Polijas darba dzīves valsts profils
Šajā profilā ir aprakstītas galvenās darba dzīves iezīmes Polijā. Tās mērķis ir sniegt attiecīgu pamatinformāciju par struktūrām, iestādēm, dalībniekiem un attiecīgajiem noteikumiem attiecībā uz darba dzīvi.
Tas ietver rādītājus, datus un regulatīvās sistēmas par šādiem aspektiem: dalībnieki un iestādes, kolektīvās un individuālās darba attiecības, veselība un labklājība, atalgojums, darba laiks, prasmes un apmācība, kā arī vienlīdzība un nediskriminācija darbā. Profili tiek sistemātiski atjaunināti reizi divos gados.
Polijas iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju 2022. gadā bija par 47% lielāks nekā 2012. gadā. 2021. gadā IKP pieaugums sasniedza 6,7%, atjaunojoties no Covid-19 izraisītās sarukuma 2020. gadā. 2022. gadā IKP pieaugums palēninājās līdz 4.9%, kas bija labāks nekā gaidīts šajos apstākļos. 2022. gadā bezdarba līmenis joprojām bija zems, un vidējais gada bezdarba līmenis bija 2,9 %, kas bija ievērojami zemāks par ES27 vidējo rādītāju (6,2 %). Neraugoties uz aptuveni 800 000 Ukrainas bēgļu uzņemšanu Polijas darba tirgū, 2022. gada beigās bezdarba līmenis saglabājās 2,9 % apmērā, savukārt jauniešu bezdarbs 2022. gada otrajā pusē palielinājās līdz 10,8 %.
ES/Eiropas Ekonomikas zonas pilsoņi, tāpat kā Polijas pilsoņi, tāpat kā Polijas pilsoņi, var strādāt Polijā bez darba atļaujas saskaņā ar personu brīvas pārvietošanās principu (noteikumus, ar ko īsteno personu brīvu pārvietošanos, reglamentē Direktīva 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā).
Darba meklētājs var meklēt darbu individuāli vai ar šādu institūciju starpniecību: Valsts nodarbinātības (darba) pārvalde, kas uztur Centrālo darba piedāvājumu datubāzi (Centralna Baza Ofert Pracy) (nepieciešama reģistrācija); Eiropas Nodarbinātības dienestu (EURES) tīkls; Brīvprātīgā darba korpuss (Ochotnicze Hufce Pracy), kas sniedz darbā pieņemšanas pakalpojumus galvenokārt jauniešiem; privātās nodarbinātības aģentūras (tā ir licencēta darbība; šādām aģentūrām ir jāizsniedz reģionālo iestāžu izsniegts sertifikāts, tas ir, vojevodistes maršals); un tīmekļa vietnes (proti, izmantojot darba sludinājumus, ko tieši ievieto darba devēji).
Nedeklarētā darba apjoms pēdējos gados ir saglabājies nemainīgs. Saskaņā ar Polijas statistikas departamenta (Główny Urząd Statystyczny, GUS) datiem 5,4 % no visiem nodarbinātajiem (t. i., aptuveni 880 000 cilvēku) 2017. gadā veica nereģistrētu darbu, salīdzinot ar 4,5 % (aptuveni 700 000) 2014. gadā. Diemžēl no 2022. gada GUS vairs nesniedz šos datus.
Plašāka informācija ir pieejama šādās tīmekļa vietnēs:
Eiropas Komisija: EURES – dzīvo un strādā Polijā
Eurofound: Eiropas Darba attiecību vārdnīca – Nedeklarēts darbs
Darba kodekss (Kodeks pracy) regulē darba ņēmēju un darba devēju tiesības un pienākumus Polijā. Liels mēģinājums reformēt Darba kodeksu 2018. gadā neizdevās, jo Polijas parlaments nolēma neturpināt divus regulu projektus (viens attiecas uz individuālām un otrs uz kolektīvām darba attiecībām).
2017. gadā stājās spēkā noteikumi, ar ko ievieš minimālo stundas algu (13 PLN (3,12 EUR 2024. gada 15. jūlijā), kas 2021. gadā palielinājās līdz 18,30 PLN (4,07 EUR). Aptuveni 0,5 miljoni cilvēku darba tirgū, kuriem darbs, pamatojoties uz ārštata līgumiem, ir galvenais darbības veids, guva labumu no jaunā likuma.
2018. gadā tika grozīts Arodbiedrību likums (Ustawa o związkach zawodowych), paplašinot biedrošanās tiesības uz "personām, kas veic algotu darbu" neatkarīgi no viņu darba tiesisko pamata. Tomēr darbiniekiem, kas nav darbinieki, ir jāpaliek attiecībās ar savu darba devēju sešus mēnešus, pirms viņi "nopelna" savas tiesības uz arodbiedrību. Lielākā daļa grozījumu stājās spēkā 2019. gada 1. janvārī. Tika grozīts arī Likums par Sociālā dialoga padomi un citām sociālā dialoga struktūrām (Ustawa o Radzie Dialogu Społecznego i innych instytucjach dialogu społecznego), nosakot maksimālo sociālo partneru delegātu skaitu Sociālā dialoga padomē (Rada Dialogu Społecznego, RDS) par 25 no katras puses.
2020. gadā pandēmijas dēļ Darba kodeksā tika ieviesti plaši nodarbinātības aizsardzības mehānismi. Darba devēji (sākotnēji visi, bet kopš 2020. gada vidus tikai tie, kas strādā tādās nozarēs kā viesmīlība un atpūta) varēja pieteikties subsīdijām (t. i., "Pretkrīzes vairogs" (Tarcza Antykryzysowa)). Summa, kas viņiem bija jāatmaksā, bija ierobežota, ja viņiem izdevās saglabāt savu nodarbinātības līmeni. Pandēmijas laikā darbinieki varēja piekļūt arī darba stipendijām un subsīdijām no Darba fonda (Fundusz Pracy) un Sociālās apdrošināšanas iestādes (Zakład Ubezpieczeń Społecznych, ZUS).
2020. gadā uz laiku tika mīkstināti daži Darba kodeksa noteikumi par obligāto apmaksāto atvaļinājumu un atlaišanas pabalstiem. Tāldarbs tika ieviests Darba kodeksā – sākumā elastīgu, pagaidu pasākumu veidā, bet Darba kodeksā, kas stājās spēkā 2023. gada aprīlī, tika pievienota jauna nodaļa par tāldarbu. Šī jaunā nodaļa aptver veselības un drošības jomas, kā arī darba devēja finansiālo līdzdalību tāldarba izmaksu segšanā. Tas arī mudina mazu bērnu vecākus, grūtnieces un aprūpētājus strādāt attālināti.
Darba attiecības un sociālo dialogu Polijā reglamentē Darba kodekss, Arodbiedrību likums, Likums par darba devēju organizācijām (Ustawa o organizacjach pracodawców), Likums par kolektīvo strīdu izšķiršanu (Ustawa o rozwiązywaniu sporów zbiorowych) un Likums par Sociālā dialoga padomi un citām sociālā dialoga struktūrām (Ustawa o Radzie Dialogu Społecznego i innych instytucjach dialogu społecznego).
Darba attiecības Polijā var raksturot kā plurālisma, neokorporatīvisma un statisma sajaukumu, kas atspoguļojas dažādos apzīmējumos, kas tiek izmantoti, lai aprakstītu situāciju, tostarp "iluzors korporatīvisms" (Ost, 2000), "plurālisms" (Meardi, 2002) un "viltus korporatīvisms" (King, 2007). Bechter et al (2012) uzskata, ka Polija (tāpat kā citas Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis) ir "jaukts" vai "tukšs" gadījums. Jaunākās analīzes ir sniegušas pierādījumus par jaunu neostatismu (ar pieaugošu valsts brīvprātīgumu) (Czarzasty un Mrozowicki, 2018). Polijas darba attiecības apvieno augstu darba koplīgumu decentralizācijas līmeni ar salīdzinoši vājām sociālā dialoga institūcijām valsts līmenī (RDS un agrāk Sociālo un ekonomisko lietu trīspusējā komisija (Trójstronna Komisja ds. Społeczno-Gospodarczych)) un nepietiekami attīstītas nozares līmeņa darba koplīguma slēgšanas sarunas. Lielākā daļa darba koplīgumu notiek uzņēmumu līmenī.
Biedru blīvums ir vājš gan arodbiedrībās, gan darba devēju organizācijās. Daudzus gadus starp arodbiedrībām ir pastāvējusi būtiska politiskā plaisa, kas atspoguļo to komunistisko un antikomunistisko pagātni. Arodbiedrību "konkurētspējīgais plurālisms" (Gardawski, 2003) atspoguļo to sadrumstalotību un konkurenci starp arodbiedrībām.
Valstij ir svarīga loma Polijas darba attiecībās. Pirmkārt, tas ir svarīgs darba devējs, jo 2021. gadā Polijas publiskajā sektorā strādāja 17,6 % darbinieku (šis skaitlis ietver tikai administrācijas un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējus un neaptver uzņēmumus ar dominējošām valsts īpašumtiesībām). Otrkārt, valsts tiesību akti joprojām ir galvenais atskaites punkts, nosakot minimālo algu un darba apstākļus lielākajai daļai darba ņēmēju privātajā sektorā, jo darba koplīgumu tvērums visos līmeņos ir ierobežots. Treškārt, valsts iestādēm ir izšķiroša loma trīspusējā sociālajā dialogā valsts un reģionālā līmenī.
2015. gada jūnijā tika pieņemti jauni tiesību akti, ar kuriem valstī atjaunoja trīspusējo sociālā dialoga sistēmu, un oktobrī sāka darboties jaunas trīspusējas struktūras. Pēc Andrzej Duda uzvaras prezidenta vēlēšanās 2015. gada jūnijā 2015. gada oktobrī viņa bijusī partija "Likums un taisnīgums" (Prawo i Sprawiedliwość, PiS) uzvarēja parlamenta vēlēšanās, nodrošinot vairākumu vietu abās palātās. Jaunās valdības sākotnējo darbības posmu iezīmēja vairākas darbiniekiem labvēlīgas izmaiņas tiesiskajā vidē (kā minēts iepriekš) un valdības salīdzinoši liela uzmanība trīspusējām konsultācijām. Tomēr kopš 2017. gada ir vērojamas arvien lielākas pazīmes, kas liecina par atgriešanos pie iepriekšējās valdības selektīvās pieejas trīspusējai apspriešanai (ko raksturo izvairīšanās no trīspusējām apspriedēm vai to neievērošana, ja tās tiek uzskatītas par šķērsli valdības politikas mērķu sasniegšanai). 2019. gadā PiS atkal uzvarēja parlamenta vēlēšanās, bet zaudēja neatkarīgo vairākumu Senātā, kas ir parlamenta augšpalāta (tās likumdošanas kompetence tomēr ir ievērojami mazāka nekā apakšpalātas, proti, Sejma). 2020. gadā Andžejs Duda tika atkārtoti ievēlēts prezidenta amatā. Pandēmijas laikā RDS darbība turpinājās, taču, pēc dažu arodbiedrību pārstāvju domām, sociālā dialoga kvalitāte pakāpeniski pasliktinājās visos līmeņos. Valdība plānoja ieviest iespēju premjerministram atlaist RDS biedrus, taču sociālie partneri šo ideju veiksmīgi bloķēja. 2022. gada oktobrī Centrālais korupcijas apkarošanas birojs (Centralne Biuro Antykorupcyjne) RDS izpildkomitejas sanāksmes laikā un Konfederācijas Lewiatan ikgadējās konferences – Eiropas Jauno ideju foruma (Europejskie Forum Nowych Idei) – Sopotā – prezidentu aizturēja Konfederācijas Lewiatan (Konfederacja Lewiatan) (viena no lielākajām darba devēju organizācijām RDS). Prokurora lieta bija tik vāja, ka tiesas nevienojās par pagaidu apcietināšanu. Līdz šim lieta nav pabeigta. Tomēr šis notikums ievērojami pasliktināja attiecības starp RDS un valdību. RDS locekļi ir arī norādījuši, ka sabiedriskās apspriešanas procesā jūtas atstumti, un norādījuši, ka attiecībā uz dažām idejām valdība apspriežas tikai ar savām vēlamajām organizācijām (gan arodbiedrību, gan darba devēju pusē).
RDS locekļi arī cer, ka viņu pozīcijas var nostiprināt nacionālā atveseļošanas un noturības plāna (Krajowy Plan Odbudowy) reformu rezultātā, taču tās ir aizkavējušās.
