Dalībnieki un iestādes Rumānijā

Rumānijā valsts iestāde un iestādes, kas darbojas darba attiecību jomā, ir sīkāk aprakstītas turpmāk.

Valsts trīspusējā sociālā dialoga padome (CNTDS) ir valsts līmeņa konsultatīva struktūra, kurā ietilpst arodbiedrību un darba devēju organizāciju pārstāvji, kā arī valdības, Rumānijas Nacionālās bankas un Ekonomikas un sociālo lietu padomes (CES) pārstāvji.

CES ir valsts iestāde, ko veido pilsoniskās sabiedrības, arodbiedrību un darba devēju organizāciju pārstāvji un ar kuru jāapspriežas par jebkādām juridiskām izmaiņām, kas ietekmē ekonomisko, sociālo un fiskālo darbību. 2017. gadā CES tika atsākta pēc tam, kad tās darbība vairākus gadus bija bloķēta neskaidru tiesību aktu dēļ.

Darba un sociālās solidaritātes ministrija ir valsts iestāde, kas atbild par sociālo aizsardzību, nodarbinātību un darbaspēka mobilitāti. Tā ir atbildīga par politikas un stratēģiju izstrādi un piemērošanu attiecībā uz sociālo iekļaušanu, sociālo aizsardzību, nodarbinātību un darba tirgu. Ministrija koordinē trīs valsts iestādes, kas atbild par darba apstākļiem: Darba inspekcija, Valsts darbaspēka nodarbinātības aģentūra (ANOFM) un Valsts pensiju palāta. ANOFM pārrauga nodarbinātības stratēģiju piemērošanu un profesionālo apmācību, kā arī bezdarbnieku sociālās aizsardzības īstenošanu.

Darba inspekcija uzrauga un kontrolē, kā darba devēji piemēro darba tiesību aktus, piemēram, attiecībā uz darba apstākļiem un veselības aizsardzību un drošību darba vietā.

Lai gan nav atsevišķu darba tiesu, ar darbu saistītu tiesvedību vai konfliktu izšķiršanu var panākt, uzsākot tiesvedību parastajās tiesās.

Attiecībā uz konfliktu risināšanu starp darba devēju un darba ņēmēju jaunajā Civilkodeksā ir ieviests obligāts noteikums, kas paredz, ka pusēm ir jāpiedalās sēdē, kurā tiek iepazīstinātas ar mediācijas procedūras priekšrocībām. Pabeidzot šo informatīvo sesiju, puses var nolemt turpināt mediācijas procedūru, lai atrisinātu konfliktu vai iesniegtu savu lietu tiesā.

Darba kodekss un Likums Nr. 319/2006 nodrošina tiesisko regulējumu attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību darba vietā. Likums paredz veselības un drošības komiteju izveidi uzņēmumos ar vairāk nekā 50 darbiniekiem. Tomēr Darba inspekcija var noteikt par obligātu veselības un drošības komiteju izveidi uzņēmumos, kuros ir mazāk nekā 50 darbinieku, ja šāda komiteja nepieciešama darbības rakstura un ar darba vietu saistīto risku dēļ. Komitejas, ko veido darba devēju, darba ņēmēju un ar darbu saistīto veselības speciālistu pārstāvji, koordinē un uzrauga veselības aizsardzības un drošības noteikumu piemērošanu.

Darba un sociālās solidaritātes ministrija ir iestāde, kas pārrauga veselību un drošību darbavietā. Tā ir arī atbildīga par stratēģiju un politikas izstrādi, tiesību aktu uzraudzību, kā arī uzņēmumu/personu iecelšanu profilakses un aizsardzības pakalpojumu sniegšanai veselības un drošības jomā darbavietā.

Veselības ministrija ir galvenā iestāde sabiedrības veselības palīdzības jomā. Tā izstrādā noteikumus par veselības aizsardzību darba vietā. Veselības ministrija arī uzrauga darba ņēmēju veselību un ir atbildīga par profesionālās apmācības nodrošināšanu arodveselības jomā.

Darba inspekcija kontrolē tiesību aktu piemērošanu par drošību un veselības aizsardzību darbā, īstenojot programmas attiecībā uz profesionālajiem riskiem, veicot izmeklēšanu un vajadzības gadījumā piemērojot sankcijas.

Visbeidzot, Darba un sociālās solidaritātes ministrijas Valsts zinātnisko pētījumu institūts veic zinātniskus pētījumus, kas pamato politikas pasākumus darba drošības un veselības aizsardzības jomā.

Arodbiedrību organizācija tiek uzskatīta par reprezentatīvu valsts līmenī, ja saistītās organizācijas veido vismaz 5 % no kopējā darbinieku skaita tautsaimniecībā un tai ir teritoriālās struktūras vismaz 50 % + 1 apgabalos, tostarp galvaspilsētā Bukarestē. Tāpat darba devēju organizāciju uzskata par reprezentatīvu, ja tās biedri veido vismaz 7 % no kopējā darbinieku skaita valsts līmenī un tai ir teritoriālās struktūras 50 % + 1 apgabalos, tostarp Bukarestē.

Par arodbiedrību pārstāvību

Jaunais Sociālā dialoga likums mainīja minimālo darbinieku skaitu, kas nepieciešams, lai izveidotu arodbiedrību, samazinot to no 15 līdz 10 no vienas iestādes vai 20 darbiniekiem, kas strādā tajā pašā nozarē. Bezdarbnieki un neatkarīgie darbinieki var pievienoties arodbiedrībai; Tomēr, nosakot arodbiedrības biedru skaitu, lai noteiktu reprezentativitāti, bezdarbnieki netiek ņemti vērā.

Cilvēki, kas ieņem valsts amatus, piemēram, tiesneši, militārpersonas, Iekšlietu ministrijas darbinieki un slepeno dienestu darbinieki, nevar dibināt arodbiedrību vai iestāties tajā.

Šobrīd piecas nacionāli reprezentatīvas konfederācijas – Nacionālais arodbiedrību bloks (Blocul Naţional Sindical, BNS), Nacionālā arodbiedrību konfederācija "Cartel Alfa" (Confederaţia Naţională Sindicală "Cartel Alfa", Cartel Alfa), Rumānijas Nacionālā brīvo arodbiedrību konfederācija – Brālība (Confederaţia Naţională a Sindicatelor Libere din România – Frăţia, CNSLR Fratia), Rumānijas Demokrātisko arodbiedrību konfederācija (Confederaţia Sindicatelor Democratice din România, CSDR) un Meridian Nacionālā arodbiedrību konfederācija (Confederaţia Sindicală Naţională Meridian, CSN Meridian) – publicē savus oficiālos dokumentus Darba un sociālās solidaritātes ministrijas tīmekļa vietnē. Kopā viņi veido 1 349 677 locekļus no 5 700 035 (2023. gada janvāris). Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas/Amsterdamas Progresīvo darba pētījumu institūta datubāze ziņoja, ka arodbiedrību blīvums 2018. gadā bija 24,1%. Ir zināmas grūtības novērtēt arodbiedrību blīvuma precizitāti, jo dati no dažādiem avotiem bieži ir pretrunīgi.

Dalība arodbiedrībās

Šķiet, ka arodbiedrību blīvums nozaru līmenī ir ļoti atšķirīgs: dažās nozarēs, piemēram, valsts pārvaldē, izglītībā un veselības aprūpē, arodbiedrību blīvums pārsniedz 50 %, bet ražošanā, apģērbā un tirdzniecībā tas ir daudz zemāks. Viens no galvenajiem iemesliem ir lielais skaits uzņēmumu ar mazāk nekā 15 darbiniekiem, kurus nevarēja apvienot arodbiedrībās saskaņā ar iepriekšējo Sociālā dialoga likumu (Likums Nr. 62/2011); Saskaņā ar dažām aplēsēm 45% tirdzniecības nozares darbinieku un 32,6% būvniecības nozares darbinieku strādā uzņēmumos, kuros ir mazāk nekā 15 darbinieki.

Dalība arodbiedrībās un to blīvums, 2010.–2019. gads

Piezīmes: * To darbinieku īpatsvars, kuri ir arodbiedrības biedri. ** Kopējais arodbiedrības biedru skaits (ieskaitot pašnodarbinātas personas un neaktīvus arodbiedrības biedrus, t.i., studentus, pensionārus vai bezdarbniekus) valsts līmenī. n.p., nav pieejams.

Šķiet, ka nozaru un uzņēmumu līmenī ir grūtāk panākt reprezentativitāti. 2015. gada beigu dati liecina, ka reprezentatīvas arodbiedrību federācijas pastāv 21 no 29 tautsaimniecības nozarēm. Lielās nozarēs, piemēram, tekstilrūpniecībā un tirdzniecībā, kurās kopā strādā aptuveni viens miljons darbinieku, nav pārstāvju federāciju. Pētījumi rāda, ka faktiskais reprezentativitātes slieksnis dažās nozarēs ir daudz augstāks nekā juridiskais: juridiskais slieksnis ir 13,3 % tirdzniecības nozarē, 10,4 % būvniecībā un 8,7 % informācijas un komunikācijas tehnoloģijās.

Galvenās arodbiedrību konfederācijas un federācijas

2023. gadā Rumānijā bija piecas valstu pārstāvju arodbiedrību konfederācijas: CNSLR Fratia, Cartel Alfa, BNS, CSN Meridian un CSDR. Reprezentatīvo arodbiedrību konfederāciju skaits kopš 2018. gada nav mainījies. Zemāk mēs sniedzam reprezentatīvas arodbiedrību konfederācijas un svarīgākās federācijas (kuras ir visvairāk un ir reprezentatīvas nozaru līmenī).

Galvenās arodbiedrību konfederācijas un federācijas

Piezīme: * Aptuvenie skaitļi, pamatojoties uz pārstāvju failiem, kas pieejami Darba un sociālās solidaritātes ministrijas tīmekļa vietnē.

Par darba devēju pārstāvību

Darba devēji var brīvi dibināt darba devēju organizāciju vai pievienoties tai. Darba devēju organizācija var būt saistīta tikai ar hierarhiski augstāku darba devēju organizāciju.

Sociālā dialoga likums nosaka, ka darba devēju organizācijām, kas cenšas būt valsts pārstāvniecībā, ar saistīto uzņēmumu starpniecību ir jāveido vismaz 7 % no kopējā darbaspēka ekonomikā (izņemot publiskā sektora darbiniekus). Darba devēju federācijām ar savu biedru starpniecību jāveido vismaz 10 % no kopējā darbaspēka attiecīgajā nozarē.

Šo tiesību normu rezultātā samazinājās nacionāli reprezentatīvo konfederāciju skaits no 12 2011. gadā līdz 3 2023. gadā.

Nākamajā sadaļā mēs uzskaitām valsts līmenī pārstāvēto darba devēju organizāciju konfederācijas un svarīgākās darba devēju organizāciju federācijas (ar visvairāk biedru un pārstāvju nozaru līmenī) 2023. gadā.

Darba devēju organizāciju dalība un blīvums, 2012.–2019. gads (%)

Piezīmes: * To darbinieku procentuālais daudzums, kas strādā uzņēmumā, kas ir jebkuras darba devēju organizācijas biedrs, kas ir iesaistīts darba koplīguma slēgšanas sarunās. n.p., nav pieejams.

Galvenās darba devēju organizācijas un konfederācijas

Darba un sociālās solidaritātes ministrija dokumentē visreprezentatīvākās darba devēju federācijas un konfederācijas.

Galvenās darba devēju organizācijas un konfederācijas

Piezīme: * Aptuvenie skaitļi, pamatojoties uz pārstāvju failiem, kas pieejami Darba un sociālās solidaritātes ministrijas tīmekļa vietnē.

Trīspusējs sociālais dialogs tiek organizēts valsts, teritoriālā un nozaru līmenī. Mēģinot reformēt sociālo dialogu visos līmeņos, 2011. gadā tika mainīts CES – trīspusējas struktūras sociālā dialoga valsts līmenī – sastāvs. Pēc 2011. gada tiesību aktu izmaiņām (Likuma Nr. 62/2011 īstenošana) valdības pārstāvji pameta CES un viņus aizstāja pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, kas, pēc dažu ieinteresēto personu domām, pārveidoja padomi no trīspusējas struktūras par divpusēju sociālā dialoga struktūru. CES ir konsultatīvs forums, un ar to jāapspriežas par visiem tiesību aktu projektiem tās kompetences jomās (ekonomika, nodokļi, darbaspēks, sociālā aizsardzība, veselība, izglītība, pētniecība, kultūra un algas).

2011. gada Sociālā dialoga likums (Likums Nr. 62/2011) paredzēja izveidot jaunu sociālā dialoga struktūru: CNTDS, trīspusēju konsultatīvu struktūru, ko veido darba devēju organizāciju, arodbiedrību, valdības, Nacionālās bankas un CES priekšsēdētāja pārstāvji. CNTDS ir konsultatīvs forums minimālās algas noteikšanai valsts līmenī; valdības stratēģiju un programmu analīzei; un lai trīspusējā dialogā atrisinātu ekonomiskos un sociālos strīdus. Vairākos gadījumos arodbiedrības apsūdzēja valdību par to, ka tā regulāri nesasauc CNTDS vai nav pienācīgi sagatavojusies organizācijas sanāksmēm, tādējādi kavējot sociālo dialogu. Tāpēc jaunajā Sociālā dialoga likumā ir paredzēta procedūra CNTDS regulārai sasaukšanai.

Vietējā līmenī prefektūras līmenī tiek izveidotas sociālā dialoga komisijas. Dalībnieki sastāv no vietējo pašvaldību pārstāvjiem, katras nacionāli reprezentatīvas konfederācijas pārstāvjiem un citām attiecīgajām ieinteresētajām pusēm, ja par viņu klātbūtni ir panākta vienošanās.

Valsts līmenī trīspusējas sociālā dialoga komitejas tiek izveidotas 18 publiskās iestādēs un institūcijās, piemēram, Darba un sociālās solidaritātes ministrijā, Finanšu ministrijā un Veselības ministrijā.

Galvenās trīspusējās un divpusējās struktūras

Darba ņēmējus darba vietā pārstāv arodbiedrības uzņēmumu līmenī. Rumānijā nav uzņēmumu padomju vai citu struktūru, kas nodrošinātu darbinieku pārstāvību. Arodbiedrību var izveidot vismaz 10 darbinieki, kas strādā vienā un tajā pašā uzņēmumā, vai 20 darbinieki, kas strādā tajā pašā nozarē. Uzņēmumos, kuros ir vairāk nekā 10 darbinieku, bet nav arodbiedrības, darba ņēmējus pārstāv darbinieku pārstāvji.

Tiesību akti, kas paredz Eiropas uzņēmumu padomju izveidi, tika ieviesti 2005. gadā, bet likums attiecas tikai uz "Kopienas mēroga uzņēmumiem" (uzņēmumiem ar vismaz 1 000 darbiniekiem dalībvalstīs un vismaz 150 darbiniekiem katrā no vismaz 2 dalībvalstīm).

Pārstāvniecības struktūru regulējums, sastāvs un kompetence