Darba koplīguma slēgšanas sarunas Itālijā

Koplīgumiem Itālijā nav erga omnes efekta: tie nav juridiski saistoši visiem nozares darba ņēmējiem. Tie ir saistoši tikai darba devējiem, kas pieder organizācijām, kuras tās ir parakstījušas vai kuras izvēlas tās pieņemt un piemērot. Pretējā gadījumā darba devējs brīvprātīgi piemēro koplīgumus, kas izvēlas, kuru vienošanos piemērot.

VCBA noslēdz par visu Itālijas teritoriju, un IR piemēro visiem vienas nozares darbiniekiem (centralizētā līmenī). Šajā līmenī tiek noteikti galvenie darba attiecību aspekti, piemēram, minimālā alga, darba laiks, amata klasifikācija un darba apstākļi.

Daži specifiski darba aspekti, piemēram, stimulējošas atalgojuma shēmas, snieguma prēmijas, produktivitātes standarti un īpaši atlīdzības veidi, ir reglamentēti DCBA. Pēdējos gados tiesību akti ieviesa stimulus, lai veicinātu gan ar darba vietas sniegumu saistītu shēmu, gan uzņēmumu labklājības shēmu izplatīšanos, lai palielinātu saņēmēju skaitu darba ņēmēju vidū un paplašinātu produktivitātes piemaksas.

NCBA var būt starpnozaru, nozaru vai saistītas ar konkrētām profesijām vienā vai vairākās nozarēs atkarībā no sociālo partneru sarunu līmeņa.

DCBA galvenokārt notiek uzņēmumu/darbavietu līmenī, privātajā ražošanas un pakalpojumu nozarē, kā arī valsts pārvaldes sektorā. Tomēr dažās nozarēs decentralizēti nolīgumi tiek noslēgti teritoriālā līmenī. Piemēram, būvniecības nozarē DCBA tiek noslēgti provinču līmenī, un tas pats attiecas uz lauksaimniecību un tūrismu; amatniecības nozarē DCBA tiek apspriestas reģionālā līmenī.

Darba ņēmēju darba koplīgumu segums

Piezīmes: * Procentuālais daudzums norāda CGIL, CISL un UIL parakstīto NCBA pārklājumu. ** To darbinieku procentuālais daudzums, kas strādā vietējās vienībās, kurās vairāk nekā 50% darbinieku ir iekļauti darba koplīgumā, salīdzinot ar kopējo darbinieku skaitu, kas piedalījās aptaujā.

Avoti: Eurofound, Eiropas uzņēmumu apsekojums 2013./2019 . gadā (tostarp privātā sektora uzņēmumi ar uzņēmumiem ar vairāk nekā 10 darbiniekiem (saimniecisko darbību nomenklatūras kodi B–S), ar iespējamām vairākām atbildēm); Eurostat [earn_ses10_01], [earn_ses14_01], [earn_ses18_01] (ieskaitot uzņēmumus ar vairāk nekā 10 darbiniekiem (saimniecisko darbību nomenklatūras kodi B–S, izņemot O), ar vienu atbildi par katru vietējo vienību); CNEL (2022); ESAO un AIAS (2021).

Sarunu līmeņi

Svarīgākais darba koplīgumu līmenis algu noteikšanā Itālijā ir nozaru līmenis. Itālijas NCB katrai tautsaimniecības nozarei ietver noteikumus, kas veltīti minimālajai algai. Tās ietver tabulas, kas strukturētas, pamatojoties uz minimālās algas sliekšņiem, kas saistīti ar darba ņēmēju uzdevumiem katrā līmenī. Maksimālais darba dienas ilgums atkarībā no nozares un veiktās darbības veida ir noteikts arī VCBA.

Tomēr dažu atalgojuma struktūras un darba laika pārvaldības aspektu, piemēram, stimulēšanas plānu, papildu pabalstu, attālinātā darba un virsstundu atalgojuma, regulēšana ir deleģēta decentralizēta līmeņa nolīgumiem.

Darba koplīgumu līmeņi, 2022. gads

Piezīmes: Itālijas starpkonfederālais līmenis (livello interconfederale) neattiecas uz individuālām darba attiecībām, bet nosaka noteikumus, kas reglamentē darba koplīguma slēgšanas sarunas, un aptver dažus vispārīgus jautājumus, piemēram, māceklību. Tajā ir paredzēti noteikumi nozaru sarunu līmeņa koordinēšanai ar decentralizētajiem sarunu līmeņiem un noteikti vispārīgi atsauces kritēriji algu sarunām, tostarp algu pirktspējas aizsardzībai.

Artikulācijas

Saskaņā ar TU 2014 DCBA būtu jāattiecas tikai uz jautājumiem, ko tām deleģējušas NCB vai likums. Pamattiesības un minimālās algas līmeņi tiek noteikti valsts/nozaru līmenī, savukārt DCBA mērķis ir pielāgot vispārējos nosacījumus konkrētiem apstākļiem saskaņā ar obligātajiem noteikumiem, kas noteikti valsts/nozaru līmenī vai tiesību aktos.

NCB parasti atjauno ik pēc trim gadiem. DCBA ilgums ir mainīgs, bet atjaunošana parasti notiek pēc NCBA laika, izvairoties no sarunu pārklāšanās. Tomēr nolīgumus par produktivitātes standartiem un produktivitātes piemaksām mēdz atjaunot katru gadu, vismaz lai pārskatītu mainīgos mērķus.

Pamatojoties uz 2014. gada TU, lai izvairītos no pārmērīgas sarunu kārtu pagarināšanas, sociālie partneri vienojās, ka atjaunošanas priekšlikumi jāiesniedz sešus mēnešus pirms NCBA termiņa beigām.

Ja NCBA atjaunošana kavējas, tās klauzulas ir īpaši aktīvas, tas ir, tās paliek spēkā līdz nākamajai atjaunošanai. Šāda situācija Itālijā nav nekas neparasts, jo īpaši attiecībā uz NCBA, kas saistītas ar sadrumstalotākām tautsaimniecības nozarēm.

Itālijas sarunu sistēmā ir ieviesti horizontālie un vertikālie koordinācijas mehānismi: NCBA regulē algas saskaņā ar 2009. gada starpkonfederālā pamatnolīguma noteikumiem par darba koplīgumu reformu. Nolīgums paredz atsauces sistēmu nozaru atjaunošanai, lai ņemtu vērā inflācijas prognozes ar mērķi nodrošināt pirktspējas saglabāšanu (horizontālā koordinācija). Turklāt nolīgums paredz nozaru nolīgumos ieviest atvēršanas klauzulas, kas būtu jāpārvalda valstu sarunās iesaistītajām pusēm (vertikālā koordinācija).

Itālijas koplīgumu spēkā esamība nav paplašināta ar likumu. Darba devēji var piemērot koplīgumu saviem darbiniekiem pat tad, ja viņi nav tās darba devēju organizācijas biedri, kas to parakstījusi. Darba devēju organizācijas un arodbiedrības var parakstīt koplīgumu pat tad, ja tās nav par to vienojušās (tās var to darīt, sekojot tam).

NCBA paredz minimālo algu darbiniekiem nozarē, uz kuru tās piesakās. Tomēr NCB attiecas uz darba ņēmējiem tikai tad, ja darba devējs tā nolemj.

Itālijas Konstitūcijas 36. pantā ir noteikts, ka darba ņēmējiem ir tiesības saņemt atalgojumu, kas atbilst viņu darba kvalitātei un kvantitātei (proporcionalitātes princips) un jebkurā gadījumā nodrošināt viņiem un viņu ģimenēm pienācīgu iztiku (pietiekamības princips). Saskaņā ar Civilkodeksa 2099. panta 2. punktu, ja puses nav vienojušās, atlīdzību nosaka tiesnesis. Tā kā nav citu konkrētu tiesību aktu par minimālo algu, konstitucionālais princips tiek īstenots ar "pietiekamas algas judikatūru", kuras pamatā ir Konstitūcijas 36. panta 1. punkts un Civilkodeksa 2099. panta 2. punkts. Jo īpaši Itālijas Augstākā tiesa (Corte di Cassazione) norāda, ka Konstitūcijā noteiktajām prasībām atbilst tikai minimālās algas, kas noteiktas NCBA, ko parakstījuši visreprezentatīvākie sociālie partneri. Tādēļ NCB ietvertie algu noteikumi ir kritēriji, lai novērtētu atsevišķos līgumos noteiktās algas. Līdz ar to darba ņēmēji var iesūdzēt savus darba devējus darba tiesās, lai iegūtu algu saskaņā ar NCB noteiktajiem parametriem. Tas ir tiesu prakses mehānisms, lai aizstāvētu atalgojuma nosacījumus, jo īpaši darba ņēmējiem arodbiedrību vājās nozarēs.

Principā likumā ir definēti principi, kas nav atceļami. VCBA papildina šos principus ar sīki izstrādātiem noteikumiem, kas pielāgoti katrai tautsaimniecības nozarei un kuriem nevajadzētu būt atkāpjamiem attiecībā uz DCBA.

Tomēr koplīgumos var paredzēt atvēršanas klauzulas. Atklāšanas klauzulas nozīmē atkāpi no NCBA un/vai likuma (TU 2014). Ar 2009. gada pamatnolīgumu tika ieviesta provizoriska atvēršanas klauzulu shēma. Likuma Nr. 138/2011 8. pants ieviesa iespēju, ka DCBA (contratti di prossimità) var ieviest atkāpes no NCB un dažos gadījumos pat tiesību aktiem. Saskaņā ar Likumu Nr. 81/2015 ir iespējamas atkāpes no NCB un DCBA attiecībā uz uzdevumu regulēšanu un elastīgu darbu (piemēram, kvotu klauzulas darbā uz noteiktu laiku).

2009. gada pamatnolīgumā ir pieņemti vispārīgi noteikumi par līgumu atjaunošanas grafiku. NCB ir spēkā trīs gadus attiecībā uz juridiskajiem aspektiem, kā arī atalgojumu. Ja koplīgums netiek atjaunots laikā, darbiniekiem tiek piešķirta īpaša ekonomiskā prēmija. Saskaņā ar 2014. gada TU NCB var noteikt starpnozaru sociālo partneru iesaisti arī tad, ja nozaru sociālajiem partneriem neizdodas vienoties par līguma atjaunošanu. Koplīgumi zaudē spēku izbeigšanas dienā. Puses var turpināt tos piemērot, bet tām nav pienākuma to darīt, ja vien NCB nav skaidri norādīta konkrētu noteikumu ultradarbība. Tas notiek lielākajā daļā gadījumu.

Lai gan sarunu laikā formāli ir iespējams izsludināt streiku, sociālie partneri ir autonomi regulējuši šo jautājumu, nosakot miera saistību periodus un procedūras starpkonfederālajos un nozaru nolīgumos. Šie nolīgumi aptver sarunu posmu un ietver strīdu izšķiršanas mehānismus, kas saistīti ar kolektīvām darbībām un strīdiem.