Slovākijas darba dzīves valsts profils
Šajā profilā ir aprakstītas galvenās darba dzīves iezīmes Slovākijā. Tās mērķis ir sniegt attiecīgu pamatinformāciju par struktūrām, iestādēm, dalībniekiem un attiecīgajiem noteikumiem attiecībā uz darba dzīvi.
Tas ietver rādītājus, datus un regulatīvās sistēmas par šādiem aspektiem: dalībnieki un iestādes, kolektīvās un individuālās darba attiecības, veselība un labklājība, atalgojums, darba laiks, prasmes un apmācība, kā arī vienlīdzība un nediskriminācija darbā. Profili tiek sistemātiski atjaunināti reizi divos gados.
Arodbiedrībām, darba devēju organizācijām un valsts iestādēm ir būtiska loma darba attiecību, darba apstākļu un darba attiecību struktūru pārvaldībā. Tās ir savstarpēji saistītas daļas daudzlīmeņu pārvaldības sistēmā, kas ietver Eiropas, valstu, nozaru, reģionālo (provinču vai vietējo) un uzņēmumu līmeni. Šajā sadaļā aplūkoti galvenie dalībnieki un iestādes un to loma Slovākijā.
Darba, sociālo lietu un ģimenes lietu ministrija (MPSVR SR) ir galvenā valsts iestāde darba attiecību tiesiskajā regulējumā. Ar Darba kodeksu MPSVR SR regulē individuālās un kolektīvās darba pamatattiecības, nodarbinātību un darba apstākļus, kā arī darba samaksu, kā arī veicina divpusēju sociālo dialogu. Ar grozīto Likumu Nr. 2/1991 par darba koplīguma slēgšanas sarunām tas regulē darba koplīguma slēgšanas sarunas, kā arī samierināšanas vai starpniecības un šķīrējtiesas procedūras kolektīvo darba strīdu izšķiršanai, lai atvieglotu darba ņēmēju tiesību īstenošanu. MPSVR SR reglamentē arī tiesību aktus, kas nosaka darba drošības un veselības aizsardzības noteikumus un standartus. Veselības un darba drošības aizsardzībā ir arī Slovākijas Republikas Sabiedrības veselības iestāde (Oficiálna stránka verejnej správy, SR), kas darbojas Veselības aprūpes ministrijas paspārnē. Turklāt MPSVR SR regulē nodarbinātības pakalpojumu sniegšanu darba meklētājiem ar Darba, sociālo lietu un ģimenes centra biroja starpniecību.
Valsts darba inspekcija (Národný inšpektorát práce, NIP) ir valsts iestāde, kas atbild par darba tiesību aktu izpildi. Tās darbību regulē Likums Nr. 125/2006. Darba inspekcijas veic pārbaudes uzņēmumos, un, ja tiek konstatēts, ka darba devējs pārkāpj tiesību aktus, darba inspekcija var pieprasīt tiem veikt korektīvus pasākumus un piemērot sodus.
Noteikumi par sociālo partneru pārstāvību ir noteikti tikai attiecībā uz valsts līmeņa trīspusējo struktūru – HSR. Saskaņā ar Likumu Nr. 103/2007 par trīspusējām apspriedēm valsts līmenī (Trīspusējais akts) HSR var piedalīties tikai augstākā līmeņa arodbiedrības un darba devēju organizācijas, kas pārstāv vismaz 100 000 darba ņēmēju, un darba devēji vismaz piecos (no astoņiem) reģioniem (augstākās teritoriālās vienības). Arodbiedrībām ir jābūt aktīvām vairākās nozarēs. Kopš 2021. gada marta, ja HSR piedalās mazāk nekā trīs arodbiedrības vai darba devēji, var piedalīties arī organizācijas, kas pārstāv mazāk nekā 100 000 darbinieku (Likums Nr. 76/2021). Arodbiedrībām nav pārstāvības kritērija attiecībā uz darba koplīguma slēgšanu un koplīgumu noslēgšanu (pārstāvības kritērijs uz laiku tika ieviests no 2011. gada 1. septembra līdz 2012. gada 31. decembrim ar grozījumiem Darba kodeksā).
Par arodbiedrību pārstāvību
Arodbiedrībām Slovākijā ir senas tradīcijas. Dalība ir brīvprātīga, un, izņemot profesionālos karavīrus, neviena konkrēta darbinieku grupa nav izslēgta no dalības arodbiedrībās. Arodbiedrību organizāciju darbību reglamentē Likums Nr. 83/1990 par pilsoņu apvienību. Arodbiedrības parasti tiek organizētas pa nozarēm – paģiras no arodbiedrību organizācijas, kas darbojās sociālistiskajā politiskajā sistēmā pirms 1989. gada. Tie ir gan privātajā, gan publiskajā sektorā.
Arodbiedrību blīvums ir nepārtraukti samazinājies. Piemēram, lai gan blīvums 2011. gadā bija aptuveni 14,5%, 2018. gadā tas bija samazinājies līdz aptuveni 11,3%. No 2014. līdz 2019. gadam tas svārstījās ap 12–13%. Arodbiedrības ir organizētas nozaru un vietējo uzņēmumu līmenī. To biedri parasti ir aktīvi darba ņēmēji, bet dažas arodbiedrības saglabā arī pensionēto biedru biedrus.
Dalība arodbiedrībās un to blīvums, 2011.–2019. gads
2011 | 2012 | 2013 | 2014 | 2015 | 2016 | 2017 | 2018 | 2019 | |
| Trade union density in terms of active employees (%)* 1 | 14.5 | 14.5 | 14.1 | 13.4 | 12.6 | 11.8 | 11.5 | 11.3 | n.a. |
| Trade union density in terms of active employees (%) 2 | n.a. | n.a. | 15–16** | 13** | 12** | 12** | n.a. | 12** | 12** |
| Trade union membership (thousands)*** 1 | 282 | 285 | 278 | 268 | 259 | 249 | 247 | 247 | n.a. |
| Trade union membership (thousands) 3 | n.a. | n.a. | 270–280** | 250–260** | 240** | 241** | n.a. | 250** | 282** |
Piezīmes: * Darba ņēmēju īpatsvars, kas ir arodbiedrības biedri. ** Aptuvenie skaitļi. *** Kopējā arodbiedrību biedru summa (ieskaitot pašnodarbinātos un neaktīvos arodbiedrības biedrus, t.i., studentus, pensionārus un bezdarbniekus) valsts līmenī. n.p.: neattiecas.
Avoti: 1 ESAO un AIAS (2021. gads); 2 pašu autoru aplēses; 3 2013.–2018. gada dati ir balstīti uz KOZ SR, NKOS un VSOZ informāciju un aplēsēm par KUK; 2019. gada dati ir balstīti uz KOZ SR, SOS, NKOS datiem un aplēsēm par KUK un citām nesaistītajām arodbiedrībām.
Galvenās arodbiedrību konfederācijas un federācijas
Valstī ir viena dominējošā arodbiedrību konfederācija: Slovākijas Republikas Arodbiedrību konfederācija (Konfederacia odborovych zvazov Slovenskejrepubliky, KOZ SR). 2022. gadā KOZ SR bija 25 nozaru arodbiedrību asociācijas ar aptuveni 211 200 biedriem. 2018. gada oktobrī tika izveidota jauna arodbiedrību konfederācija – Slovākijas Apvienotās arodbiedrības (Splocne odbory Slovenska, SOS). Nākamā lielākā arodbiedrību konfederācija ir Slovākijas Neatkarīgās kristīgās arodbiedrības (Nezavisle krestanske odbory Slovenska, NKOS), kuras biedru skaits ir ievērojami mazāks – saskaņā ar pieejamo informāciju un aplēsēm tai kopumā varētu būt aptuveni 3000 biedru.
Galvenās arodbiedrību konfederācijas un federācijas
Name | Abbreviation | Members | Involved in collective bargaining? |
| Confederation of Trade Unions of the Slovak Republic (Konfederacia odborovych zvazov Slovenskejrepubliky) | KOZ SR | 211,200 (2022) | Yes |
| Joint Trade Unions of Slovakia (Splocne odbory Slovenska) | SOS | About 26,000–28,000 (2019) | Yes |
| Independent Christian Trade Unions of Slovakia (Nezavisle krestanske odbory Slovenska) | NKOS | About 3,000 (2019) | Yes |
Līdz 2006. gadam KOZ SR nenotika būtiskas organizatoriskas izmaiņas. KOZ SR saistīto nozaru arodbiedrību apvienošanās notika galvenokārt 2007.–2009. gadā. Šajā periodā vairākas arodbiedrības apvienojās ar Metāla arodbiedrību asociāciju (OZ Kovo), proti, Slovākijas Sabiedrisko pakalpojumu arodbiedrību 2007. gadā, Neatkarīgo sabiedriskā autotransporta arodbiedrību 2008. gadā un Metalurģijas arodbiedrību 2009. gadā. Turklāt 2008. gadā Tekstilizstrādājumu, apģērbu un līderu arodbiedrība un transporta arodbiedrība apvienojās ar Būvniecības arodbiedrību asociāciju (OZ Stavba) un 2009. gada 1. janvārī izveidoja Integrēto arodbiedrību asociāciju (IOZ). 2009. gadā Ķīmijas arodbiedrība apvienojās ar Slovākijas Enerģētikas darbinieku arodbiedrību asociāciju un izveidoja kopīgu Enerģētikas un ķīmijas darbinieku arodbiedrību (ECHOZ).
Kopš 2012. gada daži arodbiedrību pārstāvji ir pametuši KOZ SR saistītās arodbiedrību apvienības un izveidojuši jaunas arodbiedrību organizācijas: Jaunās izglītības arodbiedrības, Māsu un vecmāšu arodbiedrību asociāciju, Jauno policijas arodbiedrību asociāciju, modernās arodbiedrības Volkswagen un modernās arodbiedrības AIOS. 2018. gadā šīs arodbiedrības nodibināja SOS. Kopš 2021. gada SOS ir valsts trīspusējās struktūras HSR loceklis, pamatojoties uz Likumu Nr. 76/2021 Coll., ar ko groza Trīspusējo likumu. Vispārējā brīvo arodbiedrību asociācija (Všeobecný slobodný odborový zväz, VSOZ), organizācija, kurai līdz 2018. gadam bija aptuveni 500 biedru, tika likvidēta 2019. gadā.
Par darba devēju pārstāvību
Pirms 1990. gada vienīgais darba devējs bija valsts. Darba devēju organizācijas tika izveidotas 1990. gadu sākumā praktiski no nulles. Darba devēju organizāciju blīvums pakāpeniski palielinājās un kopš 2012. gada ir salīdzinoši stabils. Saskaņā ar pieejamo informāciju to blīvums no 2012. līdz 2016. gadam svārstījās par aptuveni 35 % aktīvo darbinieku skaita ziņā. 2019. un 2022. gadā tas bija palielinājies līdz aptuveni 45%.
Darba devēju organizācijas, kas izveidotas saskaņā ar grozīto Likumu Nr. 83/1990 par pilsoņu apvienību, ir tiesīgas piedalīties darba koplīgumos (līdzīgi kā arodbiedrības). Dalība darba devēju organizācijās ir brīvprātīga. Darba devēji ir sadalīti pa nozarēm (līdzīgi kā arodbiedrības). 2019. gadā darba devēju organizācijas bija saistītas ar četrām augstākajām darba devēju organizācijām valsts līmenī. Nozares līmeņa darba devēju organizāciju pārstāvji var piedalīties vairāku darba devēju darba koplīgumos. Lai izvairītos no vairāku darba devēju koplīgumiem, daži darba devēji nav piedalījušies nozaru koplīgumos vai pēc iespējas bloķējuši koplīgumu pagarināšanu. Darba devēju organizācijas, kas atbilst kritērijiem, piedalās valsts līmeņa trīspusējā sociālajā dialogā.
Darba devēju organizāciju dalība un blīvums, 2012.–2022. gads
2012 | 2013 | 2014 | 2015 | 2016 | 2017 | 2018 | 2019 | 2022 | |
| Employer organisation density in terms of active employees (%) 1 | 47.7 | n.a. | n.a. | 48 | 48.1 | n.a. | 50.3 | n.a. | n.a. |
| Employer organisation density in terms of active employees (%) 2 | 30–35 | 35* | n.a. | 34* | 36** | n.a. | 38*** | 45**** | 45**** |
| Employer organisation density in private sector establishments (%) † 3 | n.a. | 9 | n.a. | n.a. | n.a. | n.a. | n.a. | 12 | n.a. |
Piezīmes: *Aptuvenie skaitļi, ietver AZZZ SR, RUZ un ZMOS. **Aptuvenais skaitlis, ietver AZZZ SR, RUZ, ZMOS un APZ. ***Aptuvenie skaitļi, ietver AZZZ SR, RUZ, ZMOS, APZ un SZZ. ****Aptuvenie skaitļi, dati par AZZZ SR, RUZ, APZD un ZMOS. †Darbinieku procentuālais daudzums, kas strādā uzņēmumā, kas ir jebkuras darba devēju organizācijas biedrs, kas ir iesaistīts darba koplīguma slēgšanas sarunās. n.p.: neattiecas.
Avoti: 1ESAO un AIAS (2021); 2Pamatojoties uz darba devēju informāciju un autoru aprēķiniem; 3Eiropas uzņēmumu apsekojums 2019. gadā.
Galvenās darba devēju organizācijas un konfederācijas
Kopš 1991. gada visas darba devēju organizācijas ir saistītas ar Slovākijas Republikas Darba devēju asociāciju federāciju (Asociacia zamestnavatelskych zvazov a združeni Slovenskejrepubliky, AZZZ SR). 2004. gadā tika nodibināta Nacionālā darba devēju arodbiedrība (Republikova unia zamestnanvatelov, RUZ) kā otrā augstākā līmeņa darba devēju organizācija. AZZZ SR un RUZ ir nozares līmeņa darba devēju organizācijas kā filiāles, un to biedri nodarbina aptuveni 660 000 cilvēku. Līdztekus AZZZ SR un RUZ darba devējus pārstāv arī Slovākijas pilsētu un kopienu asociācija (Združenie miest a obci Slovenska, ZMOS). Tās filiāles ir darba devēji, ko pilsētas un pašvaldības izveidojušas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai.
2016. gadā nozares darba devēju organizācijas izstājās no AZZZ SR un RUZ un izveidoja jaunu augstāko darba devēju organizāciju – Rūpniecības arodbiedrību asociāciju (Asociacia priemyselnych zvazov, APZ), kas kopš 2021. gada ir Rūpniecības arodbiedrību un transporta asociācija (Asociacia priemyselnych zvazov a dopravy, APZD). AZZZ SR, RUZ, APZD un ZMOS piedalās valsts līmeņa trīspusējās apspriedēs HSR. 2022. gadā viņi pārstāvēja aptuveni 982 000 darbinieku. ZMOS piedalās arī vairāku darba devēju darba koplīgumos, lai noslēgtu koplīgumus par valsts ierēdņiem (darbiniekiem, kas veic darbības sabiedrības interesēs). Ar ZMOS saistītās organizācijas nodarbina aptuveni 142 000 cilvēku. Slovākijas Amatniecības federācija (Slovenský živnostenský zväz, SZZ), kurā ir aptuveni 20 000 biedru, ir organizētas licencētas arodbiedrības, ģildes un citi amatnieki, kā arī mazie un vidējie uzņēmumi. Tā ir APZD locekle.
Galvenās darba devēju organizācijas un konfederācijas
| Name | Abbreviation | Members | Year | Involved in collective bargaining? |
| Federation of Employers’ Associations of the Slovak Republic (Asociacia zamestnavatelskych zvazov a zdruzeni Slovenskej republiky) | AZZZ SR | 35 employer associations and 1 individual company employing about 400,000 employees | 2022 | Yes, via its members |
| National Union of Employers (Republikova unia zamestnanvatelov) | RUZ | 33 employer organisations and 37 individual companies employing more than 260,400 employees | 2022 | Yes, via its members |
| Association of Towns and Communities of Slovakia (Zdruzenie miest a obci Slovenska) | ZMOS | 2,791 organisations with about 142,000 employees | 2022 | Yes |
| Association of Industrial Unions and Transport (Asociacia priemyselnych zvazov a dopravy) | APZD | 12 employer associations with more than 180,000 employees | 2022 | Yes, via its members |
No 1993. līdz 2004. gadam Ekonomikas un sociālo lietu saskaņošanas padomē notika nacionālais trīspusējs sociālais dialogs. 2004. gadā šī struktūra tika pārdēvēta par Ekonomisko un sociālo partnerattiecību padomi (RHSP), un kopš 2007. gada tā darbojas kā HSR. HSR ir konsultatīva struktūra sociālajam dialogam starp valdību un sociālajiem partneriem. KOZ SR (darba ņēmēju pusē) un RUZ, AZZZ SR un ZMOS (darba devēju pusē) pārstāv HSR sociālos partnerus. Trīspusējā sociālajā dialogā kā vissvarīgākie jautājumi parasti tiek risināta valsts politikas īstenošana un tiesību aktu pieņemšana, kas saistīti ar uzņēmējdarbības vides attīstību, iedzīvotāju dzīves līmeni un nodarbinātības apstākļiem.
Valsts līmeņa sociālo paktu noslēgšana, ko sauc par Generalna dohoda (vispārējas vienošanās), ir vēl viens nozīmīgs trīspusējā sociālā dialoga rezultāts. No 1993. līdz 2000. gadam Slovākijā tika noslēgti septiņi vispārējie nolīgumi, bet kopš tā laika šāds nolīgums nav noslēgts. Ekonomikas krīzes laikā krīzes novēršanas pasākumu pieņemšana vispirms tika apspriesta trīspusējā sociālajā dialogā HSR. Dažās nozarēs notiek arī nozaru trīspusējs sociālais dialogs. Piemēram, transporta, pasta un telekomunikāciju nozare, kā arī veselības aprūpes nozare ir nozaru trīspusēja darba piemēri. 2013. gadāPriemyselna bipartita), lai labāk sagatavotos trīspusējām konsultācijām HSR. APZ 2018. gadā kļuva par trīspusējās HSR (tagad APZD) locekli, un SOS kļuva par biedru 2021. gadā. Izņemot 2020. gadu, HSR ir regulāri tikušās saskaņā ar grafiku, par kuru panākta vienošanās ar sociālajiem partneriem, aptuveni 10 reizes gadā.
Galvenās trīspusējās un divpusējās struktūras
| Name | Type | Level | Issues covered |
| Economic and Social Council (Hospodarska a socialna rada, HSR) | Tripartite | National | All relevant issues affecting economic and social policy in the country. Regarding working life, this is mainly employment conditions and wages |
| Industry Bipartite (Priemyselna bipartita) | Bipartite | Cross-sectoral | Usually issues related to topics discussed at the HSR. Since 2020, no information has been available about activities |
| Sectoral tripartite bodies in the transport, post and telecommunications sectors (Odvetvove tripartity Unie dopravy, post a telekomunikacii) | Tripartite | Sectoral | All relevant issues related to the transport, post and telecommunication sectors |
| Sectoral economic and social council in the healthcare sector (Odvetvova hospodarska a socialna rada v rezorte zdravotnictva) | Tripartite | Sectoral | Issues related to the management of the sector |
Darbinieku pārstāvību regulē Darba kodekss. Līdz 2001. gadam darbiniekus pārstāvēja tikai arodbiedrības. Kopš 2002. gada darba ņēmējus var pārstāvēt vai nu arodbiedrības, vai uzņēmumu padomes, vai darbinieku pilnvarotie. Kopš 2003. gada ir ieviests divējāds pārstāvības kanāls, kurā uzņēmumu padomes vai darbinieku pilnvarotie var pastāvēt līdzās arodbiedrībām uzņēmumos.
Darbinieku pārstāvjiem ir tiesības uz informāciju, konsultācijām, koplēmumu un darbību kontroli. Tomēr tikai arodbiedrības ir tiesīgas iesaistīties darba koplīguma slēgšanas sarunās. Uzņēmumos, kuros nav koplīguma, uzņēmumu padomes var noslēgt līgumus ar vadību par nodarbinātību un darba apstākļiem (taču šiem līgumiem nav tāda paša statusa kā koplīgumiem). Arodbiedrību organizācijas, uzņēmumu padomju locekļus un darbinieku pilnvarotos ievēlē uzņēmumu darbinieki. Vairumā gadījumu galvenās darbinieku pārstāvības struktūras darba vietā ir arodbiedrības. Sīkāka informācija par arodbiedrību darbību un sadarbību ar vadību parasti tiek saskaņota koplīgumos.
Struktūru regulējums, sastāvs un kompetence
| Body | Regulation | Composition | Involved in company-level collective bargaining? | Thresholds for/rules on when the body needs to be/can be set up |
| Works council (Zamestnanecka rada) | Yes, by the Labour Code | Employees | No | At companies with at least 50 employees |
| Trade union (Odborova organizacia) | Yes, by the Labour Code | Unionised employees | Yes | At least three employees |
| Employee trustee (Zamestnanecky dovernik) | Yes, by the Labour Code | Employees | No | At companies with 3–49 employees |
