Darba koplīguma slēgšanas sarunas Latvijā

Darba koplīguma slēgšanas sarunas regulē Darba likuma B daļa (17.–27. pants). Likumā ir aprakstīts koplīgumu saturs un forma, koplīguma puses, koplīguma ietekme laika gaitā, darba koplīguma ietekme uz darba ņēmējiem, darba koplīguma noslēgšanas kārtība, koplīguma apstiprināšana, grozījumi koplīguma noteikumos, iepazīšanās ar koplīgumu un strīdu izšķiršana.

Koplīgums ir brīvprātīgs instruments, bet pēc tā noslēgšanas tas ir saistošs visām iesaistītajām pusēm. Par izmaiņām koplīgumos jāvienojas visām iesaistītajām pusēm.

Darba koplīguma slēgšanas sarunas ir brīvprātīgas, un tās parasti ierosina arodbiedrības. Pēdējos gados tas ir palielinājies. Nozaru līmeņa darba koplīguma slēgšanas sarunas joprojām ir vājas, lai gan kopš 2009. gada īpaša uzmanība tiek pievērsta nozaru līmeņa darba koplīguma slēgšanas sarunām.

Ir ieviesta jauna prakse uzņēmumu un nozaru līmeņa sarunās. Šīs prakses būtība ir koplīgumu saistība ar noteiktiem ekonomiskiem ieguvumiem vai svarīgiem ekonomiskajiem procesiem valstī.

Uzņēmumu līmenī uzņēmumiem, kuriem ir koplīgumi, tika piešķirta nodokļu atlaide par daļu no visu darba koplīgumā noteiktajiem ēdināšanas un veselības aprūpes izdevumiem, ko apmaksāja darba devējs. Šādi izdevumi tiek izslēgti no personas, par kuru tiek maksāts algas nodoklis, ienākumiem, ja tie nepārsniedz 480 eiro gadā (vidēji 40 eiro mēnesī).

Šo stimulu ierosināja arodbiedrības.

Nozaru līmenī koplīgumi tika izmantoti, lai palielinātu finanšu disciplīnu un palielinātu algas. Pirmais piemērs koplīgumu piemērošanai ir būvniecības nozarē, kur nozares līmeņa koplīgumu slēgšanas sarunas atbalsta ekonomikas stimuls – mazāks atalgojums par virsstundu darbu. Darba koplīgumu slēgšanu uzsāka darba devēju organizācija Latvijas Būvuzņēmēju apvienība (LBA), kas veicināja Latvijas būvuzņēmēju partnerības izveidi sarunu procesa vadībai. 2019. gadā 313 būvniecības nozares uzņēmumi un arodbiedrības parakstīja vispārēju vienošanos par minimālo darba algu, kā arī tika veikti attiecīgi grozījumi Darba likumā.

2022. gada 16. jūnijā pieņemtie grozījumi Darba likumā izraisīja divas izmaiņas darba koplīgumu regulējumā. Pirmais grozījums attiecās uz iespēju atkāpties no koplīgumiem, bet otrais attiecās uz darba devēja pienākumu informēt visus darba ņēmējus par jaunu koplīgumu ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc tā parakstīšanas.

Algas parasti tiek noteiktas sarunās starp darba devēju un atsevišķu darbinieku. Algu sarunu tvērums netiek uzraudzīts valsts līmenī. To var aptuveni raksturot, izmantojot LBAS ikgadējā apsekojuma datus, taču šie dati tiek vākti brīvprātīgi, nav perfekti un nav publiski pieejami kopš 2015. gada.

CSP sniedz datus par darbinieku sastāvu pa saimnieciskās darbības veidiem un koplīgumu apjomu un būtību 2010., 2014. un 2018. gadam (Oficiālās statistikas portāls, 2023a).

Ar nesen parakstīto vispārējo vienošanos būvniecības nozarē algu sarunu tvērums noteikti ir palielinājies.

Darba koplīgumu segums darba ņēmējiem dažādos līmeņos

Avots: Oficiālās statistikas portāls (2023a)

Darba ņēmēju darba koplīgumu segums

Avoti: Eurofound, Eiropas uzņēmumu apsekojums 2013. un 2019. gadā (tostarp privātā sektora uzņēmumi ar uzņēmumiem ar vairāk nekā 10 darbiniekiem (NACE kodi B–S), ar iespējamām vairākām atbildēm); Eurostat [earn_ses10_01], [earn_ses14_01], [earn_ses18_01] (ieskaitot uzņēmumus ar vairāk nekā 10 darbiniekiem (NACE kodi B–S, izņemot O), ar vienu atbildi par katru vietējo vienību); ESAO un AIAS (2021); LBAS datubāze (2015); Oficiālās statistikas portāls (2023a); SDO

Galvenais darba koplīguma slēgšanas sarunu līmenis ir uzņēmuma līmenis.

Latvijā koplīgumi netiek nošķirti kā darba samaksas līgumi vai darba laika līgumi. Koplīgumi parasti ietver plašāku jautājumu loku, bet konkrēti nerisina darba samaksas un darba laika jautājumus, jo šie darba apstākļu aspekti ir pietiekami regulēti ar likumu. Attiecībā uz darba laiku koplīgumi parasti paredz vairāk atvaļinājumu vai vairāk laika izglītībai.

2019. gadā būvniecības nozarē tika noslēgts pirmais reālās algas līgums. Nozares līmeņa koplīgums (ģenerālvienošanās) ir spēkā no 2019. gada 3. novembra. Tajā noteikts, ka minimālajai mēneša bruto algai būvniecības nozarē jābūt 780 eiro; minimālajai stundas likmei jābūt 4,67 eiro; obligātā papildu samaksa jāmaksā, ja darbinieks ir ieguvis atbilstošu profesionālo izglītību; papildu samaksai par virsstundu darbu jābūt ne mazākai par 50% no darbinieka algas; un minimālajai mēneša algai stažieriem pirmajos sešos mēnešos vajadzētu būt 546 eiro.

Darba koplīgumu līmeņi, 2022. gads

Piezīme: darba samaksas un darba laika jautājumi tiek apspriesti valsts līmenī, bet to rezultātā netiek noslēgti koplīgumi.

Artikulācijas

Augstākais darba attiecību standarts ir likums. Jebkurš koplīgums var tikai uzlabot nosacījumus, kas noteikti likumā un augstākā līmeņa koplīgumā. Tā kā nozaru līmeņa vienošanās Latvijā gandrīz neeksistē, uzņēmumu līmeņa nolīgumiem ir jānodrošina labāki nosacījumi nekā visam darba likumdošanas apjomam.

Darba koplīgumus var veikt jebkurā laikā, un koplīgumus var noslēgt jebkurā laikā. Sarunas par valsts minimālo algu starp valdību un nacionālā līmeņa sociālajiem partneriem notiek pirms valsts budžeta pieņemšanas, parasti augustā vai septembrī, kad ir pieejami statistikas dati par ekonomikas attīstību pirmajā pusgadā.

Darba likuma 19. pants nosaka darba koplīgumu spēku to spēkā esamības laikā, bet neprecizē, kas notiek, kad tie beidzas un netiek apspriesti noteiktā termiņā. Noteikumi šādām situācijām būtu jāiekļauj koplīgumos. Likums nosaka: "Koplīgumu var noslēgt uz noteiktu laiku vai uz laiku, kas nepieciešams konkrēta darba veikšanai. Ja koplīgumā nav noteikts spēkā stāšanās laiks, koplīgumu uzskata par noslēgtu uz vienu gadu."

Darba koplīgumu var izbeigt pirms termiņa beigām, pamatojoties uz pušu vienošanos vai vienas puses uzteikumu, ja par šādām tiesībām ir panākta vienošanās darba koplīgumā.

Oficiālas procedūras algu sarunu koordinēšanai nav noteiktas.

Nav attīstīta arī neformāla koordinācija. Ir tikai trīs nozaru koplīgumi (kas identificēti kā vispārējie līgumi): dzelzceļa nozarē, būvniecības nozarē un stikla šķiedras nozarē. Dažās nozarēs arodbiedrības un darba devēju organizācijas ir noslēgušas sadarbības nolīgumus, kas ir līdzīgi formāta un formulējuma ziņā.

LBAS un LDDK organizē pasākumus nozaru līmeņa sociālā dialoga uzlabošanai, taču šiem centieniem ir drīzāk kapacitātes stiprināšana, nevis koordinējošs mērķis. Tomēr kopš 2008. gada sociālie partneri ir piedalījušies ES strukturālo un investīciju fondu finansētajās rīcības programmās, kuru mērķis ir stiprināt valsts līmeņa sociālo partneru spējas. Šie projekti ietver īpašus projektus sociālā dialoga spēju veidošanai nozaru un reģionālā līmenī. Šo projektu mērķis ir informēt un konsultēt dalīborganizācijas, ko var uzskatīt par sava veida "maigo" koordināciju.

Saskaņā ar Latvijas tiesību aktiem organizācijas vai darba devēju organizāciju apvienības biedriem ir saistoša liela uzņēmuma, darba devēju organizācijas vai darba devēju organizāciju apvienības noslēgta ģenerālvienošanās. Ja uzņēmums vai organizācija vai darba devēju organizāciju apvienība, kas noslēdz vienošanos, nodarbina vairāk nekā 50% darbinieku vai nodrošina vairāk nekā 50% no nozares apgrozījuma, ģenerālvienošanās ir saistoša visiem attiecīgās nozares darba devējiem un attiecas uz visiem to darbiniekiem.

Uzņēmuma līmeņa darba koplīgums ir saistošs pusēm, un tā noteikumi attiecas uz visiem darbiniekiem, kuri ir nodarbināti pie attiecīgā darba devēja vai attiecīgajā darba devēja uzņēmumā, ja darba koplīgumā nav noteikts citādi. Nav nozīmes tam, vai darba tiesiskās attiecības ar darba ņēmēju ir nodibinātas pirms vai pēc koplīguma stāšanās spēkā.

Citi brīvprātīgi mehānismi koplīgumu noteikumu piemērošanas paplašināšanai nepastāv.

Darba likumā ir noteikts, ka "darba ņēmējs un darba devējs var atkāpties no darba koplīguma noteikumiem tikai tad, ja attiecīgie darba līguma noteikumi ir darbiniekam labvēlīgāki".

Likumīgs veids, kā atkāpties no spēkā esoša koplīguma, ir grozīt līguma noteikumus. Darba likuma 23.pants nosaka darba koplīguma noteikumu grozīšanas mehānismu. Likums nosaka, ka darba koplīguma spēkā esamības laikā puses var grozīt tā noteikumus tikai darba koplīgumā noteiktajā kārtībā vai darba koplīguma noslēgšanas kārtībā (Darba likuma 21.pants), ja šāda kārtība nav noteikta.

2022. gadā noteikumi par atkāpes klauzulām tika mainīti likumā noteiktajos gadījumos; Atkāpes no iepriekšminētajiem noteikumiem bija pieļaujamas tikai tad, ja netika samazināts vispārējais darba ņēmēju aizsardzības līmenis. Līdz šim ir bijis viens šāds gadījums – par darbinieka pārbaudes laika noteikšanu.

Darba strīdu likuma 16. panta 3. punkts nosaka, ka, ja kolektīvo interešu strīds tiek risināts, izmantojot samierināšanas procedūras, pusēm jāatturas no kolektīvas rīcības (tostarp streikiem vai lokautiem). Tāda pati prasība ir spēkā, ja kolektīvo strīdu izšķir šķīrējtiesa (20. panta 5. punkts). Streika likuma 14. panta 2. punkts nosaka, ka streika laikā ne arodbiedrības, ne darbinieki nedrīkst paziņot darba devējam prasības, kas nav norādītas streika deklarācijā.

Nav informācijas par miera klauzulu esamību koplīgumos.

Saskaņā ar LBAS datubāzi svarīgākie darba dzīves aspekti, kas līdz 2015. gadam tika aplūkoti koplīgumos, bija:

• papildu brīvdienas, piemēram, bērna piedzimšanas gadījumā

• papildu priekšrocības, piemēram, apmaksāti tālruņa rēķini, transports, ēdināšana un veselības apdrošināšana

• apmaksāta apmācība un izglītība

• uzlaboti darba un privātās dzīves saskaņošanas nosacījumi (e-darbs, tāldarbs, elastīgs darba laiks);

• Papildu pasākumi vecāka gadagājuma darba ņēmējiem