Darba dzīves valsts profils Grieķijā
Šajā profilā ir aprakstītas galvenās darba dzīves iezīmes Grieķijā. Tās mērķis ir sniegt attiecīgu pamatinformāciju par struktūrām, iestādēm, dalībniekiem un attiecīgajiem noteikumiem attiecībā uz darba dzīvi.
Tas ietver rādītājus, datus un regulatīvās sistēmas par šādiem aspektiem: dalībnieki un iestādes, kolektīvās un individuālās darba attiecības, veselība un labklājība, atalgojums, darba laiks, prasmes un apmācība, kā arī vienlīdzība un nediskriminācija darbā. Profili tiek sistemātiski atjaunināti reizi divos gados.
Tiesības streikot aizsargā Grieķijas Konstitūcija (23. panta 1. punkts). Likumīgu streiku var izsludināt tikai "likumīgi izveidotas" arodbiedrības. Saskaņā ar Likumu Nr. 1264/1982 primārā arodbiedrība var izsludināt streiku tikai ar tās kopsapulces lēmumu. Saskaņā ar jauno likumu (Likums Nr. 4808/2021, 86. pants), ar kuru tika grozīts iepriekšējais likums (Likums Nr. 4152/2018), lēmumam par streika izsludināšanu uzņēmumā/rūpnīcā ir nepieciešama 50 % "finansiāli nokārtoto arodbiedrības biedru" (t. i., tie, kas ir samaksājuši dalības maksu) fiziska vai attālināta balsošana. Tomēr īslaicīgiem dažu stundu pārtraukumiem, kurus nedrīkst atkārtot biežāk kā reizi nedēļā, pietiek ar arodbiedrības izpildpadomes lēmumu, ja vien tās pastāvīgie noteikumi nenosaka citādi.
Likums Nr. 1264/1982 paredzēja, ka sekundārā līmeņa arodbiedrību (federāciju) un konfederācijas līmeņa (GSEE) gadījumā streiku izsludina ar izpildpadomes lēmumu, ja vien to pastāvīgajos noteikumos nav noteikts citādi. Ir pienākums vismaz 24 stundas iepriekš paziņot darba devējam par nodomu streikot un prasībām. Attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu un komunālo pakalpojumu uzņēmumiem ir jāpaziņo četras dienas iepriekš. Arodbiedrību organizācijai, kas izsludina streiku, ir jānodrošina, ka streika laikā neatliekamās palīdzības darbinieki ir pieejami pietiekamā skaitā, lai garantētu iekārtu un iekārtu drošību un novērstu katastrofas vai nelaimes gadījumus. Streika laikā streika pārkāpēju vervēšana nav atļauta, bet lokauts ir skaidri aizliegts ar likumu.
Jauns likums (Likums Nr. 4808/2021) padarīja stingrāku kontekstu, kurā streiku var īstenot. Tajā ir teikts sekojošs.
Darba devējs jāinformē vismaz 24 stundas pirms pat īslaicīgas darba pārtraukšanas.
Sabiedrisko vai sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumi nedrīkst rīkot streiku, kamēr nav pagājušas vismaz četras dienas pēc to prasību paziņošanas. Šis paziņojums ir jāsniedz dokumentā, ko tiesu izpildītājs iesniedz darba devējam, ministrijai, kas veic attiecīgo uzraudzību, un Darba ministrijai. Turklāt pirms streika vai īslaicīgas darba pārtraukšanas arodbiedrībām ir jāiesniedz pieprasījums OMED par publisku dialogu. Publisko debašu laikā streikošanas tiesību izmantošana ir apturēta un ir aizliegts iesniegt prasību kompetentajās tiesās par jautājumiem, kas saistīti ar attiecīgo streiku.
Arodbiedrībām, kas izsludina streiku, streika laikā jābūt nepieciešamajam apsardzes personālam uzņēmuma telpu drošībai un katastrofu un nelaimes gadījumu novēršanai.
Papildus apsardzes personālam ir pienākums, jo īpaši valsts vai komunālo pakalpojumu uzņēmumiem, nodrošināt minimālo garantēto apkalpojošo personālu, lai streika laikā apmierinātu visas sabiedrības pamatvajadzības, kas definētas kā vismaz viena trešdaļa no parasti sniegtā pakalpojuma. Tādēļ uzņēmuma reprezentatīvākā arodbiedrība un darba devējs vienojas par minimālā garantētā apkalpojošā personāla procentuālo daļu (t.i., apsardzes personālu un, ja nepieciešams, minimālo garantēto apkalpojošo personālu) un katru gadu līdz 25. novembrim paziņo Darba ministrijai.
Ja kaut kas no iepriekš minētā tā nav, streiks tiek pasludināts par nelikumīgu.
Citi kolektīvās rīcības veidi ārpus tiesiskā regulējuma, piemēram, bloķēšana un neoficiāli streiki, ir nelikumīgi.
Saskaņā ar nesen pieņemtu likumu (Likums Nr. 4325/2015) "streikotāju politiskā iesaukšana" (pienākums izbeigt streiku un sniegt obligātu darbu vai pakalpojumus) ir aizliegta kopumā un ir atļauta tikai un stingri kara, valsts aizsardzības vai fiziskas katastrofas gadījumā vai ja ir apdraudēta sabiedrības veselība.
Svarīgākie / biežākie streiku veidi Grieķijā ir:
vispārējie streiki (Γενική απεργία), ko visās ekonomikas nozarēs izsludina konfederācija (GSEE); visiem darbiniekiem ir tiesības pārtraukt darbu, un šāda veida streiks parasti ir 24 stundu streiks
darba pārtraukšana (Στάσηεργασίας), ko arodbiedrība izsludina attiecīgajā līmenī (valsts, nozares/profesionālā vai uzņēmuma) uz mazāk stundu nekā pilnu darba dienu;
nozaru streiki (Κλαδική απεργία), ko izsludina nozaru federācija vai nozares/profesionālā primārā līmeņa arodbiedrība pret darba devēju vai pret valdību publiskā sektora arodbiedrību gadījumā
Citas kolektīvās akcijas ietver mītiņus, gājienus, darbaspēka izvešanu, piketus un demonstrācijas.
Norises kolektīvajā akcijā, 2012.–2021. gads
2012 | 2013 | 2014 | 2015 | 2016 | 2017 | 2018 | 2019 | 2020 | 2021 | |
| Number of strikes (national, sectoral and enterprise level) | 229 | 158 | 137 | 96 | 96 | 119 | 89 | 66 | 64 | 45 |
| Number of other actions (work stoppages, rallies, marches, withdrawal of labour, picketing and demonstrations) | 175 | 210 | 176 | 155 | 258 | 241 | 179 | 165 | 333 | 196 |
Avots: INE-GSEE, 2022
Strīdu izšķiršanas mehānismi
Kolektīvie strīdu izšķiršanas mehānismi
Kolektīvās strīdu izšķiršanas mehānismi Grieķijā ir šādi.
Samierināšana (Likums Nr. 4808/2021): mehānisms notiek OMED pakļautībā. Samierināšanas procesā tiek izskatīti kolektīvie strīdi par darba tiesību aktu īstenošanu darba vietā, koplīgumu īstenošanu un jautājumi, kas nav ietverti koplīgumos. Samierināšana ir brīvprātīga un atšķiras no starpniecības un šķīrējtiesas mehānismiem.
Mediācija (Likums Nr. 1876/1990, 3899/2010, 4046/2012, 4303/2014 un 4549/2018): mehānisms notiek OMED un sākas pēc tam, kad sarunas par koplīguma noslēgšanu nav izdevušās. Mediācijas procedūru var pieprasīt jebkura puse vienpusēji vai kopīgi. Mediāciju vada neatkarīgs mediators, kas palīdz pusēm panākt vienošanos. Procesa beigās mediatoram ir tiesības iesniegt rezolūcijas priekšlikumu, ja vien puses nevienojas par koplīguma slēgšanu.
Šķīrējtiesa (Likums Nr. 1876/1990, 3899/2010, 4046/2012, 4303/2014 un 4549/2018): mehānisms notiek OMED un sākas jebkurā sarunu posmā, ja puses (darba devēji un arodbiedrības) vienojas par šķīrējtiesu, vai vienpusēji šādos gadījumos: jebkura puse, ja otra puse ir atteikusies no mediācijas, vai ja viena puse ir pieņēmusi mediatora ierosinājumu, bet otra puse to ir noraidījusi. Šķīrējtiesu vada neatkarīga persona (šķīrējtiesnesis) vai trīs locekļu šķīrējtiesnešu komiteja. Lēmums ir tikpat saistošs kā koplīgums.
Šķīrējtiesas sistēmas pārskatīšana (Likums Nr. 4635/2019): Šis likums pilnībā atcēla iepriekšējos tiesību aktus attiecībā uz tiesībām vienpusēji vērsties šķīrējtiesā. Saskaņā ar šo likumu vienpusēja šķīrējtiesa var notikt tikai kā galējais līdzeklis kolektīvo darba strīdu izšķiršanai un tikai šādos gadījumos: ja kolektīvais strīds attiecas uz sociālu vai sabiedrības interešu uzņēmumiem/uzņēmumiem, kuru darbība ir būtiska sabiedrības pamatvajadzību nodrošināšanai, vai; ja kolektīvais strīds ir saistīts ar koplīguma noslēgšanu un sarunas starp pusēm galīgi neizdodas, bet vienošanās ir nepieciešama vispārējām sociālajām vai sabiedrības interesēm saistībā ar Grieķijas ekonomikas darbību.
Individuāli strīdu izšķiršanas mehānismi
Šajā sadaļā ir izklāstīti individuālie strīdu izšķiršanas mehānismi Grieķijā.
Ar Likumu Nr. 4808/2021 (122. pants) tika atcelts Likumā Nr. 3996/2011 paredzētais samierināšanas process un paredzēti jauni noteikumi par darba strīdu izšķiršanas procesu.
Samierināšana: Likums Nr. 4808/2021 (98. pants), ar ko groza Likumu Nr. 3996/2011, paredz, ka mehānisms notiek OMED pakļautībā, lai atrisinātu kolektīvus strīdus vai individuālus kolektīvu interešu strīdus starp darba devēju organizāciju vai vienu darba devēju un arodbiedrību vai darbinieku pārstāvjiem. Tam ir brīvprātīgs raksturs. Samierināšanas procesa beigās samierinātājs var izteikt ierosinājumus, un problēma tiek fiksēta protokolā, kurā norādīts, vai puses ir vienojušās vai nav vienisprātis. Pirms Likuma Nr. 4808/2021 samierināšanas process bija SEPE kompetencē.
Darba strīdu izšķiršana: Likums Nr. 4808/2021 (122. pants), ar ko groza Likumu Nr. 3996/2011, paredz, ka mehānisms notiek SEPE pakļautībā. Par darba strīdu uzskatāmas jebkura veida domstarpības starp darbinieku vai darbinieku grupu un darba devēju, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām par darba tiesību normu īstenošanu un izpildi. Lai atrisinātu darba strīdus, darba devējam un attiecīgajiem darbiniekiem vai arodbiedrībām ir tiesības pieprasīt darba attiecību inspektora (Επιθεωρητής Εργασιακών Σχεσεων του) iejaukšanos. Darba strīdu izskatīšanā puses var pārstāvēt personīgi vai likumiskais pārstāvis vai cita pilnvarota persona. Pēc apspriešanas problēmu protokolē un paraksta puses un darba attiecību inspektors, kuram ir jāizsaka viedoklis par strīdu. Vienlaikus darba attiecību inspektors pēc rakstveida paskaidrojumu sniegšanas var uzlikt jebkuru no likumā paredzētajiem administratīvajiem sodiem. Ja darba tiesību pārkāpumi ir noziedzīgi nodarījumi, darba attiecību inspektors var iesūdzēt tiesā vai iesniegt sūdzību kompetentajam prokuroram.
Strīdu izšķiršanas mehānismu izmantošana 2012.–2019. gadā
| 2012 | 2013 | 2014 | 2015 | 2016 | 2017 | 2018 | 2019 | |
| Individual disputes | 21,520 | 17,036 | 14,035 | 13,691 | 13,348 | 12,903 | 12,692 | 11,987 |
| Resolved | 10,125 | 7,683 | 6,977 | 6,540 | 6,164 | 6,427 | 6,367 | 6,358 |
| Called off or cancelled | 5,110 | 4,145 | 3,043 | 3,111 | 3,533 | 2,979 | 2,547 | 2,404 |
| Brought to court | 6,285 | 5,208 | 4,015 | 4,040 | 3,651 | 3,497 | 3,778 | 3,225 |
Avoti: SEPE, 2014. gads (par 2012. un 2013. gada datiem); dati par 2014.–2019. gadu, ko SEPE ieguva e-pastos un intervijās