Igaunijas darba dzīves valsts profils
Šajā profilā ir aprakstītas galvenās darba dzīves iezīmes Igaunijā. Tās mērķis ir sniegt būtisku pamatinformāciju par darba dzīves struktūrām, iestādēm un attiecīgajiem noteikumiem.
Tas ietver rādītājus, datus un regulatīvās sistēmas par šādiem aspektiem: dalībnieki un iestādes, kolektīvās un individuālās darba attiecības, veselība un labklājība, atalgojums, darba laiks, prasmes un apmācība, kā arī vienlīdzība un nediskriminācija darbā. Profili tiek sistemātiski atjaunināti reizi divos gados.
Darba attiecību galvenā problēma ir darba un nodarbinātības kolektīva pārvaldība. Šajā sadaļā aplūkotas darba koplīguma slēgšanas sarunas Igaunijā.
Darba koplīguma slēgšanas sarunas Igaunijā ir ļoti decentralizētas, un dominējošais darba koplīgumu līmenis ir uzņēmumu līmenis. Pēc parakstīšanas koplīgumi kļūst juridiski saistoši un ir spēkā vienu gadu, ja vien puses nevienojas citādi. Igaunijā ir tikai divas nozares ar nozares līmeņa koplīgumiem: transports un veselības aprūpe. Valsts līmenī tiek apspriestas tikai minimālās algas. Kopš 1992. gada sociālie partneri divpusējās sanāksmēs starp EAKL un ETKL vienojas par valsts minimālo algu, un pēc tam to nosaka ar valdības dekrētu. Valsts minimālā mēneša alga palielinājās no 79,90 eiro 1999. gadā līdz 584 eiro 2021. gadā. Turklāt kopš 2001. gada valsts kultūras darbiniekiem ir spēkā valsts minimālās algas līgums; par to vienojas TALO un Kultūras ministrija.
Algas parasti tiek noteiktas divpusējās sarunās starp darba devēju un atsevišķu darbinieku. Jaunākie pētījumi liecina, ka koplīgumi Igaunijā galvenokārt tiek izmantoti, lai noteiktu darba samaksas nosacījumus (93%) (Põldis un Proos, 2013).
Darba ņēmēju darba koplīgumu segums visos līmeņos
| % (year) | Source |
| 6.1 (2018) | OECD/AIAS ICTWSS database 2021 |
| 9 (2013) | European Company Survey 2013 |
| 6 (2019) | European Company Survey 2019 |
| 19 (2010)* | Structure of Earnings Survey 2010 |
| 20 (2014)* | Structure of Earnings Survey 2014 |
| 7 (2018)* | Structure of Earnings Survey 2018 |
| 18.6 (2015) | Estonian Work Life Survey 2015** |
Notes: * Percentage of employees working in local units where more than 50% of the employees are covered by a collective pay agreement against the total number of employees who participated in the survey. ** Including companies with more than five employees. Employees self-reported coverage. However, a remarkable share of employees did not know whether they were covered by an agreement (27.6%). OECD/AIAS ICTWSS, Organisation for Economic Co-operation and Development/Amsterdam Institute for Advanced Labour Studies Institutional Characteristics of Trade Unions, Wage Setting, State Intervention and Social Pacts.
Sources: Eurofound, European Company Survey 2013/2019 (including private sector companies with establishments with more than 10 employees (NACE codes B–S), the question in the survey was a multiple choice question and multiple responses were possible); Eurostat [earn_ses10_01], [earn_ses14_01], [earn_ses18_01] (including companies with more than 10 employees (NACE codes B–S, excluding O), with a single response for each local unit); OECD/AIAS ICTWSS database 2021.
In the 2009 Estonian Work Life Survey, 32.7% of employees stated that they were covered by a collective agreement, while 5.4% said that they did not know whether they were covered by a collective agreement or not. The survey also indicated that about 6% of companies had concluded a collective agreement. In 2015, the same survey showed that 18.6% of employees were covered by an agreement, while 27.6% did not know whether they were covered or not. In 2015, according to the 2015 Estonian Work Life Survey, 3.9% of companies had concluded an agreement. The differences in statistics (see the table above) may be explained by the fact that during the economic crisis many companies did not renew their collective agreements. In addition, an amendment to the Collective Agreements Act in 2012 allowed the unilateral ending of collective agreements.
Valstu dati par darba koplīgumu tvērumu
| Level | 2012 | 2013 | 2014 | 2015 | 2016 | 2017 | 2018 | 2019 | Source(s) |
| Sectoral | 42,500* | 42,500* | 42,500* | 42,500* | 42,500* | n.a. | n.a. | n.a. | Põldis and Proos (2013), database of collective agreements |
| National | 560,500** | 564,600** | 567,900** | 581,000** | 583,600** | 591,400 | 594,000 | 598,300 | National-level minimum wage agreement, Statistics Estonia data for salaried employees |
Notes: * Sectoral collective agreements regulating passenger transport (covering 14,000 employees), freight transport (covering 3,500 employees) and healthcare workers (covering 25,000 employees). Some of the agreements have formally expired. However, according to the law, the employers and employees concerned are required to comply with the conditions of the agreement until it is terminated by one of the parties or until they reach a new agreement (hence a collective agreement with a specified term turns into an agreement with an unspecified term). ** The statutory minimum wage applies to all employees with an employment contract.
Igaunijā dominējošais darba koplīgumu līmenis par darba samaksas noteikšanu, darba laika regulēšanu vai citiem jautājumiem ir uzņēmumu līmenis. Tomēr darba laiku parasti neregulē koplīgums. Ir tikai daži nozaru un valsts līmeņa koplīgumi.
Darba koplīgumu līmeņi, 2022. gads
| National level (intersectoral) | Sectoral level | Company level | ||||
| Wages | Working time | Wages | Working time | Wages | Working time | |
| Principal or dominant level | x | |||||
| Important but not dominant level | ||||||
| Existing level | x | x | x | x | ||
Artikulācijas
Valsts līmeņa koplīgumi (nosakot minimālo algu) attiecas uz visiem darbiniekiem, nozaru līmeņa līgumi (tikai daži Igaunijā) attiecas uz visiem šajās nozarēs strādājošajiem darbiniekiem, un uzņēmuma līmeņa līgumi attiecas uz visiem uzņēmuma darbiniekiem. Tādējādi uz uzņēmumu var attiekties nozaru līmeņa nolīgums, bet tam var būt arī savs koplīgums.
Nav konkrēta modeļa attiecībā uz sarunām nozaru un darbavietu līmenī. Sarunas par valsts minimālo algu parasti sākas vasarā, lai noslēgtu līgumu nākamajam gadam.
Nav īpašu koordinācijas mehānismu.
Saskaņā ar Koplīgumu likumu darba samaksas, darba laika vai atvaļinājuma nosacījumi var būt pagarinātu līgumu priekšmets, un šādus līgumus var noslēgt darba devēju un darba ņēmēju arodbiedrību vai federāciju apvienība vai federācija vai darba devēju un darba ņēmēju konfederācijas (t. i., vairāku darba devēju līgumi). Praksē pagarinātie līgumi Igaunijā ir reti. Pašlaik divās nozarēs (transporta un veselības aprūpes) ir paplašināti nozaru koplīgumi, bet tikai viens ir privātā sektora koplīgums. Ir radušās vairākas problēmas saistībā ar koplīgumu paplašināšanu, tostarp darba devēju un darba ņēmēju apvienību, pārstāvības kritēriju un kontroles mehānismu trūkums. 2018. gada janvārī valsts līmeņa sociālie partneri noslēdza labas prakses nolīgumu par koplīgumu pagarināšanu, kurā noteikti sociālo partneru pārstāvības kritēriji (sk. sadaļu "Pārstāvība"). 2021. gada novembrī stājās spēkā izmaiņas Koplīgumu likumā, nosakot kritērijus koplīgumu pagarināšanai. Par darba koplīguma nosacījumu pagarināšanu saistībā ar darba laiku, atpūtu vai darba samaksu var vienoties:
arodbiedrību federācija vai nozares arodbiedrība, kuras biedri ir vismaz 15 % no attiecīgās nozares darbiniekiem vai kurā ir vismaz 500 biedru
darba devēju apvienība vai federācija, kuras biedri nodarbina vismaz 40 % no attiecīgās nozares darbiniekiem, uz kuriem attiecas koplīguma paplašinātais nosacījums (tostarp uzņēmumi, kas nav biedri, bet vēlas īstenot līgumu savos uzņēmumos);
Pirms likuma izmaiņām divās nozarēs kopumā bija trīs nozaru (paplašināti) koplīgumi: viens veselības aprūpes jomā un divi transporta nozarē (viens attiecās uz kravu pārvadājumiem, otrs uz pasažieru pārvadājumiem). Noteikto kritēriju dēļ pēc likuma izmaiņām kravu pārvadājumu līgums vairs nebija spēkā, jo nozares darba devēju organizācijas (Igaunijas Automobiļu uzņēmumu savienības) biedri nodarbina aptuveni 5% apakšnozares darbaspēka. Tādēļ Igaunijas Transporta un ceļu strādnieku arodbiedrībai bija jānoslēdz uzņēmuma līmeņa koplīgumi.
Nav iespējams atkāpties no koplīgumiem. Tomēr Darba līgumu likums paredz atkāpi no dažiem darba laika nosacījumiem, kas noteikti tiesību aktos, pamatojoties uz Darba laika direktīvu (Direktīva 2003/88/EK).
2012. gada 1. maijā Igaunijas parlaments pieņēma grozījumus Koplīgumu likumā, nosakot koplīguma puses tiesības vienpusēji izbeigt koplīgumu pēc tā termiņa beigām. Iepriekš nolīgums automātiski palika spēkā līdz jauna līguma parakstīšanai.
Saskaņā ar Koplīgumu likumu pusēm līguma darbības laikā ir jāievēro koplīguma noteikumi un jāatturas no streika vai lokauta izsludināšanas, lai grozītu koplīgumā paredzētos noteikumus un nosacījumus (miera pienākums).
Saskaņā ar Kolektīvo darba strīdu izšķiršanas likumu pusēm ir tiesības veikt kolektīvu rīcību tikai gadījumos, kad miera saistības nav spēkā un ja ir veiktas samierināšanas procedūras, bet samierināšana nav panākta.
