Darba dzīves valsts profils Slovēnijā
Šajā profilā ir aprakstītas galvenās darba dzīves iezīmes Slovēnijā. Tās mērķis ir sniegt būtisku pamatinformāciju par darba dzīves struktūrām, iestādēm un attiecīgajiem noteikumiem.
Tas ietver rādītājus, datus un regulatīvās sistēmas par šādiem aspektiem: dalībnieki un iestādes, kolektīvās un individuālās darba attiecības, veselība un labklājība, atalgojums, darba laiks, prasmes un apmācība, kā arī vienlīdzība un nediskriminācija darbā. Profili tiek sistemātiski atjaunināti reizi divos gados.
"Individuālās darba attiecības" attiecas uz attiecībām starp atsevišķu darba ņēmēju un viņa darba devēju. Šīs attiecības veido tiesiskais regulējums un sociālo partneru sarunu rezultāti par noteikumiem un nosacījumiem. Šajā sadaļā aplūkots darba attiecību sākums un izbeigšana, kā arī tiesības un pienākumi Slovēnijā.
Prasības attiecībā uz darba līgumu
Saskaņā ar Darba tiesisko attiecību likuma 21. pantu darba līgumu var noslēgt ar personām, kuras sasniegušas 15 gadu vecumu. Šā likuma 22. pants nosaka, ka darba ņēmējam, kurš noslēdz darba līgumu, jāatbilst darba izpildes prasībām, kas noteiktas koplīgumā vai darba devēja vispārējos aktos vai kā to pieprasa darba devējs un publicē saskaņā ar publisku paziņojumu par vakanci, kurā jāiekļauj darba prasības.
Darbiniekiem, kas jaunāki par 18 gadiem, nav atļauts veikt darbu, kas var būt kaitīgs vai bīstams. Darba līgums ir jāizsniedz pirms darba uzsākšanas.
Atlaišanas un izbeigšanas procedūras
2013. gada Darba attiecību likums attiecas uz atlaišanas un izbeigšanas procedūrām, tostarp darba devēja pienākumiem darba līguma izbeigšanā. Ja darba līgums tiek izbeigts nekompetences dēļ, darba devējam ir jāpaziņo par atlaišanu ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc attaisnojoša iemesla iestāšanās. Pārkāpuma gadījumā darba devējam ir jāpaziņo par uzteikumu ne vēlāk kā 60 dienas pēc pamatotā iemesla noteikšanas un ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc attaisnojošā iemesla iestāšanās. Ja darba ņēmēja pārkāpumam ir visas noziedzīga nodarījuma pazīmes, darba devējs var paziņot par darba līguma izbeigšanu 60 dienu laikā no dienas, kad tas konstatējis pārkāpumu parastai izbeigšanai; Tas attiecas uz visu laikposmu, kurā likumpārkāpējs var tikt saukts pie kriminālatbildības.
Ja darba attiecība tiek izbeigta darba ņēmēja pārkāpuma dēļ, kam piemīt visas noziedzīga nodarījuma pazīmes, darba devējs var aizliegt darba ņēmējam veikt darbu tiesvedības laikā. Darba aizlieguma laikā darba ņēmējam ir tiesības saņemt algas kompensāciju puse no vidējās algas, ko viņš nopelnījis trīs mēnešu laikā pirms darba attiecību izbeigšanas uzsākšanas.
Bērna kopšanas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājums un paternitātes atvaļinājums
Mātei ir tiesības uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu. Noteiktos apstākļos šīs tiesības var izmantot arī tēvs vai cita persona. Māte parasti sāk grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu 28 dienas pirms paredzamā dzimšanas datuma, ko noteicis ginekologs. Ja māte tajā brīdī neuzsāk grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, neizmantoto grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma daļu pēc bērna piedzimšanas nedrīkst izmantot, ja vien dzemdības nav priekšlaicīgas. Ja dzemdību dienā māte nav sākusi grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, tas jāsāk šajā dienā. Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums ilgst 105 dienas, un tas jāizmanto vienā blokā pilnīgas prombūtnes veidā.
Tēvam ir tiesības uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, ja māte nomirst, pamet bērnu, kompetents ārsts to uzskata par pastāvīgi vai īslaicīgi nespējīgu patstāvīgi dzīvot un strādāt vai ir jaunāks par 18 gadiem un ir mācekļa, skolēna vai studenta statuss. Pēdējā gadījumā mātei ir jādod piekrišana, lai tēvs izmantotu atlikušo grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu. Tēvam ir tiesības uz tādu pašu grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma daudzumu kā mātei, atskaitot dienu skaitu, ko māte jau ir izmantojusi, kas būs vismaz 28 dienas.
Tēvam ir tiesības uz paternitātes atvaļinājumu līdz 30 dienām. Šīs tiesības nav nododamas citiem. Tēvam ir jāizmanto vismaz 15 dienas paternitātes atvaļinājuma pilna vai nepilna laika prombūtnes veidā 6 mēnešu laikā pēc bērna piedzimšanas; Viņam ir jāpavada ne vairāk kā 15 dienas pilna vai nepilna laika prombūtnes veidā, pirms bērns pabeidz pamatskolas pirmo klasi. Tēvi saņem kompensāciju 100% apmērā no algas par šo atvaļinājumu.
Vecākiem ir tiesības uz atvaļinājumu, lai koptu bērnu kopā 260 dienas tūlīt pēc grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma beigām. Bērna kopšanas pabalsta apmēru nosaka, pamatojoties uz vidējo atalgojumu, ko saņēmējs saņēmis iepriekšējos 12 mēnešos. Tomēr pabalsts nedrīkst pārsniegt 2,5 reizes vidējo bruto algu Slovēnijā. Katram vecākam ir tiesības uz 130 dienu bērna kopšanas atvaļinājumu. Māte var nodot tēvam 100 dienas bērna kopšanas atvaļinājumu, bet 30 dienas nav nododamas citiem. Tēvs var nodot mātei visas 130 bērna kopšanas atvaļinājuma dienas.
Likumā noteiktais atvaļinājums
| Maternity leave | |
| Maximum duration | 105 working days, of which 28 days must be taken before the birth of the child. The father has the right to maternity leave in special circumstances. In the case of premature birth, leave is extended by the number of days by which the pregnancy was shorter than 260 days. |
| Reimbursement | 100% of wage |
| Who pays? | Pension and Disability Insurance Institute of Slovenia (Zavod za pokojninsko in invalidsko zavarovanje Slovenije) |
| Legal basis | Law on Parental Protection and Family Benefits |
| Parental leave | |
| Maximum duration | 130 days for each parent. There is no mandatory period for fathers. An additional 90 days are provided for the birth of twins and a further 90 days are provided for each additional child born alive. |
| Reimbursement | The amount of the childcare allowance is determined on the basis of the average monthly pay that the beneficiary received in the preceding 12 months. The allowance may not exceed 2.5 times the gross average pay in Slovenia. |
| Who pays? | Pension and Disability Insurance Institute of Slovenia (Zavod za pokojninsko in invalidsko zavarovanje Slovenije) |
| Legal basis | Law on Parental Protection and Family Benefits |
| Paternity leave | |
| Maximum duration | 30 days |
| Reimbursement | 100% of wage |
| Who pays? | Pension and Disability Insurance Institute of Slovenia (Zavod za pokojninsko in invalidsko zavarovanje Slovenije) |
| Legal basis | Law on Parental Protection and Family Benefits |
Slimības atvaļinājums
Saskaņā ar Likumu par darba tiesisko attiecību grozīšanu (Zakona o spremembah in dopolnitvah Zakona o delovnih razmerjih, Slovēnijas Republikas Oficiālais Vēstnesis, Nr. 114/2023) darba devējam ir jāmaksā algas kompensācija no saviem līdzekļiem gadījumos, kad darba ņēmēji nespēj strādāt ar darbu nesaistītas slimības vai traumas dēļ līdz 20 darba dienām par individuālu prombūtni no darba, bet ne vairāk kā 80 darba dienas kalendārajā gadā. Ja darba ņēmējs nav spējīgs strādāt arodslimības vai darbā gūtas traumas dēļ, darba devējam ir jāizmaksā darba algas kompensācija no saviem līdzekļiem līdz 30 darba dienām par katru individuālo prombūtni. Ilgākas prombūtnes gadījumā darba devējam ir jāmaksā papildu algas kompensācija, ko sedz veselības apdrošināšana. Ja likumā nav noteikts citādi, darba ņēmējam ir tiesības saņemt algas kompensāciju vidējās mēneša darba algas apmērā par pilnas slodzes darbu iepriekšējos trīs mēnešos vai laikā, kad viņš strādāja trīs mēnešus pirms prombūtnes sākuma. Ja darba ņēmējs iepriekšējo trīs mēnešu nodarbinātības laikā nav strādājis un saņēmis algas kompensāciju par visu periodu, šīs kompensācijas pamatam jābūt tādam pašam kā algas kompensācijas pamatam trīs mēnešu laikā pirms prombūtnes sākuma. Ja iepriekšējo trīs mēnešu laikā darba ņēmējs nav saņēmis vismaz vienu mēnešalgu, viņam ir tiesības uz algas kompensāciju darba līgumā noteiktās pamatalgas apmērā. Darba algas kompensācijas apmērs nedrīkst pārsniegt darba samaksas apmēru, ko darba ņēmējs būtu saņēmis, ja viņš būtu strādājis šajā laikposmā.
Ja darba ņēmējs prombūtnē no darba slimības vai traumas dēļ, kas nav saistīta ar darbu, darba devējam jāsedz algas kompensācija 80% apmērā no darba ņēmēja algas iepriekšējā mēnesī par pilnas slodzes darbu.
Veselības apdrošināšanas institūts izmaksā pabalstu no darba ņēmēja pirmās prombūtnes dienas, ja viņš:
ziedo dzīvus audus vai orgānus citas personas labā;
cieš no asins ziedošanas sekām
jārūpējas par tuvu ģimenes locekli
ir veselības stāvoklis, kas prasa izolāciju
ārsts ir norīkojis pavadīt pacientu
ir ievainojumi, kas gūti noteiktos apstākļos
Pabalsta aprēķināšanas pamatā ir darba ņēmēja vidējā mēneša darba samaksa par pilnas slodzes darbu iepriekšējā gadā.
Darba ņēmēja, kura darba līgums ir izbeigts ar uzņēmējdarbību saistītu iemeslu dēļ vai nekompetences dēļ un kurš pēc uzteikuma termiņa beigām ir prombūtnē pārejošas darbnespējas dēļ slimības vai traumas dēļ, būtu jāizbeidz dienā, kad darba ņēmējs atgriežas darbā vai viņam būtu jāatgriežas darbā, bet ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc to paziņošanas termiņa beigām.
Pensionēšanās vecums
Pensionēšanās vecums gan vīriešiem, gan sievietēm ir noteikts 65 gadi vai 60 gadi, ja viņi ir nostrādājuši 40 gadus. Pensionēšanās vecums vīriešiem un sievietēm tika pielīdzināts pensiju reformai, kas ir spēkā kopš 2013. gada 1. janvāra. Pensionēšanās vecuma izlīdzināšana tika panākta pakāpeniski sešu gadu laikā.
