Darba dzīves valsts profils Slovēnijā
Šajā profilā ir aprakstītas galvenās darba dzīves iezīmes Slovēnijā. Tās mērķis ir sniegt būtisku pamatinformāciju par darba dzīves struktūrām, iestādēm un attiecīgajiem noteikumiem.
Tas ietver rādītājus, datus un regulatīvās sistēmas par šādiem aspektiem: dalībnieki un iestādes, kolektīvās un individuālās darba attiecības, veselība un labklājība, atalgojums, darba laiks, prasmes un apmācība, kā arī vienlīdzība un nediskriminācija darbā. Profili tiek sistemātiski atjaunināti reizi divos gados.
Nav valsts datu (oficiālu vai neoficiālu) par streikiem Slovēnijā. Galvenie kolektīvās rīcības iemesli ir algu samazināšana un algu kavējumi. Kolektīvo strīdu izšķiršanas mehānismi ir iekļauti koplīgumos. Tomēr nav datu par to izmantošanu.
Tiesības streikot reglamentē Likums par streiku (Zakon o stavki, Slovēnijas Republikas Oficiālais Vēstnesis, Nr. 23/1991). Šajā likumā streiks ir definēts kā darba ņēmēju organizēta darba pārtraukšana, lai īstenotu ekonomiskās un sociālās tiesības un intereses, kas izriet no darba. Darba ņēmēji var brīvi izlemt piedalīties streikā. Streika likums nosaka, ka streiku var organizēt uzņēmumā vai citā organizācijā, organizācijas daļā, tautsaimniecības nozarē vai kā vispārēju streiku.
Tiesības streikot darbiniekiem organizācijās, kas veic īpaši svarīgas militārās aizsardzības darbības, var izmantot tikai ar šādiem nosacījumiem: nodrošināt minimālo darba līmeni, kas nodrošina cilvēku un īpašuma drošību vai ir neaizvietojams nosacījums pilsoņu dzīvībai un darbam vai citu organizāciju darbībai; vai nodrošināt Slovēnijas starptautisko pienākumu izpildi.
Darba ņēmēji, kas piedalās streikā, saglabā savas pamattiesības no darba attiecībām, izņemot tiesības uz darba samaksu. Viņi saglabā savas tiesības uz pensiju un invaliditātes apdrošināšanu saskaņā ar noteikumiem par šiem jautājumiem. Streika laikā var piešķirt finansiālu kompensāciju, ja to paredz koplīgums vai vispārējs juridisks dokuments (sk. Eurofound, 2002).
Norises kolektīvajā akcijā, 2013.–2019. gads
| 2013 | 2014 | 2015 | 2016 | 2017 | 2018 | 2019 | Source | |
| Working days lost per 1,000 employees | 14.9 | n.a. | Labour Force Survey 2012 | |||||
| Percentage of establishments experiencing strikes | n.a. | 16% of establishments in the private sector | n.a. | n.a. | n.a. | n.a. | 1% of establishments in industry | European Company Survey 2019 |
Piezīme: n.p., nav pieejams.
Kolektīvie strīdu izšķiršanas mehānismi
Koplīgumu likuma 18. pants nosaka, ka:
kolektīvos darba strīdus izšķir mierīgā ceļā, izmantojot sarunas, starpniecību un šķīrējtiesu un saskaņā ar Darba un sociālo tiesu likumu (Zakon o delovnih in socialnih sodiščih, Slovēnijas Republikas Oficiālais Vēstnesis, Nr. 2/04 un 61/04) kompetentajā darba tiesā
Strīdi tiek risināti saskaņā ar šo likumu, ja piemērojamajā darba koplīgumā nav noteikta strīdu izšķiršanas kārtība
Koplīgumu likumā ir nošķirtas procedūras interešu strīdu izšķiršanai starpniecībā vai šķīrējtiesā un tiesību strīdu miermīlīgas izšķiršanas procedūras.
Mazumtirdzniecības nozares darba koplīguma 87. pants (par kolektīvo strīdu izšķiršanu) nosaka, ka līguma puses vienojas, ka kolektīvie strīdi risināmi likumā par darba koplīgumiem noteiktajā kārtībā.
Kopš 2010. gada pārsvarā izmantotais strīdu izšķiršanas mehānisms ir mediācija; pirms tam tā bija šķīrējtiesa. Visi kolektīvās strīdu izšķiršanas mehānismi tiek ieviesti brīvprātīgi. Stanojević un Kanjuo Mrčela kvalitatīvā pētījumā (2014) amatniecības un uzņēmējdarbības darba devēju pārstāvis ziņoja par mediācijas kā konfliktu risināšanas instrumenta ieviešanu koplīgumā.
Individuāli strīdu izšķiršanas mehānismi
Darba un sociālo tiesu likuma 5. pantā ir noteikts, ka darba tiesa ir kompetenta izlemt individuālus (kā arī kolektīvus) darba strīdu jautājumus. Aptvertie aspekti ietver darba līgumus; tiesības, pienākumi un atbildība, kas izriet no darba attiecībām starp darba ņēmēju un darba devēju vai viņu tiesību pārņēmējiem; tiesības un pienākumi, kas izriet no attiecībām starp darba ņēmēju un lietotāju uzņēmumu; nodarbinātības procedūru; rūpnieciskā īpašuma tiesības un pienākumi, kas izriet no darba attiecībām; bērnu, kas jaunāki par 15 gadiem, darbs; mācekļu, skolēnu un studentu darbs; Stipendijas; brīvprātīgā māceklība; un citi likumā noteikti jautājumi.
Alternatīvu strīdu izšķiršanas mehānismu izmantošana
Nav datu par alternatīviem strīdu izšķiršanas mehānismiem (šķīrējtiesa un mediācija).
