Portugāles darba dzīves valsts profils
Šajā profilā ir aprakstītas galvenās darba dzīves iezīmes Portugālē. Tās mērķis ir sniegt attiecīgu pamatinformāciju par struktūrām, iestādēm, dalībniekiem un attiecīgajiem noteikumiem attiecībā uz darba dzīvi.
Tas ietver rādītājus, datus un regulatīvās sistēmas par šādiem aspektiem: dalībnieki un iestādes, kolektīvās un individuālās darba attiecības, veselība un labklājība, atalgojums, darba laiks, prasmes un apmācība, kā arī vienlīdzība un nediskriminācija darbā. Profili tiek sistemātiski atjaunināti reizi divos gados.
"Individuālās darba attiecības" attiecas uz attiecībām starp atsevišķu darba ņēmēju un viņa darba devēju. Šīs attiecības veido tiesiskais regulējums un sociālo partneru sarunu rezultāti par noteikumiem un nosacījumiem. Šajā sadaļā aplūkots darba attiecību sākums un izbeigšana, kā arī tiesības un pienākumi Portugālē.
Prasības attiecībā uz darba līgumu
Saskaņā ar Darba kodeksu (68. panta 2. punkts) minimālais darbspējas vecums ir 16 gadi. Personu, kas jaunāka par 16 gadiem un kura ir ieguvusi obligāto izglītību, var pieņemt darbā "mīkstos darbus" (darbus, kas ietver vieglus uzdevumus un neprasa lielu fizisku un garīgu piepūli) (68. panta 3. punkts), vai ģimenes uzņēmumā personu, kas jaunāka par 16 gadiem, var strādāt pieauguša ģimenes locekļa tiešā uzraudzībā (68. panta 4. punkts). Jebkurā gadījumā darba devējam astoņu dienu laikā ir jāinformē kontroles iestāde par tādas personas pieņemšanu darbā, kas jaunāka par 16 gadiem (68. panta 5. punkts).
Darba kodekss (141. pants) nosaka, ka darba līgumos rakstveidā jāiekļauj šāda informācija:
darba devēja un darbinieka identifikācija
Darba vieta
dienas un nedēļas darba laiks
līguma datums un spēkā stāšanās datums
Darbinieka veicamās funkcijas
pamatalgas un citas atlīdzības apmēru
paziņošanas termiņa definīcija līguma izbeigšanas gadījumā
"Par ļoti īsa termiņa līgumiem", kas nav rakstiski, darba devējam joprojām ir jāpaziņo sociālā nodrošinājuma dienestam, proti, izmantojot elektronisku veidlapu, kurā ietverta iepriekš minētā informācija (Darba kodeksa 142. pants). Kopumā līguma parakstīšanai nav termiņa. Darba kodekss aizsargā darba ņēmējus, kuriem nav skaidru līgumisku situāciju. Par pastāvīgo darba ņēmēju var uzskatīt darbinieku, kuram nav rakstiska un parakstīta līguma.
Atlaišanas un izbeigšanas procedūras
Saskaņā ar Darba kodeksu (340. pants) darba līgumu var izbeigt sakarā ar termiņa beigām, atsaukšanu, denonsēšanu vai izbeigšanu. Atlaišanas kārtība ietver:
Atlaišana ar darbinieka vainu
kolektīva atlaišana
Atlaišana sakarā ar darba vietas izzušanu
Atlaišana nepiemērotības dēļ
Darbinieka atlaišana bez pamatota iemesla vai politisku vai ideoloģisku iemeslu dēļ ir aizliegta.
Darba devējam ir jāinformē darbinieks par darba līguma uzteikuma termiņu.
Bērna kopšanas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājums un paternitātes atvaļinājums
Bērna kopšanas atvaļinājumu regulē sākotnējā bērna kopšanas atvaļinājuma režīms (subsidio parental inicial), kas ietver noteikumus abiem vecākiem un tikai mātei un tēvam (9. aprīļa Dekrētlikuma 91/2009 11.–15. pants).
Likumā noteiktais atvaļinājums
| Regime of initial parental leave (Decree Law 91/2009) | |
Overall maximum duration | 150 days (Article 12(1)) 150 + 30 = 180 days, in the case of shared leave (Article 12(2)) 150 + 30 + 90 = 270 days, in the case of extended leave (Article 16) |
Reimbursement | From 80% to 100% of the average daily wage remuneration declared to social security in the previous six months – does not apply to extended leave To be eligible for the initial parental allowance, the mother and/or the father must have six months’ affiliation in a social security system with registered remuneration. |
Who pays? | The public social security system is responsible for the payment. |
Legal basis | Decree Law 91/2009 of 9 April, Articles 11–16 (amended by Decree Law 70/2010 of 16 June, Decree Law 133/2012 of 27 June, Law 120/2015 of 1 September, Decree Law 53/2018 of 2 July and Law 90/2019 of 4 September) |
Initial parental leave – detailed provisions | |
Maximum duration | Initial parental leave is 120 or 150 consecutive days of leave. It is obligatory for the mother to take 42 days (six weeks) following the birth; the remaining period may be shared between the father and the mother by mutual agreement. The duration of the leave is extended by 30 days in the case of shared leave; each parent takes leave of 30 consecutive days or two periods of 15 consecutive days. Mothers have the option to take up to 30 days of initial parental leave before birth. It is obligatory for the father to take 20 working days of exclusive parental leave, of which five days must be taken consecutively immediately after birth and 15 days must be taken during the subsequent 42 days (six weeks). After this period, voluntary leave of five days, consecutive or not, may be taken by the father after the period referred to and during the initial parental leave of the mother. The initial parental benefit is extended by 30 days per child in the case of multiple births, besides the first one. In the case of multiple births, an extra two days for each child (besides the first one) are added to the father’s exclusive 20 compulsory days of parental leave. Extended parental leave (Article 16) may be granted to one parent or to both parents (alternately), up to a maximum period of three months (for each parent), provided that it takes places immediately after the initial parental benefit or after the extended parental benefit of the other parent. |
| Reimbursement | The parental leave benefit varies according to the option of the parental leave.
When the level of earnings is very low, the law provides a minimum amount of €11.81 per day, equal to 80% of one-thirtieth (representing one day) of the social support index (indexante dos apoios sociais; €443.20 per month in 2022). For the extended parental leave of three months, the benefit corresponds to a daily allowance of 25% of the average daily wage. When the level of earnings is very low, the law provides a minimum amount of €5.90 per day, equal to 40% of one-thirtieth of the social support index. |
Slimības atvaļinājums
Tiesības uz apmaksātu slimības atvaļinājumu ar likumu (4. februāra Dekrētlikums Nr. 28/2004 ar grozījumiem, kas ieviesti ar 26. augusta Dekrētlikumu Nr. 146/2005, 22. oktobra Dekrētlikumu Nr. 302/2009, 16. jūnija Likumu Nr. 28/2011, 27. jūnija Dekrētlikumu Nr. 133/2012 un 2. jūlija Dekrētlikumu Nr. 53/2018) piešķir visām nodarbinātajām personām (darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām) un darba ņēmējiem, kuri ir īslaicīgi darbnespējīgi arodslimības dēļ vai nelaimes gadījums darbā.
Lai saņemtu apmaksātu slimības atvaļinājumu, darbiniekiem, kas strādā saskaņā ar darba līgumu, ir jāveic iemaksas sociālā nodrošinājuma sistēmā (vai citā līdzīgā sistēmā) vismaz sešus mēnešus (pēc kārtas vai bez tās) un jānostrādā vismaz 12 dienas no pēdējo sešu mēnešu pirmajiem četriem mēnešiem pirms slimības. Tomēr šis nosacījums neattiecas uz pašnodarbinātām personām vai jūrniekiem, uz kuriem attiecas brīvprātīgā sociālā nodrošinājuma sistēma: šiem darba ņēmējiem ir jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas līdz trešā mēneša beigām pirms darbnespējas iestāšanās.
Pabalstu izmaksā no darba nespējas ceturtās dienas (ir neapmaksāts trīs dienu gaidīšanas periods) darba ņēmējiem, no darba nespējas 11. dienas (neapmaksāts 10 dienu nogaidīšanas periods) pašnodarbinātām personām un no 31. darba nespējas dienas saņēmējiem, uz kuriem attiecas brīvprātīgā sociālā nodrošinājuma sistēma.
Nogaidīšanas periods nav piemērojams 1) tuberkulozes, 2) hospitalizācijas vai ambulatorās ķirurģiskās ārstēšanas gadījumā pienācīgi pilnvarotā iestādē un 3) slimības gadījumā, kas uzsākta vecāku pabalsta saņemšanas periodā, kas ilgst ilgāk par šo periodu.
Šo maksājumu piešķir valsts, izmantojot sociālo nodrošinājumu. Šī pabalsta apmērs tiek aprēķināts procentos no darba ņēmēja algas (šo algu nosaka, ņemot vērā vidējo algu pēdējo astoņu mēnešu pirmajos sešos mēnešos pirms slimības, Ziemassvētku un atvaļinājuma pabalstiem), bet šis procentuālais daudzums mainās atkarībā no atvaļinājuma ilguma un slimības veida.
Vidējās dienas algas apmērs, ko sedz slimības pabalsts, mainās atkarībā no darbnespējas ilguma: 55 % līdz 30 dienām, 60 % 31–90 dienām, 70 % 91–365 dienām un 75 % ilgāk par 365 dienām.
Minimālā izmaksājamā pabalsta likme ir noteikta 30% apmērā no sociālā atbalsta indeksa dienas apmēra (2022. gadā – 443,20 eiro). Ja personas bāzes ienākumi ir zemāki par sociālā atbalsta indeksu, slimības pabalsts būs vienāds ar bāzes ienākumiem. Pabalsti nedrīkst pārsniegt bāzes ienākumus. Darba tiesiskās attiecības var izbeigt, kamēr darbinieks atrodas slimības atvaļinājumā (Darba kodekss).
Pensionēšanās vecums
Ar 10. marta rīkojumu Nr. 53/2021 tika noteikts, ka parastais vecums, lai iegūtu tiesības uz vecuma pensiju 2022. gadā, ir 66 gadi un 7 mēneši.
Priekšlaicīgu pensionēšanos var pieprasīt, ja apdrošinātā persona ir vismaz 60 gadus veca un ir veikusi iemaksas 40 gadus, nepiemērojot ilgtspējas faktoru. Priekšlaicīga pensionēšanās tiek sodīta saskaņā ar likmi, kas noteikta 10. maija Dekrētlikumā Nr. 187/2007, kas grozīts ar 25. februāra Dekrētlikumu Nr. 16-A/2021: 0,5 % mēnesī pirms pensijas saņemšanas vecuma.
Personai nav iespējams piekļūt savai pensijai pirms 60 gadu vecuma. Personīgais vecums, kurā var piekļūt vecuma pensijai, tiek samazināts par četriem mēnešiem par katru civilo gadu, kad indivīds ir veicis iemaksas, kas pārsniedz 40 gadu prasību; Tomēr šis samazinājums nevar novest pie piekļuves vecuma pensijai pirms 60 gadu vecuma sasniegšanas. Turklāt ilgtspējas faktors netiek iekļauts vecuma pensijas vecuma aprēķinā elastības shēmas ietvaros. Šādos gadījumos saņēmēji netiek sodīti divreiz.
Gados vecākiem darba ņēmējiem ilgtermiņa bezdarba apstākļos ir īpašs ceļš uz pensionēšanos. Ja bezdarbs notiek pēc 57 gadu vecuma, pensionēšanās ir atļauta bez soda naudas 62 gadu vecumā. Ja bezdarbs notiek vecumā no 52 līdz 56 gadiem, pensionēšanās ir atļauta ar sodiem 57 gadu vecumā. Pēdējā gadījumā kvalifikācijas periods tiek palielināts no 15 līdz 22 apdrošināšanas gadiem.
Īpaši pensionēšanās nosacījumi ir cilvēkiem ar smagu darbu, piemēram, kalnračiem, jūrniekiem zivsaimniecībā, tirdzniecības flotes jūrniecības darbiniekiem, piekrastes navigācijas un piekrastes zvejniecības darbiniekiem, gaisa satiksmes dispečeriem, profesionāliem klasiskajiem un laikmetīgajiem dejotājiem un izšuvējiem no Madeiras. Šie speciālisti var pieprasīt priekšlaicīgu pensionēšanos saskaņā ar īpašiem nosacījumiem, kas noteikti katrai darbībai attiecībā uz vecumu un iemaksu uzskaiti, bet viņiem vienmēr ir jāievēro 15 gadu (secīgas vai nesecīgas) iemaksas sociālajā nodrošinājumā un jebkurā citā sociālās aizsardzības sistēmā, kas viņiem dod tiesības uz izdienas pensiju.
