Slovākijas darba dzīves valsts profils
Šajā profilā ir aprakstītas galvenās darba dzīves iezīmes Slovākijā. Tās mērķis ir sniegt attiecīgu pamatinformāciju par struktūrām, iestādēm, dalībniekiem un attiecīgajiem noteikumiem attiecībā uz darba dzīvi.
Tas ietver rādītājus, datus un regulatīvās sistēmas par šādiem aspektiem: dalībnieki un iestādes, kolektīvās un individuālās darba attiecības, veselība un labklājība, atalgojums, darba laiks, prasmes un apmācība, kā arī vienlīdzība un nediskriminācija darbā. Profili tiek sistemātiski atjaunināti reizi divos gados.
Laika posmā no 2012. līdz 2022. gadam iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju Slovākijā ievērojami palielinājās par 23,5 %. Tas bija lielāks izaugsmes temps nekā ES27 vidējais pieaugums (15,3 % tajā pašā periodā). Bezdarba līmenis ievērojami samazinājās visās kategorijās, visvairāk samazinājās jauniešu bezdarba līmenis, kas šajā periodā samazinājās par 15,4 procentpunktiem, 2022. gadā sasniedzot 19,9 %. Kopējais bezdarba līmenis 2022. gadā bija 6,1 %, kas ir tuvu ES vidējam rādītājam 6,2 % tajā pašā gadā. Izņemot jauniešu nodarbinātības līmeni, nodarbinātības līmenis palielinājās, īpaši augsts sieviešu nodarbinātības līmenis, no 2012. līdz 2022. gadam palielinoties par 6,1 procentpunktu.
Kopš 2002. gada 1. aprīļa Darba kodekss (Likums Nr. 311/2001) regulē nodarbinātības nosacījumus un darba attiecības privātajā un publiskajā sektorā. Likums Nr. 552/2003 un Likums Nr. 553/2003 reglamentē nodarbinātības nosacījumus valsts dienestā. Kopš 2017. gada 1. jūnija nodarbinātības nosacījumus civildienestā regulē Likums Nr. 55/2017. Darba ņēmējus tradicionāli pārstāv arodbiedrības un, ja arodbiedrību nebija, uzņēmumu padomes. Tomēr kopš 2003. gada 1. jūlija Darba kodekss atļauj uzņēmumu padomes arodbiedrībās apvienotos uzņēmumos. Tomēr tikai arodbiedrības ir tiesīgas iesaistīties darba koplīguma slēgšanas sarunās.
Papildus Darba kodeksam darba apstākļus, tostarp darba drošību un veselības aizsardzību, reglamentē Likums Nr. 124/2006. Darba koplīguma slēgšanas sarunas, tostarp līgumu pagarināšanu un darba konfliktu risināšanu, reglamentē Likums Nr. 2/1991 par darba koplīguma slēgšanas sarunām.
Pašreizējā darba attiecību sistēma tika izveidota 1990. gadu sākumā, kad tika izveidotas sociālo partneru organizācijas. Sociālais dialogs notiek trīspusējā un divpusējā līmenī. Valdība apspriežas ar sociālajiem partneriem, izmantojot trīspusēju sociālo dialogu. Divpusējs sociālais dialogs sastāv no divu līmeņu darba koplīguma slēgšanas sarunām, kas notiek nozaru un uzņēmumu līmenī.
Darba attiecības Slovākijā lielākoties ir orientētas uz vienprātību un salīdzinoši mierīgas. Lielākā daļa kolektīvo strīdu tiek izšķirti samierināšanas vai starpniecības ceļā, un tikai dažiem ir nepieciešama šķīrējtiesas procedūra. Streiki ir reti, un reģistrētie kolektīvie strīdi tikai izņēmuma gadījumos izraisa streiku.
Darba koplīgumiem ir svarīga loma nodarbinātības apstākļu un algu veidošanā. Slovākijā nav koplīgumu valsts līmenī. Darba koplīguma slēgšanas sarunas ir brīvprātīgas, bet noslēgtie līgumi ir juridiski saistoši. Viena darba devēja un vairāku darba devēju koplīgumi tiek slēgti privātajā un publiskajā sektorā. Vairāku darba devēju koplīgumi tiek noslēgti lielākajā daļā attiecīgo tautsaimniecības nozaru. Koplīgumu pagarināšana ir atļauta. Publiskajā sektorā tiek noslēgti atsevišķi vairāku darba devēju (daudznozaru) koplīgumi par civilajiem un sabiedriskajiem pakalpojumiem.
Arodbiedrību blīvums kopš 2008.–2009. gada finanšu krīzes ir samazinājies, kā rezultātā tika zaudēti tūkstošiem darbavietu. Tomēr darba attiecību sistēma netika būtiski ietekmēta. Krīzes laikā arodbiedrības savu darbību galvenokārt koncentrēja uz nodarbinātības saglabāšanu uzņēmumos, kurus apdraudēja lejupslīde, un tās neorganizēja nekādus nozīmīgus sociālos pasākumus. Jebkādas izmaiņas darba attiecību sistēmā kopš Covid-19 pandēmijas ir bijušas nelielas. Pandēmijai 2020. gadā nebija būtiskas ietekmes uz darba attiecību sistēmu, taču valdība reti apspriedās ar sociālajiem partneriem, kas piedalās trīspusējā Ekonomikas un sociālo lietu padomē (Hospodarska a socialna rada, HSR), par tiesību aktos pieņemtajām izmaiņām.
