Darba koplīguma slēgšanas sarunas Polijā

Darba koplīguma slēgšanas sarunas notiek galvenokārt uzņēmumu līmenī. Tomēr uzņēmumu līmeņa koplīgumos ir nepieciešama arodbiedrību pastāvēšana, kas ierobežo darba koplīgumu tvērumu Polijas kontekstā. Koplīgumi nozaru līmenī Polijā ir ļoti reti. Valsts līmenī ir RDS, kuras pienākumos ietilpst algu pieauguma rādītāja noteikšana uzņēmumiem un publiskajam sektoram. RDS nosaka arī likumā noteiktās minimālās algas likmes.

Koplīgumi ir juridiski saistoši. Puse, kas ir pilnvarota noslēgt koplīgumu, nevar atteikties slēgt darba koplīgumu, ja mērķis ir noslēgt jaunu koplīgumu vai ja izmaiņas esošajā koplīgumā ir nepieciešamas sakarā ar būtiskām izmaiņām darba devēja ekonomiskajā stāvoklī vai darba ņēmēju stāvokļa pasliktināšanos.

Decentralizācijas process un atteikšanās no pāruzņēmumu un nozaru koplīgumiem ir kļuvusi par pastāvīgu tendenci darba attiecību sistēmā.

Algu sarunu segums

Saskaņā ar Eiropas uzņēmumu apsekojuma datiem algu sarunas Polijā ir ierobežotas uzņēmumu līmenī un aptver 17% uzņēmumu/uzņēmumu ar 10 vai vairāk darbiniekiem, kas iekļauti Eiropas uzņēmumu apsekojumā.

Darba koplīgumu segums darbiniekiem no dažādiem avotiem

Piezīmes: * To darbinieku procentuālais daudzums, kuri strādā vietējās vienībās, kurās vairāk nekā 50% darbinieku ir iekļauti darba koplīgumā, salīdzinot ar kopējo darbinieku skaitu, kuri piedalījās aptaujā.

Avoti: Eurofound, Eiropas uzņēmumu apsekojums 2013. un 2019. gadā (tostarp privātā sektora uzņēmumi ar uzņēmumiem ar >10 darbiniekiem (saimniecisko darbību nomenklatūras (NACE) kodi B–S), ar iespējamām vairākām atbildēm); Eurostat [earn_ses10_01], [earn_ses14_01], [earn_ses18_01], 2010., 2014. un 2018. gada izpeļņas struktūras apsekojums (tostarp uzņēmumi ar >10 darbiniekiem (NACE kodi B–S, izņemot O), ar vienu atbildi katrai vietējai vienībai).

Nav sistemātisku administratīvu vai apsekojumu datu par koplīgumu tvērumu un to attīstību laika gaitā Polijā. Saskaņā ar PIP pēdējo publicēto ziņojumu 2015. gadā kopumā tika reģistrēti 60 viena darba devēja koplīgumi, kas aptvēra 101 000 darbinieku (aptuveni 0,4% darbinieku), salīdzinot ar 88 viena darba devēja koplīgumiem, kas aptvēra 43 000 darbinieku, kas reģistrēti 2014. gadā. Tajā pašā laikā pastāvīgi samazinājās reģistrēto esošo nolīgumu protokolu skaits (kas ir veids, kā atjaunot vai mainīt esošos nolīgumus) (2 830 protokoli 2009. gadā un tikai 909 protokoli 2015. gadā). Jaunreģistrēto viena darba devēja koplīgumu skaits 2018. gadā bija 54, aptverot 21 067 darbiniekus. Tas liecina par ievērojamu jaunnoslēgto koplīgumu skaita samazināšanos.

No 2019. gada sākuma tika ieviestas izmaiņas Arodbiedrību likumā, saskaņā ar kuru koplīgums var attiekties uz visiem cilvēkiem, kas veic algotu darbu, ne tikai darbiniekiem. Tomēr tas nepalielināja darba koplīgumu tvērumu Polijā. Saskaņā ar GUS datiem 2020. gadā (pēdējie pieejamie dati) bija spēkā 49 koplīgumi. Ņemot vērā, ka tikai uz nelielu daļu uzņēmumu attiecas jebkāda veida koplīgumi, ir diezgan iespējams, ka Eiropas uzņēmumu apsekojuma un izpeļņas struktūras apsekojuma rezultāti ir pārvērtēti – iespējams, ka intervijas laikā uzdoto jautājumu intervētie saprata, ka pastāv jebkāda veida uzņēmuma līmeņa darba samaksas regulējums, par kuru ir panākta kolektīva vienošanās, pat tiem, kuriem nav reģistrēta koplīguma statusa, piemēram, darba samaksas regulējums (regulamin wynagradzania).

Vēl viens koplīgumu līmenis ir vairāku darba devēju līmenis. Vairāku darba devēju koplīgumu skaits samazinās, un pēdējos gados nav noslēgti patiesi jauni vairāku darba devēju līgumi. 2017. gadā bija spēkā 86 MRPiPS reģistrētie vairāku darba devēju koplīgumi, no kuriem 76 attiecās uz izglītības iestāžu administratīvajiem un tehniskajiem darbiniekiem (izņemot pedagogus). Nav aktuālu datu par to darba ņēmēju skaitu, uz kuriem attiecas vairāku darba devēju līgumi, bet 2013. gadā tie aptvēra 390 000 darbinieku (aptuveni 2,7 % darbinieku). 2021. gada februārī MRPiPS ziņoja, ka reģistrā palika 61 līgums ar 197 papildu protokoliem, kas bija par 30% samazinājums vairāku darba devēju koplīgumu skaitā salīdzinājumā ar iepriekšējo aptauju.

Jaunākie dati, kas iekļauti ICWTSS datubāzē 5.0, pamatojoties uz PIP ziņojumiem, liecina, ka koriģētais darba koplīgumu segums Polijā 2012. gadā bija 14,7%.

Galvenais kolektīvo sarunu līmenis par algām un darba laiku ir uzņēmuma līmenis. Tomēr tā vietā, lai noslēgtu darba koplīgumus, darba devēji parasti dod priekšroku iekšējiem atalgojuma noteikumiem (darba samaksas noteikumiem), kā to paredz Polijas Darba kodekss attiecībā uz uzņēmumiem, kas nodarbina vismaz 20 darbiniekus (Darba kodeksa 77/2. panta 1. punkts). Ja ir arodbiedrības, atalgojuma noteikumi ir pakļauti divpusējam nolīgumam. Mazākās struktūrās atalgojuma jautājumus regulē individuāli darba līgumi starp darba devēju un atsevišķiem darbiniekiem.

Teorētiski ir iespējams vienoties par algām un darba laiku, izmantojot vairāku darba devēju koplīgumus, taču praksē šī iespēja tiek izmantota reti. Valsts līmenī par minimālo mēneša algu katru gadu vienojas RDS.

Darba koplīgumu līmeņi, 2022. gads

Artikulācijas

Tiesību akti, kas sasaista dažādus darba koplīgumu līmeņus, Polijā ir samērā vāji attīstīti. Būtiskākais Darba kodeksa noteikums (9. panta 2. punkts) nosaka, ka uzņēmuma līmeņa un vairāku darba devēju koplīgumu noteikumi un jebkurš regulējums uzņēmuma līmenī nevar būt mazāk izdevīgs darba ņēmējiem nekā Darba kodekss. Saskaņā ar Darba kodeksa 9. panta 3. punktu uzņēmuma līmenī ieviestie noteikumi (tostarp iekšējie atalgojuma noteikumi) un statūti nevar būt mazāk izdevīgi darba ņēmējiem nekā koplīgumi.

No juridiskā viedokļa 2021. gadā situācija attiecībā uz algu noteikšanu kopš 2017. gada nav mainījusies. Katru gadu valdība iesniedz RDS priekšlikumu (iepriekš tas tika iesniegts Sociālo un ekonomisko lietu trīspusējai komisijai) par (1) minimālo algu, (2) minimālo likumā noteikto stundas algu un (3) darba samaksas pieauguma rādītājiem valsts budžeta sektorā. Tas viss būtu jāapspriež sociālajiem partneriem, kuriem 30 dienu laikā būtu jāizstrādā kopīga nostāja, pretējā gadījumā valdība vienpusēji nosaka šīs vērtības. Pēdējais scenārijs pēdējos gados ir dominējis sociālo partneru vienprātības trūkuma dēļ.

Sarunu kārtu laiks

Nav pieejami dati par uzņēmuma līmeņa un vairāku darba devēju darba koplīgumu norises laiku.

Minimālās algas noteikšanas procedūra sastāv no šādiem posmiem:

1. līdz 15. jūnijam Ministru padome (Rada Ministrów) iesniedz RDS priekšlikumu par minimālās algas likmi nākamajam gadam

2. līdz 15. jūlijam RDS nosaka minimālās algas likmi

3. līdz 15. septembrim premjerministrs paziņo par minimālās algas likmi

Koordinācijas

Polijā nav centralizēta darba samaksas sarunu koordinācijas mehānisma. Praksē vienīgais likumā noteiktais slieksnis algu sarunām ir minimālā alga. Ņemot vērā to, ka lielākajā daļā nozaru nav vairāku darba devēju darba samaksas nolīgumu, formālas horizontālās koordinācijas nozīme ir ierobežota.

Paplašināšanas mehānismi

Darba kodeksa 241/18. pantā ir noteikts, ka vairāku darba devēju koplīgumus ar MRPiPS dekrētu var attiecināt arī uz darba devējiem, kas nav saistīti ar parakstītāju darba devēju organizācijām, pēc darba devēju organizācijas un vairāku darba devēju arodbiedrības kopīga pieprasījuma. Tomēr praksē šī juridiskā iespēja netiek izmantota, jo vairāku darba devēju koplīgumi Polijā ir ļoti reti.

Turklāt Darba kodeksa 241/10. panta 1. punkts ļauj pusēm, kurām ir tiesības noslēgt koplīgumu, piemērot spēkā esošu koplīgumu (vai tā daļu), ko tās nav noslēgušas. Nav informācijas par šādu pagarināšanas procedūru darbības jomu praksē. Turklāt Darba kodeksa 241/9. panta 3. punktā koplīguma pusēm ir piešķirtas tiesības atļaut pievienoties arodbiedrībai, kas nav bijusi koplīguma puse.

Atkāpes mehānismi

Saskaņā ar Darba kodeksa 241/27. pantu parakstītājas puses var apturēt uzņēmumu koplīgumus un vairāku darba devēju koplīgumus vai to daļas uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus darba devēja ekonomisko grūtību dēļ. Saskaņā ar jaunāko PIP ziņojumu vienošanos par koplīguma apturēšanu darba devēju ekonomisko problēmu dēļ skaits samazinājās no 130 2010. gadā līdz 85 2011. gadā, 76 2012. gadā un 74 2013. gadā. Nav informācijas par apturēšanas nozaru tvērumu.

Koplīgumu termiņa izbeigšanās

Koplīgumus var noslēgt uz noteiktu vai nenoteiktu laiku. Vienošanos var izbeigt, pamatojoties uz abu pušu vienprātīgu deklarāciju vai tā perioda beigās, par kuru vienošanās tika noslēgta. Alternatīvi vienošanos var izbeigt, ja viena puse par to paziņo (parasti trīs mēnešus). Ja koplīgumi zaudē spēku un netiek atkārtoti apspriesti, tie vairs nav juridiski saistoši.

Miera klauzulas

Koplīgumos nav miera klauzulu.

Citi darba dzīves aspekti, kas aplūkoti koplīgumos

Kopumā nav informācijas par koplīgumu saturu, izņemot PIP īsos ziņojumus.

Saskaņā ar Państwowa Inspekcja Pracy (2015) viena darba devēja darba koplīgumu risināto tēmu klāsts reti pārsniedz algu jautājumus un pārsniedz minimālos darba tiesību noteikumus. 2015. gada pārskatā šāda specifikācija nav piedāvāta. 53 no 88 2014. gadā reģistrētajiem koplīgumiem tika piešķirtas piemaksas par darba stāžu, un 59 gadījumos ir labāki noteikumi par izdienas pabalstiem nekā vispārējos tiesību aktos. Bija arī gadījumi, kad tika piemērotas papildu piemaksas par nakts darbu (22 līgumos), virsstundām (10 līgumos) un darbu svētdienās un svētku dienās (15 līgumos).