Darba dzīves valsts profils Latvijā
Šajā profilā ir aprakstītas galvenās darba dzīves iezīmes Latvijā. Tās mērķis ir sniegt attiecīgu pamatinformāciju par struktūrām, iestādēm, dalībniekiem un attiecīgajiem noteikumiem attiecībā uz darba dzīvi.
Tas ietver rādītājus, datus un regulatīvās sistēmas par šādiem aspektiem: dalībnieki un iestādes, kolektīvās un individuālās darba attiecības, veselība un labklājība, atalgojums, darba laiks, prasmes un apmācība, kā arī vienlīdzība un nediskriminācija darbā. Profili tiek sistemātiski atjaunināti reizi divos gados.
"Individuālās darba attiecības" attiecas uz attiecībām starp atsevišķu darba ņēmēju un viņa darba devēju. Šīs attiecības veido tiesiskais regulējums un sociālo partneru sarunu rezultāti par noteikumiem un nosacījumiem. Šajā sadaļā aplūkots darba attiecību sākums un izbeigšana, kā arī tiesības un pienākumi Latvijā.
Prasības attiecībā uz darba līgumu
Darba līgums ir jānoslēdz rakstveidā pirms darba uzsākšanas. Darba likums stingri nosaka individuālā darba līguma saturu (40.pants).
Ar grozījumiem, kas pieņemti 2022. gada 16. jūnijā, tika ieviestas vairākas izmaiņas 40. pantā.
Viens no noteikumiem ir tāds, ka darbinieks var brīvi noteikt savu darba vietu.
Tika grozīti darba laika noteikumi: ja darbinieka darba grafiks ir pilnīgi vai lielākoties paredzams vai kad tas nav pilnīgi vai lielākoties paredzams, darba līgumā jāiekļauj ne tikai darba līguma uzteikuma termiņš, bet arī ar to saistītās procedūras.
Tika ieviestas trīs jaunas klauzulas (11., 12. un 13.): darba līgumos jāiekļauj pārbaudes laiks un tā ilgums (11); darbiniekam ir tiesības uz apmācību, ja darba devējs nodrošina apmācību [12]; un darbiniekam ir tiesības saņemt sociālā nodrošinājuma pabalstus, pamatojoties uz darba tiesiskajām attiecībām, un jebkuru citu sociālā nodrošinājuma pabalstu, ko nodrošina darba devējs (13).
Pieprasīto informāciju var aizstāt ar atsauci uz attiecīgajiem normatīvo aktu, darba koplīgumu noteikumiem vai ar atsauci uz attiecīgajiem darba kārtības noteikumiem.
Ir pretrunā ar likumu pastāvīgā darbā nodarbināt personu, kas jaunāka par 15 gadiem, vai personu, kas jaunāka par 18 gadiem un apgūst pilna laika izglītību (identificēti kā "bērni").
Bērnus no 13 gadu vecuma, ja viens no vecākiem (vai aizbildnis) devis rakstisku piekrišanu, drīkst nodarbināt ārpus skolas laika dienasgaismā darbā, kas nav kaitīgs viņu drošībai, veselībai, tikumībai un attīstībai. Šādu darbu nosaka Ministru kabinets.
Ārzemniekus var nodarbināt tikai tad, ja viņiem ir tiesības tikt nodarbinātiem, ko apliecina vīza vai speciālā atļauja (var būt izņēmumi). Šis noteikums neattiecas uz ES pilsoņiem un tiem, kuriem ir tiesības brīvi pārvietoties ES saskaņā ar Šengenas līgumu.
Atlaišanas un izbeigšanas procedūras
Atlaišanas un uzteikuma kārtību regulē Darba likums (attiecīgi 100.–112. un 113.–129. pants). Procedūra sākas ar paziņojuma par līguma izbeigšanu izsniegšanu vai iesniegšanu. Likumā detalizēti aprakstīts, kā un kādos apstākļos jebkura puse var izdot paziņojumu par līguma izbeigšanu. Tajā ir noteikts darba devēja uzteikuma termiņš, darbinieku skaita samazināšanas kārtība organizācijā un kolektīvā atlaišana, atlaišanas aizliegums un ierobežošana un priekšroka darba attiecību turpināšanai, ja darbinieku skaits tiek samazināts, īpašas prasības attiecībā uz dalību arodbiedrībā, palīdzība jauna darba meklēšanā un atlaišanas pabalsts, cita starpā.
Darbiniekam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu vienu mēnesi iepriekš, ja darba līgumā vai darba koplīgumā nav paredzēts īsāks termiņš. Likumā ir noteiktas 11 situācijas, kad darba devējs var uzteikt darba līgumu, pamatojoties uz apstākļiem, kas saistīti ar darbinieka uzvedību vai viņa spējām, vai uz saimnieciskiem, organizatoriskiem, tehnoloģiskiem vai līdzīga rakstura pasākumiem uzņēmumā.
Darba devējam ir pienākums rakstveidā paziņot darbiniekam par apstākļiem, kas ir par pamatu darba līguma izbeigšanai.
Darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu darbiniekam, kurš ir arodbiedrības biedrs, bez attiecīgās arodbiedrības piekrišanas.
Bērna kopšanas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājums un paternitātes atvaļinājums
Vecāku atvaļinājuma, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma un paternitātes atvaļinājuma ilgumu nosaka Darba likums (154.–156. pants). Vecāku atvaļinājumu, grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu regulē Latvijas sociālās apdrošināšanas sistēma, kas nodrošina atvaļinājuma laikā saņemtos pabalstus. Attiecīgie sociālie pabalsti sociāli apdrošinātajām personām ir pieejami, ja persona ir veikusi sociālās apdrošināšanas obligātās vai brīvprātīgās iemaksas sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā (to paredz 1997.gada 1.oktobrī pieņemtais likums "Par valsts sociālo apdrošināšanu" (12.panta 1. un 2.punkts), kas ir spēkā no 1998.gada 1.janvāra). Pabalsta apmērs ir atkarīgs no saņēmēja kopējām iemaksām un tiek aprēķināts, pamatojoties uz viņa sociālās apdrošināšanas algu.
Paternitātes atvaļinājums tika ieviests 2004. gadā. Šajā gadā šo pabalstu saņēma 4,521 tēvs (no 20,551 jaundzimušajiem). 2019. gadā paternitātes pabalsts tika izmaksāts 10 508 tēviem (no 18 589 jaundzimušajiem).
Likumā noteiktais atvaļinājums
Maternity leave
| |
| Maximum duration |
|
| Reimbursement | 80% of the average insurance wage of the beneficiary |
| Who pays? | Social insurance budget (valsts sociālās apdrošināšanas speciālais budžets), administered by the State Social Insurance Agency (Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, VSAA) |
| Legal basis |
|
| Parental leave | |
| Maximum duration | According to Article 156 of the Labour Law, every employee, whether a mother or a father, has the right to parental leave in connection with the birth or adoption of a child. Parental leave for a period not exceeding 1.5 years can be requested at any time up to the day the child reaches the age of eight years. Parental leave, upon the request of an employee, should be granted as a single period or in parts. The employee has a duty to notify the employer in writing one month in advance about the beginning of parental leave or its parts and the duration of parental leave. Parental leave cannot be shorter than one continuous calendar week The early termination of parental leave and an early return to work should be facilitated according to the procedures stipulated by a collective agreement or an employment contract or based on an agreement between the employee and the employer. The employee is entitled to return to work, subject to notifying the employer at least two weeks in advance, where for objective reasons there is no need for them to provide further childcare. The employee has the right to flexible parental leave. |
| Reimbursement | A beneficiary may choose the time the benefit is received, and the amount of the benefit is calculated on the basis of the duration of parental leave. The amount of the benefit is established according to the chosen duration of receiving the benefit:
For recipients of parental benefit who are employed during the period in which they are caring for their child and are not on childcare leave or are earning income during the period as a self-employed person, the benefit is 50% of their nominal wage. Once the choice is made regarding the duration of receiving the benefit (until the child reaches the age of 13 or 19 months) and the benefit is granted, the chosen duration for the same child may not be changed. |
| Who pays? | Social insurance budget (valsts sociālās apdrošināšanas speciālais budžets), administered by the VSAA |
| Legal basis |
|
| Paternity leave | |
| Maximum duration | The father of a child is entitled to leave of 10 calendar days. This leave should be granted immediately after the birth of the child, but no later than six months from the birth of the child (amended from two months on 16 June 2022). A new clause regulates cases when the child’s paternity has not been established or the child’s father has died or has had his custody revoked. In such cases, a person other than the child’s mother has the right to 10 days of childcare leave at the request of the child’s mother. If a mother dies in childbirth or any time up to the 42nd day of the postnatal period, or, in accordance with the procedures prescribed by law, refuses to take care of the child during the period up to the 42nd day of the postnatal period, the father of the child or another person who is willing to take care of the child should be granted leave for the period up to the 70th day of the child’s life. If a mother cannot take care of their child during the period up to the 42nd day of the postnatal period due to illness, injury or other health-related reasons, the father or another person who is willing to take care of the child should be granted leave for those days on which the mother herself is not able to take care of the child. For a family that has adopted a child up to 18 years of age, one of the adoptive parents should be granted 10 calendar days of leave. A child’s father, an adoptive parent or another person who cares for the child and who makes use of the leave referred to in this section should have their job position kept for them. If this is not possible, the employer should ensure that similar or equivalent work with conditions and employment provisions that are not less favourable is available on their return. |
| Reimbursement | 80% of the average wage of the beneficiary, derived from insurance contributions |
| Who pays? | Social insurance budget (valsts sociālās apdrošināšanas speciālais budžets), administered by the VSAA |
| Legal basis |
|
Slimības atvaļinājums
Slimības atvaļinājuma juridiskais pamats ir:
Darba likums (pieņemts 2001. gada 20. jūnijā un spēkā no 2002. gada 1. jūnija)
Likums par valsts sociālo apdrošināšanu (pieņemts 1997. gada 1. oktobrī un spēkā no 1998. gada 1. janvāra)
Likums par maternitātes un slimības apdrošināšanu (pieņemts 1995. gada 6. novembrī un spēkā no 1997. gada 1. janvāra)
Ministru kabineta noteikumi Nr. 753 "Par valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu noteikumiem" (pieņemti 2021. gada 16. novembrī)
Ministru kabineta noteikumi Nr.152 "Par darbnespējas lapu izsniegšanas kārtību" (pieņemti 2001.gada 3.aprīlī un spēkā no 2001.gada 1.maija)
Likums par budžetu un finanšu vadību (pieņemts 1994. gada 24. martā un spēkā no 1994. gada 24. aprīļa)
Gadskārtējais likums par valsts budžetu attiecīgajam gadam
Slimības pabalstu izmaksā no sociālās apdrošināšanas budžeta. To piešķir, ja saņēmējs ir veicis valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas vismaz 3 mēnešus 6 mēnešu laikā pirms slimības atvaļinājuma iestāšanās vai ne mazāk kā 6 mēnešus 24 mēnešu laikā pirms notikuma. Personai darba nespējas laikā joprojām jābūt darba ņēmēja vai pašnodarbinātas personas statusam.
Slimības pabalstu piešķir 80% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās algas, kas iegūta no apdrošināšanas iemaksām.
Darba devējam nav tiesību uzteikt darba līgumu darbinieka pārejošas darbnespējas laikā, izņemot īpašus gadījumus, kas saistīti ar darbinieka nepieņemamu uzvedību darbā.
Pensionēšanās vecums
Pensijas vecumu nosaka Likuma "Par valsts pensijām" 11. pants (pieņemts 1995. gada 2. novembrī un spēkā no 1996. gada 1. janvāra). Pensionēšanās vecums tiks pakāpeniski palielināts, līdz tas sasniegs 65 gadus gan vīriešiem, gan sievietēm. 2023. gadā pensionēšanās vecums bija 64 gadi un 6 mēneši. Tiesības uz vecuma pensiju ir sievietēm un vīriešiem, kuri sasnieguši noteikto pensijas vecumu un veikuši apdrošināšanas iemaksas ne mazāk kā 20 gadus.
Bērna vecāks vai aizbildnis, kurš laikposmā līdz bērna 18 gadu vecuma sasniegšanai ne mazāk kā 8 gadus ir kopis piecus vai vairāk bērnus vai bērnu invalīdu vismaz 8 gadus, var pieprasīt vecuma pensiju 60 gadu vecumā, ja viņš ir veicis apdrošināšanas iemaksas ne mazāk kā 25 gadus.
Personām, kuru apdrošināšanas iemaksu stāžs nav mazāks par 30 gadiem, ir tiesības pieprasīt vecuma pensiju no 62 gadu vecuma.
