Darba dzīves valsts profils Ungārijā
Šajā profilā ir aprakstītas galvenās darba dzīves iezīmes Ungārijā. Tās mērķis ir sniegt attiecīgu pamatinformāciju par struktūrām, iestādēm, dalībniekiem un attiecīgajiem noteikumiem attiecībā uz darba dzīvi.
Tas ietver rādītājus, datus un regulatīvās sistēmas par šādiem aspektiem: dalībnieki un iestādes, kolektīvās un individuālās darba attiecības, veselība un labklājība, atalgojums, darba laiks, prasmes un apmācība, kā arī vienlīdzība un nediskriminācija darbā. Profili tiek sistemātiski atjaunināti reizi divos gados.
"Individuālās darba attiecības" attiecas uz attiecībām starp atsevišķu darba ņēmēju un viņa darba devēju. Šīs attiecības veido tiesiskais regulējums un sociālo partneru sarunu rezultāti par noteikumiem un nosacījumiem. Šajā sadaļā aplūkots darba attiecību sākums un izbeigšana, kā arī tiesības un pienākumi Ungārijā.
Prasības attiecībā uz darba līgumu
Saskaņā ar Darba kodeksu darba tiesiskās attiecības tiek nodibinātas, noslēdzot darba līgumu (42. pants). Dažos gadījumos ir nepieciešama medicīniskā pārbaude, lai apliecinātu piemērotību darbam.
Darba līgumus var slēgt tikai rakstveidā. Ja par nodarbinātību nav panākta rakstiska vienošanās, tā nav spēkā, un darba ņēmējs to var izmantot tikai 30 dienu laikā.
Minimālais darbspējas vecums ir 16 gadi (Darba kodeksa 34. panta 2. punkts). Atkāpjoties no iepriekšminētā, jebkura persona, kas ir vismaz 15 gadus veca un iegūst pilna laika skolas izglītību, var stāties darba attiecībās skolas brīvdienās. Ar attiecīgās iestādes atļauju jauniešus, kas jaunāki par 16 gadiem, var nodarbināt kultūras, mākslas, sporta vai reklāmas pasākumos (Darba kodeksa 34. panta 2. un 3. punkts).
Publiskajā sektorā ir īpašas prasības, kas noteiktas attiecīgajā likumā (jo īpaši 2011. gada Likumā Nr. CXCIX par ierēdņiem, 1992. gada Likumā Nr. XXXIII par valsts darbiniekiem, 2012. gada Likumā CCV par bruņotajiem spēkiem un 2015. gada Likumā XLII par tiesībaizsardzības iestāžu profesionālo personālu). Viena īpaša prasība ir tā, ka ierēdņiem un tiesībsargājošajiem darbiniekiem ir nepieciešama vidējā izglītība. Lielākajai daļai valdības sektora darbu nav nepieciešama kriminālsodāmība. Minimālais darbspējas vecums valsts sektorā parasti ir 18 gadi. Konkrētiem darbiem valsts sektorā ir nepieciešama atbilstoša izglītība, ko regulē attiecīgie tiesību akti un attiecīgo tiesību aktu īstenošanas dekrēti.
Atlaišanas un izbeigšanas procedūras
Darba kodekss (64. pants) nosaka trīs galvenos darba attiecību izbeigšanas veidus:
Izbeigšana ar uzteikumu
Izbeigšana ar tūlītēju stāšanos spēkā
Izbeigšana pēc savstarpējas vienošanās
Uzteikumu ar uzteikumu (Darba kodeksa 65.–70. pants) var ierosināt vai nu darba ņēmējs, vai darba devējs. Pastāv dažādi atlaišanas aizliegumi, kas saistīti ar grūtniecību, maternitāti un bērna aprūpi. Darba devējiem ir jāpamato atlaišana. Darba ņēmēju var atlaist tikai tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar viņa uzvedību saistībā ar darba attiecībām, viņa spējām vai darba devēja darbību. Darba ņēmējiem nav jānorāda darba attiecību izbeigšanas iemesli. Pamata uzteikuma termiņš ir 30 dienas, kas jāpagarina par 5 līdz 60 dienām proporcionāli darba stāžam, ja darba devējs izbeidz darba attiecības. Atlaistajam darbiniekam ar vismaz trīs gadu darba stāžu ir tiesības saņemt atlaišanas pabalstu. Atlaišanas pabalsts pienākas arī dažos citos gadījumos (Darba kodeksa 77. pants), piemēram, ja darba attiecības tiek izbeigtas bez pamatota iemesla.
Saskaņā ar Direktīvu par kolektīvo atlaišanu (98/59/EK) ir īpaši noteikumi par kolektīvo atlaišanu (Darba kodeksa 71.–76. pants). Piemēram, sarunas ar uzņēmumu padomi ir obligātas, un darba devējam ir rakstiski jāinformē uzņēmumu padome par kolektīvās atlaišanas iemeslu.
Gan darba devējs, gan darba ņēmējs var izbeigt darba tiesiskās attiecības nekavējoties un bez iepriekšēja brīdinājuma, ja otra puse (Darba kodeksa 78.–79. pants):
tīši vai rupjas nolaidības dēļ smagi pārkāpj jebkādus būtiskus pienākumus, kas izriet no darba attiecībām
citādi iesaistās darbībās, kas padarītu darba attiecības neiespējamas
Darba tiesiskās attiecības var izbeigt, savstarpēji vienojoties. Jēdziens "savstarpēja vienošanās" ir brīvi reglamentēts Darba kodeksā: pusēm ir ievērojama brīvība un jāievēro tikai vispārējie principi.
Uz dažām īpašām grupām, piemēram, izpilddirektoriem un pagaidu darba aģentūru darbiniekiem, attiecas mazāk stingri noteikumi.
Publiskajā sektorā darba attiecību izbeigšanai ir īpaši (bieži vien specifiskāki nekā privātajā sektorā) saistoši noteikumi; Paziņošanas periods ir atšķirīgs, un atlaišanas pabalsts ir lielāks. Īpašos noteikumus reglamentē attiecīgie tiesību akti (galvenokārt 2011. gada Likums Nr. CXCIX par ierēdņiem un 1992. gada Likums Nr. XXXIII par valsts darbiniekiem).
Bērna kopšanas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājums un paternitātes atvaļinājums
Lai gan sociālā sistēma Ungārijā ir salīdzinoši būtiski pārveidota, šāda veida atvaļinājumā nav notikušas radikālas izmaiņas. Nav pieejami dati par paternitātes atvaļinājuma izmantošanas tendencēm – 2022. gada aptauja liecina, ka pēdējās desmitgadēs aptuveni piektā daļa tiesīgo tēvu ir izmantojuši paternitātes atvaļinājumu. No 2014. gada personas, kas saņēma bērna kopšanas maksu (gyermekgondozási díj, GYED) un bērna aprūpes mājās pabalstu (gyermekgondozást segítő ellátás segély, GYESE; skatīt turpmāk), varēja strādāt pēc bērna pirmās dzimšanas dienas. Kopš 2016. gada saņēmēji var strādāt pēc tam, kad bērns sasniedz sešu mēnešu vecumu.
Sakarā ar 2022. gada decembrī pieņemtajām izmaiņām Darba kodeksā paternitātes atvaļinājuma ilgums no 2023. gada 1. janvāra palielinājās no 5 līdz 10 dienām (2012. gada I likuma 118. panta 4. punkts). Vēl viens grozījums, kas tika ieviests Darba kodeksā, vienlaikus noteica bērna kopšanas atvaļinājumu. Abiem vecākiem ir tiesības uz šāda veida apmaksātu atvaļinājumu. Katram vecākam ir tiesības uz 44 dienu bērna kopšanas atvaļinājumu, līdz bērns sasniedz 3 gadu vecumu (2012. gada Likuma I 118.A panta 1. punkts).
Šis īstermiņa bērna kopšanas atvaļinājums, kas balstīts uz Darba kodeksu, nav pilnīgi saistīts ar ilgtermiņa bērna kopšanas atvaļinājuma režīmu, kas ir noteikts 1998. gada Likumā Nr. LXXXIV par ģimenes atbalstu, kas dod tiesības vienam no vecākiem palikt mājās līdz bērna trešajai dzimšanas dienai, vienlaikus saņemot finansiālu atbalstu no valsts.
Saskaņā ar pēdējo bērna kopšanas atvaļinājuma kārtību vecāki var izvēlēties, vai tēvs vai māte paliks kopā ar bērnu, lai gan parasti tas ir pēdējais. Pēc tam, kad bērns ir sasniedzis sešu mēnešu vecumu, palikšana mājās nav obligāta: valsts palīdzības saņēmējs var atgriezties darbā, ja viņš to vēlas.
Attiecībā uz sniegto pabalstu skaitu un finansēšanas institūciju pastāv atšķirība starp "apdrošinātajiem" un "neapdrošinātajiem". Cilvēkus var uzskatīt par apdrošinātiem, ja viņiem ir vismaz 365 darba dienas divu gadu laikā pēc bērna piedzimšanas. Dažādi ieguvumi ir šādi:
maternitātes aprūpes maksa (csecsemőgondozási díj, CSED)
GYED
GYESE
Tabulā "Likumā noteiktais atvaļinājuma režīms" ir sniegts pārskats par likumā noteiktā atvaļinājuma režīma galvenajām iezīmēm Ungārijā. Īpaši noteikumi (par adoptētājiem, audžuvecākiem, dvīņiem utt.) ir atrodami 1997. gada Likumā Nr. LXXXIII par veselības apdrošināšanas pabalstiem un 1998. gada Likumā Nr. LXXXIV par ģimenes atbalstu, kas grozīts attiecīgajos gados.
Likumā noteiktais atvaļinājums
| Maternity leave (for insured mothers only) | |
| Maximum duration | 24 weeks, of which 4 weeks could be pre-natal (non-mandatory) |
| Reimbursement | CSED: 70% of the previous average daily earning |
| Who pays? | Social insurance: National Health Insurance Fund of Hungary (Nemzeti Egészségbiztosítási Alapkezelő, NEAK) |
| Legal basis | Act LXXXIII of 1997 |
| Long-term parental leave (for insured parents) | |
| Maximum duration |
Neither is mandatory |
| Reimbursement |
|
| Who pays? |
|
| Legal basis |
|
| Long-term parental leave (for non-insured parents) | |
| Maximum duration | Until the child’s third birthday (non-mandatory) |
| Reimbursement | GYESE: flat-rate benefit equal to the amount of the minimum old-age pension (in 2020: monthly gross HUF 28,500, about €81) |
| Who pays? | Treasury |
| Legal basis | Act LXXXIV of 1998 |
| Paternity leave | |
| Maximum duration | 10 days, to be taken in the first two months following the birth (non-mandatory) All employed fathers are eligible |
| Reimbursement | Absence fee (an additional benefit for fathers) for the first 5 days and, 40% of the absence fee for the remaining 5 days |
| Who pays? | Treasury for the first 5 days and employer for the remaining 5 days |
| Legal basis | Act I of 2012 |
| Additional paid leave for workers having more children | |
| Maximum duration | Length depends on the number of children: 1 child = 2 days; 2 children = 4 days; 3 or more children = 7 days (non-mandatory) For both employed mothers and employed fathers |
| Reimbursement | Absence fee |
| Who pays? | Employer |
| Legal basis | Act I of 2012 |
| Short-term parental leave | |
| Maximum duration | 44 days, up to the third birthday of the child (non-mandatory) For both mothers and fathers if their employment contract has been in effect for at least one year |
| Reimbursement | 10% of the absence fee. If the parent is a recipient of either GYESE or GYED, the reimbursement is reduced by the prorated sum of these grants |
| Who pays? | Employer |
| Legal basis | Act I of 2012 |
Slimības atvaļinājums
Slimības atvaļinājumu un ar to saistīto samaksu regulē 1997. gada Likums LXXXIII.
Par slimības atvaļinājuma laiku 60% no prombūtnes naudas, kas ir balstīta uz darba ņēmēja vidējo algu un ir noteikta Darba kodeksā, tiek izmaksāta, ja darbinieks ir bijis apdrošināts sociālajā apdrošināšanā vismaz 730 dienas. Pretējā gadījumā slimības atvaļinājuma maksājums ir 50% no prombūtnes maksas. Slimības atvaļinājuma dienas nauda nedrīkst pārsniegt vienu trīsdesmito daļu no divkāršās minimālās mēneša algas.
Pensionēšanās vecums
Pensionēšanās vecumu regulē 1997. gada Likums Nr. LXXXI par sociālā nodrošinājuma pensiju pabalstiem.
Pensionēšanās vecums vecuma pensijas pabalstiem saskaņā ar sociālā nodrošinājuma sistēmu kopš 2022. gada ir 65 gadi. Pensionēšanās vecums kopš 2010. gada pakāpeniski palielinās. Otrs kritērijs pilnas vecuma pensijas saņemšanai ir vismaz 20 gadu darba stāžs. Daļēju vecuma pensiju piešķir personām, kuras sasniegušas attiecīgo vecuma pensijas vecumu un ir vismaz 15 gadu darba stāžs.
Pastāv dzimumu atšķirība: pilns vecuma pensijas pabalsts pienākas jebkurai sievietei, kurai ir vismaz 40 gadu darba stāžs, neatkarīgi no vecuma.
Valsts sektorā ierēdņiem un dažiem citiem ierēdņiem ir pienākums doties pensijā 70 gadu vecumā. Ir jauns regulējums, ka valdības sektora darbiniekam nevajadzētu būt paralēlai pensijai un algai; Ja viņi ir sasnieguši pensijas vecumu, viņiem ir jāizvēlas, vai pensija tiek apturēta vai algots darbs publiskajā sektorā tiek izbeigts.
No 2022. gada 1. septembra līdz 2023. gada 31. augustam minētā noteikuma piemērošana tika apturēta personām, kas sasniegušas pensijas vecumu un strādā publiskajā sektorā sociālo, bērnu aizsardzības un bērnu labklājības pakalpojumu jomā un valsts izglītības un profesionālās izglītības nozarēs kā valsts darbinieki vai amatpersonas (valdības dekrēti 268/2022 un 269/2022). Par attiecīgo periodu skartie darba ņēmēji varēja saņemt gan algu, gan pensiju.
Bruņotajos spēkos un tiesībaizsardzības iestādēs darbinieki var doties pensijā piecus gadus agrāk.
