Slovākijas darba dzīves valsts profils
Šajā profilā ir aprakstītas galvenās darba dzīves iezīmes Slovākijā. Tās mērķis ir sniegt attiecīgu pamatinformāciju par struktūrām, iestādēm, dalībniekiem un attiecīgajiem noteikumiem attiecībā uz darba dzīvi.
Tas ietver rādītājus, datus un regulatīvās sistēmas par šādiem aspektiem: dalībnieki un iestādes, kolektīvās un individuālās darba attiecības, veselība un labklājība, atalgojums, darba laiks, prasmes un apmācība, kā arī vienlīdzība un nediskriminācija darbā. Profili tiek sistemātiski atjaunināti reizi divos gados.
Darba prasības un kolektīvo darba strīdu izšķiršanu reglamentē likums par darba koplīguma slēgšanas sarunām. Lai aizstāvētu savas intereses un izpildītu savas prasības, darbiniekiem ir tiesības streikot, un darba devējiem ir tiesības bloķēt darbiniekus no savām telpām. Tomēr šie instrumenti tiek uzskatīti par ekstrēmiem, un tos var izmantot tikai tad, ja citas iespējas rūpnieciskā konflikta risināšanai nav izdevušās. Saskaņā ar likumu par darba koplīguma slēgšanas sarunām pirms streika izsludināšanas arodbiedrībām ir jācenšas atrisināt strīdu, izmantojot samierināšanas vai starpniecības procedūru (konanie pred sprostredkovatelom). Ja tas neizdodas, jebkura puse var lūgt šķīrējtiesnesi, vai arī arodbiedrības var izsludināt streiku, un darba devēji var izmantot lokautu (výluka).
Arodbiedrības lēmumam par streiku ir jābalstās uz aizklātas balsošanas rezultātiem, kuros ir vajadzīgs balsu vairākums. Arodbiedrības var izvēlēties dažādus streika veidus; Parasti streiks izpaužas kā darba pārtraukšana, bet retos gadījumos tas var būt darbs pēc likuma. Pirms streika arodbiedrības izsludina brīdinājumu par streiku (strajková pohotovost) vai izsludina īslaicīgu brīdinājuma streiku, lai izdarītu spiedienu uz darba devēju sarunu laikā. Streiku var uzskatīt par nelikumīgu, ja pirms tā nav iesniegta oficiāla prasība par koplīgumu un samierināšanas mēģinājums (izņemot solidaritātes streikus), ja tas notiek, kamēr koplīgums šajā jautājumā vēl ir spēkā, vai ja šķīrējtiesas process ir sācies.
Streiki notiek salīdzinoši reti – 2005.–2010. gadā bija tikai trīs īsti streiki. 2011. gadā notika divi simboliski brīdinājuma streiki, bet 2012. gadā skolotāji organizēja divus īstermiņa streikus. Daži streiki netika organizēti saskaņā ar Likumu Nr. 2/1991 par darba koplīguma slēgšanas sarunām, kas regulē streikus; tā vietā tie balstījās uz Slovākijas pilsoņu konstitucionālajām tiesībām streikot. 2013.–2015. gadā nozīmīgu streiku nebija, bet 2019.–2022. gadā streiku skaits palielinājās. Šajā periodā vislielākais darba dienu skaits tika zaudēts 2020. gadā (19 dienas), kad trīs streikos piedalījās 330 darbinieki.
Papildus iepriekš apspriestajiem instrumentiem koplīgumos var vienoties par iekšējiem mehānismiem un noteikumiem konfliktu risināšanai, lai novērstu atklātus konfliktus. Par iekšējiem mehānismiem parasti vienojas koplīgumos. Vairāku darba devēju koplīgumos strīdu risināšanai parasti tiek izveidotas divpusējas paritātes komitejas.
Civiltiesas var lemt par streiku likumību, taču šādi gadījumi ir reti.
Norises kolektīvajā akcijā, 2011.–2022. gads
2011 | 2012 | 2013 | 2014 | 2015 | 2016 | 2017 | 2018 | 2019 | 2020 | 2021 | 2022 | |
| Working days lost per 1,000 employees1 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | n.a. | n.a. | n.a. | 0.0 | 0.0 | 0.0 | 0.0 |
| Number of strikes2 | 4 | 2 | 0 | 1 | 1 | 2 | 2 | 0 | 4 | 3 | 4 | 0 |
Piezīme: n.p., nav pieejams.
Avoti: 1ETUI; 2Slovākijas Republikas Statistikas birojs (Štatistický úrad Slovenskej republiky).
Kolektīvie strīdu izšķiršanas mehānismi
Standarta mehānismi kolektīvo darba strīdu risināšanai ir samierināšana vai starpniecība un šķīrējtiesas procedūras. Kolektīvie darba strīdi var attiekties uz jauna koplīguma noslēgšanu vai noteikumu vai pienākumu izpildi, par kuriem līgumslēdzējas puses vienojušās spēkā esošajos vairāku darba devēju koplīgumos vai uzņēmuma līgumos. Kolektīvie darba strīdi parasti rodas no atlaišanas un algu jautājumiem.
Samierināšana vai mediācija notiek tikai tad, ja puses to vēlas, un tās mērķis ir panākt, lai abas kolektīvā strīda puses vienotos. Samierinātāji un mediatori ir pieejami MPSVR SR uzturētajā sarakstā. Ja samierināšana vai starpniecība neizdodas, puses var vienoties par strīda nodošanu šķīrējtiesai. MPSVR SR pēc jebkuras līgumslēdzējas puses pieprasījuma var iecelt šķīrējtiesnesi, ja strīds attiecas uz spēkā esoša koplīguma interpretāciju vai uzņēmumos, kuros streiks ir aizliegts profesijas vai darba rakstura dēļ, piemēram, dažās specializētās civildienesta un valsts dienesta jomās. Jebkura puse var pārsūdzēt šķīrējtiesneša nolēmumu civiltiesā 15 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas; pretējā gadījumā nolēmums ir juridiski saistošs. Ja šķīrējtiesneša nolēmums tiek atzīts par spēkā neesošu, tas pats šķīrējtiesnesis izskata lietu vēlreiz. Ja tas nav iespējams, MPSVR SR ieceļ citu šķīrējtiesnesi.
Individuāli strīdu izšķiršanas mehānismi
Slovākijā nav specializētu darba tiesu. Strīdus starp darbinieku un darba devēju par prasībām, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, galvenokārt no Darba kodeksa, izskata un izlemj civiltiesas. Dalībnieki var atrisināt savas apstrīdētās prasības, vienojoties par šīm prasībām, kurai jābūt rakstiskai vai pretējā gadījumā tā nav spēkā.
Strīdu risināšanas mehānismu izmantošana 2012.–2022. gadā
2012 | 2013 | 2014 | 2015 | 2016 | 2017 | 2018 | 2019 | 2020 | 2021 | 2022 | |
| Number of cases registered by the MPSVR SR | 15 | 13 | 11 | 14 | 17 | 21 | 21 | 28 | 26 | 20 | 18 |
Avots: MPSVR SR (bez datuma)
Alternatīvu strīdu izšķiršanas mehānismu izmantošana
Izņemot 2013. un 2021. gadu, starp pieejamajiem strīdu izšķiršanas mehānismiem 2012.–2022. gadā dominēja samierināšanas vai mediācijas izmantošana. Piemēram, 2019. un 2020. gadā samierināšana vai mediācija tika izmantota attiecīgi 23 un 22 gadījumos no 28 un 26 reģistrētajiem darba strīdiem. 2015. un 2022. gadā tika izmantota tikai samierināšana vai starpniecība.
Strīdu izšķiršanas mehānismi tiek efektīvi izmantoti, un gandrīz visi reģistrētie strīdi tiek veiksmīgi atrisināti. Lielākā daļa strīdu attiecas uz jaunu koplīgumu noslēgšanu vai esošo līgumu papildinājumiem.
Strīdu risināšanas mehānismu izmantošana 2012.–2022. gadā
2012 | 2013 | 2014 | 2015 | 2016 | 2017 | 2018 | 2019 | 2020 | 2021 | 2022 | |
| Number of conciliation or mediation cases | 14 | 9 | 10 | 14 | 15 | 17 | 18 | 23 | 22 | 13 | 18 |
| Number of arbitration cases | 2 | 4 | 1 | 0 | 2 | 4 | 3 | 5 | 4 | 7 | 0 |
Avots: MPSVR SR (bez datuma)
