Kolektīvā rīcība un strīdi Latvijā

Streika tiesības un streika kārtība ir noteikta Streika likumā. 2019. gadā tika ieviesti divi grozījumi: tika ieviesta VIII nodaļa "Par administratīvajiem pārkāpumiem streika tiesību jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā" un līdz ar to svītrota 19. panta 3. punkta 4. punkts, kas nosaka VDI tiesības administratīvi sodīt vainīgos par normatīvo aktu pārkāpumiem.

Darba strīdu likums regulē darba strīdu risināšanas kārtību pirms streikiem vai, ja strīdi nav atrisināti, streiku attaisnošanu. Likums netika mainīts 2022. gadā.

Streiku likumā streiks (svītraskā kolektīvo interešu strīda risināšanas līdzeklis, kas izpaužas kā darbinieki vai darbinieku grupa uzņēmuma filiālē brīvprātīgi, pilnīgi vai daļēji pārtrauc darbu, lai panāktu savu prasību izpildi.

Darbiniekiem ir tiesības streikot, lai aizsargātu savas ekonomiskās vai profesionālās intereses. Tiesības streikot būtu jāizmanto kā galējais līdzeklis, ja nav panākta vienošanās kolektīvo interešu strīdā. Dalībai streikā jābūt brīvprātīgai.

Tiesnešiem, prokuroriem, policijas darbiniekiem, ugunsdzēsības darbiniekiem, ugunsdzēsējiem un glābšanas dienesta darbiniekiem, robežsargiem, valsts drošības dienesta darbiniekiem, sargiem un Nacionālajos bruņotajos spēkos dienošajiem cilvēkiem ir aizliegts streikot.

Citi kolektīvās rīcības tiesiskie veidi ir darba strīdiun strīdu izšķiršanas mehānismi un lokauti (lokauts) (ko reglamentē Darba strīdu likums). Arodbiedrības var arī aicināt uz protesta akcijām, piemēram, sapulcēm, piketiemun demonstrācijām(ko reglamentē 1997. gada 16. janvārī pieņemtais likums par sapulcēm, piketiem un demonstrācijām).

Grozījumi likumā par sapulcēm, piketiem un demonstrācijām 2022. gadā ieviesa jaunus noteikumus, kuru mērķis ir ierobežot sanāksmju, piketu un demonstrāciju politiskos mērķus. Likums aizliedz izmantot šos pasākumus organizācijām, kuru darbība Latvijā ir aizliegta vai saistīta ar nacistu vai komunistu režīmu ideoloģijas balstītu pasākumu popularizēšanu vai slavināšanu.

Streiki Latvijā ir reti. Tomēr, saskaņā ar Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) datiem, 2017. gadā notika 15 streiki un lokauti. Saskaņā ar to pašu avotu 2018., 2019., 2020. un 2021. gadā streiku un lokautu nebija. Detalizētāka informācija netika atrasta ne SDO statistikā, ne 2019. gada Eiropas uzņēmumu apsekojuma datos.

Nacionālā statistika par kolektīvajām akcijām Latvijā netiek publicēta. CSP pēc pieprasījuma var sniegt datus no ekonomiski aktīvo komercsabiedrību, individuālo komersantu, zemnieku vai zvejnieku saimniecību, budžeta iestāžu, nodibinājumu vai fondu apsekojuma, kā arī administratīvos datus. Šos datus iesniedz SDO un publicē SDO datu kopā. Dati par 2022. gadu attiecīgajā SDO datu kopā netika atrasti.

Pamatojoties uz vietējo plašsaziņas līdzekļu ziņojumiem 2022. gadā, notika vairākas kolektīvās darbības. Piemēram, izglītības nozarē 2022. gada 16. jūnijā vairāk nekā 3000 pedagoģisko darbinieku piketēja pie Latvijas Saemas. Pedagoģiskie darbinieki pieprasīja pārtraukt jauna skolotāju algu modeļa ieviešanu, skolotāju darba slodzes līdzsvarošanu un taisnīgu algu līdzekļu sadalījumu starp pašvaldībām, lai neciestu skolotāji no pašvaldībām, kurās jau ir izveidots skolu tīkls. Mediķu arodbiedrība LVSADA 2022. gada 27. jūlijā un 7. septembrī pie Ministru kabineta biroja rīkoja divus 2 dienu brīdinājuma streikus un protesta akcijas. Ārstu galvenā prasība bija algas palielinājums par 10%.

Kolektīvie strīdu izšķiršanas mehānismi

Strīdu risināšanas mehānismu vispārīgie principi ir noteikti Darba likumā.

Atkarībā no strīda priekšmeta un iesaistītajām personām darba strīdi tiek iedalīti individuālos tiesību strīdos, kolektīvos tiesību strīdos un kolektīvos interešu strīdos.

Izšķirot individuālos un kolektīvos tiesību strīdus, tiek piemērots Darba likums un Civilprocesa likums. Kolektīvo interešu strīdu izšķiršanā tiek piemērots Darba likums un Streiku likums.

Kolektīvās strīdu izšķiršanas mehānismus detalizēti regulē Darba strīdu likums (9.–21. pants). Likumā ir nošķirti kolektīvie strīdi par tiesībām un kolektīvie strīdi par interesēm. Darba likums regulē strīdu izšķiršanu par darba koplīgumiem.

Kolektīvais tiesību strīds ir iesaistīto pušu viedokļu atšķirība, kas rodas, slēdzot, grozot, izbeidzot vai izpildot darba līgumu vai piemērojot vai interpretējot normatīvo aktu noteikumus, darba koplīguma noteikumus vai darba kārtības noteikumus.

Kolektīvs interešu strīds ir viedokļu atšķirība starp iesaistītajām pusēm, kas rodas saistībā ar kolektīvo sarunu procedūrām, nosakot jaunus darba apstākļus vai nodarbinātības noteikumus.

Abos gadījumos pirmais solis ir rakstiska iesnieguma iesniegšana otrai pusei, izklāstot izvirzītās prasības. Ja atbilde ir noraidoša vai atbildes nav, kolektīvais strīds par tiesībām ir jārisina samierināšanas komisijā. Jebkurai kolektīvā tiesību strīda pusei ir tiesības vērsties tiesā, ja tas netiek atrisināts samierināšanas komisijā. Ja puses rakstiski vienojas, kolektīvo tiesību strīdu var nodot izšķiršanai šķīrējtiesā.

Individuāli strīdu izšķiršanas mehānismi

Darba likums nosaka, ka individuālie strīdi par tiesībām starp darbinieku un darba devēju, ja tie nav risināti uzņēmumā, ir jārisina tiesā.

Darba strīdu likumā individuālais tiesību strīds ir definēts kā viedokļu atšķirība starp darbinieku vai darbinieku grupu un darba devēju, kas rodas, slēdzot, grozot, izbeidzot vai izpildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai interpretējot normatīvo aktu noteikumus, darba koplīguma noteikumus vai darba kārtības noteikumus.

Individuālie strīdi par tiesībām uzņēmumā pēc iespējas jāatrisina sarunās starp darbinieku un darba devēju.

Ja sarunās netiek panākta vienošanās starp darbinieku un darba devēju, darba devējam un darbinieku pārstāvjiem rakstiski jāvienojas par darba strīdu komisijas izveidošanu. Darba devējs un darbinieku pārstāvji var vienoties arī par citu strīda izšķiršanas kārtību.

Jebkurai individuālā tiesību strīda pusei ir tiesības vērsties tiesā, ja tas netiek atrisināts darbinieka un darba devēja sarunu ceļā vai ja kāda no pusēm nav apmierināta ar darba strīdu komisijas lēmumu.

Arodbiedrībām ir tiesības bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt savus biedrus individuālu tiesību strīdu izšķiršanā un iesniegt prasību tiesā savu biedru interesēs.

Alternatīvu strīdu izšķiršanas mehānismu izmantošana

Latvijā nav darba tiesu. Darba strīdus izšķir vispārējās jurisdikcijas tiesa. Nav pieejami dati par to, cik bieži tiek izmantoti alternatīvi strīdu izšķiršanas veidi salīdzinājumā ar strīdu izšķiršanas procedūrām, kas notiek tiesā.

VDI 2018. gadā veica pētījumu par efektīvām darba strīdu risināšanas metodēm Latvijā (Baltijas Sociālo zinātņu institūts, 2018). Ziņojumā ir sniegta statistika par dažiem strīdu izšķiršanas procedūru aspektiem 2017. gadā. Statistikas dati un autoru aprēķini ir balstīti uz iesniegumiem tiesā un sūdzībām VDI. Par 2017.–2021. gadu ir pieejami dati par VDI izskatīto lietu skaitu darba tiesību jautājumos. Tajos nav norādīts, vai šie iesniegumi ir darba strīdi vai konsultācijas.

Strīdu izšķiršanas mehānismu izmantošana 2017.–2022. gadā

Piezīme: n.p., nav pieejams.

Avoti: 2017. gads: VDI un tiesas informācijas sistēma, kā ziņots Baltijas Sociālo zinātņu institūtā (2018); 2018.–2022. gads: VDI gada pārskati par izskatītajiem iesniegumiem par darba tiesību jautājumiem