Rumānijas darba dzīves valsts profils
Šajā profilā ir aprakstītas Rumānijas darba dzīves galvenās iezīmes. Tās mērķis ir sniegt būtisku pamatinformāciju par darba dzīves struktūrām, iestādēm un attiecīgajiem noteikumiem.
Tas ietver rādītājus, datus un regulatīvās sistēmas par šādiem aspektiem: dalībnieki un iestādes, kolektīvās un individuālās darba attiecības, veselība un labklājība, atalgojums, darba laiks, prasmes un apmācība, kā arī vienlīdzība un nediskriminācija darbā. Profili tiek sistemātiski atjaunināti reizi divos gados.
"Individuālās darba attiecības" attiecas uz attiecībām starp atsevišķu darba ņēmēju un viņa darba devēju. Šīs attiecības veido tiesiskais regulējums un sociālo partneru sarunu rezultāti par noteikumiem un nosacījumiem. Šajā sadaļā aplūkots darba attiecību sākums un izbeigšana, kā arī tiesības un pienākumi Rumānijā.
Prasības attiecībā uz darba līgumu
Minimālais vecums darba tiesisko attiecību uzsākšanai ir 16 gadi. Darba ņēmējiem, kas jaunāki par 18 gadiem (16–18 gadi), ir noteiktas īpašas prasības attiecībā uz darba laiku, proti, ne vairāk kā 30 darba stundas nedēļā vai 6 stundas dienā. Starp darbinieku un darba devēju ir jāparaksta individuāls darba līgums. Darbiniekam pirms darba uzsākšanas ir jānokārto medicīniskā pārbaude. Process tiek pabeigts, kad līgums tiek augšupielādēts Revisal (datubāzē, kurā tiek reģistrēti darbinieki).
Lai pārbaudītu darbinieka prasmes, likumā ir noteikts pārbaudes periods, kas nepārsniedz 90 dienas vadošajiem amatiem un 120 dienas vadošajiem amatiem. Cilvēkiem ar invaliditāti izmēģinājuma periods ir ne vairāk kā 30 dienas.
Atlaišanas un izbeigšanas procedūras
Saskaņā ar 2011. gadā pieņemto Darba kodeksu darbinieku var atlaist vai nu objektīvu iemeslu dēļ (ja uzņēmums tiek restrukturizēts vai ja amats ir izbeigts, tādā gadījumā darba devējs nevar atjaunot amatu pēc darbinieka atlaišanas un pieņemt darbā citu tajā pašā amatā uz sešiem mēnešiem) vai subjektīvu iemeslu dēļ (piemēram, disciplināro noteikumu neievērošana (par uzvedību darba vietā), darba līguma noteikumu pārkāpums vai profesionālā nepiemērotība). Ja disciplinārsods tiek veikts atkārtoti, darba devējam ir pienākums pirms atlaišanas veikt disciplinārizmeklēšanu. Ja darbinieks ir atlaižams profesionālās nepiemērotības dēļ, jāveic darbinieka iepriekšēja izvērtēšana, lai pārbaudītu, vai darbinieks ir spējīgs izpildīt amata apraksta prasības.
Teritoriālās darba inspekcijas pārbauda kārtības atbilstību, izbeidzot individuālo darba līgumu. Lai tas būtu derīgs, darba devējam ir jāiesniedz darbiniekam rakstisks paziņojums par darba attiecību izbeigšanu. Darbinieks var apstrīdēt darba devēja lēmumu tiesā.
Bērna kopšanas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājums un paternitātes atvaļinājums
Likumā noteiktais atvaļinājums
| Maternity leave | |
| Maximum duration | 63 days prenatal and 63 days postnatal. In addition, the mother/father can opt for two years’ childcare leave (or three years’ leave for children with disabilities) |
| Reimbursement | 85% of the beneficiary’s average income over the previous 12 months |
| Who pays? | National Fund of Social and Health Insurance (Fondul naţional unic de asigurări sociale de sănătate) |
| Legal basis | Government Emergency Ordinance (OUG) No. 158/2005, OUG No. 111/2010, Law No. 66/2016 |
| Parental leave | |
| Maximum duration | The legislation grants the second parent the right to one month’s parental leave. The second parent can request one month of leave, or compensation and leave are suspended for the second parent for this month and the first parent can choose to take unpaid leave or go back to work |
| Reimbursement | 85% of the beneficiary’s average income over the previous 24 months, but no less than 85% of the gross national minimum wage and no more than RON 8,500 (around €1,710) |
| Who pays? | National Fund of Social and Health Insurance |
| Legal basis | OUG No. 158/2005, OUG No. 111/2010, OUG No. 55/2017, Law No. 66/2016 |
| Paternity leave | |
| Maximum duration | There are no mandatory periods of leave for fathers; they are subject to the same legislation as mothers if they want to take parental leave. In addition, they can take 10 days of paid paternity leave, which can be supplemented with 5 more days if the father has taken child-rearing classes |
| Reimbursement | 100% of the beneficiary’s average income over the previous 12 months |
| Who pays? | The company that employs the father |
| Legal basis | OUG No. 117/2022, Law No. 210/1999 |
Slimības atvaļinājums
Likums paredz tiesības maksāt slimības atvaļinājuma laikā gan darbiniekiem, gan pašnodarbinātām personām. Tas attiecas uz visu atvaļinājuma periodu, sākot no pirmās dienas. Nepieciešama medicīniskā izziņa. Apmaksātā medicīniskā atvaļinājuma saņēmējam ir jābūt apdrošinātam un jāmaksā sociālās iemaksas. Minimālais iemaksu periods apmaksātam slimības atvaļinājumam ir 1 mēnesis 12 mēnešu laikā pirms perioda, par kuru tiek izmantots medicīniskais atvaļinājums. Dažu slimību, piemēram, HIV vai tuberkulozes, un ārkārtas situāciju gadījumā tiesības uz medicīnisko atvaļinājumu nav atkarīgas no sociālajām iemaksām. Maksimālais apmaksātā atvaļinājuma laiks ir 183 dienas gadā, bet dažām slimībām, piemēram, vēzim un HIV, šo periodu var pagarināt. Darbinieka kompensācija slimības atvaļinājuma laikā ir 75% no pēdējo 12 mēnešu bruto ieņēmumiem. Dažām slimībām summa palielinās līdz 100%.
Darbiniekam ir pienākums uzrādīt medicīnisko izziņu un dokumentus, kas apliecina slimības atvaļinājumā pavadīto dienu skaitu. Kopš 2014. gada slimības atvaļinājums pensiju sistēmā tiek ieskaitīts kā darbības periods.
Pensionēšanās vecums
Kopš 2011. gada janvāra valsts sistēmu regulē Likums Nr. 263/2010 par vienoto pensiju sistēmu, kas aizstāja iepriekšējo likumu par valsts pensiju sistēmu (Likums Nr. 19/2000). Parastais pensionēšanās vecums pakāpeniski palielinās un līdz 2015. gada janvārim bija palielinājies līdz 65 gadiem vīriešiem un 60 gadiem sievietēm. Sieviešu pensionēšanās vecums līdz 2030. gada janvārim tiks palielināts līdz 63 gadiem. Priekšlaicīga pensionēšanās ir atļauta ar īpašiem juridiskiem nosacījumiem. Līdz 2014. gada 31. decembrim minimālais iemaksu periods bija 14,4 gadi. 2015. gada janvārī šis periods tika pagarināts gan vīriešiem, gan sievietēm līdz 15 gadiem. Standarta iemaksu periods, kas saņēmējam dod tiesības saņemt pilnu pensiju, ir 35 gadi gan vīriešiem, gan sievietēm, bet sievietēm tas stāsies spēkā vēlāk (2030. gada janvārī) nekā vīriešiem (2015. gada janvārī).
