Darba koplīguma slēgšanas sarunas Slovākijā

Darba koplīguma slēgšanas sarunas sociālajiem partneriem ir brīvprātīgas, un tās notiek bez valsts iejaukšanās. Divu līmeņu darba koplīguma slēgšanas sarunas notiek nozaru un uzņēmumu līmenī, kurās var noslēgt koplīgumus ar vairākiem darba devējiem un viena darba devēja. Slovākijā nav valsts līmeņa darba koplīgumu. Noteikumi, par kuriem panākta vienošanās gan vairāku darba devēju, gan viena darba devēja koplīgumos, ir juridiski saistoši līgumslēdzējām pusēm. Nav atsevišķu darba koplīgumu par balto un zilo apkaklīšu darbiniekiem. Vairāku darba devēju koplīgumus var attiecināt arī uz darba devējiem, kas veic salīdzināmas darbības, kā norādīts saimniecisko darbību statistiskajā klasifikācijā (NACE). Koplīgumi tiek vienādi piemēroti visiem darbiniekiem neatkarīgi no tā, vai viņi ir vai nav arodbiedrības biedri.

Kopš ekonomiskās krīzes ir vērojama tendence, ka sarunas tiek decentralizētas no nozares uz uzņēmumu līmeni. Piemēram, MPSVR SR attiecīgi 2011. un 2012. gadā reģistrēja 27 un 23 jaunus vairāku darba devēju koplīgumus. Gan 2017., gan 2018. gadā tika reģistrēti 14 jauni vairāku darba devēju līgumi. Daži vairāku darba devēju līgumi tiek noslēgti uz ilgāku par vienu gadu, kas ietekmē attiecīgajā gadā noslēgto jauno līgumu skaitu. Piemēram, 2019. un 2020. gadā tika reģistrēti attiecīgi 20 un 11 jauni vairāku darba devēju līgumi. 2022. gadā tika reģistrēti 13 jauni līgumi.

Algu sarunu segums

Saskaņā ar sociālo partneru sniegto informāciju līdz pat 35 % darba ņēmēju valstī ir koplīgums. Saskaņā ar 2013. gada Eiropas uzņēmumu apsekojumu (ECS) aptuveni 30 % darbinieku tika aptverti uzņēmuma līmenī, ja tiek ņemti vērā visi līmeņi. Nozaru un reģionālā līmenī tvērums ir aptuveni 10%. Līdzīgi arī profesionālajā un starpnozaru līmenī tvērums ir 10 %.

Darba koplīgumu segums darbiniekiem no dažādiem avotiem

* To darbinieku procentuālais daudzums, kuri strādā vietējās vienībās, kurās vairāk nekā 50% darbinieku ir iekļauti darba koplīgumā, salīdzinot ar kopējo darbinieku skaitu, kas piedalījās aptaujā.

Avoti: Eurofound, EKS 2013. un 2019. gads (tostarp privātā sektora uzņēmumi ar >10 darbiniekiem (NACE kodi B–S), ar iespējamām vairākām atbildēm); Eurostat [earn_ses10_01], [earn_ses14_01], [earn_ses18_01], 2010., 2014. un 2018. gada izpeļņas struktūras apsekojums (tostarp uzņēmumi ar >10 darbiniekiem (NACE kodi B–S, izņemot O), ar vienu atbildi katrai vietējai vienībai).

Saskaņā ar KOZ SR datiem kopējais darbinieku aptvērums uzņēmumu koplīgumos Slovākijā 2019. gadā bija 26,4 %. Privātajā sektorā tvērums bija 15.4%, tas ir, lielāks nekā 2019. gada ECS aplēstais pārklājums. Tomēr koplīgumu kopējais tvērums ir lielāks (aptuveni 35 %), jo uz darbiniekiem vairākos uzņēmumos, uz kuriem neattiecas uzņēmuma līgumi, attiecas vairāku darba devēju līgumi. Kopš 2021. gada, kad tika atcelta reprezentatīvu vairāku darba devēju līgumu pagarināšana, segums ir samazinājies. Saskaņā ar KOZ SR datiem darba ņēmēju skaits, uz kuriem attiecas koplīgumi, laikposmā no 2021. līdz 2022. gadam samazinājās par aptuveni 140 000 darbinieku.

Darba koplīguma slēgšanas sarunas notiek divos līmeņos: viena darba devēja darba koplīguma slēgšanas sarunas uzņēmuma vai iestādes līmenī un vairāku darba devēju darba koplīguma slēgšanas sarunas lielākajā daļā tautsaimniecības nozaru. Vairāku darba devēju un viena darba devēja darba koplīgumiem ir svarīga loma darbinieku darba apstākļu, darba laika un algu noteikšanā. Lai gan vairāku darba devēju darba koplīguma slēgšanas sarunas ir svarīgas, viena darba devēja darba koplīguma slēgšanas sarunas ir dominējošas.

Darba koplīguma slēgšanas sarunas pastāv privātajā un publiskajā sektorā. Piemēram, publiskajā sektorā tiek noslēgti atsevišķi vairāku darba devēju (daudznozaru) koplīgumi civildienestiem un sabiedriskajiem dienestiem. Valsts dienesta koplīgums galvenokārt attiecas uz darbiniekiem izglītības (tostarp pētniecības) un veselības aprūpes nozarēs.

Darba koplīgumu līmeņi, 2022. gads

Artikulācijas

Vertikālā koordinācija pastāv, jo darba koplīguma slēgšanas sarunas nozaru un uzņēmumu līmenī ir savstarpēji saistītas. Uzņēmuma līmeņa koplīgumos var vienoties par labvēlīgākiem nodarbinātības un darba apstākļiem, nekā noteikts attiecīgajā vairāku darba devēju koplīgumā.

Sarunu kārtas parasti sākas pāris mēnešus pirms kalendārā gada beigām, kad parasti beidzas koplīgumu termiņš. Jebkura puse var sākt sarunas, bet arodbiedrības parasti sper pirmo soli, iesniedzot savu pirmo priekšlikumu darba devējam, uzņēmuma vadībai vai darba devēju organizācijai. Darba devēju pārstāvjiem ir jāatbild 60 dienu laikā. Darba koplīguma slēgšanas sarunas parasti sastāv no vienas vai vairākām sarunu kārtām. Skaits parasti ir atkarīgs no arodbiedrību prasībām un ekonomiskās situācijas darba devēju pusē. To var ietekmēt arī sarunu stils (vienprātīgs vai pretrunīgs).

Darba koplīguma slēgšanas sarunas tiek koordinētas vertikāli dažādos sarunu līmeņos. Pastāv tieša saikne starp vairāku darba devēju un viena darba devēja darba koplīguma slēgšanas sarunām. Saiknes dēļ vairāku darba devēju sarunu kārtas parasti notiek pirms viena darba devēja sarunu kārtām. Saskaņā ar Darba kodeksu uzņēmumu koplīgumos var vienoties tikai par tādiem noteikumiem, kas ir vienādi vai labvēlīgāki darbiniekiem nekā Darba kodeksā vai vairāku darba devēju koplīgumā noteiktie. Piemēram, var vienoties par vienādu vai lielāku algas palielinājumu. Nav "modeļa noteikšanas" koplīgumu vai vienošanās. Darba koplīguma slēgšanas sarunas atsevišķās nozarēs ir formāli neatkarīgas bez oficiālas horizontālas koordinācijas.

Koplīgumu pagarināšana ir atļauta ar likumu. Vairāku darba devēju koplīgumus var attiecināt arī uz citiem darba devējiem tajā pašā nozarē vai nozarē saskaņā ar noteikumiem, kas noteikti Likumā Nr. 2/1991 par darba koplīguma slēgšanas sarunām ar grozījumiem. Priekšlikumu par pagarinājumu var iesniegt jebkurš sociālais partneris, kas noslēdz līgumu, bet parasti to dara arodbiedrības. Priekšlikums tiek iesniegts MPSVR SR, un ar to nodarbojas īpaša darba grupa. Sakarā ar biežām izmaiņām pagarinājumu regulējumā attiecībā uz pagarinājuma skarto darba devēju piekrišanu, pagarinājumi tiek piemēroti reti. Piemēram, 2005.–2006. gadā bija četri pagarinājumi, 2009. gadā bija pieci pagarinājumi un 2010.–2013. gadā neviens pagarinājums.

Kopš 2014. gada koplīguma pagarināšana bija iespējama bez tā darba devēja piekrišanas, uz kuru attiecas pagarinājums. Dažas arodbiedrību asociācijas, jo īpaši OZ Kovo, izmantoja šo iespēju savā labā. 2016. gada martā Konstitucionālā tiesa nolēma, ka pagarināšanas mehānisms neatbilst konstitucionāli pieņemamam tiesību aktu garam. 2017. gada 1. septembrī ar grozījumiem tiesību aktos tika ieviests termins "reprezentatīvs vairāku darba devēju koplīgums". Tagad varēja pagarināt tikai šādus līgumus, un nebija nepieciešama to darba devēju piekrišana, kuri nebija parakstījuši koplīgumu. Gan 2019. gadā, gan 2020. gadā tika pagarināti pieci vairāku darba devēju līgumi. 2021. gada 1. martā tika atcelta pārstāvības līgumu pagarināšana (Likums Nr. 76/2021, II pants), un 2022. gadā netika pagarināts vairāku darba devēju koplīgums.

Atkāpes no vairāku darba devēju koplīgumiem ir pieļaujamas tikai par labu darba ņēmējiem. Piemēram, nav iespējams atkāpties no darba koplīgumiem, lai maksātu algas, kas ir zemākas par darba koplīgumā noteikto līmeni. Atteikšanās klauzulas parasti netiek piemērotas koplīgumos, un iespēju atvēršana ir atkarīga no līgumslēdzēju pušu savstarpējas vienošanās.

Koplīgums var palikt spēkā, ja vien dažu saistību spēkā esamības termiņš tajā netiek apspriests citādi. Ja darba koplīgumā nav norādīts derīguma termiņš vai derīguma termiņš, tas ir spēkā vienu gadu. Uzņēmumu koplīgumi un vairāku darba devēju koplīgumi publiskajā sektorā tika noslēgti uz vienu gadu, bet pēdējā laikā vairāku darba devēju līgumi publiskajā sektorā tika noslēgti uz ilgāku laiku. Vairāku darba devēju koplīgumi uzņēmējdarbības nozarē bija spēkā divus līdz trīs gadus.

Darba koplīguma darbības laikā ir jāvalda rūpnieciskajam mieram. Tomēr miera klauzulas kā tādas parasti nav iekļautas koplīgumos. Likumā Nr. 2/1991 par darba koplīguma slēgšanas sarunām ir ietverts noteikums, saskaņā ar kuru kolektīvs darba strīds var rasties, neizpildot spēkā esošajā koplīgumā noteiktos noteikumus vai tiesības (tiesību strīds). Šādos gadījumos līgumslēdzēji sociālie partneri var izmantot darba strīdu izšķiršanas procedūru. Lai izšķirtu jaunus darba strīdus, dažos uzņēmumu koplīgumos ir paredzēti iekšējie mehānismi.

Papildus iknedēļas darba laika un algu palielināšanai koplīgumu kopīgie priekšmeti ir darba ņēmēju pārstāvības tiesības, darba drošība un veselība, noteikumi par atlaišanu (galvenokārt atlaišanas pabalsts), papildu maksājumi (piemēram, par virsstundu darbu, darbu brīvdienās vai nakts darbu), elastīgi darba laika veidi, sociālā fonda izveide uzņēmumos un tā izmantošana, kā arī nediskriminācija un dzimumu līdztiesība darbā. 2020. gadā par mājdarba nosacījumiem Covid-19 pandēmijas laikā tika panākta vienošanās uzņēmumu koplīgumos.