Darba koplīguma slēgšanas sarunas Grieķijā

Pirms ekonomiskās krīzes, tas ir, līdz 2010. gadam, saskaņā ar 1990. gada tiesību aktiem (Likums Nr. 1896/90) darba koplīguma slēgšanas sarunas notika trīs līmeņos: EGSSE noteica valsts minimālo algu un darba apstākļus; nozaru un/vai profesiju koplīgumos ir noteikta minimālā alga un darba apstākļi attiecīgajām nozarēm un profesijām; un uzņēmumu līmenī tika izmantoti uz uzņēmumiem balstīti nolīgumi. Nozaru/darba līgumos nevarēja noteikt zemākas algas vai mazāk labvēlīgus darba apstākļus nekā tie, par kuriem vienojās EGSSE. Tāpat uzņēmumu nolīgumi nevarēja paredzēt zemākas algas vai mazāk labvēlīgus darba apstākļus nekā tie, par kuriem panākta vienošanās nozaru līmenī. Turklāt valsts un nozaru līmenī pastāvēja paplašināšanas mehānisms, kas padarīja nolīgumus saistošus visiem (darba devējiem un darba ņēmējiem), kamēr pastāvēja šķīrējtiesas vienpusējas izmantošanas sistēma.

Pēc 2010. gada tika veikta virkne likumdošanas iejaukšanās (Likums Nr. 3899/2010, 4024/2011, 4046/2012, 4093/2012 un 4172/2013) izveidotajā brīvo darba koplīgumu tiesiskajā regulējumā, radikāli to pārveidojot.

Izmaiņu mērķis bija panākt pilnīgu darba koplīgumu "decentralizāciju". Izmaiņu galvenie mērķi bija šādi: likvidēt "hierarhiskās" attiecības starp sarunu līmeņiem, lai mazinātu starpnozaru un nozaru sarunu nozīmi un saistošo raksturu; padarīt koplīgumus saistošus tikai darba devēju organizāciju un arodbiedrību biedriem; padarīt uzņēmumu koplīgumus par dominējošiem; atcelt pagarināšanas mehānismu; izveidot brīvprātīgu šķīrējtiesas procedūru; un pieņemt tiesību aktus par jaunu valdības mehānismu minimālās algas noteikšanai (nevis sociālajiem partneriem ar EGSSE starpniecību).

Pēc Grieķijas trešās ekonomikas korekciju programmas beigām (2018. gada 20. augustā) tika atjaunots nozaru koplīgumu pagarināšanas mehānisms un labvēlīguma princips (saskaņā ar kuru darba ņēmējam vislabvēlīgākais režīms tiek piemērots, ja pastāv individuāls darba līgums līdztekus vairākiem darba koplīgumiem). No tā laika līdz gada beigām kopumā 10 spēkā esošie valsts nozaru koplīgumi tika attiecināti uz visiem darba devējiem.

Pagarināšanas mehānisms un labvēlīguma princips pastāv kopš 1990. gada, bet 2011. gadā tie tika apturēti. Darba koplīgumu paplašināmības atjaunošana 2018. gadā tika papildināta ar stingrākiem noteikumiem un stingrākām pārbaudēm, lai nodrošinātu, ka darba devēju organizācijas aptver 51 % nozares darbinieku. Turklāt agrāk darba koplīgums, kura tehniskais termiņš bija beidzies, bet kuru darba devēju organizācija vai arodbiedrība oficiāli neizbeidza, lai vienotos par jaunu koplīgumu, tika uzskatīts par tādu, kam ir nenoteikts termiņš un spēkā esamība. Kopējais rezultāts ir būtisks darba koplīgumu aptverto darbinieku īpatsvars pēc 2012. gada.

Algu sarunu segums

Nav valstu datu par algu sarunu tvērumu, un nav uzraudzības iestādes vai mehānisma. Tiek pieņemts, ka darba koplīgumu seguma līmenis ir ļoti zems, jo pagarinājuma mehānisms ir atcelts.

Darba koplīgumu segums darba ņēmējiem visos līmeņos

Piezīme: * To darbinieku procentuālā daļa, kuri strādā vietējās vienībās, kurās vairāk nekā 50% darbinieku ir iekļauti darba koplīgumā, salīdzinot ar kopējo darbinieku skaitu, kuri piedalījās aptaujā.

Avoti: Eurofound, Eiropas uzņēmumu apsekojums 2013. un 2019. gadā (tostarp privātā sektora uzņēmumi ar uzņēmumiem ar >10 darbiniekiem (NACE kodi B–S); apsekojuma jautājums bija jautājums ar atbilžu variantiem un bija iespējamas vairākas atbildes); Eurostat [earn_ses10_01], [earn_ses14_01], [earn_ses18_01], 2010., 2014. un 2018. gada izpeļņas struktūras apsekojums (tostarp uzņēmumi ar >10 darbiniekiem (NACE kodi B–S, izņemot O), ar vienu atbildi katrai vietējai vienībai)

Sarunu līmeņi

Kopš 2010. gada un darba koplīguma slēgšanas sarunu reformām vissvarīgākais/biežāk izmantotais sarunu līmenis ir bijis uzņēmumu līmenis.

Saskaņā ar Darba ministrijas datiem dažādos koplīgumu līmeņos ir vērojama skaidra tendence decentralizēt darba koplīgumus.

Kopš nozaru koplīgumu pagarināšanas mehānisma atjaunošanas (2018. gada augustā) situācija ir nedaudz mainījusies. 2018. gadā kopumā 10 spēkā esošie valsts nozaru koplīgumi tika attiecināti uz visiem attiecīgajiem darba devējiem.

Dažādos sarunu līmeņos noslēgto līgumu skaits 2010.–2021. gadā

Avots: Darba ministrija, INE GSEE, 2023

Nolīgumu raksturojums dažādos sarunu līmeņos, 2010.–2022. gads

Piezīme: Visu koplīgumu maksimālais spēkā esamības termiņš ir trīs gadi.

Visizplatītākie ir uzņēmumu nolīgumi, lai gan tajos ir mazāk izdevīgi atalgojuma noteikumi nekā nozaru/profesionālo koplīgumu vai EGSEE nolīgumos. Tomēr uz uzņēmumu balstīts nolīgums nevar noteikt zemākas algas par valdības noteiktajām algām, un tam ir jāatbilst valsts minimālajai algai.

EGSEE ir saistoša tikai darba devēju organizāciju un arodbiedrību biedriem.

Attiecībā uz darba laiku likums pieļauj koplīgumus par darba laika režīmu uzņēmumu līmenī; darba laiks nedrīkst pārsniegt 40 stundas nedēļā, vidēji viena gada laikā.

Darba koplīgumu līmeņi, 2022. gads

Piezīmes: * Attiecas tikai uz darba laika režīmu uzņēmumā, nepārsniedzot likumā noteikto kopējo maksimālo darba laiku. ** Kopš 2012. gada minimālo algu valdība, un EGSSE ietver tikai ar algu nesaistītus jautājumus. theory_ EGSSE_ var noteikt wages_,_, bet tikai parakstītājpusēm. Nedēļas darba laiks ir termins, kas pirmo reizi tika ieviests 1984. gada EGSSE, kas tika ratificēta ar likumu un nosaka maksimālos ierobežojumus.

Artikulācijas

Kopš 2018. gada augustā sistēmā ieviestajām izmaiņām valsts minimālo algu ir noteikusi valdība, un tā ir obligāta visiem darba devējiem. Nozaru/profesiju līgumi ir obligāti tikai tad, ja tie attiecas uz 51% darbinieku saskaņā ar likumā paredzēto īpašo pagarināšanas mehānisma procesu.

Uzņēmuma līgumi attiecas uz uzņēmuma darbiniekiem un ir noteicoši, ja nozarē nav obligāta koplīguma.

Sarunu kārtu laiks

Tradicionāli sarunas par EGSSE sākas gada sākumā pēc nolīguma termiņa beigām. Nozaru un uzņēmumu darba koplīguma slēgšanas sarunas sākas pēc iepriekšējā līguma termiņa beigām. Nav konkrēta vai noteikta laika / laika sarunu kārtām.

Koordinācijas

Nav īpašu koordinācijas mehānismu.

Paplašināšanas mehānismi

No 1990. līdz 2011. gadam saskaņā ar Likumu Nr. 1876/90 darba ministrs varēja pagarināt un pasludināt par obligātu koplīgumu visiem nozares darbiniekiem, ja līgums attiecās uz darba devējiem, kas nodarbināja 51% darbaspēka attiecīgajā nozarē. Pagarinājumu var pieprasīt kompetentā arodbiedrība vai darba devēju organizācija.

Šis pagarinājums tika apturēts, kamēr Grieķija īstenoja glābšanas līgumus (Likums Nr. 4024/2011). Pieņemot jaunu likumu (Likums Nr. 4472/17), pagarināšanas mehānismu bija paredzēts atjaunot pēc tolaik spēkā esošās atbalsta programmas beigām.

2018. gada augustā pēc apturēšanas perioda (2012.–2018. gads) pagarināšanas mehānisms tika atjaunots. Jaunais tiesību akts ieviesa nozaru koplīgumu pagarināšanas noteikumus un procesus. Ja nozares darba devēju organizācijas dalībuzņēmumi, kas parakstījuši līgumu, nodarbina vismaz 51% darbinieku attiecīgajā nozarē, tad līgums kļūst obligāts visai nozarei ar ministrijas lēmumu. Šī iemesla dēļ darba devēju organizācijām ir brīvprātīgi jāiesniedz biedru reģistrs. Ja darba devēju organizācijas neiesniedz reģistru, koplīguma obligātā pagarināšana nav iespējama.

2019. gada oktobrī valdība vēlreiz pārskatīja pagarināšanas mehānismu. Saskaņā ar jaunākajiem spēkā esošajiem tiesību aktiem (likums Nr. 4635/30-10-2019) koplīguma vai šķīrējtiesas lēmuma pagarināšanai ir nepieciešams šāds process.

• Jebkura no parakstītājpusēm var iesniegt oficiālu pieteikumu darba ministram (un nosūtīt paziņojumu ASE), pievienojot dokumentus par pagarinājuma ietekmi uz konkurētspēju un nodarbinātību.

• Pēc tam ASE nosūta argumentētu atzinumu darba ministram, ņemot vērā iepriekš minēto, kopā ar pamatotu apliecinājumu no Darba ministrijas kompetentā departamenta, ka koplīgums ir saistošs darba devējiem, kuros strādā vairāk nekā 50 % nozares darba ņēmēju.

• Pēc tam darba ministrs izdod pagarinājumu.

Turklāt jaunajā likumā ir paredzēti izņēmumi uzņēmumiem, kas nonākuši nopietnās finansiālās grūtībās un bankrota stāvoklī vai sarunās par ārpustiesas izlīgumu vai finanšu pārstrukturēšanu. Šos uzņēmumus var atbrīvot, ja ASE sniedz pamatotu atzinumu par noteikumiem vai nosacījumiem vai par to, ka viss darba koplīgums ir pasludināts par obligātu. Turklāt pēc darba ministra lēmuma un saskaņā ar ASE atzinumu ir iespējams atbrīvot konkrētus uzņēmumus un noteikt visus būtiskos jautājumus saistībā ar šā noteikuma īstenošanu konkrēti katram uzņēmumam, jo īpaši pasākumus esošo darbavietu aizsardzībai.

Atkāpes mehānismi

Likumā Nr. 3845/2010 un turpmākajos tiesību aktos ir paredzēta iespēja uzņēmumu nolīgumos atkāpties no attiecīgajiem nozaru/profesionālajiem koplīgumiem, kā arī no EGSEE. Apakšējā robeža ir valdības noteiktā valsts minimālā alga.

Tomēr kopš 2018. gada augusta, ja nozares koplīgums ir kļuvis obligāts, atkāpe ar uzņēmumu vienošanos nav iespējama.

Darba laika jautājumu gadījumā zemāka līmeņa nolīgumi (uzņēmumu nolīgumi) var atkāpties no augstāka līmeņa (nozaru) nolīgumiem, bet saskaņā ar EGSEE un tiesību aktiem nedēļas darba laiks nedrīkst pārsniegt 40 stundas.

Koplīgumu termiņa izbeigšanās

Saskaņā ar Likumu Nr. 4046/2012 koplīgumi var būt tikai uz noteiktu laiku, kuru minimālais termiņš ir viens gads un maksimālais ilgums ir trīs gadi. Iepriekš tika paredzēta iespēja slēgt arī darba koplīgumus uz nenoteiktu laiku.

Ar to pašu likumu mainījās iepriekš pastāvošā koplīgumu "pagarināšanas" un "pēctecības" sistēma. Tagad, kad koplīgums ir beidzies bez atjaunošanas, tikai daļa no koplīguma paliek spēkā. Spēkā esošais regulējums paredz trīs mēnešu pagarinājumu vecajam koplīgumam līdz jauna koplīguma parakstīšanai; Jaunais režīms "pēc stāšanās spēkā" neuzliek darba devējiem pienākumu maksāt visu darbinieku atalgojuma summu, bet tikai pamatalgu (nozares, profesijas vai firmas) un četras īpašas piemaksas, kas saistītas ar darba stāžu, bērniem, mācībām un bīstamu darbu. Šos samazinājumus darba devējs var noteikt vienpusēji un bez darbinieka piekrišanas, līdz tie tiek aizstāti ar jaunu darba koplīgumu vai līdz brīdim, kad starp darba devēju un darba ņēmēju tiek noslēgts jauns individuāls līgums, kas var ietvert vēl neizdevīgākus noteikumus. Ir paredzēts iesaldēt palielinājumus pēc viena gada pabeigšanas pie tā paša darba devēja, tas ir, "darba termiņa", apturot jebkura attiecīgā likuma, noteikuma, koplīguma vai pat šķīrējtiesas lēmuma spēku.

Jāatzīmē, ka ar Likumu Nr. 4331/2015 tika atjaunots sešu mēnešu periods, bet vēlāk ar Likumu Nr. 4336/2015 tika atjaunots trīs mēnešu periods.

Tādēļ pašreizējā situācija ir tāda, ka, beidzoties katra atsevišķa koplīguma termiņam, līgums paliek spēkā trīs mēnešus, kuru laikā par to var atkārtoti apspriest (saskaņā ar spēkā esošā likuma jaunāko redakciju (Likums Nr. 4336/2015)).

Miera klauzulas

Parasti pienākums uzturēt darba mieru ir raksturīgs koplīgumiem un izriet no pienākuma labticīgi īstenot līgumus. Miera pienākums aizliedz koplīguma pusēm tā spēkā esamības laikā kolektīvi izmantot tādus instrumentus kā streiki vai lokauti, lai gāztu vai mainītu vienošanos.

Miera saistību ierobežojumi var izrietēt no iepriekšējiem koplīgumiem vai šķīrējtiesas lēmumiem, kas arī ir konstitucionāli aizsargāti. Par miera saistībām nav jāvienojas tikai ar koplīgumu, bet par tām var vienoties arī ar vienkāršu vienošanos starp arodbiedrību un darba devēju.

Citi darba dzīves aspekti, kas aplūkoti koplīgumos

Darba koplīgumi Grieķijā tradicionāli un galvenokārt risina algu jautājumus, kā arī pabalstus un pabalstus un citus ar darbu saistītus jautājumus, piemēram, atvaļinājumu. Pēc tam, kad no EGSSE darbības jomas tika izslēgta iespēja noteikt minimālo algu un algu (Likums Nr. 4093/2012 un Ministru kabineta likums Nr. 6), sociālie partneri valsts līmenī sāka risināt plašākus jautājumus saistībā ar darba tirgu un izstrādāt kopīgu rīcību.

2016. gada EGSEE sociālie partneri apņēmās īstenot šādus pasākumus:

• nodrošināt iepriekšējās EGSSE versijās noteikto institucionālo nosacījumu turpināšanu un atkārtoti apstiprināt, ka gadījumā, ja tiks atcelti noteikumi par iejaukšanos EGSSE, tās sāks tiešas sarunas, lai noteiktu nolīguma darba samaksas nosacījumus, tostarp minimālo algu;

• vienojoties, ka "pēc tam, kad ir izpētīta iespēja sadarboties ar Starptautisko Darba organizāciju, tās veiks nepieciešamos pasākumus, lai īstenotu pasākumus, lai palīdzētu risināt bēgļu imigrācijas problēmu".

• ar ko lemj par Eiropas pamatnolīguma par iekļaujošiem darba tirgiem iekļaušanu Grieķijas tiesību aktos, ko 2010. gada 25. martā parakstīja EAK, BusinessEurope, UEAPME (tagad SMEUnited) un Eiropas Darba devēju un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzņēmumu centrs;

• vienoties izstrādāt rīcības plānu, lai novērtētu šķēršļus un īstenotu pasākumus, lai veicinātu aktīvu iekļaušanos darba tirgū, piemēram, aplūkojot tādus jautājumus kā piekļuve un reintegrācija

2017. gada EGSEE sociālie partneri vienojās:

• sadarboties Darba ministrijas aizgādībā, lai apkarotu nedeklarētu darbu, pamatojoties uz SDO priekšlikumiem 2016. gada diagnostikas ziņojumā par nedeklarētu darbu Grieķijā;

• pieņemt jaunus pasākumus, lai apkarotu rasismu un diskrimināciju darbavietā;

• apstiprina Grieķijas Darba drošības un veselības aizsardzības institūta (Ελληνικό Ινστιτούτο Υγιεινής και Ασφάλειας στην Εργασία, Elinyae) valsts stratēģijas tekstu

• un kopīgi iesniedz to valdībai pieņemšanai

2018. gada EGSEE sociālie partneri vienojās izveidot kopīgas tehniskās izpētes grupas par šādiem tematiem:

• Profesionālā sociālā nodrošinājuma fonds (Ταμείο Επαγγελματικής Ασφάλισης)

• Uzņēmējdarbības atsākšana – darba vietu glābšana

• Pamatnostādnes efektīvai darba koplīguma slēgšanas sarunām

Viņi arī vienojās īstenot kopīgus projektus par šādiem tematiem:

• Darba nākotne

• Arodmācības

Visbeidzot, viņi pieprasīja, lai valdība izveidotu pastāvīgu trīspusēju konsultāciju padomi, kā paredzēts SDO Konvencijā Nr. 144.

2018. gada EGSSE ar darba ministra lēmumu tika pagarināts vispirms līdz 2019. gada 31. decembrim un vēlāk 2020. gadā līdz 2020. gada 31. decembrim Covid-19 pandēmijas dēļ.

2021. gada EGSEE sociālie partneri vienojās par sekojošo:

• pieņemt Eiropas pamatnolīgumu par digitalizāciju darbā, ko Eiropas sociālie partneri parakstīja 2020. gada jūnijā, un izstrādāt pasākumus digitālo prasmju attīstīšanai, profesionālās tālākizglītības un sertifikācijas nodrošināšanai, kā arī darba ņēmēju taisnīgai pārejai uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni.

• atkārtoti apstiprināt atbalstu SDO Konvencijas Nr. 190 un Ieteikuma Nr. 206 par vardarbības un seksuālas uzmākšanās darbā apkarošanu ratifikācijai

2022. gada EGSSE pagarināja 2021. gada EGSEE saturu līdz 2023. gada 30. jūnijam. Tas ietvēra arī darba grupas izveidi, kuras mērķis ir izstrādāt priekšlikumu par bezpeļņas juridisko personu saskaņā ar Īpašo kontu profesionālajai izglītībai (Ειδικός Λογαριασμός Επαγγελματικής Κατάρτισης, ELEK), kuru valstu sociālie partneri pārvaldīs autonomi.