Darba koplīguma slēgšanas sarunas Ungārijā

Darba kodekss (2012. gada I likums) nodrošina darba koplīgumu sistēmas juridisko pamatu, jo īpaši 3. daļas XXII nodaļu (276.–284. pants). Šie noteikumi galvenokārt regulē darba koplīguma slēgšanas sarunas privātajā sektorā, kā arī valsts uzņēmumos (parasti sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumos).

Saskaņā ar iepriekšējiem tiesību aktiem uzņēmumu padomes vēlēšanas darbojās arī kā arodbiedrību pārstāvības mērījums, un iegūtās koplīgumu slēgšanas tiesības palika spēkā līdz nākamajām uzņēmumu padomes vēlēšanām. Pamatojoties uz jauno Darba kodeksu, arodbiedrība zaudē savas tiesības uz darba koplīguma slēgšanas sarunām (un līdz ar to arī juridiski neizteiktu pārstāvību), ja tās biedru skaits samazinās zem 10 % sliekšņa.

Vēl viens grozījums Darba kodeksā ir pilnvarojis uzņēmumu padomes ar īpašiem nosacījumiem noslēgt koplīgumam līdzīgu saturu (sk. sadaļu "Darba ņēmēju pārstāvība darba vietā").

Ungārija 2004. gadā izveidoja nozaru sociālā dialoga komitejas, lai veicinātu nozaru dialogu kopumā, tostarp darba koplīguma slēgšanas sarunas šajā līmenī, privātajā sektorā. Šī institucionālā attīstība dažās nozarēs ir bijusi veiksmīga, bet nav radījusi pieaugošu nozaru līmeņa koplīgumu skaitu. Lielākā daļa komiteju izmanto institucionālo sistēmu, lai apspriestu abpusēji svarīgus ekonomikas, darba un sociālos jautājumus, neiesaistoties saistošas sarunās.

Darba koplīguma slēgšanas sarunas nav iespējamas ierēdņiem (dažādu līmeņu valsts pārvaldes darbiniekiem un valsts amatpersonām) saskaņā ar 2011. gada Likumu CXCIX par ierēdņiem. Valsts darbiniekiem (kuri ir nodarbināti dažādās budžeta iestādēs tādās jomās kā izglītība, veselības aprūpe un sociālie pakalpojumi) ir iespējamas darba koplīguma slēgšanas sarunas. Tomēr jebkāda atkāpe no attiecīgajiem tiesību aktiem un īstenošanas dekrētiem ar koplīgumu ir iespējama tikai tad, ja to pieļauj 1992. gada Likums XXXIII par valsts darbiniekiem.

Koplīgumi ir juridiski saistoši.

Ungārijā nav datubāzu, kas ļautu aprēķināt seguma rādītājus. Eksperti uzskata, ka tvēruma koeficients Ungārijā ir zems, pamatojoties uz pieņemto koplīgumu skaitu un arodbiedrību organizācijas līmeni.

Saskaņā ar 2019. gada Eiropas uzņēmumu apsekojumu algu sarunu segums ir aptuveni 16 % darbinieku. Nozaru līmenī algu sarunu tvērums ir salīdzinoši vājš, un koplīgumi ir noslēgti tikai trijās nozarēs, proti, elektroenerģijas, būvniecības un tūrisma/viesmīlības nozarē. Nav valsts starpnozaru līmeņa.

Darba koplīgumu segums darbiniekiem no dažādiem avotiem, visos līmeņos

Piezīme: * To darbinieku procentuālais daudzums, kas strādā vietējās vienībās, kurās vairāk nekā 50% darbinieku ir iekļauti darba koplīgumā, salīdzinot ar kopējo darbinieku skaitu, kas piedalījās aptaujā.

Avoti: Eurofound, Eiropas uzņēmumu apsekojums 2013. un 2019. gadā (tostarp privātā sektora uzņēmumi ar uzņēmumiem ar >10 darbiniekiem (NACE kodi B–S); apsekojuma jautājums bija jautājums ar atbilžu variantiem un bija iespējamas vairākas atbildes); Eurostat [earn_ses10_01], [earn_ses14_01], [earn_ses18_01], 2010., 2014. un 2018. gada izpeļņas struktūras apsekojums (tostarp uzņēmumi ar >10 darbiniekiem (NACE kodi B–S, izņemot O), ar vienu atbildi katrai vietējai vienībai).

Galvenais darba koplīguma slēgšanas sarunu līmenis Ungārijā ir uzņēmumu līmenī.

Lai gan Darba kodeksā (2012. gada I likums) nav nošķirti sarunu līmeņi, Ungārijas sistēmu var uzskatīt par divu līmeņu sarunu struktūru, kurā viena vai vairāku darba devēju (uzņēmuma līmeņa) nolīgumi un nolīgumi, ko paraksta darba devēju organizācija. Pēdējais ir brīvi (un ne konsekventi) definēts kā "nolīgums ar plašāku darbības jomu". Praksē tas attiecas uz nozaru līmeņa sarunām, kas varētu attiekties tikai uz nozares daļu.

Valsts līmenī sociālo partneru konfederācijas nav iesaistītas darba koplīguma slēgšanas sarunās saskaņā ar šo termina tradicionālo izpratni, t. i., divpusēji, kā norādīts iepriekš. Viņi ir iesaistīti trīspusējās un daudzpusējās konsultācijās un diskusijās par minimālo algu (VKF un NGTT ietvaros). Tās ir arī puses trīspusējā ieteikumā par vidējās algas palielinājumu, par kuru panākta vienošanās VKF ietvaros. Nav pienākuma ievērot šo ieteikumu, un nav pieejami dati par to, cik lielā mērā sarunu puses izmanto ieteikumu praksē.

Tikai attiecībā uz valsts darbiniekiem "institucionālā līmeņa" koplīguma slēgšanas sarunas (t.i., viena darba devēja sarunas) ir noteiktas 1992. gada Likumā XXXIII. Valdība un nozaru arodbiedrības var noslēgt īpašus nolīgumus ar plašāku darbības jomu, taču ne to saturs, ne sarunu procedūra neatbilst vispārējam darba koplīguma slēgšanas sarunu modelim.

Darba koplīgumu līmeņi, 2022. gads

Artikulācijas

Dažādie darba koplīgumu līmeņi privātajā sektorā nav sistemātiski saistīti, galvenokārt tāpēc, ka nozaru koplīgumi ir reti. Valsts līmenī vienīgais būtiskais rezultāts ir trīspusējs ieteikums par algu palielināšanu, un tā loma divpusējā darba koplīguma slēgšanas sarunu mehānismā ir ierobežota.

Publiskajā sektorā viena darba devēja koplīgumi ir diezgan atšķirīgi vietējo sarunu rezultāti, un tikai attiecīgais tiesiskais regulējums nodrošina vispārēju regulējumu.

Privātajā sektorā sarunu kārtas parasti notiek gada beigās. Dažos gados sarunas ir atliktas, jo VKF novēloti vienojās par ieteikto vidējās algas palielinājumu vai aizkavējās sarunu procesa grūtību dēļ.

Publiskajā sektorā darba koplīguma slēgšanas sarunas ir jāplāno atbilstoši ticamas informācijas pieejamībai par nākamā gada valsts budžetu (ja ne saskaņā ar apstiprināto likumu).

Viena darba devēja darba koplīgumu koordinācija ir vāja gan privātajā, gan publiskajā sektorā. Koordinācija tiek uzskatīta par to nozaru arodbiedrību un darba devēju organizāciju iekšēju lietu, ar kurām ir saistītas sarunu puses. Ungārijā nav tempa vai tendenču noteikšanas tradīciju.

Nozaru līmenī noslēgtos koplīgumus var pagarināt ar par nodarbinātības politiku atbildīgā ministra rezolūciju. Pagarinājumu reglamentē 2009. gada Likums Nr. LXXIV par nozaru dialoga komitejām un tā īstenošanas dekrēts (SZMM Dekrēts Nr. 22/2009 (IX. 30.)). Saskaņā ar likuma 17. pantu nozaru dialoga komiteju abas puses kā nozaru sociālie partneri, kas to parakstījuši, var kopīgi ierosināt saistošo pagarinājumu. Pagarinājums ir administratīva procedūra, kas notiek pēc pienācīgas apspriešanās ar valstu sociālo partneru konfederācijām un attiecīgo ministru, un ministra rezolūciju var apstrīdēt darba un administratīvajās tiesās.

Kopš 2023. gada 1. janvāra grozījuma attiecībā uz 2009. gada Likumu Nr. LXXIV pagarinājumus var pieprasīt tikai tad, ja parakstītājas darba devēju organizācijas locekļi kopīgi nodarbina lielāko daļu darba ņēmēju nozarē, kurai tiek pieprasīts pagarinājums, un ja vismaz viena no parakstītājabiedrībām pārstāv nozari saskaņā ar juridiskajām prasībām.

Ungārijas kontekstā atkāpes mehānismi būtu jāapspriež divos aspektos, proti:

• koplīgumi dažādos līmeņos

• Koplīgumu un tiesību aktu saistība

Zemāka līmeņa koplīgumos var atkāpties no augstāka līmeņa koplīgumiem, bet tikai par labu darba ņēmējiem. Dažos augstāka līmeņa koplīgumos ir atteikuma iespējas, galvenokārt attiecībā uz darba laika organizēšanu.

Darba kodeksā ir unikāls regulējums par koplīgumu atkāpēm no tiesību aktiem. Principā koplīgumi var atkāpties no Darba kodeksa noteikumiem ne tikai par labu darba ņēmējiem, bet arī par sliktu viņiem. Darba kodeksa katras nodaļas noslēguma daļā ir precīzi definēti tie noteikumi, no kuriem koplīgumā nav pieļaujama atkāpe vai no kuriem atkāpe ir pieļaujama tikai par labu darba ņēmējiem. Attiecībā uz visiem pārējiem noteikumiem ir iespējama atkāpe, kas varētu būt nelabvēlīga vai kaitīga darba ņēmējiem. Atkāpes atvēršana abos virzienos, pēc likumdevēja domām, ir paredzēta, lai nodrošinātu vairāk iespēju sarunām. Tomēr nav šaubu, ka šī jaunā regula ir nostiprinājusi darba devēju ietekmi.

Koplīgumus var noslēgt uz nenoteiktu vai noteiktu laiku. Ja pēdējais ir beidzies, tas nekavējoties zaudē spēku un tiek atcelts.

Jaunais Darba kodeksa regulējums nosaka, ka, ja biedru skaits arodbiedrībā ir samazinājies zem 10% sliekšņa, tās apspriestais koplīgums tiek atcelts. Ja viens darba devējs pārņem citu darba devēju, tiesību pārņēmējam ir pienākums vienu gadu piemērot spēkā esošā koplīguma noteikumus (ja tas joprojām ir spēkā gadu vai ilgāk: Darba kodeksa 281. un 282. pants).

Koplīgumos parasti nav miera klauzulu.

Pēc ekspertu domām, koplīgumos joprojām galvenā uzmanība tiek pievērsta tradicionālajiem sarunu jautājumiem, tostarp Darba kodeksa interpretācijām. Mūsdienu problēmas (piemēram, dzimumu līdztiesība, mūžizglītība un elastība) bieži vien netiek risinātas, jo tās galvenokārt risina tikai darba devēji un tās vēl nav kļuvušas par visaptverošu sarunu kopumu.

Galvenie jautājumi, ko regulē koplīgumi, ir:

• algas un papildu pabalsti (iemaksas darba ņēmēju ēdināšanā, iemaksas viņu transporta vajadzībām, iemaksas brīvprātīgās pensijās un veselības un atpūtas pakalpojumos)

• darba laika grafiku, jo īpaši ņemot vērā darba ņēmēju ar bērniem situāciju

• darba ņēmēju pārstāvju tiesības.