Būtisks minimālās algas pieaugums 2025. gadam – saistīts ar ES direktīvu?

Lielākajā daļā valstu pēc 2025. gada paaugstināšanas redzamā aina ir pirktspējas pieaugums minimālās algas saņēmēju vidū, lai gan nominālās likmes pieaugums kopumā ir zemāks nekā 2024. gadā. Nosakot zemākus palielinājumus, minimālās algas noteicēji ir reaģējuši uz inflācijas samazināšanos. Taču, lai gan inflācijai ir mazāka nozīme, minimālās algas noteikšanā var ietekmēt vēl viens faktors – Minimālās algas direktīva, kas vairākās valstīs ir ietekmējusi valsts minimālās algas pieaugumu.

Būtiskas izmaiņas minimālajā algā

Valsts minimālā alga no 2024. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 1. janvārim palielinājās visās valstīs, izņemot Kipru (Spānija drīzumā paziņos par jauno likmi).

Attiecībā uz nominālo likmju izmaiņām dažādās valstīs 1. attēlā redzams:

• ievērojams pieaugums lielākajā daļā Centrāleiropas un Austrumeiropas dalībvalstu, palielinoties par gandrīz 23 % Rumānijā (kas izriet no regulārās atjaunināšanas 2025. gada janvārī un ad hoc intervences 2024. gada jūlijā); 15 % Horvātijā un Bulgārijā; 12 % Lietuvā; 10 % Čehijā un Polijā; 9 % Ungārijā un Slovākijā; un 8 % Igaunijā

• ievērojams pieaugums virs 6 % Grieķijā (jaunā likme noteikta 2024. gada aprīlī saskaņā ar parasto praksi), Īrijā un Portugālē; un nedaudz mazāk par 6 % Nīderlandē (pēc diviem regulāriem atjauninājumiem 2024. gada jūlijā un 2025. gada janvārī) un Latvijā

• mērens pieaugums nedaudz zem 4% Maltā, Beļģijā (+3.8% pieaugums no 2024. gada aprīļa automātiskās indeksācijas dēļ), Vācijā, Luksemburgā, Francijā (+2% pieaugums salīdzinājumā ar 2024. gada novembri automātiskās indeksācijas dēļ) un Slovēnijā. Attēlā nav redzams lēmums attiecībā uz Spāniju, kur valdības ierosinātais palielinājums par 4,4 % pašlaik tiek apspriests ar sociālajiem partneriem (darba devēji ir ierosinājuši 3 % palielinājumu).

• Kiprā nekādas izmaiņas, jo valsts jaunā likumā noteiktā minimālā alga pirmo reizi tika paaugstināta 2024. gadā, un korekcija ir paredzēta tikai reizi divos gados.

Inflācijas loma minimālās algas paaugstināšanā mazinās

Nominālās minimālās algas likmju pieaugums kopumā bija zemāks nekā gadu iepriekš: vidējais pieaugums no 2024. gada janvāra līdz 2025. gada janvārim ir virs 7%, savukārt no 2023. gada janvāra līdz 2024. gada janvārim bija gandrīz 10%. Viens no acīmredzamajiem faktoriem, kas ietekmē šā gada minimālās algas noteikšanu, ir inflācijas mērenība daudzās valstīs: provizoriskie dati, kas balstīti uz cenu līmeni no 2023. gada decembra līdz 2004. gada decembrim, atspoguļo vidējo inflācijas līmeni 3 % apmērā, kas ir zemāks par gandrīz 4 % pirms gada (no 2022. gada decembra līdz 2023. gada decembrim). [1]

Ņemot vērā nedaudz pieticīgāku minimālās algas nominālo pieaugumu ievērojami zemākas inflācijas dēļ, vispārējā aina lielākajā daļā valstu ir tāda, ka minimālās algas saņēmēju pirktspēja palielinās. Pēdējo 12 mēnešu laikā valsts minimālā alga ir palielināta virs inflācijas visās valstīs, izņemot Kipru un Beļģiju (kur reālā alga samazinājās) un Slovēniju (kur tā palika vairāk vai mazāk nemainīga); šķiet, ka tas notiks arī Spānijā. Reālā izteiksmē minimālās algas līmeņa pieaugums ir ievērojams lielākajā daļā Centrāleiropas un Austrumeiropas dalībvalstu (Rumānijā, Bulgārijā, Horvātijā, Lietuvā, Čehijā, Polijā, Slovākijā un Ungārijā) un Īrijā.

Šķiet, ka minimālās algas direktīva ir izraisījusi strukturāla veida palielinājumus

Samazinoties cenu pieaugumam minimālās algas noteikšanā, turpmāk būtiski palielinot minimālo algu var būt citi faktori, jo īpaši jaunā Minimālās algas direktīva. Minimālās algas direktīvā ir noteikts, ka valstīm, kurās ir likumā noteikta minimālā alga, ir jānodrošina, ka tā ir "adekvāta". 5. pantā ir reglamentēta pienācīgas minimālās algas noteikšanas procedūra. Starp daudziem citiem aspektiem, tostarp dalībniekiem, biežumu, vajadzību pēc skaidriem kritērijiem, lai vadītu procesu, un elementiem, kas tajos būtu jāietver, 4. punktā ir noteikts, ka

Dalībvalstis izmanto indikatīvas atsauces vērtības, lai novērtētu likumā noteiktās minimālās algas atbilstību. Šajā nolūkā tās var izmantot indikatīvas atsauces vērtības, ko parasti izmanto starptautiskā līmenī, piemēram, 60 % no bruto vidējās algas un 50 % no vidējās bruto algas, un/vai indikatīvas atsauces vērtības, ko izmanto valsts līmenī.

Attiecībā uz jaunajām 2025. gada likmēm var novērot strukturālus paaugstinājumus, kas ir cieši saistīti ar direktīvas noteikumiem, tostarp šādus rādītājus.

• Igaunijā sociālie partneri vienojās ar valdību par sistēmu, kas nodrošinās, ka minimālā alga līdz 2027. gadam sasniedz 50 % no vidējās algas.

• Bulgārijā valdība savu lēmumu par minimālās algas likmi no 2025. gada 1. janvāra balstīja uz 2023. gada tiesību aktiem, kas paredz 50% no vidējās algas.

• Rumānijā valdība arī cenšas panākt 50 % no vidējās algas (jaunā nominālā likme 2025. gada janvārī sasniedza 47 %), kā noteikts jaunajā minimālās algas likumdošanā, kas tika pieņemts pēc trīspusējām apspriedēm.

• Čehijā minimālās algas noteicēji izvirzīja mērķi, lai nominālā likme līdz 2029. gadam sasniegtu 47 % no vidējās algas.

• Slovākijā jau 2019. gadā minimālā alga bija saistīta ar 60 % no vidējās algas, bet 2020. gadā Covid-19 pandēmijas kontekstā tā tika samazināta līdz 57 %. Šis solis tika atcelts 2024. gada oktobrī, kad parlaments apstiprināja likumprojektu, kas nosaka minimālo algu vismaz 60% apmērā no vidējās algas (iepriekšējos divos gados), ja vien sociālie partneri nav vienojušies par augstāku likmi. Tomēr valdības lēmums no 2025. gada 1. janvāra palielināt minimālo algu no 750 eiro līdz 816 eiro nesasniedza 60% likmi, un paredzams, ka nākamais atjauninājums 2026. gadā šo mērķi sasniegs.

• Īrijā minimālā alga 2025. gada janvārim tika noteikta saskaņā ar mērķi līdz 2026. gadam sasniegt 60 % no vidējās algas.

• Spānijā 2020. gadā valdība pilnvaroja ad hoc padomdevēju komisiju, lai līdz 2023. gadam minimālās algas līmeni samazinātu līdz 60% no vidējās (neto) algas, un pēdējā paaugstinājuma mērķis ir saglabāt to tajā pašā līmenī.

• Maltā četru gadu plāns valsts minimālās algas palielināšanai ir otrajā īstenošanas gadā, pamatojoties uz trīspusēju vienošanos no 2023. gada un valsts Zemo atalgojumu komisijas ieteikumiem.

• Grieķijā pašlaik tiek apspriests priekšlikums no 2027. gada ieviest uz formulām balstītu minimālās algas korekcijas mehānismu.

Secinājums

Minimālās algas saņēmēji 2025. gada janvārī piedzīvos palielinājumu kabatās, jo nominālās likmes pēdējo 12 mēnešu laikā gandrīz visās valstīs ir palielinājušās virs inflācijas. Cenu kāpumam atgriežoties mērenākā līmenī, inflācijas nozīme minimālās algas ievērojamā paaugstināšanā ir samazinājusies, savukārt jaunās Minimālās algas direktīvas nozīme ir sākusi iedarboties. Direktīvas "indikatīvās atsauces vērtības", lai novērtētu minimālās algas adekvātumu (50 % vai 60 % no vidējās algas vai vidējās algas), lai gan tās nav noteiktas direktīvā, ir kļuvušas par instrumentu, ko lielākā daļa valstu, kurās ir likumā noteikta minimālā alga, transponējot direktīvu valsts tiesību aktos. Arvien vairāk valstu savos tiesību aktos iekļauj šādas atsauces vērtības, un likumā noteiktās minimālās algas likmes tiek paaugstinātas virs inflācijas, lai panāktu faktisko algu. Galvenais jautājums ir par to, vai šīs atsauces vērtības ir pietiekamas, lai nodrošinātu minimālās algas adekvātumu visās dalībvalstīs. Eurofound ikgadējā pārskatā par minimālo algu 2025 . gadā (gaidāms 2025. gada vidū) tiks detalizētāk aplūkots jautājums par to, kā algu noteicēji novērtē likmju atbilstību.

Attēlu © Nomad_Soul/Adobe Stock

Vēres