Dalībnieki un institūcijas Latvijā

Darba dzīves regulēšanā iesaistītās augstākā līmeņa institūcijas ir vispārējā likumdošanas institūcija – Latvijas Republikas Saeima un tās Sociālo un nodarbinātības lietu komisija. Dažus tiesību aktus pieņem Ministru kabinets. Iepriekš, pirms to pieņemšanas Ministru kabinetā, normatīvie noteikumi tika apspriesti valsts sekretāru un starpvaldību darba grupu sanāksmēs. Ministru kabineta komitejas sēdes nav notikušas kopš 2019. gada aprīļa. Sociālais dialogs un darba apstākļi ir Labklājības ministrijas tiešā atbildība. Ministrijas ietvaros Sociālās politikas plānošanas un attīstības departaments, Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departaments, Darba tirgus politikas departaments un Starptautiskās sadarbības un ES politikas departaments izstrādā priekšlikumus nodarbinātības politikai un normatīvajiem noteikumiem par darba dzīvi un uzrauga pieņemto normatīvo aktu īstenošanu. Labklājības ministrijai ir divas izpildinstitūcijas, kas tieši nodarbojas ar darba tirgu: Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) un VDI.

NVA nodarbojas ar nodarbinātības veicināšanas un bezdarba jautājumiem.

VDI galvenais pienākums ir darba tiesību un darba aizsardzības normatīvo aktu ievērošanas valsts uzraudzība un kontrole. Šī iestāde arī uzrauga un veicina veselības aizsardzību un drošību darbā. VDI sadarbojas ar Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūtu, kas apkopo un uztur datu bāzi par arodslimībām. VDI darbību regulē tiesību akti.

Ekonomikas ministrijai, kas ir atbildīga par nodarbinātības jautājumiem (nodarbinātības politikas izstrāde, darba vietu radīšana, ar nodarbinātību saistīto programmu vadība, ko atbalsta Eiropas strukturālie un investīciju fondi) un tādējādi piedalās darba dzīves organizēšanā, ir arī loma darba dzīves jautājumu regulēšanā.

Darba tiesas Latvijā nepastāv.

Valsts līmenī darba devējus pārstāv viena darba devēju organizācija (LDDK), bet darba ņēmējus pārstāv viena arodbiedrību organizācija (LBAS).

Šī pārstāvības sistēma ir izklāstīta "Trīspusējās sadarbības koncepcijā", ko Ministru kabinets apstiprināja 1998. gadā, un NTSP statūtos. To apstiprina 2004. gada 1. oktobrī parakstītais trīspusējais līgums starp Ministru kabinetu, LBAS un LDDK.

Sociālo partneru tiesības un pienākumi ir noteikti Arodbiedrību likumā un Darba devēju organizāciju un to apvienību likumā. Pārstāvības principi darba attiecībās ir noteikti Darba likuma 2. daļā.

Par arodbiedrību pārstāvību

Arodbiedrību likums (4. pants) nosaka, ka ikvienam ir tiesības brīvi dibināt arodbiedrību bez jebkādas diskriminācijas un tiesības neiestāties arodbiedrībā. Darba likuma 8. pants regulē strādājošo pilsoņu dalību arodbiedrībās. Darba ņēmējiem un darba devējiem ir tiesības brīvi, bez tiešas vai netiešas diskriminācijas apvienoties un pievienoties organizācijām, lai aizstāvētu savas sociālās, ekonomiskās un profesionālās tiesības un intereses un saņemtu šo organizāciju sniegtos labumus. Piederība vai vēlme iestāties šādās organizācijās nevar būt par pamatu atteikumam slēgt darba līgumu, darba līguma izbeigšanai vai darbinieka tiesību ierobežošanai citā veidā.

Dažām kategorijām ir izslēgtas tiesības dibināt arodbiedrības un iestāties tajās. Tie ir: Satversmes aizsardzības biroja, Aizsardzības izlūkošanas un drošības dienesta un Drošības policijas darbinieki; Karavīri; Robežsargu. Valsts policijas darbiniekiem ir sava arodbiedrība.

Arodbiedrību likuma (pieņemts 2014. gadā) 16. pants nosaka, ka arodbiedrību intereses nacionālā līmenī attiecībās ar Ministru kabinetu jāpārstāv arodbiedrību apvienībai, kas apvieno lielāko darbinieku skaitu valstī. Turklāt arodbiedrību intereses attiecībās ar valsts un pašvaldību institūcijām nozares vai profesijas līmenī vai administratīvās teritorijas līmenī jāpārstāv arodbiedrībai, kas ir tās arodbiedrību apvienības biedrs, kas apvieno lielāko darbinieku skaitu valstī. Tomēr likums atļauj valsts un pašvaldību institūcijām nepieciešamības gadījumā sadarboties ar citām arodbiedrībām un to apvienībām.

Dalība arodbiedrībās un to blīvums

Dati par dalību arodbiedrībās Latvijā oficiāli netiek vākti. LBAS ir sava datu kopa, bet tas ir iekšējs resurss un nav publiski pieejams. Nav zināms arī arodbiedrību biedru skaits LBAS biedru organizācijās.

Pieejamie dati līdz 2019. gadam liecina, ka biedru skaits un blīvums ir pastāvīgi samazinājies. Piemēram, biedru skaits 2017. gadā bija aptuveni 96 000 un 2019. gadā samazinājās līdz 85 700. Nodarbināto skaits 2019. gadā bija 871 000 (Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) un LBAS dati). Arodbiedrību blīvums 2019. gadā bija 10,16%.

Daudzos gadījumos biedru skaita samazināšanās ir saistīta ar nozīmīgām sociālekonomiskām pārmaiņām, piemēram, lielo padomju uzņēmumu slēgšanu, kas tradicionāli bija arodbiedrību cietoksnis, rūpniecības attīstības samazināšanās procesu un reformām izglītības un veselības nozarē.

Dalība arodbiedrībās un to blīvums

* Darba ņēmēju īpatsvars, kuri ir arodbiedrības biedri. ** Darba ņēmēju dalība arodbiedrībās, kas aprēķināta no kopējā biedru skaita arodbiedrībā un nepieciešamības gadījumā koriģēta arodbiedrības biedriem ārpus aktīvā, apgādājamā un nodarbinātā darbaspēka (t.i., pensionāriem, pašnodarbinātajiem, studentiem, bezdarbniekiem).

Piezīme: n.p., nav pieejams.

Galvenās arodbiedrību konfederācijas un federācijas

Galvenā arodbiedrību konfederācija ir LBAS – vienota arodbiedrību organizācija, kas pārstāv darba ņēmējus valsts līmenī.

LBAS sastāvs gadu gaitā ir mainījies. 2019. gadā Apvienotā policijas arodbiedrība (kurā ir aptuveni 320 biedru) tika izslēgta no LBAS. 2017. gadā LBAS pievienojās Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība (ar 2 900 biedriem). 2021.–2022. gadā LBAS izstājās divas nozaru līmeņa arodbiedrības (Latvijas Māsu un veselības aprūpes darbinieku arodbiedrība un Latvijas Pasta un telekomunikāciju darbinieku arodbiedrība), un viena nozares līmeņa arodbiedrība (Latvijas Probācijas darbinieku arodbiedrība) kļuva par biedru. Saskaņā ar LBAS datiem 2023. gada sākumā tai bija 19 saistītas organizācijas.

Visas LBAS filiāles ir vadošās nozares līmeņa arodbiedrības. No tām lielākās arodbiedrības ir šādās nozarēs:

• izglītība (Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA))

• veselības aprūpe (Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA))

• dzelzceļš (Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrība, LDzSA))

• enerģētika (Latvijas arodbiedrība "Enerģija" (LAB "Enerģija"))

• valsts dienesti (Latvijas valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrība, LVIPUFDA)

• sabiedriskie pakalpojumi un transports (Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrība, LAKRS))

Arodbiedrības reti pastāv mazumtirdzniecības uzņēmumos, tostarp ārvalstu īpašumā, un mazos privātos uzņēmumos. Dažās pakalpojumu nozarēs (piemēram, iekšzemes ūdensceļos, frizētavās un individuālajos pakalpojumos) arodbiedrības nepastāv.

Galvenā arodbiedrību konfederācija

Par darba devēju pārstāvību

Latvijas tiesību akti nenosaka tiesības, pienākumus vai ierobežojumus dalībai darba devēju organizācijās. Likums nosaka, ka darba devēju organizācija ir vismaz piecu darba devēju dibināta sabiedriska organizācija, kas pārstāv un aizsargā savu biedru ekonomiskās, sociālās un profesionālās intereses un citas intereses, kas atbilst organizācijas mērķiem un funkcijām. Darba devēju organizācijas biedri var būt fiziskas vai juridiskas personas, kas uz darba līguma pamata nodarbina vismaz vienu darbinieku.

Darba devēju organizāciju apvienību var dibināt, ja apvienojas vismaz trīs darba devēju organizācijas. Darba devējs, kas nav darba devēju organizācijas biedrs, var būt arī darba devēju organizāciju apvienības biedrs, ja tas uz darba līguma pamata nodarbina vismaz 50 darbiniekus.

Darba devēju organizāciju apvienības un lielie uzņēmumi, kas atbilst Darba likumā noteiktajām pārstāvības prasībām, ir tiesīgi pārstāvēt darba devējus nozares līmeņa sarunās.

Neskatoties uz pārstāvības sistēmas labo struktūru, darba devēju organizācijas reti tiek iesaistītas darba koplīgumu slēgšanas sarunās, pat ja tās ir valsts līmeņa darba devēju organizācijas LDDK biedri.

Darba devēju organizāciju dalība un blīvums

Oficiālie dati par dalību darba devēju organizācijās netiek vākti, un darba devēju organizācijas neuzrauga blīvumu. Tāpēc dalība, kā arī pārklājums un blīvums darbinieku ziņā nav skaidrs. LDDK ziņo, ka tās biedri 2009. gadā nodarbināja 37% no visiem nodarbinātajiem, bet 2019. gadā – 44% (10 gadu laikā pieaugums par 19%). Saskaņā ar LDDK 2021. gada pārskatu LDDK 2021. gadā bija 173 biedri. Dati par 2022. gadu nav publicēti. Saskaņā ar LDDK mājaslapu šobrīd tajā ir 157 biedri, no kuriem 96 ir lielie uzņēmumi un 61 ir darba devēju organizācijas.

Dalība nav obligāta.

Darba devēju organizāciju dalība un blīvums, 2009.–2022. gads (%)

* To darbinieku procentuālā daļa, kuri strādā uzņēmumā, kas ir jebkuras darba devēju organizācijas biedrs, kas iesaistīta darba koplīguma slēgšanas sarunās.

Piezīme: n.p., nav pieejams. Dati par 2010.–2012. gadu nav pieejami; kolonnas, kas izslēgtas no tabulas vietas trūkuma dēļ.

Galvenās darba devēju organizācijas un konfederācijas

LDDK ir lielākā darba devēju organizācija un vienīgais nacionālā līmeņa darba devēju pārstāvis. Tā tika izveidota tikai sociālā dialoga nolūkos.

LTRK ir lielākā uzņēmējdarbības asociācija, bet saskaņā ar likumu tā nav darba devēju organizācija. Tās galvenās darbības nozares ir uzņēmējdarbības vide, uzņēmumu konkurētspēja un eksports.

Galvenā darba devēju organizācija

Galvenā trīspusējā struktūra ir NTSP, kuras darbību regulē tās statūti (pieņemti 1998. gada 30. oktobrī). Saskaņā ar statūtiem NTSP balstās uz Ministru kabineta (valdības), LDDK un LBAS pārstāvju paritātes principu.

Saskaņā ar statūtiem NTSP izskata politikas plānošanas dokumentus un normatīvo aktu projektus un izvirza priekšlikumus to uzlabošanai šādās jomās: sociālā drošība, valsts budžeta pamatnostādnes, ekonomiskās un reģionālās attīstības stratēģijas, veselība, vispārējās un profesionālās izglītības attīstība, nodarbinātība un profesiju klasifikācija, kā arī starptautisko saistību īstenošana.

NTSP nodrošina divu posmu diskusiju platformu: pirmajā posmā diskusijas notiek apakšpadomēs, bet otrajā posmā diskusijas notiek NTSP galvenajā struktūrā. NTSP 2022. gadā bija 10 apakšpadomes.

NTSP izpildinstitūcija ir tās sekretariāts. Sākotnēji NTSP un tās sekretariātu pārvaldīja Labklājības ministrija, bet vēlāk padomes juridiskais statuss tika paaugstināts tā, ka tas ir tieši pakļauts premjerministram. Līdz ar to sekretariātu tagad pārvalda Valsts kanceleja. NTSP sekretārs ir pakļauts Valsts kancelejai institucionālos jautājumos un Ministru prezidentam funkcionālos jautājumos.

NTSP sanāksmes tiek organizētas pēc pieprasījuma un notiek vismaz reizi divos mēnešos.

NTSP institucionālais regulējums un darba organizācija pēdējo trīs gadu laikā nav mainījusies.

Ir dažas struktūras, piemēram, konsultatīvās padomes un darba grupas, kurās sociālie partneri ir jāuzaicina piedalīties, bet tās nav izveidotas īpaši sociālā dialoga nolūkos. Šādas organizācijas piemērs ir Ekonomikas padome un tās komitejas, kurās LDDK un LBAS ir pārstāvētas galvenajā padomē un komitejās.

Nacionālā līmeņa sociālie partneri LBAS un LDDK ir noslēguši vienu trīspusējo sadarbības līgumu – 2004. gadā – un trīs savstarpējās sadarbības līgumus – 1994., 2007. un 2013. gadā (spēkā līdz 2020. gadam) – ar mērķi radīt labvēlīgu ekonomisko vidi un rūpniecisko mieru.

2022. gada 25. maijā piecas lielākās valdības sadarbības partijas – LDDK un LBAS kā sociālie partneri un LTRK, LPS un Latvijas Zinātņu akadēmija kā sadarbības partneri – parakstīja vienošanās memorandu, kas paredzēja turpmāku rīcības koordināciju un vienotu nostāju sarunās ar valsts pārvaldi izvirzīto mērķu sasniegšanai.

Galvenā trīspusējā un divpusējā struktūra

Darba likuma 10. pants nosaka, ka darbinieku pārstāvji ir:

• arodbiedrību biedri vai arodbiedrību apvienību amatpersonas

• pilnvarotie darbinieku pārstāvji, kas ievēlēti saskaņā ar Darba likumu

Darbinieku pārstāvjiem ir pienākums aizstāvēt darbinieku sociālās, ekonomiskās un profesionālās tiesības un intereses.

Arodbiedrības var dibināt atbilstoši Arodbiedrību likumam. Likums nenosaka dalības slieksni, bet pastāvošo arodbiedrību statūti nosaka, ka arodbiedrību organizāciju var dibināt ne mazāk kā trīs cilvēki.

Pilnvarotos darbinieku pārstāvjus var ievēlēt, ja uzņēmums nodarbina piecus vai vairāk darbiniekus. Darba likums neparedz darbinieku pārstāvja iecelšanu informēšanai un konsultācijām, bet paredz ērtas informēšanas un konsultēšanās procedūras.

Likums pieļauj nenoteiktu skaitu arodbiedrību un pilnvaroto darbinieku pārstāvju vienā uzņēmumā. Tomēr tajā ir noteikts, ka visi esošie darbinieku pārstāvji ir pilnvaroti kopīgām sarunām ar darba devēju proporcionāli to pārstāvēto personu skaitam, bet ne mazāk kā viens pārstāvis katrs.

Likums nosaka, ka darbinieku pārstāvjiem ir jāpauž vienots viedoklis attiecībā uz darba devēju gadījumos, kad: sarunām ar darba devēju ir ievēlēti vairāki pārstāvji, iecelti vairāku arodbiedrību pārstāvji vai sarunām ar darba devēju iecelti vienas arodbiedrības pārstāvji vai vairāku arodbiedrību pārstāvji un darbinieku pilnvarotie pārstāvji.

Likums par darba ņēmēju informēšanu un uzklausīšanu ES līmeņa komercsabiedrībās un ES līmeņa komercsabiedrību grupās regulē tiesības izveidot un vadīt Eiropas uzņēmumu padomes.

Struktūru regulējums, sastāvs un kompetence