Kolektīvā rīcība un strīdi Luksemburgā

Luksemburgas konstitūcijā ir noteikts: "Arodbiedrību brīvības ir garantētas. Tiesību streikot īstenošanu reglamentē likums." Tiesības uzsākt streiku ir atkarīgas no iepriekšējas samierināšanas procedūru ievērošanas. Ikviens darba strīds, kas rodas uzņēmumā, pirms darba pārtraukšanas vai pārtraukšanas ir jānodod Valsts samierināšanas birojam (National de Conciliation, ONC). Kad samierināšanas process ir izsmelts, ONC sagatavo memorandu, kurā norāda strīdus punktus. Kad ir pasludināts par nesamierināšanu, konfliktā iesaistītās puses joprojām var nodot strīdu šķīrējtiesai, ko veic valdības izvirzīts priekšsēdētājs. Kad šķīrējtiesnesis ir iecelts, abām pusēm ir brīvība tos pieņemt vai noraidīt. Ja viņi pieņem šķīrējtiesnesi, viņiem ir pienākums pieņemt šķīrējtiesneša lēmumu. Pretējā gadījumā, ja samierināšanas un šķīrējtiesas mēģinājumi izrādās neveiksmīgi, streiku var uzsākt likumīgi, un darbinieka piedalīšanās šādā streikā nav pamats atlaišanai. Turklāt koplīguma spēkā esamības laikā nav atļauts streikot par jautājumiem, ko regulē koplīgums. Papildus streikiem, kas Luksemburgā ir ārkārtīgi reti, citi darba strīdi galvenokārt sastāv no demonstrācijām. Vairākus gadus nav publicēti dati par streikiem Luksemburgā.

Kolektīvie strīdu izšķiršanas mehānismi

Darba attiecību kultūras pamatā ir uzticēšanās un diskusijas starp sociālajiem partneriem. Iedzīvotāju, nabadzības un sabiedriskās politikas pētījumu centra (CEPS)/Instead (Rey, 2010) ziņojumā uzsvērts, ka Luksemburgā ir zems darba strīdu skaits. Visi četri CEPS/Instead citētie pētījumi liecina par kolektīvas rīcības un streiku neesamību. Ziņojumā paskaidrots, ka šis "sociālais miers" ir dažādu strīdu izšķiršanas līdzekļu rezultāts, piemēram, samierināšana, ko veicina ONC (sk. sadaļu "Juridiskie aspekti"). Ja samierināšana ONC ir nesekmīga, sociālie partneri var pieprasīt šķīrējtiesneša iecelšanu.

Individuāli strīdu izšķiršanas mehānismi

Darba devējs vai darbinieks var lūgt ITM atrisināt individuālu darba strīdu. Ja puses vienojas pieņemt ieteikumu, kas izriet no samierināšanas, strīds tiek uzskatīts par atrisinātu (Darba kodeksa L. 652-1. pants). Tomēr šādas iniciatīvas ir reti sastopamas, un dati nav pieejami.

Alternatīvu strīdu izšķiršanas mehānismu izmantošana

Darba ministrija savā gada pārskatā sniedz datus par Valsts samierināšanas biroja izskatīto kolektīvo strīdu lietu skaitu.

Lietu skaits, kurās izmantoti alternatīvi strīdu izšķiršanas mehānismi, 2012.–2021. gads

Piezīme: ONC, Valsts samierināšanas birojs.

Avots: Darba ministrijas publicētie gada pārskati