profesiju līmenī un pēc tam uzņēmumu līmenī tika balstītas uz to, lai nodrošinātu labāku atalgojumu un apstākļus.

Šo struktūru būtiski mainīja 2010. gada sākumā ieviestie pasākumi. Ar vairākām secīgām likumdošanas iejaukšanās darbībām (Likumi Nr. 3899/2010, 4024/2011, 4046/2012, 4093/2012 un 4172/2013) sistēmā tika veiktas šādas izmaiņas: EGSEE un nozaru koplīgumi kļuva piemērojami tikai dalībniekiem; tika atcelts koplīgumu pagarināšanas mehānisms; uzņēmumu nolīgumi bija jāīsteno prioritāri; šķīrējtiesas mehānismu (OMED) varētu izmantot tikai tad, ja darba devēji un darba ņēmēji tam piekrīt. Šis pēdējais noteikums tika atcelts 2014. gadā pēc tam, kad Valsts padome pieņēma lēmumu, ar kuru tika atjaunotas tiesības vienpusēji pārsūdzēt šķīrējtiesas procedūras, bet jaunā regula (Likums Nr. 4303/2014) noteica virkni priekšnosacījumu attiecībā uz šķīrējtiesas sistēmas izmantošanu, kas faktiski apgrūtina šķīrējtiesas norisi.

Turklāt saskaņā ar Likumu Nr. 4046/12 visi koplīgumi nevar būt spēkā ilgāk par trim gadiem (maksimāli). Kad nolīgums ir beidzies, sarunām par tā atjaunošanu tiek doti tikai trīs mēneši.

Turklāt valstu sociālajiem partneriem vairs nav iespēju ar EGSSE starpniecību noteikt vispārēji piemērojamu valsts minimālo algu. Jaunie tiesību akti (likums Nr. 4093/2012 un Nr. 4172/2012) ir piešķīruši Grieķijas valdībai vienīgās pilnvaras to darīt; tai ir tikai jāapspriežas ar sociālajiem partneriem. Šīs būtiskās izmaiņas Grieķijas darba attiecību sistēmā ir ietekmējušas darba koplīgumu tvērumu valstī, un tvērums, šķiet, strauji samazinās.

2018. gadā divi jauni pasākumi mainīja darba attiecību kontekstu. Pirmkārt, 2018. gada augustā tika pieņemti tiesību akti, ar kuriem tika atjaunoti nozaru koplīgumu pagarināšanas mehānismi un atjaunots labvēlīguma princips. Šie divi principi tika atcelti kopš 2010. un 2011. gada (Likums Nr. 3845/2010 un Nr. 4024/2011 par labvēlīguma principu un Likums Nr. 4024/2011 par pagarināšanas mehānismu). Turklāt no 2018. gada augusta līdz gada beigām 10 spēkā esošie valsts nozaru koplīgumi tika pasludināti par obligātiem visiem darba devējiem. Saskaņā ar Darba ministrijas datiem šie līgumi attiecas uz aptuveni 191 000 darbinieku.

Otrkārt, 2018. gadā pirmo reizi tika piemērots jaunais minimālās algas noteikšanas mehānisms, kas sākotnēji tika ieviests ar Likumu Nr. 4172/2013 (103. pants) un grozīts 2018. gada jūnijā ar Likumu Nr. 4564/2018. Likumā tika pieņemti konkrēti datumi apspriešanas procesam, kas notiks no 2018. gada augusta līdz 2019. gada janvārim. Mērķis bija, lai jaunā minimālā alga stātos spēkā 2019. gada 1. februārī. Mehānisms paredz izstrādāt pakāpeniskas apspriedes minimālās algas noteikšanai, iesaistot valdību, sociālos partnerus un specializētas zinātniskās struktūras, pētniecības iestādes un ekspertus. Process tika pabeigts 2019. gada janvāra beigās, un 2019. gada 1. februārī tika ieviesta jauna minimālās algas likme. Šis regulēšanas veids aizstāj minimālās algas noteikšanu koplīgumā, kas tika atcelts 2012. gadā, kad tika samazināta minimālā alga.