Darba dzīves valsts profils Luksemburgā
Šajā profilā ir aprakstītas galvenās darba dzīves iezīmes Luksemburgā. Tās mērķis ir sniegt attiecīgu pamatinformāciju par struktūrām, iestādēm, dalībniekiem un attiecīgajiem noteikumiem attiecībā uz darba dzīvi.
Tas ietver rādītājus, datus un regulatīvās sistēmas par šādiem aspektiem: dalībnieki un iestādes, kolektīvās un individuālās darba attiecības, veselība un labklājība, atalgojums, darba laiks, prasmes un apmācība, kā arī vienlīdzība un nediskriminācija darbā. Profili tiek sistemātiski atjaunināti reizi divos gados.
Luksemburgas iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju 2022. gadā bija gandrīz trīs reizes lielāks nekā ES27 vidējais rādītājs. Luksemburgas ekonomika ar gandrīz 2,3 % izaugsmi 2019. gadā ir viena no spēcīgākajām ES.
2023. gada 31. decembrī Luksemburgā bija 672 050 iedzīvotāju. Lielhercogistē dzīvojošo ārzemnieku īpatsvars bija augsts. Tajā pašā datumā ārvalstu iedzīvotāji bija 317 678 cilvēki, kas veido 47,3% no kopējā iedzīvotāju skaita.
Date | Total population | Luxembourgish men | Luxembourgish women | Foreign men | Foreign women | Share of foreigners (%) |
31 December 2019 | 626,108 | 162,267 | 167,376 | 152,697 | 143,768 | 47.4 |
31 December 2020 | 634,730 | 165,056 | 170,248 | 154,400 | 145,026 | 47.2 |
31 December 2021 | 645,397 | 168,014 | 173,216 | 157,050 | 147,117 | 47.1 |
31 December 2022 | 660,809 | 171,126 | 176,276 | 161,318 | 152,089 | 47.4 |
31 December 2023 | 672,050 | 174,675 | 179,697 | 163,599 | 154,079 | 47.3 |
Avots: Statec, 2023a
Darba tirgus joprojām ir ļoti aktīvs, jo papildus 288 918 darba ņēmējiem, kas dzīvo Luksemburgā, 227 623 pārrobežu darba ņēmēji katru dienu šķērso Beļģijas, Francijas un Vācijas robežas, lai strādātu Luksemburgā (2023. gada decembris).
Nodarbinātības situācija 2021.–2023. gadā
Total | Luxembourg residents | Cross-border commuters | Cross-border commuters (%) | ||
December 2021 | Private sector employees | 430,534 | 222,171 | 208,363 | 48.4 |
| Civil servants | 34,837 | 32,744 | 2,093 | 6.0 | |
| Self-employed people | 28,763 | 23,101 | 5,662 | 19.7 | |
| Total domestic employment | 494,134 | 278,016 | 216,118 | 43.7 | |
December 2022 | Private sector employees | 444,143 | 228,654 | 215,489 | 48.5 |
| Civil servants | 36,096 | 33,758 | 2,338 | 6.5 | |
| Self-employed people | 29,386 | 23,421 | 5,965 | 20.3 | |
| Total domestic employment | 509,625 | 285,833 | 223,792 | 43.9 | |
December 2023 | Private sector employees | 448,936 | 230,148 | 218,788 | 48.7 |
| Civil servants | 37,502 | 34,939 | 2,563 | 6.8 | |
| Self-employed people | 30,103 | 23,831 | 6,272 | 20.8 | |
| Total domestic employment | 516,541 | 288,918 | 227,623 | 44.1 |
Piezīme: Cilvēki ar darbu mājsaimniecībā Luksemburgā.
Avots: Sociālā nodrošinājuma ministrija, Sociālā nodrošinājuma ģenerālinspekcija (IGSS), 2023. gads (Luksemburgas Sociālekonomisko pētījumu institūta (LISER) aprēķini))
Kopējās iekšzemes nodarbinātības pieauguma temps no 2021. līdz 2022. gadam (decembrim) bija 3,1%. Pārrobežu nodarbinātībai tas bija 3,6 %, bet Luksemburgas rezidentu (Luksemburgas un ārvalstnieku) nodarbinātībai – 2,8 %. Pieauguma temps no 2022. līdz 2023. gadam (decembrim) bija zemāks: 1.4% visai iekšzemes nodarbinātībai, 1.7% pārrobežu nodarbinātībai un 1.1% Luksemburgas rezidentu nodarbinātībai.
2022. gada decembrī 15 760 bezdarbnieki tika reģistrēti Valsts nodarbinātības aģentūrā (Agence pour le développement de l'emploi, ADEM) kā pieejami nodarbinātībai (ADEM, 2023a). Tas bija samazinājums par 3,9% salīdzinājumā ar 2021. gada decembri (ADEM, 2023b). 2022. gadā bezdarba līmenis bija 4,8% (koriģēts, ņemot vērā sezonālās svārstības). Lai ievērotu līdzīgas vērtības, mums ir jāatgriežas 2008. gada beigās un 2009. gada sākumā. Kopumā 2023. gada 31. decembrī nodarbinātībai bija pieejami 18 198 bezdarbnieki (bezdarba līmenis 5,5%), kas bija pieaugums par 2 438 cilvēkiem (15,5%) salīdzinājumā ar 2022. gada 31. decembri. Jaunākie dati liecina, ka ADEM reģistrēto pastāvīgo darba meklētāju skaits 2024. gada 31. martā bija 17 654 (bezdarba līmenis 5.6%), kas ir pieaugums par 2,322 (jeb 15.1%) salīdzinājumā ar 2023. gada martu.
Visi darba tiesību akti attiecībā uz darba devēju pārstāvību, arodbiedrību pārstāvību un darba koplīguma slēgšanas sarunām ir iekļauti Darba kodeksā. Likumīgā darba nedēļa ir 40 stundas, ko var pagarināt līdz 48 stundām. Tomēr 2016. gadā Darba kodeksā tika veiktas būtiskas izmaiņas attiecībā uz darba laika regulējumu, kur uz laiku spēkā esošā pārskata periodu sistēma tika aizstāta ar pastāvīgu. Šī sistēma ļauj noteiktos apstākļos un ar zināmiem ierobežojumiem pagarināt pārskata periodu līdz četriem mēnešiem vai pat līdz 12 mēnešiem ar darba koplīguma slēgšanas sarunām. Praksē šī reforma ļauj palielināt nedēļas darba laiku, pārsniedzot noteikto stundu skaitu, ar nosacījumu, ka tas četru mēnešu laikā vidēji ir mazāks par 48 stundām nedēļā vai ilgāk atkarībā no koplīgumiem.
Turklāt 2016. gadā pakāpeniski stājās spēkā likums par darbinieku pārstāvības reformu uzņēmumos, un 2016. gada 1. decembrī stājās spēkā bērna kopšanas atvaļinājuma reforma.
Visbeidzot, ar 2019. gada 25. aprīļa likumu, ar ko groza Darba kodeksu, likumā noteikto atvaļinājumu minimālais ilgums tika pagarināts līdz 26 darba dienām gadā neatkarīgi no darba ņēmēja vecuma, proti, par vienu dienu vairāk nekā iepriekš, kam tiek pievienota likumā noteiktā svētku diena 9. maijā (Eiropas diena).
Jēdziens "Luksemburgas modelis" bieži tiek izmantots, apspriežot sociālo dialogu vai darba attiecības lielhercogistē. Modelis ir sociālā dialoga struktūra un kultūra, kas spēj atrisināt domstarpības un apvienot galvenos dalībniekus no dažādām vidēm, lai panāktu vienprātību par to, kādi pasākumi uzlabos valsts ekonomisko un sociālo labklājību. Šī dimensija joprojām ir ļoti svarīga starp tiem, kas iesaistīti sociālajā dialogā visos līmeņos. Vēl viena Luksemburgas sociālā dialoga iezīme ir tā tradicionāli trīspusējā dimensija, kurā iesaistītas arodbiedrības, darba devēju organizācijas un valdība. Valsts tiek uzskatīta par sociālo partneri pati par sevi. Lielāko daļu svarīgo vienošanos, kas panāktas valsts līmenī, piemēram, par inflācijas kontroli, budžeta bilanci, uzņēmumu konkurētspēju un situāciju darba tirgū, apspriež visas trīs puses. Līdz 2010. gadam Luksemburgas trīspusējais modelis netika apšaubīts (Thill un Thomas, 2010). Pirmais nopietnais trīspusējā dialoga pārkāpums notika 2010. gada aprīlī, kad Trīspusējā koordinācijas komiteja (Comité de coordination tripartite) paziņoja, ka diskusijās par Luksemburgas ekonomikas konkurētspēju, nodarbinātības politiku un publiskajām finansēm nav panākta vienošanās. Tomēr valdība, kas vada valsti kopš 2013. gada decembra, ir uzsvērusi savu apņemšanos īstenot sociālo dialogu un cenšas atjaunot trīspusējo koordināciju. Pēc divpusēja nolīguma parakstīšanas ar arodbiedrībām (2014. gada novembrī) un otra nolīguma ar darba devēju pārstāvjiem (2015. gada janvārī) valdība mudināja sociālos partnerus atgriezties pie valsts agrākās trīspusējās apspriešanās tradīcijas (Eurofound, 2015). Neraugoties uz valdības apņemšanos, sociālais dialogs valsts līmenī kopš 2016. gada ir palēninājies. Notika vairākas divpusējas sanāksmes, bet darba kārtībā nebija valstu trīspusēju sarunu. Tikai 2019. gada 30. jūnijā noslēdzās trīspusēja sanāksme ar jauniem nolīgumiem tērauda nozarē. Covid-19 krīzes laikā notika vairākas trīspusējas sanāksmes, lai apspriestu pandēmijas pārvaldību un pasākumu īstenošanu algu indeksācijas ietekmes mazināšanai.
