Kolektīvās akcijas un strīdi Ungārijā

Ungārijas 2011. gada 25. aprīļa Pamatlikums garantē darba ņēmējiem, darba devējiem un to organizācijām tiesības uz darba koplīguma slēgšanas sarunām un tiesības uz kolektīvu rīcību, lai aizstāvētu savas intereses, tostarp tiesības pārtraukt darbu (XVII panta 2. iedaļa).

Lai gan darba ņēmēju vai viņu organizāciju ierosinātās kolektīvās akcijas tiek regulētas diezgan detalizēti, jo īpaši streiki, tiesību aktos nav minēta acīmredzamākā iespējamā darba devēju kolektīvā rīcība: lokauti.

Tiesības streikot regulē 1989. gada VII likums. Tiesības streikot ir garantētas atsevišķiem darba ņēmējiem, lai īstenotu savas prasības, savukārt tiesības organizēt solidaritātes streiku tiek piešķirtas tikai arodbiedrībām. Pamatnoteikums ir tāds, ka streiku var izsludināt tikai pēc tam, kad vismaz septiņas dienas ir mēģināts atrisināt konfliktējošas intereses (2. pants).

Pastāv daži ierobežojumi gan attiecībā uz streika tiesību turēšanu, gan izmantošanu. Tiesībsargājošo iestāžu, bruņoto spēku vai tiesu iestāžu darbiniekiem netiek piešķirtas tiesības streikot. Valsts pārvaldē strādājošajiem ierēdņiem ir tiesības streikot, bet tās var izmantot tikai saskaņā ar īpašiem noteikumiem, kas noteikti nolīgumā starp valdību un attiecīgajām arodbiedrībām.

1989. gada VII likums uzskaita apstākļus, kad streiks ir nelikumīgs (3. pants).

Attiecībā uz darbībām, kas rada būtiskas sabiedrības intereses, jo īpaši attiecībā uz masu transportu, telekomunikācijām, elektroenerģiju, ūdeni, gāzi un citu energoapgādi, tiesības streikot var izmantot tikai tiktāl, ciktāl tās nekavē pakalpojumu sniegšanu tādā līmenī, kas tiek uzskatīts par pietiekamu. "Pietiekamu līmeni" var definēt ar parlamenta aktu (saskaņā ar VII likuma grozījumiem 2010. un 2012. gadā), kas dažās jomās jau ir noticis. Šie noteikumi stingri ierobežo tiesības streikot noteiktos sabiedriskajos pakalpojumos.

Ungārijā daudz biežāk sastopami citi kolektīvās rīcības veidi (izņemot streikus), piemēram, protesta sanāksmes un protesta mītiņi, demonstrācijas, lūgumraksti un parakstu vākšana. Pirmos divus reglamentē 2018. gada Likums LV par pulcēšanās tiesībām. Šis jaunais likums ir ierobežojošāks nekā tā priekšgājējs: par demonstrācijām jāpaziņo mēnešus iepriekš, un policijai tiek dota salīdzinoši plaša rīcības brīvība attiecībā uz pulcēšanās aizliegumu. Sūdzības un sabiedrības interešu atklāšana (trauksmes celšana) tika regulēta ar 2013. gada Likumu CLXV līdz tā aizstāšanai ar uzlaboto 2023. gada Likumu XXV. Lūgumrakstus un parakstu vākšanu reglamentē 2013. gada Likums CCXXXVIII par referendumiem, Eiropas iniciatīvām un referenduma procedūru.

Norises kolektīvajā akcijā, 2013.–2021. gads

Piezīme: n.p., nav pieejams.

Avots: Ungārijas Centrālais statistikas birojs, 2022. gads.

Kolektīvie strīdu izšķiršanas mehānismi

Kolektīvās strīdu izšķiršanas mehānismus reglamentē Darba kodekss (2012. gada Likums I, 291.–293. pants).

Svarīgi atzīmēt, ka Darba kodeksā tiek lietots termins "kolektīvie darba strīdi", kas tiek interpretēts kā attiecināms tikai uz kolektīvo interešu strīdiem.

Atkarībā no domstarpībām darba devējs un uzņēmumu padome vai darba devējs un arodbiedrība var izveidot ad hoc samierināšanas komiteju (egyeztető bizottság), lai atrisinātu savus strīdus (sk. arī sadaļu "Darbinieku pārstāvība darba vietā"). Augu līgumā vai koplīgumā var ietvert arī noteikumus par pastāvīgu samierināšanas komiteju.

Samierināšanas komitejā ir vienāds skaits darba devēja un uzņēmumu padomes vai arodbiedrības deleģētu locekļu, kā arī neatkarīgs priekšsēdētājs. Darba devējs un uzņēmumu padome/arodbiedrība var iepriekš rakstiski vienoties par komitejas lēmuma ievērošanu. Šajā gadījumā komitejas lēmums ir saistošs. Ja balsu skaits ir vienāds, izšķirošā ir priekšsēdētāja balss.

Daži kolektīvie strīdi, kas noteikti Darba kodeksā (236. panta 4. punkts un 263. pants), ir jāizlemj šķīrējtiesnesim.

Kopš 2016. gada novembra MTVSZ kā alternatīvu strīdu izšķiršanas institūciju strīdā iesaistītās puses var uzaicināt palīdzēt (samierināšanas vai starpniecības ceļā) vai šķīrējtiesā.

Individuāli strīdu izšķiršanas mehānismi

Saskaņā ar Darba kodeksu (285. pants) galvenās individuālās strīdu izšķiršanas iestādes ir tiesas. Individuālos darba strīdus izšķir specializētas tiesas, proti, administratīvās un darba tiesas (kas atrodas rajona tiesu līmenī, bet darbojas tikai apgabala pilsētās). Šīs tiesas paredz pirmo instanci, bet neatrisinātās lietas otrajā instancē iesniedz civiltiesām.

Alternatīvu strīdu izšķiršanas mehānismu izmantošana

MTVSZ ir atbildīgs par kolektīviem, nevis individuāliem strīdiem. Tomēr MTVSZ izveides mērķis bija sniegt iespēju individuālos strīdus pārvērst, ja iespējams, kolektīvos strīdos, apvienojot vairākus individuālus strīdus par vienu un to pašu jautājumu.

Strīdu izšķiršanas mehānismu izmantošana 2014.–2021. gadā

Piezīmes: *Darba strīdu lietu klasifikācija tika ievērojami sašaurināta ar izmaiņām, kas no 2018. gada 1. janvāra tika ieviestas ar 2017. gada I likumu par Administratīvā tiesu procesa kodeksu, kas samazināja darba strīdu skaitu. ** Sakarā ar darba tiesu atcelšanu no 2020. gada 31. marta skaitļi 2020. gadā nav salīdzināmi ar iepriekšējo un turpmāko gadu attiecīgajiem skaitļiem. n.p., nav pieejams.

Avots: Valsts tiesu birojs, 2022