Darba dzīves valsts profils Ungārijā
Šajā profilā ir aprakstītas galvenās darba dzīves iezīmes Ungārijā. Tās mērķis ir sniegt attiecīgu pamatinformāciju par struktūrām, iestādēm, dalībniekiem un attiecīgajiem noteikumiem attiecībā uz darba dzīvi.
Tas ietver rādītājus, datus un regulatīvās sistēmas par šādiem aspektiem: dalībnieki un iestādes, kolektīvās un individuālās darba attiecības, veselība un labklājība, atalgojums, darba laiks, prasmes un apmācība, kā arī vienlīdzība un nediskriminācija darbā. Profili tiek sistemātiski atjaunināti reizi divos gados.
Arodbiedrībām, darba devēju organizācijām un valsts iestādēm ir būtiska loma darba attiecību, darba apstākļu un darba attiecību struktūru pārvaldībā. Tās ir savstarpēji saistītas daļas daudzlīmeņu pārvaldības sistēmā, kas ietver Eiropas, valstu, nozaru, reģionālo (provinču vai vietējo) un uzņēmumu līmeni. Šajā sadaļā aplūkoti galvenie dalībnieki un iestādes un to loma Ungārijā.
Kopš Inovāciju un tehnoloģiju ministrijas (Innovációs és Technológiai Minisztérium, ITM) likvidācijas 2022. gada beigās galvenās publiskās iestādes, kas regulē darba dzīvi, ir Ekonomikas attīstības ministrijas Nodarbinātības politikas valsts sekretariāts (Gazdaságfejlesztési Minisztérium, GFM), no 2024. gada 1. janvāra pārdēvēts par Valsts ekonomikas ministriju (Nemzetgazdasági Minisztérium, NGM), Kultūras un inovāciju ministrijas Profesionālās izglītības valsts sekretariāta vietnieks (Kulturális és Innovációs Minisztérium, KIM) un Iekšlietu ministrijas Valsts sekretariāta vietnieks sabiedrisko darbu programmu un ūdenssaimniecības jautājumos (Belügyminisztérium, BM).
Šobrīd Tautsaimniecības ministrija ir vispārēji atbildīga par nodarbinātības un darba tirgus politiku un stratēģiju. Tā sagatavo tiesību aktu projektus, kas saistīti ar darba pasauli kopumā (tostarp darba tiesību aktus un darba attiecību un sociālā dialoga tiesisko regulējumu). Tā pārstāv valdību nacionālajā trīspusējā un daudzpusējā dialogā. Turklāt tautsaimniecības ministrs ir tiesīgs pieņemt lēmumus par koplīgumu attiecināšanu uz tautsaimniecības nozarēm, ja to pieprasa nozaru sociālā dialoga komitejas (ágazati párbeszéd bizottság) (sk. 2009. gada Likuma LXXIV 4. panta 2. punkta b) apakšpunktu).
Iekšlietu ministrijai ir īpaša loma sabiedrisko darbu programmu tiesiskā un finansiālā regulējuma noteikšanā un to pārvaldībā ar vietējo pašvaldību starpniecību. Par darba veselības jautājumiem atbild Iekšlietu ministrijas pārraudzībā esošā Valsts sabiedrības veselības centra Darba higiēnas un arodveselības direktorāts (Munkahigiénés és Foglalkozás-egészségügyi Főosztály, Országos Közegészségügyi Intézet).
Administratīvās un darba tiesas bija pirmās instances tiesas, līdz tās tika likvidētas 2020. gada 31. martā ar 2019. gada Likumu Nr. CXXVII. Vispārējie tiesību pārņēmēji ir tiesas, kurām ir tāda pati teritoriālā jurisdikcija kā darba tiesām. Alternatīvu strīdu izšķiršanas ceļu kopš 2016. gada nodrošina Darba konsultāciju un strīdu izšķiršanas dienests (Munkaügyi Tanácsadó és Vitarendező Szolgálat, MTVSZ). Atšķirībā no tā priekšgājēja – Darba šķīrējtiesas un mediācijas dienesta (Munkaügyi Közvetítői és Döntőbírói Szolgálat) – MTVSZ izmanto darba tiesību pieeju kā dominējošo pieeju, un vissvarīgākā procedūra ir konsultācijas. MTVSZ ir organizēta reģionāli, ar spēcīgu vietējo klātbūtni.
Valsts nodarbinātības dienestu (Nemzeti Foglalkoztatási Szolgálat) pašlaik pārrauga Tautsaimniecības ministrija, kā arī darba drošības un veselības aizsardzības (DDVA) jomu. Apgabala līmeņa (un Budapeštas) valdības biroju nodarbinātības departamenti pārvalda nodarbinātības biroju tīklu rajona līmeņa valdības birojos. Turklāt Budapeštas valdības biroja darba un darba aizsardzības nodaļas un valsts līmeņa valdības biroji darbojas kā DDVA inspekcijas.
Sociālo partneru pārstāvība valsts līmenī nav skaidri iekļauta Ungārijas tiesību aktos. Tomēr likumā par galveno valsts pilsoniskā dialoga struktūru – Valsts ekonomikas un sociālo lietu padomi (Nemzeti Gazdasági és Társadalmi Tanács, NGTT) ir noteikti sīki izstrādāti kritēriji sociālo partneru līdzdalībai NGTT. Plaši tiek uzskatīts, ka tas darbojas kā reprezentativitātes kritērijs valsts līmenī.
NGTT tika izveidota ar 2011. gada Likumu XCIII. NGTT biedri (no 2020. gada) ir 6 arodbiedrību konfederācijas un 14 darba devēju organizācijas. Pārējie locekļi ir uzskaitīti attiecīgajās tabulās un pārstāv valstu palātas, ārvalstu kameras, kas darbojas Ungārijā, zinātnes ekspertus, mākslas pārstāvjus un tradicionālās baznīcas. NGTT nevar uzskatīt par sociālā dialoga struktūru; Tā vietā tā ir vairāk simboliska konsultatīva pilsoniskā dialoga struktūra bez jebkādas sarunu funkcijas.
Arodbiedrību un darba devēju konfederācijas tiek aicinātas piedalīties NGTT (saskaņā ar 2011. gada Likuma XCIII 4. panta 8. punktu), ja tās atbilst šādiem kritērijiem.
Savienības konfederācijas tiek uzaicinātas, ja:
dalīborganizācijas vismaz 4 tautsaimniecības nozarēs un vismaz 12 apakšnozarēs
dalīborganizācijas vismaz 8 apgabalos (vai dalīborganizācijas ar reģionālām organizācijām)
uzņēmumu līmeņa organizācijas, kurās darbojas vismaz 150 darba devēji;
Darba devēju konfederācijas tiek uzaicinātas, ja tām ir:
dalīborganizācijas vismaz 2 tautsaimniecības nozarēs un vismaz 6 apakšnozarēs
dalīborganizācijas vismaz 10 apgabalos
saistītie biedri vai dalīborganizācijas, kas pārstāv vismaz 1 000 uzņēmumu vai uzņēmumu, kas kopā nodarbina 100 000 darbinieku;
Galvenajā trīspusējā sociālā dialoga struktūrā – Privātā sektora un valdības pastāvīgajā konsultatīvajā forumā (Versenyszféra és a Kormány Állandó Konzultációs Fóruma, VKF) – netiek piemēroti nekādi pārstāvības kritēriji. VKF pamatā ir nolīgums, kas neattiecas uz pārstāvību, bet sniedz iesaistīto sociālo partneru sarakstu, pamatojoties uz pušu savstarpēju atzīšanu. Trīs arodbiedrību konfederācijas – Neatkarīgo arodbiedrību demokrātiskā līga (Független Szakszervezetek Demokratikus Ligája, LIGA), Nacionālā darba ņēmēju padomju konfederācija (Munkástanácsok Országos Szövetsége, Munkástanácsok) un Ungārijas Arodbiedrību konfederācija (Magyar Szakszervezeti Szövetség), MASZSZ) un trīs darba devēju organizācijas – Ungārijas Patērētāju kooperatīvo sabiedrību un tirdzniecības asociāciju federācija (Általános Fogyasztási Szövetkezetek és Kereskedelmi Társaságok Országos Szövetsége, ÁFEOSZ), Ungārijas Darba devēju un rūpnieku konfederācija (Munkaadók és Gyáriparosok Országos Szövetsége, MGYOSZ) un Valsts uzņēmēju un darba devēju asociācija (Vállalkozók és Munkáltatók Országos Szövetsége, VOSZ) – piedalās VKF, kas visi ir arī NGTT biedri.
Par arodbiedrību pārstāvību
Saskaņā ar Darba kodeksu (2012. gada I likums) ikvienam darba ņēmējam ir tiesības iestāties vai neiestāties arodbiedrībā, lai veicinātu savas ekonomiskās un sociālās intereses (231. pants). Sīki izstrādāti noteikumi par to, kā šīs tiesības var izmantot, ir izklāstīti 2011. gada Likumā Nr. CLXXV par biedrošanās tiesībām, 2011. gada Likumā Nr. CLXXXI par administratīvajām procedūrām un Civilkodeksā (2013. gada Likums V). Arī publiskā sektora darbiniekiem ir tiesības apvienoties, bet viņu tiesības uz darba koplīguma slēgšanas sarunām ir ierobežotas (valsts darbiniekiem) vai prombūtnē (valsts pārvaldes ierēdņiem).
Arodbiedrību apvienošanās līmenis Ungārijā ir aptuveni 7,4 % (2020. gada 1. ceturksnī). Darba vietu arodbiedrības ir saistītas ar dažādām nozaru vai reģionālajām federācijām un ar šo federāciju starpniecību (vai dažreiz tieši) ir saistītas ar sešām nacionālajām arodbiedrību konfederācijām. Daudzveidība ir vērojama arī darbavietās.
Ar jauno Darba kodeksu tika grozīti noteikumi par darba koptiesībām, tostarp grozījumi attiecībā uz tiesībām uz darba koplīguma slēgšanas sarunām uzņēmumos un augstākos līmeņos.
Jaunais Darba kodekss arī dod uzņēmumu padomēm tiesības apspriest un vienoties par darba apstākļiem (izņemot darba samaksu vai ar algu saistītus jautājumus), ja darba devējs vēl nav noslēdzis koplīgumu vai ja nav arodbiedrības, kas ir tiesīga to noslēgt (268. panta 1. punkts). Šādā veidā noslēgtu līgumu sauc par augu līgumu (üzemi megállapodás). Tomēr rūpnīcas līgums ar šādu plašāku saturu netiek uzskatīts par koplīgumu un uz to neattiecas obligātā ziņošana, lai gan puses var vienoties par daļu satura tādā pašā veidā, kā tās to darītu, ja būtu spēkā koplīguma slēgšanas sarunas (piemēram, puses var vienoties par ilgāku darba laika pārskata periodu vai vairāk gada virsstundu). Tā kā nav pienākuma ziņot iestādēm par iekārtu nolīgumiem, nav pieejama informācija par šāda veida nolīgumu skaitu un saturu.
Dalība arodbiedrībās un arodbiedrību blīvums, 2010.–2021. gads
2010 | 2011 | 2012 | 2013 | 2014 | 2015 | 2016 | 2017 | 2018 | 2019 | 2020 | 2021 | Source | |
| Trade union density in terms of active employees (%)* | n.a. | n.a. | 12.5 | n.a. | 11.0 | n.a. | 9.2 | n.a. | 8.3 | n.a. | n.a. | n.a. | OECD and AIAS, 2021 |
| Trade union density in terms of active employees (%) | 12.5 | 11.4 | 10.6 | 11.3 | 10.2 | 9.4 (survey data: 9.0) | 8.5 | 8.1 | 7.9 | n.a. | 7.4 (survey data, Q1) | n.a. | OECD and Visser, 2014 and OECD.Stat and Hungarian Central Statistical Office (2015 and 2020 survey data) |
| Trade union membership (thousands)** | n.a. | n.a. | 423 | n.a. | 401 | n.a. | 356 | n.a. | 332 | n.a. | n.a. | n.a. | OECD and AIAS, 2021 |
| Trade union membership (thousands) | 420 | 410 | 400 | 383 | 370 | 351 (survey data: 329) | 330 | 323 | n.a. | 276 (survey data) | n.a. | n.a. | OECD and Visser, 2014 and OECD.Stat and Hungarian Central Statistical Office (2015 and 2020 survey data) |
Piezīmes: * Darba ņēmēju īpatsvars, kas ir arodbiedrības biedri. ** Darbinieku dalība arodbiedrībās, kas aprēķināta no kopējā biedru skaita arodbiedrībā un vajadzības gadījumā koriģēta arodbiedrības biedriem, kas nav aktīvais, apgādājamais un nodarbinātais darbaspēks (t.i., pensionāri, pašnodarbinātas personas, studenti un bezdarbnieki). n.p., nav pieejams.
Galvenās arodbiedrību konfederācijas un federācijas
Valsts līmenī ir piecas arodbiedrību konfederācijas, kas ir saistītas ar Eiropas Arodbiedrību konfederāciju (EAK), un viena arodbiedrību konfederācija valsts līmenī, kas nav saistīta ar EAK.
Agrāk – izņemot vienu – viņi visi darbojās OÉT strādnieku pusē. Kopš 2011. gada pieci no viņiem ir bijuši daudzpusējā pilsoniskā dialoga foruma NGTT locekļi, bet sestais kļuva par locekli 2016. gadā. 2011. gadā Septītā konfederācija tika izveidota, apvienojot veselības aprūpes arodbiedrības, Ungārijas darbinieku, veselības aprūpes un sociālo darbinieku demokrātisko arodbiedrību (Magyarországi Munkavállalók Szociális és Egészségügyi Ágazatban Dolgozók Demokratikus Szakszervezete, MSZ EDDSZ) un Ungārijas Veselības aprūpes un sociālo darbinieku arodbiedrību, Vesprēmas apgabala slimnīcas arodbiedrību (Magyarországi Dolgozók Egészségügyi és Szociális Szakszervezete, MDESZSZ), un vēlāk tā tika uzņemta par NGTT locekli. Tajā pašā laikā VKF, trīspusējā privātā sektora struktūrā piedalās tikai LIGA, Munkástanácsok un MASZSZ.
Ungārijas Nacionālā arodbiedrību konfederācija (Magyar Szakszervezetek Országos Szövetsége, MSZOSZ), kas tagad ir integrēta MASZSZ, agrāk bija lielākā nacionālā organizācija biedru skaita ziņā. 2020. gadā tai bija 104 000 aktīvo biedru un aptuveni 150 000 biedru citās kategorijās, piemēram, pensionāri un mācekļi; LIGA ir tuvu otrajai vietai.
Galvenās arodbiedrību konfederācijas un federācijas
| Name | Abbreviation | Number of members (active) in 2020 | Involved in collective bargaining? |
| Hungarian Trade Union Confederation (Magyar Szakszervezeti Szövetség) | MASZSZ | 104,000 | Partly (tripartite consultation on the minimum wage and negotiation on wage increases in the VKF) |
| Trade Union Cooperation Forum (Szakszervezetek Együttműködési Fóruma) | SZEF | 40,967 | No |
| Confederation of Unions of Professionals (Értelmiségi Szakszervezeti Tömörülés) | ÉSZT | 38,500 (estimated) | No |
| National Confederation of Workers’ Councils (Munkástanácsok Országos Szövetsége) | Munkástanácsok | 50,000 (estimated, active and inactive together) | Partly (tripartite consultation on the minimum wage and negotiation on wage increases in the VKF) |
| Democratic League of Independent Trade Unions (Független Szakszervezetek Demokratikus Ligája) | LIGA | 100,200 | Partly (tripartite consultation on the minimum wage and negotiation on wage increases in the VKF) |
| Seventh Confederation (Hetedik Szövetség) | 7SZ | 28,000 | No |
Kopš 2013. gada dažas valstu arodbiedrību konfederācijas ir apvienojušās, reaģējot uz jaunā Darba kodeksa ietekmi, sociālā dialoga samazināšanos kopumā, nelabvēlīgo politisko klimatu un ilgstošo vajadzību pēc integrācijas. Autonomo arodbiedrību alianse (Autonóm Szakszervezeti Szövetség, ASZSZ), Arodbiedrību sadarbības forums (Szakszervezetek Együttműködési Fóruma, SZEF) un MSZOSZ paziņoja par savu integrāciju 2013. gada 1. maijā, bet vēlāk SZEF atkāpās. 2014. gadā ASZSZ un MSZOSZ apvienojās kā MASZSZ, faktiski izveidojot valsts lielāko konfederāciju.
Nacionālās arodbiedrību konfederācijas nav tieši iesaistītas darba koplīguma slēgšanas sarunās tradicionālajā nozīmē, tas ir, divpusējā veidā, bet tās ir iesaistītas trīspusējās sarunās par minimālo algu un algu ieteikumiem VKF ietvaros.
Par darba devēju pārstāvību
Dalība darba devēju organizācijās ir brīvprātīga.
Valsts līmenī ir bijušas deviņas darba devēju organizācijas – tās bija arī bijušās OÉT darba devēju puses locekles. Vēsturisku iemeslu dēļ dažas no tām faktiski ir nozaru organizācijas, kas darbojas gan valsts, gan nozaru līmenī.
OÉT likvidēšana radīja nopietnas problēmas darba devēju organizācijām, jo daudzām no tām šīs organizācijas galvenā funkcija bija piedalīties valsts sociālajā dialogā, un tai bija nepieciešamās zināšanas, darbinieki un infrastruktūra, lai to paveiktu. Turklāt OÉT biedrs bija papildu iemesls biedriem pievienoties konkrētajai darba devēju organizācijai. Līdzīgi kā arodbiedrību konfederācijas, tikai trīs valstu darba devēju konfederācijas (sk. turpmāk) ir VKF locekles, bet visas deviņas valsts darba devēju organizācijas un piecas citas darba devēju organizācijas piedalās NGTT.
Kopš 2012. gada 1. janvāra uzņēmumiem un uzņēmējiem ir jāreģistrējas attiecīgajā ekonomikas palātā, lai izpildītu 1999. gada Likumu CXXI (ar grozījumiem, kas izdarīti 2011. gada novembrī). Šī obligātā reģistrācija maksā 5 000 HUF (aptuveni 16 EUR) gadā, bet neparedz tādas pašas tiesības un pienākumus kā pilntiesīgiem palātu locekļiem. Darba devēju organizācijas bija naidīgi noskaņotas pret ideju par obligātu reģistrāciju, jo tā nedod uzņēmumiem nekādu labumu un to var vienkārši uzskatīt par nodokli. Tas vājina uzņēmumu vēlmi pievienoties darba devēju organizācijām, kuru pamatā ir biedrošanās brīvība.
Darba devēju organizācijas blīvums, 2012.–2020. gads
| 2012 | 2013 | 2014 | 2015 | 2016 | 2017 | 2018 | 2019 | 2020 | Source | |
| Employer organisation density in terms of active employees (%) | 50.9% | n.a. | n.a. | n.a. | n.a. | n.a. | n.a. | n.a. | n.a. | OECD and AIAS, 2021 |
| Employer organisation density in private sector establishments (%)* | n.a. | 13% | n.a. | n.a. | n.a. | n.a. | n.a. | 5% | n.a. | European Company Survey 2019 (Eurofound and Cedefop, 2020) |
| Employer organisation density in private sector establishments (%) | n.a. | n.a. | n.a. | n.a. | n.a. | n.a. | n.a. | n.a. | Approximately >49% | Authors’ own calculations |
Piezīme: * To darbinieku procentuālais daudzums, kas strādā uzņēmumā, kas ir jebkuras darba devēju organizācijas biedrs, kas iesaistīts darba koplīguma slēgšanas sarunās. n.p., nav pieejams.
Galvenās darba devēju organizācijas
Divas nozīmīgākās darba devēju organizācijas ir MGYOSZ un VOSZ privātajā sektorā. Kopā ar ÁFEOSZ viņi ir VKF biedri. Šīm trim darba devēju organizācijām ir izdevies saglabāt savu lomu valsts līmeņa apspriedēs un sarunās, savukārt citas darba devēju organizācijas mēdz pastiprināt savu darbību nozaru sociālajā dialogā vai ir spiestas meklēt dažādus veidus, kā pielāgoties mainītajai sociālā dialoga struktūrai.
Galvenās darba devēju organizācijas un konfederācijas
| Name | Abbreviation | Number of members in 2020 | Involved in collective bargaining? |
Confederation of Hungarian Employers and Industrialists (Munkaadók és Gyáriparosok Országos Szövetsége) MGYOSZ is the Hungarian member of the Confederation of European Business (BusinessEurope). Its members are sectoral, professional and regional federations, but it also affiliates companies directly (mainly multinational and large companies). | MGYOSZ | 152 | Partly (tripartite consultation on the minimum wage and negotiation on wage increases in the VKF) |
Hungarian Federation of Consumer Co-operative Societies and Trade Associations (Általános Fogyasztási Szövetkezetek és Kereskedelmi Társaságok Országos Szövetsége) Members are largely food retail and wholesale companies and some cooperatives. It also has some members from the catering and tourism sectors. | ÁFEOSZ | 1,200 | Partly (tripartite consultation on the minimum wage and negotiation on wage increases in the VKF) |
National Association of Entrepreneurs and Employers (Vállalkozók és Munkáltatók Országos Szövetsége) VOSZ also has large enterprises among its members, but it mainly affiliates SMEs as direct members. | VOSZ | 58,000 | Partly (tripartite consultation on the minimum wage and negotiation on wage increases in the VKF) |
National Federation of Traders and Caterers (Kereskedők és Vendéglátók Országos Érdekképviseleti Szövetsége) KISOSZ organises Hungarian self-employed and family entrepreneurs – its members are micro, small and medium-sized companies. | KISOSZ | 40,000 | No |
Hungarian Industrial Association (Magyar Iparszövetség) Its members are regional and professional federations of Hungarian-owned SMEs. | OKISZ | 23 | No |
Hungarian Association of Craftsmen’s Corporations (Ipartestületek Országos Szövetsége) Its members are regional and professional federations and guild units of small craft and artisan businesses. | IPOSZ | 170 | No |
National Federation of Agricultural Cooperatives and Producers (Mezőgazdasági Szövetkezők és Termelők Országos Szövetsége) MOSZ is the largest employer organisation in the agricultural sector and the only one that affiliates agricultural enterprises and subsectoral organisations. With the cessation of the OÉT, it is active in the agricultural sectoral social dialogue committee. | MOSZ | 1,100–1,200 | No |
National Association of Strategic and Public Utility Companies (Stratégiai és Közszolgáltató Társaságok Országos Szövetsége) STARTOSZ affiliates state-owned (mainly public utility) companies. | STRATOSZ | 21 | No |
Piezīme: MVU, mazie un vidējie uzņēmumi.
Kopš 2012. gada vienīgais trīspusējā dialoga forums valsts līmenī ir VKF. To nevar uzskatīt par OÉT (kas beidza pastāvēt 2011. gadā) aizstājēju, jo VKF darbība nav reglamentēta ar likumu un tās sēdes tiek organizētas ad hoc, bez gada darba kārtības un tādā veidā, kas neļauj pusēm rīkot padziļinātas debates. Tās sanāksmes parasti nav atklātas sabiedrībai. Ikgadējās apspriedes un sarunas par valsts minimālo algu un algu ieteikumiem, kā arī par turpmākajiem nolīgumiem pēdējā laikā ir bijušas vienīgās pastāvīgās tēmas valsts līmeņa trīspusējā dialogā.
NGTT ir daudzpusējs forums, kurā apspriežas par plašu sociālekonomisko jautājumu loku, iesaistot lielu skaitu dalībnieku. To nevar uzskatīt par sociālā dialoga struktūru; Tā ir simboliska konsultatīva pilsoniskā dialoga struktūra bez jebkādas sarunu funkcijas. Šī struktūra pēdējos gados nav mainījusies.
Nozaru sociālā dialoga komitejas (no kurām 2023. gada janvārī bija 18, kā arī 24 zemāka līmeņa apakšnozaru dialoga komitejas) pastāv kopš 2004. gada. Tās tika izveidotas, lai veicinātu nozaru dialogu kopumā, tostarp nozaru darba koplīguma slēgšanas sarunas, lai gan nozaru darba koplīguma slēgšanas sarunas vēl nav pilnībā integrētas darba koplīgumu slēgšanas sarunu sistēmā. Nozaru sociālā dialoga komitejas reglamentē tiesību akti (2009. gada Likums Nr. LXXIV), kas reglamentē nozaru un vidēja līmeņa sociālā dialoga darbību. Tiesību aktos ir arī sīki noteikti pārstāvības kritēriji nozaru līmenī. Likumdevējiem, izstrādājot jauno Darba kodeksu, bija skaidrs nodoms veicināt arodbiedrību sarunu aktivitāti un pārcelt darba koplīgumus no tradicionālā līmeņa (uzņēmumu līmenī) uz nozaru līmeni. Līdz šim jaunais kodekss nav palielinājis nozaru līmeņa koplīgumu skaitu.
Galvenās trīspusējās un divpusējās struktūras
| Name | Type | Level | Issues covered |
| National Economic and Social Council (Nemzeti Gazdasági és Társadalmi Tanács, NGTT) | Multipartite | National | General socioeconomic issues, strictly for information and consultation without the right to negotiate (or the right to collective bargaining) |
| Permanent Consultative Forum of the Private Sector and the Government (Versenyszféra és a Kormány Érdekegyeztető Fóruma, VKF) | Tripartite | National | The minimum wage and annual recommendation for general wage increase (for negotiation) and labour law-related issues (for consultation); other issues in the area of work-related taxation or health and safety, sometimes EU-related legislation, but only on an ad hoc basis and for information or consultation only |
| Sectoral social dialogue committees (Ágazati Párbeszéd Bizottságok, ÁPB) | Bipartite | Sectoral | Issues covered agreed by the parties. Committees have the right to collective bargaining |
Ungārijas darbavietās līdzās pastāv arodbiedrības un uzņēmumu padomes. Viņu lomas, tiesības un pienākumus, kā arī attiecības ar vadību/darba devējiem regulē Darba kodekss (2012. gada I likums), proti, 3. daļa par darba attiecībām.
Arodbiedrību un uzņēmumu padomju loma, tiesības un pienākumi
| Trade union (Szakszervezet) | Works council/worker participation body |
| Right to promote workers’ economic and social interests | Monitoring compliance with legislation in the workplace |
| Right to collective bargaining | The works council or worker participation body has the right to conclude a plant agreement, which regulates working conditions (except wages) if there is no representative trade union or the employer has not previously concluded a collective agreement (considered a quasi-collective bargaining right) When a collective agreement or a trade union eligible for collective agreement is in place at the employer, the plant agreement should strictly cover issues related to the original mission of works councils |
| Right to seek the information that employers have relating to workers’ employment contracts and economic and social interests (the employer is not obliged to provide this information) | An employer is obliged to inform the works council regularly about:
|
| Right to provide its opinion and initiate consultation with the employer about the employer’s planned decisions/measures | The employer is obliged to seek the opinion of the works council on each of its decisions/measures that concern a large number of workers 15 days prior to the decision |
| Right to represent members’ interests at court, with authorities and with other institutions | The works council has a co-determination right on the use of companies’ welfare funds |
| Right to strike | There is a ban on organising strikes |
Jaunais Darba kodekss (2012. gada I likums) ieviesa īpašus grozījumus attiecībā uz darba attiecībām darbavietās. Galvenie punkti ir šādi.
Līdz 2012. gadam arodbiedrību pārstāvība uzņēmumu līmenī bija atkarīga no to biedru skaita, kas ievēlēti uzņēmumu padomē. Jaunajā Darba kodeksā šis noteikums tika aizstāts ar 10% slieksni (ja 10% no kopējā darba devēja darbinieku skaita ir arodbiedrības biedri), kas noteikts saistībā ar tiesībām uz darba koplīguma slēgšanas sarunām.
Ja pie darba devēja nav "reprezentatīvas" arodbiedrības (tas ir, arodbiedrības, kas ir pilnvarota slēgt darba koplīgumus) un nav spēkā koplīgums, uzņēmumu padomei ir tiesības noslēgt rūpnīcas līgumu ar darba devēju, kas regulē darba apstākļus (izņemot algas).
Uzņēmumu padomēm ir "pārbaudes" funkcija un tiesības sekot līdzi darba devēja likumīgai darbībai; Tomēr tikai arodbiedrībai ir tiesības pārstāvēt darba ņēmējus sūdzībās par nelikumību vai citos strīdos.
Darba devējam ir pienākums informēt un konsultēties tikai pret uzņēmumu padomi (saskaņā ar iepriekšējiem tiesību aktiem šādas tiesības bija arī uzņēmumu līmeņa arodbiedrībām).
Struktūru regulējums, sastāvs un kompetence
| Body | Regulation | Composition | Involved in company-level collective bargaining? | Thresholds for/rules on when the body needs to be/can be set up |
| Works council (üzemi tanács) | Labour Code, Articles 230–234 and especially Articles 235–268 | Members elected by workers | Right to conclude a plant agreement, which, under specific conditions, can regulate working conditions (except wages or wage-related issues), as stipulated in the relevant chapter of the Labour Code | 50 employees (non-mandatory) |
| Plant representative (üzemi megbízott) | Labour Code, Article 269 | One elected representative, if the number of employees is below 50 | Worker participation in the absence of a works council | Enterprises with under 50 employees (non-mandatory) |
| Conciliation committee (egyeztető bizottság) | Labour Code, Articles 291–293 | Bipartite body (equal numbers of representatives of the employer and of the trade union or works council) under the chairpersonship of a jointly selected independent person | Solving disputes between trade unions and the employer or between a works council and the employer | No threshold or ad hoc or permanent body (in the latter case, it has to be stipulated by the plant agreement or the collective agreement) |
