Dalībnieki un iestādes Slovēnijā

Darba, ģimenes, sociālo lietu un iespēju vienlīdzības ministrija (Ministrstvo za delo, družino, socialne zadeve in enake možnosti) galvenokārt nodarbojas ar sociālo dialogu un darba apstākļiem, tostarp veselības aizsardzību un drošību darbā. Tās mērķi ir ar tiesību aktiem nodrošināt vajadzīgo tiesisko regulējumu un informācijas, konsultāciju un strīdu izšķiršanas pakalpojumus, kā arī minimālo darba ņēmēju aizsardzības līmeni. Ministrijas darba drošības un veselības aizsardzības nodaļas darbības jomas ietver tiesību aktu un citu noteikumu izstrādi attiecībā uz drošību un veselības aizsardzību darbā; Tā sadarbojas arī ar citām nozaru ministrijām atsevišķu noteikumu izstrādē. Valsts piedalās arī valsts trīspusējās apspriedēs vai sarunās par ekonomiskiem un sociāliem jautājumiem un ir partneris nozaru trīspusējās struktūrās. Valsts kā darba devējs ir aktīvi iesaistījusies publiskā sektora darba attiecībās. Tas ietver civildienestu (valsts pārvalde centrālā, reģionālā un vietējā līmenī), valsts sociālos pakalpojumus (piemēram, veselības aizsardzību un drošību darbā, izglītību un bērnu aprūpi) un rūpniecības un tirdzniecības uzņēmumus (piemēram, pasta pakalpojumus un dzelzceļus).

Slovēnijas Republikas Darba inspekcija uzrauga to likumu, citu noteikumu, koplīgumu un vispārējo aktu īstenošanu, kas reglamentē darba attiecības, darba samaksu un citus ienākumus no nodarbinātības, darba ņēmēju nodarbināšanu savā valstī un ārvalstīs, darba ņēmēju līdzdalību vadībā, streikos un darba ņēmēju drošību darbā, ja vien noteikumos nav noteikts citādi. Darba ņēmējs var lūgt tiesisko aizsardzību kompetentā darba tiesā. Darba ņēmējs un darba devējs var arī vienoties par strīda izšķiršanu mediācijas ceļā. Pārstāvniecības arodbiedrības un darba devēju organizācijas ierosina mediācijas ekspertus mediācijai atsevišķās lietās un šķīrējtiesnešus darba strīdu izšķiršanai. Datus par ekspertiem un šķīrējtiesnešiem glabā Darba, ģimenes, sociālo lietu un vienlīdzīgu iespēju ministrija.

Darba, ģimenes, sociālo lietu un vienlīdzīgu iespēju ministrijas nodaļa uzrauga un novērtē situāciju darba drošības un veselības aizsardzības jomā.

Arodbiedrību pārstāvību regulē Arodbiedrību pārstāvības likums. Šā likuma 6. pantā ir noteikti pārstāvības kritēriji, saskaņā ar kuriem pārstāvošajai arodbiedrībai jābūt demokrātiskai, brīvprātīgai dalībai, aktīvai pēdējos sešus mēnešus, neatkarīgai no valsts institūcijām un darba devējiem, galvenokārt finansētai no biedru naudas un citiem iekšējiem avotiem, un tai jābūt noteiktam biedru skaitam (vismaz 10% darbinieku konkrētā nozarē, darbība vai nodarbošanās).

Darba devēju organizāciju pārstāvību neregulē īpašs likums. Tomēr to netieši regulē Koplīgumu likums. Likuma 12. pants nosaka, ka, ja koplīgums ir noslēgts starp vienu vai vairākām reprezentatīvajām arodbiedrībām un vienu vai vairākām darba devēju pārstāvības organizācijām, viena no pusēm var lūgt darba ministru attiecināt koplīgumu uz visiem darba devējiem, kas veic darbību, uz kuru attiecas līgums. Darba devēju organizācijai šajā gadījumā ir jānodarbina vairāk nekā puse no visiem darba ņēmējiem uzņēmumos, uz kuriem attiecas pagarinājums.

Par arodbiedrību pārstāvību

Arodbiedrību pārstāvību garantē Slovēnijas Republikas Konstitūcija. Konstitūcijas 76. pants nosaka, ka arodbiedrību organizācija un darbs, kā arī dalība arodbiedrībās ir brīva. Līdz ar to nav likumdošanas ierobežojumu attiecībā uz tiesībām iestāties arodbiedrībās.

Saskaņā ar ESAO un AIAS datiem (2021. gads) dalība arodbiedrībās pirms finanšu krīzes bija samazinājusies (no 43,7 % darbaspēka 2003. gadā līdz 26,2 % 2013. gadā) un krīzes laikā turpināja samazināties.

Dalība arodbiedrībās un to blīvums, 2011.–2019. gads

Piezīmes: * Darba ņēmēju īpatsvars, kas ir arodbiedrības biedri. ** Kopējais arodbiedrības biedru skaits (ieskaitot pašnodarbinātos un neaktīvos arodbiedrības biedrus, t.i., studentus, pensionārus un bezdarbniekus) valsts līmenī. n.p., nav pieejams.

Galvenās arodbiedrību konfederācijas un federācijas

Svarīgākās arodbiedrību konfederācijas un federācijas Slovēnijā ir:

• ZSSS, lielākā arodbiedrību organizācija

• Publiskā sektora arodbiedrību konfederācija (Konfederacija Sindikatov Javnega Sektorja Slovenije, KSJS)

• Slovēnijas Pergamas arodbiedrību konfederācija (Konfederacija Sindikatov Slovenije Pergam, Pergam)

• Slovēnijas 90. arodbiedrību konfederācija (Konfederacija Sindikatov 90 Slovenije, KS90)

• Slovēnijas Jauno arodbiedrību neatkarīgā konfederācija (Konfederacija novih sindikatov Slovenije, KNSS)

• Slovēnijas Darba ņēmēju arodbiedrību savienība – Solidaritāte (Zveza delavskih sindikatov Slovenije – Solidarnost, Solidarnost)

• Slovēnijas arodbiedrību savienība Alternativa (Slovenska zveza sindikatov Alternativa, Alternativa)

• Slovēnijas Pārstāvju arodbiedrību asociācija (Zveza reprezentativnih sindikatov Slovenije, ZRSS)

• (Konfederācija slovenskih sindikatov, KSS)

Galvenās arodbiedrību konfederācijas un federācijas

Avoti: Eurofound, 2014a; ZSSS, iekšējie dati

Par darba devēju pārstāvību

Dalība darba devēju organizācijās visvairāk samazinājās, kad 2006. gadā tika atcelta obligātā dalība Slovēnijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (Gospodarska zbornica Slovenije, GZS). Divus gadus vēlāk tas bija 55% darba devēju (Glassner, 2013).

Slovēnijas Darba devēju asociācija (Združenje delodajalcev Slovenije, ZDS) bija pirmā brīvprātīgā ekonomikas asociācija Slovēnijā, kas pārstāvēja un aizstāvēja darba devēju intereses. Tā apgalvo, ka pusi no visiem privātā sektora darbiniekiem nodarbina vairāk nekā 1 000 tās biedru, kas veido vairāk nekā pusi no kopējā Slovēnijas kapitāla.

Darba devēju organizāciju dalība un blīvums, 2012.–2019. gads (%)

Piezīmes: * To darbinieku procentuālais daudzums, kas strādā uzņēmumā, kas ir jebkuras darba devēju organizācijas biedrs, kas ir iesaistīts darba koplīguma slēgšanas sarunās. n.p., nav pieejams.

Galvenās darba devēju organizācijas

Svarīgākās starpnozaru darba devēju organizācijas Slovēnijā ir:

• GZS

• ZDS

• Slovēnijas Tirdzniecības palāta (Trgovinska zbornica Slovenije, TZS)

• Slovēnijas Amatniecības un mazo uzņēmumu palāta (Obrtno-Podjetniška zbornica Slovenije, OZS)

• Slovēnijas amatniecības un mazo uzņēmumu darba devēju asociācija (Združenje delodajalcev obrti in podjetnikov Slovenije, ZDOPS)

Slovēnijā ir četras starpnozaru darba devēju organizācijas, kuras visas atbilst slieksnim, lai tās uzskatītu par reprezentatīvām. Visi četri ir iesaistīti starpnozaru darba koplīgumos un divpusējās un trīspusējās sociālā dialoga struktūrās.

TZS aptver tikai tirdzniecības nozari un nav iesaistīta starpnozaru darba koplīguma slēgšanas sarunās, bet ir daļa no trīspusējā sociālā dialoga struktūras.

Galvenās darba devēju organizācijas un konfederācijas

Avoti: Eurofound, 2014a; ZDS (dalībnieku reģistrs); TZS (biedru reģistrs); OZS (bez datuma); GZS (biedru reģistrs)

ESK tika izveidota ar trīspusēju nolīgumu par atalgojuma politiku privātajā sektorā 1994. gada jūnijā. Ar šo vienošanos valdība, darba devēju organizācijas un arodbiedrības izveidoja centrālo iestādi trīspusējai sadarbībai Slovēnijā. ESK ir būtiski veicinājusi ekonomikas un sociālo pamatreformu sekmīgu īstenošanu un pārejas procesu, kā arī tuvināšanos ES un integrāciju starptautiskajā ekonomikā. Turklāt tas ir palīdzējis īstenot sociālo taisnīgumu un sociālo mieru, kas tiek uzskatīti par izšķirošiem veiksmīgai ekonomikas attīstībai. ESK darbības joma galvenokārt attiecas uz darba attiecībām, darba apstākļiem, darba likumdošanu, sociālajām tiesībām un nodarbinātības politiku; citi plašāki ekonomiskie un sociālie jautājumi, kas skar darba ņēmējus un viņu ģimenes; un darba devēju intereses un valdības politika.

ESK galvenā funkcija ir konsultatīva, kas nozīmē, ka tā aktīvi piedalās tiesību aktu un citu dokumentu sagatavošanā. Tā var arī paust savu viedokli dažādos jautājumos, piemēram, darba dokumentos un dokumentu projektos (tostarp valsts budžetā un budžeta memorandā).

ESK ir arī kvazisarunu funkcija (lai gan tā nepiedalās darba koplīguma slēgšanas sarunās tās īstajā nozīmē), kas nozīmē, ka tās ietvaros tiek apspriesti "sociālie nolīgumi", darba samaksas politikas nolīgumi un citi trīspusēji nolīgumi.

Grozītais ESK reglaments tika pieņemts 2017. gada janvārī. Tagad katru partneri pārstāv astoņi locekļi. Tās ir apsveicamas pārmaiņas, jo tās atspoguļo lielāko arodbiedrību skaitu.

ESK reglaments 2019. gadā tika atkārtoti grozīts. Savas darbības ietvaros ESK kā svarīgai ieinteresētajai personai būtu jāpiedalās tiesību aktu sagatavošanā ekonomikas un sociālajās jomās, ar kurām tā nodarbojas (pirms to publiskās apspriešanas un to laikā), formulējot nostājas, atzinumus un ieteikumus attiecībā uz Slovēnijas Republikas valdības ierosinātajiem darba dokumentiem, tiesību aktu, regulu un rīkojumu projektiem un priekšlikumiem.

Galvenās trīspusējās un divpusējās struktūras

Uzņēmumu līmenī pastāv divi pārstāvības kanāli: uzņēmumu arodbiedrības un uzņēmumu padomes/darbinieku pilnvarotie. Eurofound 2019. gada Eiropas uzņēmumu apsekojuma rezultāti liecina, ka arodbiedrību veikalu pārvaldniekiem ir nozīmīga loma Slovēnijas divu kanālu sistēmā. Rezultāti arī liecina, ka gadījumos, kad pastāv divējādas pārstāvības formas, arodbiedrības galvenokārt koncentrējas uz darba koplīguma slēgšanas sarunām, savukārt uzņēmumu padomes galvenokārt ir iesaistītas informēšanā un konsultācijās. Slovēnijā ir noteikta kompetenču norobežošana starp uzņēmumu padomēm un arodbiedrībām. Tiesību aktos ir noteikts, ka darba ņēmēju tiesības piedalīties vadībā nedrīkst aizskart arodbiedrību un darba devēju organizāciju tiesības un pienākumus aizsargāt savu biedru intereses.

Saskaņā ar Eurofound (2009) datiem Slovēnijas darbinieku pārstāvības struktūru aptvērums ir vidēji augsts salīdzinājumā ar Eiropu kopumā, proti, 42 % apsekojumā iesaistīto uzņēmumu un 66 % darba ņēmēju aptver kāda veida struktūru, un vēl 15 % uzņēmumu vajadzības gadījumā izmanto pārstāvību. Arodbiedrībās ir vislielākā viena kanāla pārstāvības izplatība (23 % uzņēmumu, kas aptver 25 % darbinieku). Attiecībā uz darbinieku pārklājumu visizplatītākā ir divkanālu pārstāvība (15 % uzņēmumu ar 39 % darbinieku). Uzņēmumu padomes kā viena kanāla pārstāvniecības struktūras ir ļoti reti sastopamas un pārsvarā notiek mazākos uzņēmumos (4 % uzņēmumu, kas aptver tikai 2 % darbinieku).

Šo struktūru regulējums ir kodificēts gan ar likumu, gan koplīgumiem.

Struktūru regulējums, sastāvs un kompetence