Maltas darba dzīves valsts profils
Šajā profilā ir aprakstītas galvenās darba dzīves iezīmes Maltā. Tās mērķis ir sniegt attiecīgu pamatinformāciju par struktūrām, iestādēm, dalībniekiem un attiecīgajiem noteikumiem attiecībā uz darba dzīvi.
Tas ietver rādītājus, datus un regulatīvās sistēmas par šādiem aspektiem: dalībnieki un iestādes, kolektīvās un individuālās darba attiecības, veselība un labklājība, atalgojums, darba laiks, prasmes un apmācība, kā arī vienlīdzība un nediskriminācija darbā. Profili tiek sistemātiski atjaunināti reizi divos gados.
Laikposmā no 2012. līdz 2022. gadam Maltas iekšzemes kopprodukts ievērojami palielinājās par 43,31 %, kas pārsniedz ES27 vidējo rādītāju (15,29 %) tajā pašā periodā. Šajā laikā bezdarbs samazinājās visās kategorijās un saglabājās krietni zem ES vidējā rādītāja, un kopējais bezdarba līmenis 2022. gadā bija 2,9 % (ES vidējais rādītājs bija 6,2 %). Vislielākais samazinājums bija jauniešu bezdarba līmenis (-5,5 procentpunkti). Kopējā nodarbinātība 2012.–2022. gadā palielinājās par 16,1 procentpunktu līdz 80 %, tādējādi pārsniedzot ES vidējo rādītāju (74,5 %). Lielākais pieaugums šajā periodā bija sieviešu nodarbinātības līmenim (24 procentpunkti). Jauniešu nodarbinātība 2022. gadā bija 56,6 %, kas pārsniedz ES vidējo rādītāju (40,7 %) attiecīgajā gadā. Covid-19 situācijas dēļ Maltas ekonomika 2020. gadā zaudēja pozitīvo impulsu: iekšzemes kopprodukts gada trešajā ceturksnī bija par 8,8 % zemāks nekā iepriekšējā gada tajā pašā ceturksnī (Eurostat [naidq_10_gdp]).
2002. gada Nodarbinātības un darba attiecību likums (EIRA), Maltas likumu 452. nodaļa, ir galvenie darba tiesību akti, kas reglamentē minimālos nodarbinātības nosacījumus, darba devēju apvienības un arodbiedrību pārstāvību. EIRA papildina vairāki juridiski paziņojumi un 31 rīkojums par algu regulēšanu, kas attiecas uz dažādām ekonomikas nozarēm.
Jaunu ar nodarbinātību saistītu juridisku paziņojumu ieviešana vispirms tiek apspriesta Darba attiecību padomē, kas ir valsts konsultatīva struktūra, ko izveidojusi valdība saskaņā ar EIRA noteikumiem. Valde sniedz ieteikumus par darbu atbildīgajam ministram, lai apspriestie jautājumi galu galā tiktu iekļauti valsts standarta rīkojumā vai nozaru standarta rīkojumā.
EIRA noteikumus aizsargā Darba un darba attiecību departaments (DIER), galvenokārt ar Izpildes nodaļas un Darba tribunāla starpniecību.
Darba koplīguma slēgšanas sarunas Maltā parasti notiek uzņēmuma līmenī starp vienu arodbiedrību, kas pārstāv vismaz 50% + 1 darbinieku kā biedrus, un vienu darba devēju. Darba koplīguma slēgšanas sarunas parasti noved pie koplīguma. Publiskajā sektorā, kur arodbiedrības tradicionāli ir spēcīgākas, koplīgumu paraksta septiņas arodbiedrības. Uz valdības korporācijām/aģentūrām/vienībām attiecas atsevišķi koplīgumi, kas tiek apspriesti katrai struktūrai individuāli. Ja nav darba koplīgumu, atalgojumu un citus nodarbinātības nosacījumus nosaka brīvas individuālas sarunas. Tomēr Maltas tiesiskais regulējums paredz valsts minimālo algu, kas tika ieviesta 1974. gadā, un 31 nozaru algu nolīgumu, izmantojot rīkojumus par algu regulēšanu. Šos rīkojumus veidoja trīspusējas algu padomes, kuras 1992. gadā aizstāja Darba attiecību padome. Trīspusējās Maltas Ekonomiskās attīstības padomes izveide 1990. gadā (kas vēlāk kļuva par Maltas Ekonomiskās un sociālās attīstības padomi) veicināja sadarbīgāku darba attiecību pieeju valsts līmenī. Piemēram, tā rezultātā tika noslēgts Nacionālais nolīgums par darba attiecībām (1990), ar kuru tika izveidots mehānisms, kura pamatā ir inflācijas līmenis, lai aprēķinātu ikgadējo dzīves dārdzības korekciju (COLA), ko piešķir visiem darbiniekiem. Valsts nolīgums par minimālo algu, ko sociālie partneri parakstīja 2017. gada aprīlī, ir jaunākais šāda sadarbības modeļa piemērs.
DIER uzrauga likumā noteiktās minimālās algas un koplīgumu ievērošanu, un pārkāpumus var izmeklēt viens un tas pats departaments un tiesāt Darba tribunālā, Krimināltiesā un Civiltiesā. DIER ir iesaistīts arī lietās, kurās nepieciešama samierināšana, saskaņā ar EIRA.
2016. gada februārī Konstitucionālā tiesa nolēma, ka EIRA noteikumi par tribunāla locekļu iecelšanu negarantē, ka tribunāli būs neatkarīgi un objektīvi. Līdz ar to 2016. gada jūnijā tika pieņemts 2016. gada Likums Nr. XXXIIII – 2016. gada Nodarbinātības un darba attiecību (grozījumu) likums. Viens no svarīgākajiem šo grozījumu aspektiem bija priekšsēdētāju un locekļu pilnvaru termiņa palielināšana līdz pieciem gadiem salīdzinājumā ar iepriekšējo trīs gadu periodu. Viņus var arī atkārtoti iecelt amatā uz vēl vienu piecu gadu termiņu pēc Darba attiecību padomes apstiprinājuma. Tās mērķis ir garantēt īpašumtiesību drošību. Turklāt lietās, kurās nepieciešama tribunāls, tagad vajadzētu būt trim locekļiem, un loceklis, kas pārstāv valdību, ir jāizvēlas priekšsēdētājam no ministra iecelto locekļu saraksta. Pirms šiem grozījumiem ministram bija pilnvaras iecelt šādu locekli uz ad hoc pamata, kas varēja radīt aizdomas par neobjektivitāti, piemēram, strīdos starp vienībām, kurās valdība ir vairākuma akcionārs, un arodbiedrībām.
Covid-19 pandēmijas laikā svarīga loma bija sociālajam dialogam. Lai gan pandēmijas pirmajās nedēļās sociālie partneri publiski iestājās par valsts atbalsta ieviešanu uzņēmumu un nodarbinātības aizsardzībai, pēc vienošanās Maltas trīspusējā Ekonomiskās un sociālās attīstības padomē tika ieviests atbalsta pasākumu kopums, tostarp algas piemaksa. Pēc tam sociālajam dialogam bija svarīga loma ar Covid-19 saistīto atbalsta pasākumu ieviešanā, atjaunināšanā un pakāpeniskā izbeigšanā.
Nozaru nolīgumi Maltā ir reti, un lielākā daļa nolīgumu tiek noslēgti uzņēmumu līmenī. Covid-19 pandēmijas laikā arodbiedrību iejaukšanās bija acīmredzama dažās no vissmagāk skartajām un būtiskākajām nozarēm. Darba attiecībām bija būtiska nozīme, lai vienotos par mainītiem darba apstākļiem aviācijas darbiniekiem, lai saglabātu darbvietas, panāktu vienošanos par veselības aprūpes darbinieku darba apstākļu uzlabošanu un nodrošinātu, ka pedagogiem tiek piešķirta prioritāte vakcinācijai pret Covid-19.
