Darba koplīguma slēgšanas sarunas Luksemburgā

Koplīgumi ir jāapspriež starp sociālajiem partneriem saskaņā ar noteiktām formalitātēm un jāiesniedz ITM apstiprināšanai darba ministram. Ir divu veidu koplīgumi:

• standarta koplīgumi, par kuriem vienojas darba devējs vai uzņēmumu grupa (vai to pārstāvji) un arodbiedrība un kas ir juridiski saistoši starp parakstītājiem

• koplīgumi, kas paplašināti ar Lielhercogistes regulu un piemērojami visiem attiecīgās profesijas darba devējiem un darba ņēmējiem

• Svarīgākie sarunu līmeņi ir nozaru un uzņēmumu līmeņi. Abu līmeņu vienošanās relatīvā nozīme dažādās nozarēs ir atšķirīga. Nozaru nolīgumi pastāv tādās nozarēs kā banku darbība, apdrošināšana, privātā drošība, būvniecība un visa ar to saistītā amatniecība, kā arī slimnīcu un sociālais sektors. Šie vienotās nozares nolīgumi aptver 100% darbaspēka, un tos pagarina Darba ministrija. Tomēr daudzās nozarēs nav nozares līmeņa nolīgumu. 2018. gadā 59 % no visiem darbiniekiem darba noteikumus un nosacījumus regulēja darba koplīguma slēgšanas sarunas (Statec, 2022a), kas ir diezgan augsts, neraugoties uz augsto darba koplīguma decentralizācijas līmeni un darba koplīguma slēgšanas sarunu vājumu dažās nozarēs. Ja koplīgumā nav noteikts citādi, uz augstāko vadību neattiecas darba un atalgojuma nosacījumi, kas noteikti koplīgumā, kas attiecas uz darbiniekiem. Par augstāko vadību tiek uzskatīti darbinieki, kuru alga ir ievērojami augstāka par algām, ko izmaksā darbiniekiem, uz kuriem attiecas koplīgums. Šai algai jābūt saistītai ar autoritatīvām un efektīvām vadības pilnvarām, neatkarību darba organizācijā un darba laika elastību.

Valsts koplīguma slēgšanas sarunas par algām nenotiek. Tomēr pastāv algu indeksācijas mehānisms. Algas un darba samaksa (ieskaitot minimālo algu) tiek koriģēta atbilstoši dzīves dārdzībai. Ja patēriņa cenu indekss iepriekšējā ceturksnī palielinās vai samazinās par 2,5%, algas tiek automātiski koriģētas tādā pašā proporcijā. Patēriņa cenu indeksu un tā ietekmi uz slīdošo algu skalu katru mēnesi publicē valsts statistikas iestāde (Valsts statistikas un ekonomikas pētījumu institūts (Statec)). Darba devējam ir jāpalielina visas algas par 2,5%. Nozaru koplīgumos var iekļaut algas likmes, kas saistītas ar algas pakāpi, un koeficientu. Uzņēmumu līmenī koplīgumi par algām bieži tiek noslēgti uz 12 līdz 24 mēnešiem.

Darba ņēmēju darba koplīgumu segums

Avoti: Eurofound, Eiropas uzņēmumu apsekojums 2013./2019. gadā (tostarp privātā sektora uzņēmumi ar uzņēmumiem ar vairāk nekā 10 darbiniekiem (NACE kodi B–S), apsekojuma jautājums bija jautājums ar atbilžu variantiem un bija iespējamas vairākas atbildes); Eurostat [earn_ses10_01], [earn_ses14_01], [earn_ses18_01] (ieskaitot uzņēmumus ar vairāk nekā 10 darbiniekiem (NACE kodi B–S, izņemot O), ar vienu atbildi katrai vietējai vienībai); ESAO un AIAS, 2021; Statec, 2019. gads.

Jaunākie valstu dati par darba koplīguma slēgšanas sarunu tvērumu ir balstīti uz ES 2018. gada izpeļņas struktūras apsekojumu. Pamatojoties uz šo aptauju, Statec lēš, ka 59% darbinieku ir darba koplīgums. Saskaņā ar Statec (2022a) datiem pastāv liela atšķirība starp publisko sektoru (100 %), izglītību (92 %) un sociālajām un aprūpes darbībām (75 %), kā arī dažām darbībām privātajā pakalpojumu sektorā, piemēram, mazumtirdzniecībā (38 %), viesnīcu un restorānu darbībās (21 %) un tehniskajās un zinātniskajās darbībās (14 %). Pārklājums atšķiras atkarībā no uzņēmuma lieluma, no 30% (uzņēmumiem ar 10 līdz 49 darbiniekiem) līdz 79% (uzņēmumiem ar vairāk nekā 1,000 darbiniekiem). Globālais rādītājs, kas balstīts uz izpeļņas struktūras apsekojumu, ietver valsts sektoru. Izslēdzot publiskā sektora darbiniekus, darba koplīgumu seguma līmenis Luksemburgā ir 53% (Statec, 2022a).

Starpnozaru nolīgumi ir reti sastopami un nekad neattiecas uz tādiem jautājumiem kā algas vai darba laiks. Tās galvenokārt īsteno ES mēroga nolīgumus, ko noslēguši sociālie partneri, piemēram, par tāldarbu vai uzmākšanos darbavietā.

Svarīgākie sarunu līmeņi ir nozaru un uzņēmumu līmeņi. Nozaru līmeņa nolīgumi sākotnēji attiecas tikai uz uzņēmumiem, kas pieder darba devēju organizācijām, kuras ir parakstījušas nolīgumu, bet valdība tos bieži attiecina uz visu nozari. Abu līmeņu vienošanās relatīvā nozīme dažādās nozarēs ir atšķirīga. Nozaru nolīgumi pastāv, piemēram, tādās nozarēs kā banku darbība, apdrošināšana un privātā drošība. Tomēr daudzās nozarēs nav nozares līmeņa nolīgumu.

Darba koplīgumu līmeņi, 2022. gads

Artikulācijas

Formulējuma jautājums Luksemburgā ir diezgan teorētisks, jo tur, kur pastāv nozaru koplīgums, ir ārkārtīgi reti atrast uzņēmumu ar savu uzņēmuma līmeņa koplīgumu. Tāpēc koplīgumi abos līmeņos reti ir jākoordinē. Tomēr, ja pastāv divi koplīguma līmeņi, piemēro labvēlīguma principu attiecībā uz augstāka līmeņa līgumiem. Uzņēmumu līmeņa nolīgumi nevar nodrošināt sliktākus nodarbinātības un darba samaksas apstākļus nekā nozaru līmeņa nolīgumi. Ja koplīguma noteikumi ir sliktāki par likumā noteiktajām minimālajām prasībām vai ierobežo tiesības, kas paredzētas nozares līmeņa nolīgumā, tie tiek pasludināti par spēkā neesošiem un nav spēkā.

Valsts līmenī nav lielu sarunu kārtu. Darba koplīguma slēgšanas sarunas par algām pastāv dažās nozarēs un uzņēmumu līmenī dažādos periodos. Banku nozarē un apdrošināšanas nozarē sociālie partneri parasti slēdz koplīgumus uz trim gadiem. Uzņēmumu līmenī koplīgumi par darba samaksu bieži tiek noslēgti uz īsākiem laika posmiem (likums paredz, ka minimālais līguma ilgums ir seši mēneši, bet maksimālais – trīs gadi).

Vissvarīgākais darba samaksas koordinācijas veids ir algu indeksācijas mehānisms. 2006. gada aprīlī sociālie partneri un valdība Trīspusējā koordinācijas komitejā nolēma modulēt algu indeksācijas mehānisma piemērošanu 2006.–2009. gadam. Modulācija atlika periodisku algu līmeņa korekciju atbilstoši inflācijai līdz septiņiem mēnešiem. To pamatoja bažas par ekonomikas konkurētspēju pēc straujā naftas cenu pieauguma. Šajā periodā algas palielinājās mazāk nekā vispārējās cenas. Tomēr algas parasti indeksē atbilstoši dzīves dārdzības izmaiņām. Tāpēc, kad patēriņa cenu indekss samazinās vai palielinās, tie principā tiek koriģēti tādā pašā proporcijā. Mērķis ir saglabāt darbinieku pirktspēju. Izņemot to, algu sarunas netiek koordinētas ne starpā, ne sarunu līmeņos.

Nozaru koplīgumi sākotnēji attiecas tikai uz tiem uzņēmumiem, kas pieder darba devēju organizācijām, kuras ir parakstījušas līgumu. Tomēr sociālie partneri nozaru līmenī gandrīz vienmēr lūdz valdību tos attiecināt uz visu nozari. 2022. gadā Darba un nodarbinātības ministrija pasludināja divus nozaru nolīgumus par "vispārējiem pienākumiem". Nav citu brīvprātīgu mehānismu koplīgumu noteikumu paplašināšanai vai piemērošanai.

Nav iespējams atkāpties no koplīgumiem, lai maksātu algas, kas ir zemākas par koplīgumā noteikto līmeni. Atkāpe ir iespējama tikai attiecībā uz darba samaksas izmaksu, kas pārsniedz darba koplīgumā noteikto līmeni. Turklāt saskaņā ar labvēlīguma principu koplīgumiem ir jāatbilst tiesību aktos paredzētajiem noteikumiem.

Lai daļēji vai pilnībā denonsētu koplīgumu (kas vienmēr noslēgts uz noteiktu laiku), sociālajiem partneriem ir jāpieprasa tā izbeigšana attiecībā uz koplīgumā noteikto paziņošanas termiņu (ne vairāk kā trīs mēneši). Pēc tam pusēm ir jāsāk jaunas sarunas, kas jebkurā gadījumā jāsāk ne vēlāk kā sešas nedēļas pirms nolīguma vai atkārtoti apspriežamo noteikumu stāšanās spēkā. Izbeigtais koplīgums zaudē spēku, tiklīdz stājas spēkā jauns līgums, vai vēlākais 12. mēneša pirmajā dienā pēc izbeigšanas pieprasījuma, bet sociālie partneri var vienoties par jaunu termiņa beigu datumu. Ja nav pieprasījuma izbeigt koplīgumu (vai dažus tā noteikumus) pirms tā beigu datuma, tas tiek pagarināts uz nenoteiktu laiku. Pēc tam to var izbeigt, ievērojot līgumā noteikto paziņošanas termiņu.

Saskaņā ar Darba kodeksa L. 162-11. pantu koplīguma spēkā esamības laikā līgumslēdzējām pusēm ir jāatturas no jebkādām darbībām, kas varētu apdraudēt to atbilstību līgumam. Viņiem ir arī jāatturas no piedalīšanās streikā vai lokautā par jautājumu, ko regulē koplīgums.