Darba dzīves valsts profils Īrijā
Šajā profilā ir aprakstītas galvenās darba dzīves iezīmes Īrijā. Tās mērķis ir sniegt attiecīgu pamatinformāciju par struktūrām, iestādēm, dalībniekiem un attiecīgajiem noteikumiem attiecībā uz darba dzīvi.
Tas ietver rādītājus, datus un regulatīvās sistēmas par šādiem aspektiem: dalībnieki un iestādes, kolektīvās un individuālās darba attiecības, veselība un labklājība, atalgojums, darba laiks, prasmes un apmācība, kā arī vienlīdzība un nediskriminācija darbā. Profili tiek sistemātiski atjaunināti reizi divos gados.
Arodbiedrībām, darba devēju organizācijām un valsts iestādēm ir būtiska loma darba attiecību, darba apstākļu un darba attiecību struktūru pārvaldībā. Tās ir savstarpēji saistītas daļas daudzlīmeņu pārvaldības sistēmā, kas ietver Eiropas, valstu, nozaru, reģionālo (provinču vai vietējo) un uzņēmumu līmeni. Šajā sadaļā aplūkoti galvenie dalībnieki un iestādes un to loma Īrijā.
Premjerministra departaments bija valdības departaments, kas no 1987. līdz 2009. gadam bija atbildīgs par bijušo trīspusējo sociālo partnerattiecību sistēmu. Tomēr valdības iesaistīšanās darba attiecībās un darba apstākļos šodien ir Uzņēmējdarbības, tirdzniecības un nodarbinātības departamenta (agrāk Nodarbinātības, uzņēmējdarbības un inovāciju departaments) kompetencē. Šis departaments ir atbildīgs par visām svarīgākajām likumdošanas izmaiņām šajā jomā (tostarp darba attiecību likumos un valsts strīdu izšķiršanas iestādēs). Tai tika uzdots arī izveidot Zemo atalgojumu komisiju, un tā ir atbildīga par valsts minimālās algas likmes apspriešanu. 2019. gadā Zemo atalgojumu komisija ieteica palielināt minimālo algu par 0,25 eiro stundā no 9,55 eiro līdz 9,80 eiro.
2011. gadā izveidotais Publisko izdevumu departaments, NDP īstenošana un reforma lielā mērā ir atbildīgs par valsts sektora algu rēķiniem un pensijām. Tā arī apsprieda galvenos publiskā sektora stabilitātes nolīgumus (Croke Park nolīgumu, Haddington Road nolīgumu, Lansdowne Road nolīgumu, Sabiedrisko pakalpojumu stabilitātes nolīgumu un 2020. gada decembrī Building Momentum) ar ICTU Sabiedrisko pakalpojumu komiteju ar Darba attiecību komisijas palīdzību. Šie nolīgumi attiecas arī uz struktūrām, kas nav ICTU, piemēram, asociācijām, kas pārstāv Garda Síochána (policiju) un aizsardzības spēkus, un ļoti nelielu skaitu arodbiedrību, kas nav ICTU un pārstāv slimnīcu konsultantus, zobārstus un psihiatrijas māsas.
Darba attiecību komisija tika izveidota 2015. gadā. Tā apvieno četras valsts iestādes, kas iepriekš regulēja darba attiecības: Darba attiecību komisija, Darba apelācijas tiesa, Vienlīdzības tiesa un Valsts darba tiesību iestāde.
Darba tiesa izskata individuālu un kolektīvu strīdu nodošanu.
Veselības un drošības iestāde ir valsts tiesību aktos noteiktā struktūra, kas ir atbildīga par to, lai darba ņēmēji (darbinieki un pašnodarbinātie) un personas, kuras skar darba darbības, būtu aizsargātas pret traumām un slimībām, kas saistītas ar darbu. Tā īsteno darba drošības un veselības aizsardzības tiesību aktus, veicina nelaimes gadījumu novēršanu un sniedz informāciju un konsultācijas visās nozarēs. Tai bija arī loma "atgriešanās darbā" protokola uzraudzībā COVID-19 pandēmijas laikā 2020. gadā, veicot darba vietas pārbaudes.
ICTU ir jumta grupa lielākajai daļai arodbiedrību Īrijā ar 48 arodbiedrībām. Valsts līmenī ICTU ir centrālā sarunu grupa, piemēram, veicinot divpusējas sarunas par publiskā sektora nolīgumiem. ICTU bija arī trīspusēja struktūra oficiālajā sociālās partnerības laikmetā (1987–2009). Arodbiedrībām nav jābūt saistītam ar ICTU, lai tās būtu likumīgas. Tomēr publiskajā sektorā darba devējs (valdība) nevienojas ar arodbiedrībām, kas nav ICTU. Arodbiedrībai ir jāievēro Arodbiedrību likumu un Darba attiecību likuma noteikumi un jāatbilst kritēriju sarakstam, lai saņemtu sarunu licenci.
Valdība kā darba devējs apspriežas arī ar nelielu skaitu arodbiedrību un asociāciju, kas nav ICTU, kas pārstāv Garda Síochána un Aizsardzības spēkus. Tomēr grupas, kas nav ICTU dalībnieces, jo īpaši tās, kas pārstāv Garda Síochána un Aizsardzības spēkus, ir paudušas ievērojamu neapmierinātību par to, ka tās nav tieši iesaistījušās sarunās.
Ibec ir lielākā darba devēju pārstāvniecības organizācija Īrijā. Tā bija trīspusēja struktūra, kas iesaistīta sociālajā partnerībā (1987–2009), bet kopš valstu darba samaksas nolīgumu izbeigšanas nav veikusi sarunas valsts līmenī (tā nepārstāv darba devējus publiskā sektora mēroga sarunās, bet var pārstāvēt atsevišķus publiskā sektora darba devējus, piemēram, universitātes, strīdu izšķiršanā). Ibec ir politikas aizstāvības loma un pārstāv locekļus ikdienas darba attiecībās Darba attiecību komisijā un Darba tiesā. Ibec arī lobē mazo uzņēmumu vārdā ar Mazo uzņēmumu asociācijas starpniecību.
Būvniecības nozares federācija pārstāv darba devējus būvniecības nozarē, darbojoties kā politikas aizstāvis un pārstāvot biedrus darba attiecību forumos.
Īrijas MVU asociācija pārstāv uzņēmumus ar mazāk nekā 250 darbiniekiem. Tā ir lobistu grupa un neiesaistās darba koplīguma slēgšanas sarunās.
Amerikas Tirdzniecības palāta Īrijā (AmCham) formulē biedru intereses ES un Īrijas darba tiesību aktu izstrādē, informējot tās locekļus par izmaiņām tiesību aktos, "kas var tieši ietekmēt uzņēmējdarbības veidu". Tā neiesaistās darba koplīguma slēgšanas sarunās.
Par arodbiedrību pārstāvību
Tiesības dibināt arodbiedrību ir nostiprinātas Īrijas Konstitūcijas 40. panta 6. punkta 1. apakšpunkta iii) apakšpunktā. Arodbiedrību biedri ir aizsargāti pret diskrimināciju saskaņā ar dažādiem likumiem. To vidū ir 1977. gada Likums par negodīgu atlaišanu, kas automātiski padara atlaišanu par dalību arodbiedrībā vai darbību negodīgu. Daži valsts ierēdņi pašlaik ir izslēgti no iespējas veidot arodbiedrības un tā vietā veidot pārstāvniecības apvienības, uz kurām attiecas streika ierobežojumi. To vidū ir Garda Síochána un Aizsardzības spēku locekļi.
Dalība arodbiedrībās un blīvums, 2012.–2020. gads
| 2012 | 2013 | 2014 | 2015 | 2016 | 2017 | 2018 | 2019 | 2020 | Source | |
| Trade union density in terms of active employees (%)* | 30.1 | 28.5 | 26.3 | 25.4 | 23.4 | 24.3 | 24.1 | 25.1 | 26.2 | OECD and AIAS, 2021 |
| 30 | 29 | 26 | 25 | 23 | 24 | 24 | 25 | n.a. | CSO Labour Force Survey | |
| Trade union membership (thousands)** | 469 | 456 | 431 | 433 | 416 | 448 | 461 | 494 | 498 | OECD and AIAS, 2021 |
| 469 | 456 | 431 | 433 | 416 | 448 | 461 | 494 | n.a. | CSO Labour Force Survey |
Piezīmes: * Darba ņēmēju īpatsvars, kas ir arodbiedrības biedri. ** Darba ņēmēju dalība arodbiedrībās, kas aprēķināta no kopējā biedru skaita arodbiedrībā un vajadzības gadījumā koriģēta arodbiedrības biedriem ārpus aktīvā, apgādājamā un nodarbinātā darbaspēka (t.i., pensionāri, pašnodarbinātie, studenti, bezdarbnieki). CSO, Centrālais statistikas birojs; n.p., nav pieejams.
Kopumā arodbiedrību blīvums kopš 20. gadsimta beigām ir turpinājis samazināties, lai gan kopš 2019. gada dalība arodbiedrībās ir palielinājusies. Blīvums ir samazinājies, jo Īrijā ir rekordliels nodarbinātības līmenis, kurā nodarbināti vairāk nekā 2,5 miljoni cilvēku. Sieviešu biedru skaits arodbiedrībās palielinās, un tagad sievietes veido 75 % no visiem arodbiedrību biedriem Īrijā.
Galvenās arodbiedrību konfederācijas un federācijas
Īrijā ir tikai viena arodbiedrību konfederācija - ICTU.
Galvenās arodbiedrību konfederācijas un federācijas
| Name | Abbreviation | Members | Involved in collective bargaining? |
| Irish Congress of Trade Unions | ICTU | 45 affiliated unions (2021), with a combined 521,004 members | Yes |
2011. gadā tika publicēts Komisijas ziņojums par arodbiedrību kustību. Šajā ziņojumā ieteikts, ka ICTU saistītajām arodbiedrībām, kas strādā kopīgās nozarēs, būtu ciešāk jāsadarbojas un jāizpēta iespējamās apvienošanās un apvienošanās, lai palielinātu to spēju sniegt biedru labā un arī plašāku ietekmi. 2013. gadā ICTU divu gadu konferencē tika oficiāli pieņemta arodbiedrību pārkārtošana, un 2014. gadā notika izpētes sarunas starp dažām arodbiedrībām. No 2018. gada 1. janvāra stājās spēkā liela trīs sabiedrisko pakalpojumu arodbiedrību – Īrijas pašvaldību, sabiedrisko un pilsonisko arodbiedrību (Impact), Sabiedrisko pakalpojumu izpilddirektoru arodbiedrības (PSEU) un Civilo un sabiedrisko pakalpojumu arodbiedrības (CPSU) – apvienošanās. Tā rezultātā tika izveidota jauna arodbiedrība ar 80 000 biedru, kas pazīstama kā Fórsa. Pēc šīs apvienošanās vairākas amatniecības arodbiedrības apvienojās, lai kļūtu par Connect arodbiedrību. Arodbiedrību racionalizācija, visticamāk, atkal kļūs par aktuālu jautājumu, un zināma līmeņa apvienošanās, iesaistot mazākas arodbiedrības, praktisku un finansiālu iemeslu dēļ, visticamāk, būs uzmanības centrā.
Par darba devēju pārstāvību
Darba devēju organizāciju dalība un blīvums, 2012.–2019. gads
| 2012 | 2013 | 2014 | 2015 | 2016 | 2017 | 2018 | 2019 | Source | |
| Employer organisation density in terms of active employees (%)* | n.a. | n.a. | n.a. | n.a. | n.a | n.a. | 71.2 | n.a | OECD and AIAS (2021) |
| Employer organisation density in the private sector (%)** | n.a. | 23 | n.a. | n.a | n.a. | n.a. | n.a. | 10 | European Company Survey 2019 |
Piezīmes: * Nav pieejami valsts administratīvie dati; Ibec norāda, ka blīvums ir 70% nodarbināto darbinieku. ** To darbinieku procentuālais daudzums, kas strādā uzņēmumā, kas ir jebkuras darba devēju organizācijas biedrs, kas ir iesaistīts darba koplīguma slēgšanas sarunās.
Galvenās darba devēju organizācijas
Galvenā darba devēju organizācija Īrijā ir Ibec, kuras biedri ir aptuveni 7 500 uzņēmumu, un tai ir 60 apakšnozares, kas specializējas konkrētās nozarēs. Daļa no Ibec ir Mazo uzņēmumu asociācija, kas specializējas uzņēmumu pārstāvēšanā, kas nodarbina 50 vai mazāk cilvēku.
Būvniecības nozares federācija (CIF) specializējas uzņēmumu pārstāvēšanā būvniecības nozarē un ar to saistītos uzņēmumos. Tajā ir aptuveni 3,000 biedru.
Īrijas MVU asociācija (ISME) ir pārstāvniecības organizācija uzņēmumiem, kuros ir mazāk nekā 250 darbinieku. Tā ir lobistu grupa un neiesaistās darba koplīguma slēgšanas sarunās.
AmCham pārstāv vairāk nekā 500 ASV galvenos starptautiskos uzņēmumus Īrijā, darbojoties kā lobistu grupa.
Galvenās darba devēju organizācijas un konfederācijas, 2022. gads
| Name | Abbreviation | Members | Involved in collective bargaining? |
| Ibec | Not applicable | 7,500 firms | Yes |
| Small Firms Association | SFA | 8,000 firms | No |
| Irish SME Association | ISME | 8,750 firms | No |
| American Chamber of Commerce Ireland | AmCham | 570 firms | No |
| Construction Industry Federation | CIF | 3,000 firms | Yes |
Avoti: Organizāciju un konfederāciju tīmekļa vietnes
Trīspusējība nav daļa no darba koplīguma slēgšanas sarunām. Tā tas ir kopš 2009. gada beigām. Tomēr, turpinoties Īrijas ekonomikai kopš 2013. gada, pastāv spiediens izveidot kādu valsts sistēmu, lai koordinētu politiku attiecībā uz nodarbinātības faktoriem un plašākiem sociāliem un ekonomiskiem jautājumiem. ICTU un Ibec ir aicinājušas uzlabot un paplašināt LEEF procesu, lai iesaistītu abus dalībniekus abpusēji svarīgās jomās. 2020. gadā Covid-19 pandēmija nodrošināja fonu abu pārstāvniecības struktūru iesaistīšanai, lai tieši sadarbotos ar valdību "atgriešanās darbā" protokola izstrādē un pandēmijas maksājumu atbalsta izstrādē darba ņēmējiem un uzņēmumiem. Ibec un ICTU turpina uzstāt uz dziļāku sociālo dialogu. Jaunā trīs partiju koalīcijas valdība (kurā ietilpst Fianna Fáil, Fine Gael un Zaļā partija), kurā 2020. gada jūnijā par premjerministru tika ievēlēts Micheál Martin, solīja turpināt attīstīt sociālo dialogu, apņemoties izveidot jaunu sociālā dialoga vienību premjerministra departamentā. Abi sociālie partneri – Ibec un ICTU – ir pauduši vēlmi uzlabot sociālā dialoga struktūras, un Ibec cenšas iesaistīt LEEF plašākā jautājumu lokā, piemēram, mājokļu jomā. Lai formalizētu un stiprinātu sociālo dialogu, tām būs vajadzīgs valdības apstiprinājums, ko tās vēl nav saņēmušas.
Divpusēja struktūra, ko apstiprinājusi Nodarbinātības, uzņēmējdarbības un inovāciju departaments, ir Zemo atalgojumu komisija. Šīs komisijas uzdevums ir aplūkot galvenos jautājumus par zemu apmaksātu darbu un noteikt, vai valsts minimālā alga ir pelnījusi palielinājumu. Tajā ir neatkarīgs priekšsēdētājs; trīs cilvēki, kas pārstāv zemu atalgoto darba ņēmēju intereses; trīs cilvēki, kas pārstāv darba devēju intereses (kuriem attiecas valstī noteiktā minimālā alga); un divi cilvēki ar pieredzi ekonomikā, darba tirgus ekonomikā, statistikā vai darba tiesībās.
Sociālie partneri piedalās Valsts ekonomikas un sociālo lietu padomē (NESC). NESC koncentrējas uz vides un mājokļu jautājumiem; tomēr tai bija liela nozīme sociālā un ekonomiskā fona veidošanā secīgiem sociālo partnerattiecību nolīgumiem (1987.–2009. gads). Tā joprojām ir aktīva, neraugoties uz sociālās partnerības sabrukumu 2009. gadā.
2015. gadā valdība uzsāka Nacionālo ekonomisko dialogu. Dialogs ir oficiāls apspriežu un debašu process, kurā iesaistītas plašas organizācijas, kas pārstāv sabiedrības intereses, tostarp Ibec un ICTU, lai uzlabotu visa gada budžeta izstrādes procesu.
Galvenās trīspusējās un divpusējās struktūras
| Name | Type | Level | Issues covered |
|---|---|---|---|
| Low Pay Commission | Bipartite | National | Wages |
| National Economic and Social Council | Tripartite | National | Housing, the environment |
| Labour Employer Economic Forum | Tripartite | National | Economy, employment, the labour market |
Struktūru regulējums, sastāvs un kompetence
| Body | Regulation | Composition | Involved in company-level collective bargaining? | Thresholds for/rules on when the body needs to be/can be set up |
| Works council | Transnational Information and Consultation of Employees Act, 1996 (for European works councils) | Employees of the relevant undertaking | No | For 1996 Act to apply, employer must have at least 150 employees in Member State. For the 2006 Act to apply there must be > 50 employees in the undertaking. 10% of employees must ‘trigger’ the Act. |
| Trade union | Trade Union Acts and Industrial Relations Acts | The relevant workers (criteria decided by the trade union) | Yes | None |