Kolektīvā rīcība un strīdi Polijā

Tiesības streikot nodrošina Konstitūcija un Starptautiskās Darba organizācijas konvencijas (ratificējusi Polija un tādējādi saistošas). Jo īpaši 1991. gada Likums par kolektīvo strīdu izšķiršanu nosaka streika noteikumus un nosacījumus. Lai uzsāktu streiku, ir jāizpilda šādi nosacījumi.

• Kolektīvais strīds nav atrisināts neveiksmīgu sarunu un neveiksmīgas mediācijas dēļ.

• Streika iespēja jānorāda darba devējam nosūtītajā paziņojumā par kolektīvo strīdu, un streiku nevar uzsākt agrāk kā 14 dienas pēc paziņošanas.

• Pieņemot lēmumu par streika ierosināšanu, darbinieku pārstāvībai kolektīvajā strīdā jāņem vērā, vai prasības ir samērīgas ar iespējamiem zaudējumiem, ko streiks var radīt.

Streiku var izsludināt, neskatoties uz iepriekš minēto nosacījumu neizpildi, ja darba devēja prettiesiskā rīcība ir kavējusi sarunas vai starpniecību vai ja darba devējs izbeidz darba attiecības ar streika vadītāju.

Kolektīvais strīds (spór zbiorowy) ir darba strīds, kas rodas darba ņēmēju pārstāvniecības (arodbiedrību) un darba devēja domstarpību rezultātā par tādiem jautājumiem kā darba apstākļi, atalgojums vai sociālie pabalsti, kā arī darba ņēmēju vai citu darba ņēmēju grupu, kurām ir tiesības uz dalību arodbiedrībās, tiesības un biedrošanās brīvība. Dažām profesiju grupām nav tiesību iesaistīties kolektīvā strīdā: policistiem un robežsardzes (Straż Graniczna), Valsts penitenciārā dienesta (Służba Więzienna), Valsts ugunsdzēsības dienesta un Augstākās kontroles palātas (valsts revidenta) darbiniekiem.

Ja šķiet, ka mediācijas procesa rezultātā kolektīvais strīds netiek atrisināts likumā noteiktajā termiņā (divu nedēļu labvēlības periods, lai panāktu strīda atrisināšanu sarunu un/vai mediācijas ceļā), arodbiedrības organizācijai, kas ierosinājusi kolektīvo strīdu, ir tiesības izsludināt vienreizēju brīdinājuma streiku, kas ilgst ne vairāk kā divas stundas.

Lai aizstāvētu to darbinieku tiesības un intereses, kuriem nav tiesību streikot, arodbiedrības citās darbavietās var uzsākt solidaritātes streiku, kas ilgst ne ilgāk kā pusi darba dienas.

Likums nosaka, ka var izmantot citus kolektīvās rīcības veidus, ja likumā paredzētā tiesvedība kolektīvai strīdu izšķiršanai nav devusi rezultātu, lai gan tā ir pienācīgi veikta. Šie "citi protesta akciju veidi" nav skaidri nosaukti, bet tiem jāatbilst šādiem nosacījumiem: tie nerada kaitējumu veselībai un dzīvībai, nerada darba pārtraukumus un nepārkāpj likumu. Darbinieki, kuriem nav tiesību streikot, var izmantot arī šos "citus protesta akcijas veidus".

Lauksaimniekiem ir tiesības protestēt saskaņā ar īpašiem noteikumiem, ko nosaka lauksaimnieku arodbiedrības.

Ir arī citi kolektīvās rīcības veidi, kas nav skaidri nosaukti likumā, bet atzīti oficiālajos ziņojumos un vietējā literatūrā: darbs pēc likuma, atteikšanās strādāt virsstundas, darba pārtraukšana, blokāde, okupācija un bada protesti.

Darbiniekiem, kas strādā valsts, centrālās valdības pārvaldē, vietējā valsts pārvaldē, tiesās un prokuratūrās, nav tiesību streikot. Turklāt ir vairāki darba vietu veidi, kuros streiki nav atļauti, tostarp policija, bruņotie spēki, izlūkdienesti, robežsardze, Valsts penitenciārais dienests, muita (Służba Celno-Skarbowa) un Valsts ugunsdzēsības dienests.

Norises kolektīvajā akcijā, 2017.–2022. gads

Piezīmes: * No tiem 1,520 bija izglītības nozarē. ** No tiem 9,673 bija izglītības nozarē. *** No tiem 9,046 bija izglītības nozarē. **** No tiem 19,294 bija izglītības nozarē.

Kolektīvie strīdu izšķiršanas mehānismi

Galvenie kolektīvo darba strīdu izšķiršanas mehānismi ir aprakstīti turpmāk.

Sarunas: kolektīvā strīda puses pašas risina sarunas, lai panāktu strīda atrisinājumu.

Mediācija: pēc sarunu neveiksmes puses pieprasa, lai tiktu iecelts mediators (no MRPiPS uzturētā oficiālā mediatoru saraksta), abām pusēm savstarpēji vienojoties. Ja puses nespēj vienoties, mediatoru vienpusēji ieceļ MRPiPS

Šķīrējtiesa: ja mediācija ir neproduktīva, tā vietā, lai izsludinātu streiku (uz kuru viņiem ir tiesības), darbinieks var pieprasīt, lai strīdu izšķir Sociālās šķīrējtiesas padome (Kolegium Arbitrażu Społecznego), kas ir īpaša tiesas struktūra.

Labas gribas misija: Labas gribas misija ir īpašs strīdu izšķiršanas ceļš strīdu izšķiršanai darba attiecībās, kas juridisku iemeslu dēļ (kolektīvajiem strīdiem pakļauto jautājumu apjoms ir skaidri noteikts likumā) nevar pārvērsties par formālu kolektīvu strīdu. Labas gribas misijas var veikt reģionālā sociālā dialoga padome.

Kopš 2023. gada pirmā ceturkšņa tiesību aktos nav notikušas būtiskas izmaiņas.

Individuāli strīdu izšķiršanas mehānismi

Ir divi galvenie veidi, kā izšķirt individuālus strīdus:

1. tiesu ceļā, t.i., darba tiesās, kas atzīst lietas un izšķir strīdus autoritatīvi;

2. ārpustiesas ceļā, izmantojot kādu no šādiem veidiem:

• darba vietas līmeņa samierināšanas komiteja (zakładowa komisja pojednawcza) pēc darbinieka pieprasījuma, kas var mēģināt atrisināt strīdu šādā veidā pirms vēršanās tiesā – struktūru izveido darba devējs un uzņēmuma līmeņa arodbiedrība (vai tikai darba devējs, ja nav arodbiedrības), un strīds jāatrisina 14 dienu laikā;

• mediācija pēc darbinieka vai darba devēja pieprasījuma, kurš var mēģināt atrisināt strīdu šādā veidā pirms vēršanās tiesā (mediācija var tikt veikta arī tad, kad lieta ir tiesā) – šāda veida mediāciju regulē nevis darba tiesības, bet gan civiltiesības

Strīdu risināšanas mehānismu izmantošana 2012.–2018. gadā

Piezīme: Nav pieejami dati par strīdu un domstarpību skaitu, kas tiek izšķirti šķīrējtiesā un labas gribas misijās, bet MRPiPS norāda, ka pirmie gadījumi ir ļoti reti sastopami un nav pieejama informācija par pēdējo.

Avots: Ministerstwo Rodziny, Pracy i Polityki Społecznej (2023)