Rumānijas darba dzīves valsts profils
Šajā profilā ir aprakstītas Rumānijas darba dzīves galvenās iezīmes. Tās mērķis ir sniegt būtisku pamatinformāciju par darba dzīves struktūrām, iestādēm un attiecīgajiem noteikumiem.
Tas ietver rādītājus, datus un regulatīvās sistēmas par šādiem aspektiem: dalībnieki un iestādes, kolektīvās un individuālās darba attiecības, veselība un labklājība, atalgojums, darba laiks, prasmes un apmācība, kā arī vienlīdzība un nediskriminācija darbā. Profili tiek sistemātiski atjaunināti reizi divos gados.
Tiesības streikot regulē Darba kodekss un jaunais Sociālā dialoga likums. Kolektīvie darba strīdi var notikt uzņēmumu, nozaru vai valsts līmenī vai starp uzņēmumu grupām. Parasti darba strīdus nevar ierosināt, kamēr koplīgums ir spēkā attiecīgajā līmenī. Izņēmums ir tad, ja darba devējs kolektīvi nepiešķir individuālās tiesības, kas paredzētas piemērojamajos koplīgumos, un ja strīds ir ierosināts tiesā un nav atrisināts 45 dienu laikā. Uzņēmuma līmenī tāda uzņēmuma darbinieki, kuram pārstāvošā arodbiedrību federācija, ar kuru uzņēmuma arodbiedrība ir saistīta, ir parakstījusi nozares koplīgumu, var ierosināt darba strīdu, ja darba devējs atsakās ievērot piemērojamo nozares koplīgumu saskaņā ar likuma noteikumiem.
Likums paredz arī jaunu kolektīvās rīcības veidu – streikus pret valdības sociālo un ekonomisko politiku. Tos var ierosināt pārstāvniecības arodbiedrību federācijas un konfederācijas.
2020. un 2021. gadā darba strīdu skaits salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem samazinājās. Tas bija tāpēc, ka Covid-19 pandēmijas dēļ koplīgumu spēkā esamība tika pagarināta uz ārkārtas stāvokļa laiku un uz 90 dienām pēc tā izbeigšanas. Līdz 2022. gada decembrim darba strīdus nevarēja ierosināt darba koplīguma spēkā esamības laikā. Par darba strīdiem ziņo Darba un sociālās solidaritātes ministrija. 2010. gadā Nacionālais statistikas institūts pārtrauca ziņot par streikiem.
Developments in industrial action, 2012–2021
| 2012 | 2013 | 2014 | 2015 | 2016 | 2017 | 2018 | 2019 | 2020 | 2021 | Source | |
| Number of labour disputes | 23 labour disputes, involving 10,540 employees (71.73% participation rate): 8 resolved, 12 unresolved and 3 partially conciliated. | 22 labour disputes, involving 7,678 employees (91.57% participation rate): 11 resolved, 9 unresolved and 2 partially conciliated. | 19 labour disputes, involving 7,818 employees (59% participation rate): 5 resolved, 9 unresolved and 5 partially conciliated. | 35 labour disputes, involving 30,236 employees (52.97% participation rate): 9 resolved, 20 unresolved and 6 partially conciliated. | 30 labour disputes, involving 23,397 employees (63% participation rate): 13 resolved, 13 unresolved and 4 partially conciliated. | 21 labour disputes, involving 17,887 employees. | 26 labour disputes, involving 14,253 employees. | 26 labour disputes, involving 22,461 employees. | 6 labour disputes, involving 2,219 employees. | 2 labour disputes, involving 112 employees. | Ministry of Labour and Social Solidarity |
Note: No breakdown of resolved, partially conciliated and unresolved disputes available for 2017, 2018, 2019, 2020 or 2021. n.a., not available.
Kolektīvie strīdu izšķiršanas mehānismi
Jaunais sociālā dialoga likums paredz darba strīdu izšķiršanas mehānismus: samierināšanu, starpniecību un šķīrējtiesu. Samierināšanas procedūra, ko organizē darba un sociālās aizsardzības ministrs vai teritoriālās darba inspekcijas, ir obligāta ar likumu.
Ja konfliktā iesaistītās puses samierināšanas procesā panāk vienprātību, darba strīds tiek izbeigts. Ja nē, konfliktējošajām pusēm ir tiesības izmantot starpniecības un šķīrējtiesas procedūras.
Individuāli strīdu izšķiršanas mehānismi
Individuālus darba strīdus izšķir tiesas. Konfliktējošajām pusēm ir iespēja izmantot mediācijas procedūru. Tiesas, kuru kompetencē ir lemt par atsevišķu strīdu izšķiršanu, ir noteiktas ar likumu. Rumānijā nav darba tiesu, bet tikai nodaļas (departamenti), kas atbild par darba strīdiem. Pieprasījumu sākt darba konfliktu nosūta kompetentajai tiesai tās personas vēlēšanu apgabalā, kura iesniedz sūdzību. Galvenie aplūkotie aspekti ir individuāla darba līguma vienpusēja izbeigšana, finansiālie aspekti un vienpusējas izmaiņas darba līguma noteikumos. Saskaņā ar tiesību aktiem individuālu darba strīdu izšķiršanai var būt nepieciešams ne vairāk kā 10 dienas, bet praksē tas prasa ilgāku laiku.
