Darba dzīves valsts profils Slovēnijā
Šajā profilā ir aprakstītas galvenās darba dzīves iezīmes Slovēnijā. Tās mērķis ir sniegt būtisku pamatinformāciju par darba dzīves struktūrām, iestādēm un attiecīgajiem noteikumiem.
Tas ietver rādītājus, datus un regulatīvās sistēmas par šādiem aspektiem: dalībnieki un iestādes, kolektīvās un individuālās darba attiecības, veselība un labklājība, atalgojums, darba laiks, prasmes un apmācība, kā arī vienlīdzība un nediskriminācija darbā. Profili tiek sistemātiski atjaunināti reizi divos gados.
Laikā no 2012. līdz 2022. gadam Slovēnijas IKP ievērojami palielinājās par 25,92 %. Šis pieaugums bija lielāks nekā ES27 vidējais rādītājs (15,29 %) tajā pašā periodā. Bezdarba līmenis visās kategorijās samazinājās. Lielākais samazinājums bija jauniešu bezdarba līmenis, kas samazinājās par 10,7 procentpunktiem – no 20,8 % 2012. gadā līdz 10,1 % 2022. gadā. Kopējais bezdarba līmenis Slovēnijā 2022. gadā bija 4 % apmērā zem ES vidējā rādītāja (6,2 %). Laika posmā no 2012. līdz 2022. gadam sieviešu nodarbinātība palielinājās (6,4 procentpunkti) līdz 72,9%. Jauniešu nodarbinātība tajā pašā periodā palielinājās par 3,1 procentpunktu un 2022. gadā bija 35,9%.
Makroekonomiskās analīzes un attīstības institūts ziņo, ka Slovēnijas ekonomika 2021. gadā piedzīvoja strauju atveseļošanos, izmantojot stingrus valdības pasākumus, kas saglabāja iedzīvotāju materiālo un finansiālo stāvokli salīdzinoši stabilu (IMAD, 2022). Covid-19 pandēmijas ietekmes mazināšanai veiktie pasākumi deva būtisku ieguldījumu IKP straujā atveseļošanā (kas 2021. gadā jau bija pārsniedzis pirmskrīzes līmeni), jo tie ļāva saglabāt valsts ekonomisko potenciālu, vienlaikus īstenojot stingrus ierobežojošus pasākumus.
Darba attiecības Slovēnijā regulē Likums par darba attiecībām (Zakon o delovnih razmerjih, Slovēnijas Republikas Oficiālais Vēstnesis, Nr. 21/2013). 2022. gadā likumā nebija būtisku izmaiņu.
2017. gada jūnijā valdība pieņēma izmaiņas Darba tirgus regulēšanas likumā (Zakon o urejanju trga dela) un Darba inspekcijas likumā (Zakon o inšpekciji dela, Slovēnijas Republikas Oficiālais Vēstnesis, Nr. 55/2017) pēc tam, kad beidzot tika panākta vienošanās ar sociālajiem partneriem. Grozījumi darba tirgus tiesību aktos attiecas uz dažādiem pasākumiem, kas paredzēti, lai aktivizētu darba tirgus politiku bezdarbniekiem, savukārt grozījumi darba inspekcijas tiesību aktos paredz jaunas pilnvaras darba inspektoriem, lai nepieļautu darbu, pamatojoties uz civiltiesiskiem līgumiem, un aizsargātu darba ņēmējus, ja viņu darba devējs viņiem nemaksā savlaicīgi.
2014. gada maijā stājās spēkā Likums par nedeklarēta darba un nodarbinātības novēršanu (Zakon o preprečevanju dela in zaposlovanja na črno, Slovēnijas Republikas Oficiālais Vēstnesis, Nr. 32/2014).
Darba koplīguma slēgšanas sarunas reglamentē Koplīgumu likums (Zakon o kolektivnih pogodbah, Slovēnijas Republikas Oficiālais Vēstnesis, Nr. 43/2006). Šis likums regulē koplīguma puses, saturu un parakstīšanas kārtību, tā formu, spēkā esamību un izbeigšanu; kolektīvo darba strīdu miermīlīga izšķiršana; koplīgumu reģistrēšanu un publicēšanu. Arodbiedrību pārstāvību reglamentē Likums par arodbiedrību pārstāvību (Zakon o reprezentativnosti sindikatov, Slovēnijas Republikas Oficiālais Vēstnesis, Nr. 13/1993).
Darba attiecības Slovēnijā iesakņojās 1870. gados, kad arodbiedrības kļuva par juridiskām personām. Gadsimtu mijā bija 17 rūpniecības arodbiedrības. Pēc Otrā pasaules kara arodbiedrības tika centralizētas, un dalība bija obligāta. Darba devēju organizācijas nepastāvēja.
Pēc pārmaiņām sociālekonomiskajā sistēmā un pirmajām brīvajām vēlēšanām pakāpeniski izveidojās demokrātiska darba attiecību sistēma ar brīvām darba koplīguma slēgšanas sarunām. Stanojević un Kanjuo Mrčela pētījumā (2014) tika konstatēts, ka darba attiecību raksturs Slovēnijā mainās. Lai gan sociālie partneri raksturoja darba koplīguma slēgšanas sarunas Slovēnijā kā vairāk sadarbības, nevis konfliktu, viņi arī ziņoja, ka ir nozares, kurās praktiski vairs nav sociālā dialoga. Šis pētījums apstiprināja Eurofound (2013) agrākās analīzes konstatējumus, kas liecināja, ka kopš finanšu krīzes sākuma sociālais dialogs ir pasliktinājies (piemēram, arvien biežāk darba devēji pārkāpj koplīgumus, palielinās nemieri darba ņēmēju vidū, palielinās streiku skaits un pieaug vienpusēja un pārsteidzīga valdības iejaukšanās saistībā ar publiskā sektora darba apstākļiem). Tomēr sociālie partneri pēc daudzu gadu sarunām 2015. gada februārī parakstīja sociālo nolīgumu 2015.–2016. gadam.
Covid-19 pandēmijas sākumā arodbiedrības jutās izslēgtas no sociālā dialoga. Viņi uzsvēra, ka valdība tos pilnībā ignorēja un neņēma vērā viņu priekšlikumus, izstrādājot pirmo un otro pasākumu kopumu pandēmijas ekonomiskās ietekmes mazināšanai. Daži arodbiedrību priekšlikumi vēlāk tika pieņemti secīgās paketēs, bet valdība ignorēja arodbiedrības, kad runa bija par galvenajiem jautājumiem. Slovēnijas Brīvo arodbiedrību asociācija (Zveza Svobodnih Sindikatov Slovenije, ZSSS), lielākā arodbiedrību konfederācija, apgalvo, ka valdība, pieņemot pasākumus, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, ir pārkāpusi Slovēnijas Republikas Ekonomikas un sociālo lietu padomes (Ekonomsko-socialni svet, ESC) noteikumus. Lielākās arodbiedrības, protestējot no šīs struktūras, atkāpās 2021. gada maijā. Viņi nolēma spert šo soli, jo valdība pieņēma likumus, neapspriežoties ar sociālajiem partneriem. 2022. gada jūlijā pēc ESK vēlēšanām sociālie partneri vēlreiz tikās un parakstīja preambulu nolīgumam par sociālā dialoga atsākšanu. Šajā preambulā ir norādīts, ka sociālais dialogs ir svarīgs demokrātijas aktīvs, kas ir izšķiroši svarīgs Slovēnijas attīstībai, iedzīvotāju labklājībai, sociālajam mieram un uzticības atjaunošanai starp sociālajiem partneriem. Jaunieceltais ESK priekšsēdētājs uzsvēra, cik svarīgi ir atjaunot sociālo dialogu un sociālo partnerību.
